par kariem.. netika minēta atomieroču loma kura, manuprāt, joprojām ir noteicoša lielo valstu miermīlīgumam.
automatizācija. procesa virzība +/- izskaidrota labi. risinājumu skatamies senajā Romā – cilvēkiem nevajag darbu, bet gan maizi un izklaides :-D. vnk vergu vietā mums ir roboti. protams, paliek atklāts jautājums kam dalīs, cik dalīs un šī procesa potenciālas sekas – cilvēku skaita samazināšana (mazāk ko barot un izklaidēt), izglītības līmeņa krišanās (vienkāršākam cilvēkam vienkāršākas un lētākas vajadzības), utt. protams, sekas paredzu no šodienas cilvēka domāšanas skatu punkta. varbūt populācijas pieaugums būs bonuss, jo uz tā pamata izdalīs labumu kvotas, bet izglītību iegūs iešujot pakaļā kastīti ar kompjūteru un/vai iešpricējot informatīvu šķidrumu.
mums šobrīd ar tiem mākslīgajiem intelektiem ir viena problēma – lauvas tiesa elektronikas jaudas pieauguma tika nodrošināta ar miniaturizāciju. šobrīd ir lielas problēmas ar pāreju uz 5 nm un par tālāko pat nerunā. tur ļoti plaša tēma.
par tām valstu sistēmām īsti neizpratu. daudz pretrunīga teksta. pirms viduslaikiem bija Romas impērija. tajos pašos viduslaikos mongoļi uzcepa palielu impēriju. I PK kara sākumā visi valdnieki eiropā bija radinieki.. manuprāt, šobrīd karo tie kuri nevar/neprot nokārtot lietas mierīgā ceļā (US Irākā) un/vai nespēja iekļauties pasaules globalizācijas procesos (RU iebrukums UA). mums jākolonizē Marss. vismaz.
klipu par karu, paturot prātā kodolieročus jāskatās kontekstā ar profesora teikto. Elites tā saaugušas, ka globāla mēroga razborkas taisīt tām nav ne pamata, ne vēlmes. Tomēr reģionāla mēroga konflikti ir un būs, jo tas ir efektīvs pārvaldes instruments, kas nenogalina pašu meistaru. Savukārt tehnoloģiju attīstība jau piedavā elitēm ieročus un instrumentus , kuru iedarbība neapdraud cilvēces kā sugas eksistenci , bet pēc graujošas ietekmes tie var būt līdzvērtīgi kodolieročiem (augstas precizitātes munīcija, kiberieroči, EMP, lāzerieroci utt). Tas paver jaunas iespējas un atceļ vecos risinājumus. Šobrīd notiek kara transformācija, kāda tā notika pēc kodolieroču introdukcijas 20.gs vidū. Tas savukārt var ietekmēt mazo un vidējo valstu likteni = tiem būs jāapvienojas vai jāmirst, jo jau drīz plaisa tehnologijās nostādīs lielos pret mazajiem tādā attiecībā kādā ir redzama filmā Predator. Jābūt riktīgam švarcam, lai vismaz izdzīvotu, bet mums vajag uzvarēt.
Mēroga uztveres jautājums. 1.PK nebija zaudējumu zinā asiņainākais karš cilvēces vēsturē. Neapdraudēja civilizācijas pastāvēšanu un atkopšanās nākamajam karam notika ļoti ātri. Droši pieskaitāms pie reģionālā līmeņa neskatoties uz nosaukumu.
civilizācijas pastāvēšanu kā tādu apdraud tikai ieroči kuri iznīcina dzīvošanas vidi – ķīmiskie, bakterioloģiskie, atomieroči.
savukārt elišu pastāvēšanu var apdraudēt precīzie kā liecina Džohara Dudajeva pieredze.
par I PK nevajag tik nicinoši – jāņem vērā intensitāte – tas slaktiņš notika nieka 4 gadus. pat ja pieņemam, ka wiki pārējo konfliktu miljoni nav izpīpēti no kāša.
wiki dati uzrādīti no-lidz var ņemt vidējo vai malējo kā patīk, bet vienalga “pasaules karš” tas bija tikai eiropiešiem. RU daudzi uzskata, ka precīzie parastie ieroči ir tikpat bīstami kā MII, jo būdami pielitoti masveidā samazina atbildes kodoltrieciena efektivitāti, attiecīgi veicina nesodamības sajūtu un izjauc stratēģisko līdzsvaru. Nevar nepiekrist, tāpat arī tam kuram ir labākas precīzās munīcijas nogādes sistēmas (stealth tehnoloģijas un lidaparāti) iegūst svarīgu priekšrocību. AI attīstība šajā jomā nodrošinās vēl lielāku handikapu. Tādēļ RU ļoti nervozē un nelabprāt cīkstēsies šajā laukā, attiecīgi uzsvars uz hibrīdkaru, kiberieročiem uc asimetriju.
ja, teorētiski samazina. cik ļoti samazina neviens praksē negrib pārbaudīt.
par I PK kā EU karu pastāsti Austrāliešiem un Jaunzēlandiešiem, kuri brauc apkopt senču kapus uz Galiopoli. jā, fronte lielākoties staigāja pa Eiropu, bet karoja až visas nācijas. sekas izjuta visas nācijas.
kamēr nebūs zināms kā notīrīt atomieroču radītos sūdus, vecie risinājumi atcelti nav. ok, vismaz neļaut atomieročiem aizlidot ārpus palaidējvalsts vai bloķēt to eksploziju. kara transformācija notiek pār plecu skatoties uz atomieročiem. un ne vienmēr tā transformācija gāja pareizā virzienā – raksts par WIN-T bija lielisks. līdz šim transformācija notika tā lai ātri bez genocīda iedotu bietē papuasiem. neteikšu, ka pārāk veiksmīgi.
tagad jātaisa terminators – lēti (lai būtu masveida) robotizēti risinājumi kuri ir pārāki par cilvēku. tas izdarāms bez mākslīgā SUPERintelekta.
diezgan ilgi – mūsu mūžam var pietikt. zaudējošai lielvalstij pietiek ar savu arsenālu uzspridzināšanu savā teritorijā, lai ļoti sarūgtinātu uzvarētāju. jā, varbūtība maza. kodolkonfliktam šobrīd ir maza varbūtība. citādi PU nebūtu Krimā līdis.
japāņiem nepatika. ‘černobilietis’ joprojām ir socgrupa LV med. klasifikatorā. cik viņu palicis?
atliek vienoties kas ir “kodolkonflikts” – jebkuras jaudas kodolieroču pielietošanas gadījums vai stratēģiskais kodoltrieciens. Ja otrais, tad varbūtība maza, ja pirmais tad varbūtība krietni palielinās. Japānai nepatika protams, bet tā sadzīvoja ar sekām, attīstījās un pat riskēja ar kodolenerģētiku, kas arī viņus sodīja (Fukushima). Jebkurā gadījuma LV ir jābūt pilna spektra pretradiācijas CA infrai (patversmes kur ievērojama iedzīvotāju daļa var pārlaist 10-15 dienas) kaut vai tādēļ ka tepat blakus ir Sosnovij bor AES ar vecā tipa reaktoriem un būs vēl BY Ostrovecā. Pa to laiku LV valdība trenējas novērst orkāna sekas, kas protams arī ir vajadzīga lieta. Cerēsim, ka tikko sākusies Stormex mācību sērija turpināsies iedzīvot1āju radīācijas aizsardzības virzienā. Un pēc rezultātiem tautai ieteiks pašai iegādāties labus respirātorus, dozimetrus un iemācīs pielietot R-aizsardzības principus (laiks, attālums, barjera).
Par kariem tikai daļēja taisnība. Pilsoņu kari parasti tieši ir visasiņainākie. ASV pilsoņu karš bija asiņainākais tās vēsturē, Krievijas pilsoņu karā nogalināja vairāk cilvēku, nekā 1. pasaules karā, arī Ķīnā asiņainākie bija tieši pilsoņu kari u.c. piemēri. Galu galā, arī slepkavības visbiežāk notiek starp labi pazīstamie cilvēkiem vai ģimenes locekļiem. Tas attiecas arī uz elišu “saaugšanu” – tieši starp pretendentiem uz “troni” parasti ir visasiņainākās razborkas. Tā ka tur optimismam nevajadzētu būt.
Citi nosauktie faktori ir svarīgi, sevišķi juridiskie. Bet nepieminēja vēl pāris – ideoloģisko, kas varbūt daļēji izriet no juridiskā (darīt visu iespējamo, lai samazinātu civiliedzīvotāju upurus), labklājības pieaugumu un MEDICĪNU. Lielākoties karos senāk mira no slimībām un bada. Tagad medicīna vien neatgriezeniskos zaudējumus ir samazinājusi 10-20 reizes un pārvērtusi tos sanitārajos (kas “neskaitās”). Ja nebūtu modernās medicīnas, tā uzzīmētā līkne izskatītos citādāk. Bada nāve arī īsti mūsdienās nedraud, tad būtu jāsabrūk globālajai ekonomikai, nepietiek ar lokālu katastrofu (tāpat atlidos kaut kādi ANO, Sarkanie krusti vai kas un pabaros gribi vai nē).
Vai tad Rietumi ir ideoloģiskajās pretrunās ar Austrumiem? ķīnieši ar visu savu komunismu ir lielākie buržuji pasaulē. RU, ko ar mūsu palīdzību aiz ausīm ievilka kapitalismā, nu jau var mācīt skolotājus kā pelnīt naudu. Kas vēl ideoloģisks paliek? Reliģijas, baznīcas, nu bet tas bremzē valsts attīstību to elites saprot tādēļ vienmēr turēs pa gabalu no teikšanas. Dugins ar savām idejām par RU civilizācijas īpašo lomu un vietu? Varbūt, bet pagaidām viņš ir aizbīdīts prom no TV, tādēļ nav aktuāls.
Nu un kopumā aurors to pašu arī pasaka, ka kari tagad ir tendēti būt pilsoņu kari.
pilsoņu kari ir sava veida ķīmiskā/bakteoroloģiskā/kodolkara analogs. ja neviena puse neņem virsroku, tad uz ilgu laiku dzīvošanas vide tai vietā kļūst nekomfortabla.
vara bungas 
par kariem.. netika minēta atomieroču loma kura, manuprāt, joprojām ir noteicoša lielo valstu miermīlīgumam.
automatizācija. procesa virzība +/- izskaidrota labi. risinājumu skatamies senajā Romā – cilvēkiem nevajag darbu, bet gan maizi un izklaides :-D. vnk vergu vietā mums ir roboti. protams, paliek atklāts jautājums kam dalīs, cik dalīs un šī procesa potenciālas sekas – cilvēku skaita samazināšana (mazāk ko barot un izklaidēt), izglītības līmeņa krišanās (vienkāršākam cilvēkam vienkāršākas un lētākas vajadzības), utt. protams, sekas paredzu no šodienas cilvēka domāšanas skatu punkta. varbūt populācijas pieaugums būs bonuss, jo uz tā pamata izdalīs labumu kvotas, bet izglītību iegūs iešujot pakaļā kastīti ar kompjūteru un/vai iešpricējot informatīvu šķidrumu.
mums šobrīd ar tiem mākslīgajiem intelektiem ir viena problēma – lauvas tiesa elektronikas jaudas pieauguma tika nodrošināta ar miniaturizāciju. šobrīd ir lielas problēmas ar pāreju uz 5 nm un par tālāko pat nerunā. tur ļoti plaša tēma.
par tām valstu sistēmām īsti neizpratu. daudz pretrunīga teksta. pirms viduslaikiem bija Romas impērija. tajos pašos viduslaikos mongoļi uzcepa palielu impēriju. I PK kara sākumā visi valdnieki eiropā bija radinieki.. manuprāt, šobrīd karo tie kuri nevar/neprot nokārtot lietas mierīgā ceļā (US Irākā) un/vai nespēja iekļauties pasaules globalizācijas procesos (RU iebrukums UA). mums jākolonizē Marss. vismaz.
klipu par karu, paturot prātā kodolieročus jāskatās kontekstā ar profesora teikto. Elites tā saaugušas, ka globāla mēroga razborkas taisīt tām nav ne pamata, ne vēlmes. Tomēr reģionāla mēroga konflikti ir un būs, jo tas ir efektīvs pārvaldes instruments, kas nenogalina pašu meistaru. Savukārt tehnoloģiju attīstība jau piedavā elitēm ieročus un instrumentus , kuru iedarbība neapdraud cilvēces kā sugas eksistenci , bet pēc graujošas ietekmes tie var būt līdzvērtīgi kodolieročiem (augstas precizitātes munīcija, kiberieroči, EMP, lāzerieroci utt). Tas paver jaunas iespējas un atceļ vecos risinājumus. Šobrīd notiek kara transformācija, kāda tā notika pēc kodolieroču introdukcijas 20.gs vidū. Tas savukārt var ietekmēt mazo un vidējo valstu likteni = tiem būs jāapvienojas vai jāmirst, jo jau drīz plaisa tehnologijās nostādīs lielos pret mazajiem tādā attiecībā kādā ir redzama filmā Predator. Jābūt riktīgam švarcam, lai vismaz izdzīvotu, bet mums vajag uzvarēt.
“Elites tā saaugušas, ka globāla mēroga razborkas taisīt tām nav ne pamata, ne vēlmes. ”
Normanam Andžellam bij līdzīgas domas ap 1909. Drusku aplauzās.
Mēroga uztveres jautājums. 1.PK nebija zaudējumu zinā asiņainākais karš cilvēces vēsturē. Neapdraudēja civilizācijas pastāvēšanu un atkopšanās nākamajam karam notika ļoti ātri. Droši pieskaitāms pie reģionālā līmeņa neskatoties uz nosaukumu.
civilizācijas pastāvēšanu kā tādu apdraud tikai ieroči kuri iznīcina dzīvošanas vidi – ķīmiskie, bakterioloģiskie, atomieroči.
savukārt elišu pastāvēšanu var apdraudēt precīzie kā liecina Džohara Dudajeva pieredze.
par I PK nevajag tik nicinoši – jāņem vērā intensitāte – tas slaktiņš notika nieka 4 gadus. pat ja pieņemam, ka wiki pārējo konfliktu miljoni nav izpīpēti no kāša.
wiki dati uzrādīti no-lidz var ņemt vidējo vai malējo kā patīk, bet vienalga “pasaules karš” tas bija tikai eiropiešiem. RU daudzi uzskata, ka precīzie parastie ieroči ir tikpat bīstami kā MII, jo būdami pielitoti masveidā samazina atbildes kodoltrieciena efektivitāti, attiecīgi veicina nesodamības sajūtu un izjauc stratēģisko līdzsvaru. Nevar nepiekrist, tāpat arī tam kuram ir labākas precīzās munīcijas nogādes sistēmas (stealth tehnoloģijas un lidaparāti) iegūst svarīgu priekšrocību. AI attīstība šajā jomā nodrošinās vēl lielāku handikapu. Tādēļ RU ļoti nervozē un nelabprāt cīkstēsies šajā laukā, attiecīgi uzsvars uz hibrīdkaru, kiberieročiem uc asimetriju.
ja, teorētiski samazina. cik ļoti samazina neviens praksē negrib pārbaudīt.
par I PK kā EU karu pastāsti Austrāliešiem un Jaunzēlandiešiem, kuri brauc apkopt senču kapus uz Galiopoli. jā, fronte lielākoties staigāja pa Eiropu, bet karoja až visas nācijas. sekas izjuta visas nācijas.
kamēr nebūs zināms kā notīrīt atomieroču radītos sūdus, vecie risinājumi atcelti nav. ok, vismaz neļaut atomieročiem aizlidot ārpus palaidējvalsts vai bloķēt to eksploziju. kara transformācija notiek pār plecu skatoties uz atomieročiem. un ne vienmēr tā transformācija gāja pareizā virzienā – raksts par WIN-T bija lielisks. līdz šim transformācija notika tā lai ātri bez genocīda iedotu bietē papuasiem. neteikšu, ka pārāk veiksmīgi.
tagad jātaisa terminators – lēti (lai būtu masveida) robotizēti risinājumi kuri ir pārāki par cilvēku. tas izdarāms bez mākslīgā SUPERintelekta.
Vecie riesinājumi vēl spēkā, bet cik ilgi? Kā izdzīvot un dzīvot pēc taktisko kodollādiņu pielietošanas jautāsim japāņiem.
diezgan ilgi – mūsu mūžam var pietikt. zaudējošai lielvalstij pietiek ar savu arsenālu uzspridzināšanu savā teritorijā, lai ļoti sarūgtinātu uzvarētāju. jā, varbūtība maza. kodolkonfliktam šobrīd ir maza varbūtība. citādi PU nebūtu Krimā līdis.
japāņiem nepatika. ‘černobilietis’ joprojām ir socgrupa LV med. klasifikatorā. cik viņu palicis?
atliek vienoties kas ir “kodolkonflikts” – jebkuras jaudas kodolieroču pielietošanas gadījums vai stratēģiskais kodoltrieciens. Ja otrais, tad varbūtība maza, ja pirmais tad varbūtība krietni palielinās. Japānai nepatika protams, bet tā sadzīvoja ar sekām, attīstījās un pat riskēja ar kodolenerģētiku, kas arī viņus sodīja (Fukushima). Jebkurā gadījuma LV ir jābūt pilna spektra pretradiācijas CA infrai (patversmes kur ievērojama iedzīvotāju daļa var pārlaist 10-15 dienas) kaut vai tādēļ ka tepat blakus ir Sosnovij bor AES ar vecā tipa reaktoriem un būs vēl BY Ostrovecā. Pa to laiku LV valdība trenējas novērst orkāna sekas, kas protams arī ir vajadzīga lieta. Cerēsim, ka tikko sākusies Stormex mācību sērija turpināsies iedzīvot1āju radīācijas aizsardzības virzienā. Un pēc rezultātiem tautai ieteiks pašai iegādāties labus respirātorus, dozimetrus un iemācīs pielietot R-aizsardzības principus (laiks, attālums, barjera).
tas vēl atkarīgs no tā kur trāpīs un cik identificējams būs pielietotājs.
atbilde vēl atkarīga no tā vai iedarbosies automātiskie SOPi – tiklīdz būs jālemj cilvēkiem, var notikt dajebkādi brīnumi.
mja.. atvērtas robežas, multilinguālai iedzīvotāji, draudzīgi kaimiņi + kodolnegadījums. nabaga mūsu Valsts.
Par kariem tikai daļēja taisnība. Pilsoņu kari parasti tieši ir visasiņainākie. ASV pilsoņu karš bija asiņainākais tās vēsturē, Krievijas pilsoņu karā nogalināja vairāk cilvēku, nekā 1. pasaules karā, arī Ķīnā asiņainākie bija tieši pilsoņu kari u.c. piemēri. Galu galā, arī slepkavības visbiežāk notiek starp labi pazīstamie cilvēkiem vai ģimenes locekļiem. Tas attiecas arī uz elišu “saaugšanu” – tieši starp pretendentiem uz “troni” parasti ir visasiņainākās razborkas. Tā ka tur optimismam nevajadzētu būt.
Citi nosauktie faktori ir svarīgi, sevišķi juridiskie. Bet nepieminēja vēl pāris – ideoloģisko, kas varbūt daļēji izriet no juridiskā (darīt visu iespējamo, lai samazinātu civiliedzīvotāju upurus), labklājības pieaugumu un MEDICĪNU. Lielākoties karos senāk mira no slimībām un bada. Tagad medicīna vien neatgriezeniskos zaudējumus ir samazinājusi 10-20 reizes un pārvērtusi tos sanitārajos (kas “neskaitās”). Ja nebūtu modernās medicīnas, tā uzzīmētā līkne izskatītos citādāk. Bada nāve arī īsti mūsdienās nedraud, tad būtu jāsabrūk globālajai ekonomikai, nepietiek ar lokālu katastrofu (tāpat atlidos kaut kādi ANO, Sarkanie krusti vai kas un pabaros gribi vai nē).
Vai tad Rietumi ir ideoloģiskajās pretrunās ar Austrumiem? ķīnieši ar visu savu komunismu ir lielākie buržuji pasaulē. RU, ko ar mūsu palīdzību aiz ausīm ievilka kapitalismā, nu jau var mācīt skolotājus kā pelnīt naudu. Kas vēl ideoloģisks paliek? Reliģijas, baznīcas, nu bet tas bremzē valsts attīstību to elites saprot tādēļ vienmēr turēs pa gabalu no teikšanas. Dugins ar savām idejām par RU civilizācijas īpašo lomu un vietu? Varbūt, bet pagaidām viņš ir aizbīdīts prom no TV, tādēļ nav aktuāls.
Nu un kopumā aurors to pašu arī pasaka, ka kari tagad ir tendēti būt pilsoņu kari.
pilsoņu kari ir sava veida ķīmiskā/bakteoroloģiskā/kodolkara analogs. ja neviena puse neņem virsroku, tad uz ilgu laiku dzīvošanas vide tai vietā kļūst nekomfortabla.
Nē, es te domāju cilvēkmīlestības “ideoloģiju”, cilvēktiesību un liberālisma propagandu.
jā, par cilvēkmīlestību šeit sen nav runāts 🙂