[..] – Kā mīlēt Latviju, kurā viss nav tā, kā vēlamies?
G.Kalme: – Tāpat kā savus bērnus vai vecākus. Tas nav par mīlamo perfekciju, bet piederību. [..]
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Vispār šis ir komentārs ( ne mans) A. Rostovska rakstam “Par studentiem un gudro imigrāciju”. Domāju, iederas arī Latvijas mīlēšanas vai citas psihoemocionālās attieksmes demonstrēšanai:
Jautājums
19.12.2017 17:56
Lūdzu, paskaidrojiet, kas ir tas, kas mani varētu saistīt pie Latvijas tā, lai es šeit gribētu dzīvot un strādāt???
Es varu pastāstīt, kādēļ Latvija kā dzīves un darba vieta ir kļuvusi nepieņemama vairumam tās iedzīvotāju.
1) valsts vara klaji ignorē iedzīvotāju pamatvajadzības un nodokļos nomaksāto naudu izmanto gaužam neracionāli,
2) pateicoties valsts varas bezatbildībai un vieglprātībai Latvija ir iedzīta neatmaksājamu parādu jūgā, kas nozīmē, ka tuvākajās desmitgadēs šeit nekāda izaugsme un attīstība nav iespējama, jo parādu nasta liegs iespējas sastādīt uz attīstību vērstu valsts budžetu,
3) valsts vara ar normatīvajiem aktiem haotiski lobē atsevišķu šauru uzņēmēju aprindu intereses, nerēķinoties ar visas sabiedrības interesēm. Līdz ar to notiek atsevišķu cilvēku iedzīvošanās uz visas sabiedrības rēķina,
4) valsts varas institūcijas faktiski nepilda savus pienākumus, vairāk vērojama darbības imitācija, kā reāla darbība. Tā vietā, lai valsts iestādes pildītu tām uzliktās funkcijas, darbība tiek virzīta dažādu, pat pilnīgi nevajadzīgu birokrātisku procedūru un prasību ieviešanā un īstenošanā. Notiek nebeidzamas nozaru sakārtošanas un uzlabošanas, bet īstenībā nekas netiek ne uzlabots, ne sakārtots,
5) valsts dienestu birokrātija tā vietā, lai palīdzētu , veicinātu un atvieglotu uzņēmējdarbības attīstību valstī, uzņēmējdarbību uzlūko kā jomu, kur demonstrēt savu nozīmīgumu un ar savām prasībām, noteikumiem un pārspīlēto kontroli uzņēmējdarbību sarežģī, padara nedrošu, nerentablu. Bieži uzņēmēji, lai izdzīvotu ir spiesti veidot neformālas attiecības ar valsts dienestu darbiniekiem.
5) viss augšminētais un vēl neminētais kopā dzīvi Latvijā lielākai daļai iedzīvotāju pārvērš cīņā par izdzīvošanu – bezdarbs, zemais atalgojums, augstās cenas, beztiesība, sociālo garantiju trūkums, biežās likumu izmaiņas, korupcija visos līmeņos, nedrošība par rītdienu stimulē Latvijas pilsoņus braukt projām no šīs bezperspektīvās valsts.
Arī tie patriotiskie lozungi par savas tautas un dzimtenes mīlestību nedarbojas, jo realitātē šī valsts vara savā rīcībā ir naidīga visam latviskajam un nacionālajam. Latvija vairs nav latviešu valsts. Un tad jau latvietim ir pilnīgi vienalga kurp doties. Viņš dodas turp, kur viņam par darbu maksā cilvēka cienīgu atalgojumu, kur ir sociālās garantijas un droša perspektīva nākotnē gan viņam, gan viņa bērniem. Svešvalodu apguve latviešiem (atšķirībā no šeit dzīvojošajiem krieviem) nesagādā grūtības.
KOMENTĀRA BEIGAS.
Šeit varētu komentēt lomentāru no sērijas “a ko gan te aizstāvēt un kā vārdā?!”- un tas pat būtu vietà, jo šis komentārs ir simptomātisks un vienlaicīgi atī diagnostisks ( diagnostizējošs?), jo izskatāmi norāda uz reālo situāciju un subjekta neizpratni/ apmulsumu (nespēju saskatīt konstruktīvu risinājuma iespējamību). Bet to vēlāk- ja būs pieprasījums.
Komentārs kā no info kara vešanas rokas grāmatas, tiešām, runā vispārināti, netiek pieminēts neviens fakts, viss tikai uz skaļām, emocionālām notīm, vispārinot katru punktu un vispārinot to visu uz visu sabiedrību kopumā.
Kādam labi samaksāts, lai ko tādu uzdrukātu vai arī patīk lieki dramatizēt un nepatīk domāt analītiski un attiecīgi arī rakstīt faktiem piepildītus komentārus.
1)Neignorē, katrā ziņā, ne visi un ne visus. Ir lietas sakārtojamas. Jā, ļoti liela daļa naudas tiek izmantota neracionāli, tas tiesa.
2)Atkal, nekādu faktu, tikai meli. Parādi ir atmaksājami, neviens mūs neiedzina jūgā, paši ievēlējām tādu bezmugurkaulinieku valdību, bet kas ne mazāk svarīgi PAŠI GRĀBĀM KREDĪTUS UN NABAGI BŪDAMI, DZĪVOJĀM KĀ KUNGI, CEPURES KULDAMI UZ PARĀDA! Burbulis plīsa, parādus nācās atdot un, ak vai, izrādījās, ka celtniecības palīgstrādnieks ar nepabeigtu pamatizglītību nekur citu nav vajadzīgs, kā stroikā un neviens viņam nemaksās grāmatveža algu par sētnieka prasmēm! Tas viss bija pārņēmis visu valsti!
Un atkal, parāds neliedz sastādīt gan budžetu, gan valsts attīstības programmu, kas vērsti uz attīstību un izaugsmi! Tukša muldēšana un meli.
3)Iedzīvošanās uz citu rēķina mūsu valstī tiešām vienmēr ir bijusi un joprojām ir, tas pats ar slēptām lobēšanām, kur labums atkrīt šaurai uzņēmēju grupiņai un viņu lakejiem Saeimā un valsts iestādēs.
4)Daļēji jā un nē.
5)Jā, tā ir, VID un citas iestādes, kā arī likumdošana, nepadara diezko vieglu daudzu uzņēmēju dzīvi. Nerunāsim par tiem, kuri jau pirmajā uzņēmējdarbības gadā grib pasakainu peļņu, jaunāko Lexus, villu Jūrmalā un vismaz 4x gadā eksotiskus ceļojumus uz tālām zemēm.
Neformālas attiecības neviens nespiež veidot, bet arī tās ir jāizskauž, pretējā gadījumā tāda tā sistēma arī turpmāk paliks un varēsiet gausties par iepriekšminētajiem punktiem un blatiem, lobēšanu, šaurajām interešu grupām 😉 !
6)viss augšminētais un vēl neminētais kopā – kopā vien nozīmē, ka komentāra autors ir vai nu muļķis, vai arī zina, ko dara un par to saņem diezgan labu honorāru. Atkal cenšas savus savārstījumus un tajā pausto ideju piedēvēt, bez jelkādiem pierādījumiem, visai valstij un visiem tās iedzīvotājiem! Nav tādas vietas uz zemes, kur ikvienam perspektīvā būs iespējas kļūt stāvus bagātam, līdz ar to, nelielai daļai subjektu jebkura, pat vispretīmnākošākā valsts, tik un tā būs bezperspektīvas, jo neko citu, kā diedelēt pabalstus vai sūkt aliņu un strādāt trulu darbu, nepratīs un negribēs. To un, protams, lamāt valsti un valdību, par to, cik viss slikti, kamēr sūks aliņu pie hoķa/futbola.
Ir grūti, ja grib Rietumu pārticību sasniegt 3x īsākā strēķī, kā to sasniedza paši rietumi, pie tam, nemainot ne savu attieksmi, ne vērtību sistēmu un pa lielam tā arī palikdami homo-sovieticus ampluā.
Kopumā komentētājs cenšas gudri un emocionāli spriedelēt par gudrām lietām, censdamies radīt vienkārša, bet zinoša cilvēka tēlu, kurš nu zin par ko runā un ka runā pie tam baltu patiesību. Neuzkrītoši cenšas emocionāli noskaņot cilvēkus uz mēs-nekā-nevaram-nekas-neesam-visu-esam-zaudējuši-nabaga-letiņi attieksmi! 4GW at its best, gentleman!
Piekrītu, bet tā kā valsts tā ir abstrakta cilvēku kopa un ja vairums tās pārstāvju ir tik strupa, lai piekrist tam atgremojumam, vai patiešām rodas vēlme iespringt tādas sabiedrības labā vienalga vai ar plinti mežā, vai apzinīgi darbojoties pārvaldē, vai kā citādi pienesot sabiedrībai kādu labumu.
Un es šeit nekūdu uz roku nolaišanu, bet drīzāk uz nepieciešamību doto latvāņu kopas lieluma apzināšanu un darbību noteikšanu viņu attieksmes kaut vai daļējai korekcijai.
Kā jau minēts – kam te liekas neciešami dzīves apstākļi un vēlas braukt prom, lai brauc, bet, kad šeit būs augstāks dzīves līmenis, lai nebrauc atpakaļ, jo tad tādi atbraucēji nolaidīs latiņu zemāk, jo nebūs jau vairs visiem, kur strādāt tajs labajos, apmaksātajos darbos.
Un nav jau vairums tādi čīkstētāji, muhļītāji, kā komentāra autoram gribētos.
Es tomēr nepiekristu tam, lai daudzas tās kākalnīcas aizvāktos uz savām šampinjonu laimes zemēm. Tīri cilvēciski – jā, piekrītu, bojā gaisu, lai lasās, bet jāsaprot, ka valsts militārais potenciāls ir tieši atkarīgs no valsts ekonomikas potenciāla jeb tautsaimniecības ražības. Tie, kas vēlas un spēj aizbraukt ir darbspējas vecumā esošā populācijas daļa. Turklāt ne tikai lāpstu operatori, bet arī jaunie speciālisti, kuri spēj radīt augstu pievienoto vērtību. Attiecīgi, pieņemot, ka visi tie aizlaižas, šeit paliks tādas attiecības ekonomiski aktīvo iedz. skaits uz uzturamo pensionāru, kā arī infrastruktūras apjomu, ka ekonomika nespēs pārdalīt nozīmīga daudzuma līdzekļus nedz ieguldījumiem tautsaimniecības ražības attīstībā, nedz vēl tur efektīva izmēra un kvalitātes bruņotajiem spēkiem – viss publiskā sektora finansējums aizies tekošajos sociālos un infrastruktūras uzturēšanas izdevumos.
Diemžēl nedz es, nedz tu no savas pieredzes nevaram ticami secināt par visu latviešu sadalījumu pēc lojalitātes kritērija, taču personīgi esmu ar tam komentāram līdzīgiem naratīviem sastapies no reāliem latviešu jauniešiem pat ar augstāko izglītību. Turklāt vairākumam, ar kuriem sanāk kontaktēties valsts un valdība ir nedalāmi jēdzieni un valdība tai pašai kopai asociējas ar visām iedomājamajām savtības un netikumības īpašībām. Tāpēc man liekas būtu tomēr svētīgi, lai tiktu veikta visaptveroša sabiedrības aptauja, kas nepastarpināti sniegtu atbildi uz to, cik tad liels ir tas sakarīgo pulks un attiecīgi noskaidrot, vai tiešām varam mierīgu sirdi priecāties par katru aizbraukušo tumsoni, vai arī valsts dzīvotspējas vārdā tomēr būtu nepieciešams ieguldīt pasākumos tam, lai reanimēt tos patiesi normālus cilvēkus, kuri vienkārši dzīves apstākļu ietekmē neieguva kritisko domāšanu, kā arī preventīvi iedarboties uz jaunajiem, lai tie nepaliktu par daļu no iracionāli pesimistiskā pulka un viss tikai tamdēļ, lai
šajā teritorijā uzturētos kritiska nacionāli domājoša sabiedrības masa, kuras labā patiešām ir vēlme iespringt un tā vienlaicīgi ir pietiekama ekonomiskās izaugsmes un līdz ar to arī valsts aizsardzības spēju attīstības nodrošināšanai.
šeit LV vietā var likt jebkuru valsti. EE viss ir labi, bet iepērkas pie mums (ne tikai šnabi), Šveices dakteri brauc nodrošināt ‘cilvēka cienīgu dzīvi’ uz US, kur lobē ieroču rūpnieku intereses.
universāls ‘vissirslikti’ demoralizējošs teksts.
Arī Norvēģijas dakteri un medmāsas brauc strādāt uz ASV, viņu vietā brauc no Austrumeiropas 🙂 Laikā kad ap 40 milj. ASV pilsoņu medicīna pieejama tikai uz labdarības rēķina 🙂
Igaunijas mikro tirgum kaut ko vest ir dārgi. Bagātāki igauņi iepērkas Somijā + internetā. Mūsu reģionā lielākajiem brendiem ir ražotnes Polijā, jo tuvāk Polijai – jo lētāk.
Esmu viens no tiem, kurš teiktu: man patīk šī valsts, bet daba, laika apstākļi utt citur ir daudz skaistāki, patīkamāki utt.
Vakar mūs viena no pasaules “labàkajām” valstīm izpakaļoja par tādu formālismu uz simtiem eiro, ka pavemt gribās. Tāpēc, ja kādam Latvijā nepatīk, nevajag viņu šeit turēt, lai brauc vienā virzienā atpakaļ neskatoties. Es ar savu pieredzi varu teikt, ka nav nekur tādas “laimes zemes”, bet veidošu SAVU valsti labāku cik spēšu!.. vai arī neveidošu, jo man viņā viss patīk kā manā sievā 😀
P.s. priecīgus, baltus!.. kaut dieva nav, baudam dzīvi! 🙂
Draugi!
Mošķis Ziemassvērkos novēl visiem bundziniekiem:
1. Ticību “mūsu lietai”;
2. Paļāvību uz mūsu politiskajiem un militārajiem līderiem.
3. Iecietību un toleranci vienam pret otru!
P.S. Ar sveicienu no piesniegušās Latgales!
Ja cilvēkiem patīk viņu valsts, viņi tur paliks un dzīvos….ja nepatīk, aizbrauks. Tie iemesli var būt dažādi, ne tikai naudas trūkums vai ”maz patriotisma līmenis”. Man te patīk, bet es arī iespējams aizbraukšu uz mazu laiciņu citur pastrādāt lai nopelnītu naudu kādam lielākam pirkumam (ko Latvijā izdarīt ir diezgan grūti, tas ir fakts), bet es atgrieztos atpakaļ.
Par to velmi aizsargāt valsti gan ir cits stāsts……es nestājos ZS, jo es būtu baigais patriots, bet gan tāpēc, ka manuprāt tas ir vienkārši loģisks solis vienalga kāds tavs viedoklis pret valsti kā tādu. Ja te sāksies karš, labāk būt karavīram nekā civilajam, mūsu vēsturē karavīriem kaut kā vienmēr bija lielākas izredzes izdzīvot kā vienkāršam civilajam kuram jāpaļaujas uz agresora labsirdību. Aizbēgt prom ar nemaz tā nevarēs. Tas ir mans pesimistiskais skatijums uz dzīvi 😀
Lietišķa pieeja nav pesimisms. Lai kāda ir motivācija galvenais izšķirošā brīdī nesajaukt puses, tā ir bināra izvēle. Mēs te varam būt ar dažādām un raibām attieksmēm pret valsti, bet kad “Tālavas Taurētājs” sauks izvēle būs vienkārša 1 vai 0…
izvēle būs vismaz no 3 – ar savējiem, pret savējiem, pamukt malā. un vēl kombinācijas no iepriekšminētajām iespējām.
Un visam pa virsu ( visām izvēles iespējām un to kombinācijām) būs ja ne gluži dillema, tad jautājums: vai tiešām tie, kurus uzskatu par savējiem, tiešām ir savējie?…
Atļaujos šādi “apčurāt parādi”, jo ir nācies ar to saskarties, turklāt ne tikai ofisa/ biroja/ BN štāba mājīgajā vidē, bet arī tur, kur uz kārts ir likta izškiršanās par lietu un cilvēku likteņi / karjeras.
Bet nākotnes potenciālās izšķiršanās svaru kausā var tikt liktas ne tikai dzīvības un pārliecības, bet arī valsts pastāvēšana. Jautājums.katr.oaa sev tad būs- bet kādas valsts pastāvēšanu esmu gatavs aizsargāt -par visaugstāko cenu?
Es domāju, ka viss ir vienkāršāk nekā liekas. Tie “neaizstāvēšu valsti” balstās uz vienu enkuru, t.i., plašā Eiropa ir vaļā, kur upes, nenoliedzami, ir ķīseļpilnākas. Nebūs iespējas aizbraukt, visa tā mutes braukšana par slikto valsti beigsies, pēc pāris dienu pārdomām. Kad būsim uz kara takas, tad aizbraukt nevarēs, līdz ar to problēma atrisināsies pati par sevi. Es domāju pasaulē nav nevienas valsts vēsturē, kuras iedzīvotāji būtu sadomazohisti, kas neaizbrauktu prom, kur foršāk. Vienmēr braukuši un brauks. Vēsturē daudz piemēru ar tautu staigāšanu jo citur ir labāk. Tie pesimisti un visirslikti.lv ir atvērto robežu produkti, kas izbeigsies līdz ar aizvērtajām robežām. Papildu tam viss šis pesimisms ir saistāms ar rietumu sasniegto labklājīb, jo labāk dzīvojam, jo mazāk mūs interesē bērni, nākotne, valsts utjp. Labāk domāt, ka dzīvosi mūžīgi, esi visuma centrs, hipsteroties, egoistiski pašatīstīties bez reāla pielietojuma, bezjēdzīgi apsēstībā uzlabot savus pusmaratona laikus, un tā līdz kapa malai. Vajag varēt noskriet pusmaratonu, nevis pārvērt par apsēstību, par kaut kādu sevis pašlavināšanu un nemirstības pierādījumu. Un tas ir arī āzijā, Japāna šogad ir sasniegusi rekordzemāko dzimstību vispār kopš uzskaita to. Un tur nav ne krievu propogandas, ne atvērto robežu. Es nesaku ka rietumu labklājība ir slikti, tai ir vienkārši blakusefekts – izmirstība. Kad kara stunda būs klāt, tad gan partiotisms, gan bērni, gan valsts būs prioritātēs. Neesam neko unikāli. Cilvēka daba. Pie Damaskas vienā pilsētas rajonā jau gadiem ielenkti ir 400 000 cilvēku(praktiski visa Rīga). Un viss OK, bērni dzimst kā kāpostlaukā, čaļi cīnas ar automātiem rokās, vecie mirst, jaunie vairojas, dzīve turpinās, par degsmi mirt un cīnīties nesūkstas. Jo nav kur f*ing aizbraukt, tikai padoties alavītiem un krieviem, kas mazāko daļu noslepkavos, lielāko daļu deportēs/salauzīs morāli, atlikušo daļu lojālos paglaudīs pa spalvai un par vagariem iecels. Viss atkarīgs cik ļoti dzīve tevi saspiež ar apstākļiem. Saspiedīs latviešus kārtīgi, viss nokārtosies. Tas ir tāpēc, ka cilvēki visur ir vienādi, tie ir izdzīvotāji. Cilvēks ir labāks izdzīvotājs kā žurka. Vajag tikai pāris dienas, mēnešus laika adaptēties. Piemērs tam ir Ziemas karš, somu komunisti un nacionālisti, kas pāris gadus iepriekš viens otru šāva, dūra, kāra un slepkavoja, pēkšņi apvienojās un apstākļu dzīti pakļāvās karavadonim, kas pat somiski nemācēja lāgā runāt un bija drīzāk krievu aristokrāts nekā soms. Un viņiem nebija taktisko cimdu vai smuku uzkabju. Labi ja plintes bija. Artilērija sīvakajās kauju vietās bija saskaitāma uz visiem pirksiem ieskaitot 21mo. Pirms tam emigrēja uz SE un NOR, viens otru ienīda un atbalstīja vissirslikti.fi.
Post scriptum: Latvieši neizmirst, vēsturiski tagad latviešu valodas zinātāju ir visvairāk.
Par pusmaratonu īpaši labi pateikts 🙂 Redzu sev apkārt kādus trīs vismaz piemērus. Ja mēs visi varam vienoties, ka lielākai masai pēdējā mirklī aizbraukt neizdosies, tad kā iepotēt viņiem un valdībai izpratni par nepieciešamību gatavoties, ja ne apgūstot karamākslas ZS, tad vismaz ģimenes mikro civilās aizsardzības līmenī (gatavniecība). Jo, ja nekas no tā neizdosies sagatavotā sabiedrības daļa dabūs sev uz kakla 1,5 miljonu upuru no tiem simtus tūkstošu neapmācītu karotāju (pieņemsim ka pat augsti motivētu). Patreiz n-tās valdības mums saka, ka ar visu tiks galā 6K PD, 8-12K ZS un 3K rez.karavīru, Pārējie uzmanīgi klausīsies LR1 ziņas un baudīs tēju no ANO paikas paciņām.