Igauņu XL


[..] The Estonian Police and Border Guard Board on Friday will showcase the military drones bought for approximately 500,000 euros for guarding the eastern border. [..]

avots

vara bungas:  Finansējums pamatā no ES, iepirkumā  atbalstīts vietējais ražotājs. Vienības cena  500 000 : 9 = 55, 5 tūkst. euro  ,  ko lielā mērā noteica sensoru aprīkojuma komplektācija .  LV attiecībā uz multikopteriem pagaidām tikai cerīgs start up , jo Mārupes UAV factory ražo fiksētā spārna lidaparātus, kas ir pamatoti dārgāki. NBS pirms gada bija  lieli plāni iegādāties.

Vēl XL video :

 

Interesanti. Drona ligzda

 

47 domas par “Igauņu XL

    • uav factori ražo planiera BLA un neražo multikopterus abiem tipiem ir savas priekšročōbas un trūkumi.
      Pilsētā multikopteris ir labāks, ērtāks un vispār lētāks.

      • jā, abi ir atšķirīgi. iespējams, ka multikopteris ir labāks pilsētā, bet man šķiet, ka tas ir vieglāk notriecams ar parastu triecienšauteni dēļ viņa lēnīguma.
        bet tākā to grasās izmantot robežapsardzē, tad uz to neviens nešaus un narvai būs ideāls.

        • Robežskargiem vajadzīgs kas lido ilgi, augstu, lai tālāk redz. Narvā robežu jāskatās fiksētās kameras, kas ir kvalitatīvākas (pamana cilvēku no >4km attāluma) un tā kā bez spārniem, tad lētākas un drošākas.
          Tas igauņu verķis ar lidojumu “līdz 6km” un “līdz 1 stundai” der meklēšanai, ja zin, ka kaut kur “tepat tuvumā” kādam cilvēkam jābūt. Simtu kilometru robežas sargāšanai būtu vajadzīgs 100 šādu auto un vēl kravas auto kas pieved baterijas.
          Cik viņš derīgs armijai nezinu, bet lietojot ienaidnieks uzreiz uzzina, ka igauņi ir tuvāk par 6 km.

    • Nu tad ko, latvisks nosaukums, bet ražotne arī USA? Tad kam šitais pieder un kurš ir kura meitas uzņēmums :-)?

      Par kopteriem vs planieriem – armijai vajag abus, bet UAV ražotie noteikti spēj turēties gaisā ilgāk, kas ir liels pluss. kvadkopteri, saprotams, vieglāk iestūķēt mugursomā, vieglāk palaist un arī nosēdināt, līdz ar to, katrai vienībai pēc vajadzībām kvadkopteri vai spārnoto.

  1. Siekalaini…. tikai viš baigi labais kontrobandas un “girkinu” ķerstīšanai. Nav tālu tas laiks, kad nopietns oponents šos gāzīs lejā noglušījot sakarus.

    • ja normāli noprogramēts, tad pēc sakaru pazaudēšanas lidos uz pacelšanās punktu. bīstamāk ir, ja sakarus uzlauž un pārņem vadību – RU tādas tehnoloģijas ir.

      • tehnoloģijas ir, bet cik tās izplatītas vienībās? Tas tāpat kā ar termovizoriem NBS – tā kā ir, bet piesātinājums nav optimāls. Līdz šim tie pretinieka droni, ko RU lepni atrādīja Donbasā vai SY ir notriekti ar strēlnieku ieročiem – akmens laikmets 🙂 Augstās tehnoloģijas pret aizsargātiem/militāriem RU izmantos tikai retos gadījumos, pret īpaši vērtīgiem vai bīstamiem eksemplāriem – jo šāda darbība atklāj kādus tieši vadības kanālus RU prot uzlauzt, attiecīgi pretējā puse veiks uzlabojumus uz ko būs ilgi un dārgi jāmeklē risinājumus lai tikai atjaunotu status quo. Kas attiecas uz masu produkcijas BLA, tos drīz pratīs apturēt pat apsardzes firmas, jo citādi vairs nevar neko nodrošināt, tie ir visur un lido visur.

      • Vēl normālāk ir, ja jau lidojuma sākumā tiek ielādēts uzdevums un drons to spēj izpildīt pat zudot sakariem. Piem. izlūkot xy kvadrātu, uzbrukt jebkādai bruņutehnikai xy kvadrātā, sekot noteiktai kolonnai, novērot noteiktu punktu/objektu līdz noteiktam laikam.

        • Tā ir 1:1 spārnotā raķete, kas lido pa noteiktu maršrutu. Vēl PSRS šādi bija. Bet te ir problēma nevis ar sakariem, bet ar navigāciju. Nez kā PSRS laikos to nodrošināja, bet ja nojamos tagadējo dronu navigāciju, nekur tālu viņš neaizlidos, par attālināto vadību šeit vispār nerunājot.

        • Izlūkot vēl OK (protams, info nav iespējams saņemt reālā laikā), bet par ieprogrammēšanu, lai uzbruktu konkrētam mērķim, būs sarežģītāk. Pagaidām sistēmas droši spēj atpazīt tikai konkrētus EM signālus, bet nevis mērķi pēc vizuāla attēla. Respektīvi, pagaidām nevienai valstij neeksistē sistēma, kura pēc iepriekš ieprogrammētas komandas dotos medīt KF bruņutehniku.
          Sistēmas, kas patstāvīgi medī EM viļņu izstarotājus, gan eksistē, tomēr ir aizdomas, ka šamos vēļ viegli nomānīt.

          • Un vēl kā ir. Pats vienu par brīvu pieejamu AI apmācīju uz krievu bruņutehniku. Tikai vēlams neuzbrukt kvadrātā, kur nav mūsu bruņutehnika, jo var sajaukt un pagaidām neatšķir piepūšamo tehniku vai vienkārši plakātu.

            • Vēlreiz saku, ka drošu, efektīvi pielietojamu sistēmu bruņojumā nav un vistuvākajā laikā nebūs. Pie tam, kā mēs zinām, pagaidām nepastāv normatīvo aktu bāze autonomu kaujas robotu pielietošanai.

                • publisko tiesību princips – atļauts vien tas, kas noteikts tiesību normās

                  Kamēr tu dīdi autonomo robotu savā pagalmā – lūdzu, bet ja tu plāno to ZS bruņojumā vispirms radi normatīvo bāzi.

                  • Tā paša iemesla dēļ priecājos par NDL “pretošanās” grozījumu projektu, jo:
                    1. saskaņošanā būtiski izkropļota panta redakcija parādīs kas ir kas valdībā un Saeimā.
                    2. saskaņošanā neizkropļota panta redakcija radīs tiesisko pamatu tevis bieži piesauktajiem gladio, idio utml eksersaiziem 🙂

  2. Nu tas iguāņu kopters ir reāli derīgs militārām vajadzībām. Tā teikt ready to go. Izmantojot viņu ražotās dronu ligzdas ( baigā štelle), paveras jaunas taktiskās iespējas. Klāt vēl vajag tikai kādu NLOS spējas ieroci. Par visu tur padomāts.
    Bet bez visa tā reāls vada-rotas līmeņa aparāts.
    Šāda platforma mums reāli būtu nepieciešama. Vadam rotas sastāvā der arī kas mazāks un ar optiskā kabeļa iespējām.
    Savukārt UAV factori Pinguin C reāli pagaidām apmierinātu NBS taktiskās izlūkošanas vajadzības, gan sauszemes teritorijai, gan jūras akvatorijai, un nebūtu pa ahūni dārgo jāpērk no žīdiem, kas tagadiņ ir modes kliedziens.
    Igauņiem atkal začot.
    Nešaubos, ka igauņi drīz sāks ražot kaut ko šādu https://uvisionuav.com/products/# . Jo tās ir sistēmas, ar kurām mazas valstis var atturēt pretinieka uzbrukumu, un ko ir reāli iegādāties kvantumos. Ražošanai tur var pieslēgt 3D printerus. Iedomājieties arsenālu ar kādām 3000 sistēmām – kas tas par efektu. Protams, te spēcīgi jādomā par REC, bet risinājumi jau ir sastopami. Kaut vai optiskais kabelis. Nākotnē protams AI.
    20 gadu laikā šāds izskatīsies sauzemes spēku darba zirgs.

    • AI jau ir šodiena. Ieprogramē spietu tādu un brūc virsū kolonnai. Efekts milzīgs, zaudējumi pašam – minimāli.

      • tad kad tā būs ikdienas praktika config&fly līmenī, tad tā būs šodiena. šbrīd tā tomēr ir izstrāde ar atsevišķu prototipu pielietošanu.

      • reāls risinājums, kā ar LV relatīvi trūcīgo pieejamo finansējumu pacelt atturēšanās (c) latiņu cienījamā augstumā. Ja būtu tūkstošiem kolonnu sprizdinātāju,, kuras vada attālināti…
        Mehanizēta pilnvērtīga brigāde maksā dārgāk. Un pretī vienmēr būs 10 tādas.

        • Uz kādu brīdi mums tas būs shortcuts. Pagaidām nezinu efektīvu pretdarbību. Var mēģināt EW starojumu, bet nestrādās, ja krīt no liela augstuma kā bumbas un detonatoram tīra mehānika bez elektronikas. Arī faradeja būri var mēģināt dronam uzmontēt.

          • Kā Tu domā, vai būs grūti šo visu NBS NEieviest lielajā šaha spēlē, kur mēs buksējam uz Baltijas fona it visos parametros. Sākot ar B/MD stāstu un beidzot ar humpalu marlēm?
            Gribu pāris fanātiskus psihopātus pie MIDD / DP / SAB stūres. Serjozno tovarišķi..

            • Domāju ieviesīs vien tad, kad nu ļoti sāpīgi spers. Līdz tam dzejos pamatojumus kāpēc tas neder.
              Es arī gribu. Tikai maz mēs tie gribētāji esam.

            • humpalu marles arī igauņi joprojām lieto…
              omd mums nav, bet bmd varētu drīz mums būt, bet gribu redzēt, cik mums būs to brīvprātīgo 😀

                • +100. Visam jābūt līdzsvarā. Garantēta budžeta augstkola + preferences konkursos valsts pārvaldē, + kaut kas no kredita bonusiem mājoklim utjp. Aizies, ka nošvirkst.

Leave a reply to tūdaliņš Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.