Beyond NASAMS

Corporal Frisk

In the shadow of the HX-fighter competition, the state of the ground based air defences in Finland has again appeared in the headlines. The short story is that in the mid-90’s Finland acquired the Russian Buk-M1 air defence system as part of Russia paying off the Soviet balance of the clearing accounts. However, while the system certainly is competent, questions soon arose if it was wise to operate a high-tech system which the main adversary had built? Especially as knowing the exact capabilities of the radar and missile is of crucial importance when it comes to defeating radar-guided missiles.

By the mid-00’s training new conscripts on the Buk stopped, and the system was phased out (never trust a Finn who says something is retired, the last conscripts who trained on the system most likely had another ten years in the reserve, during which they were assigned to a wartime unit…

Skatīt ziņu 1  870 more words

4 thoughts on “Beyond NASAMS

  1. Oftopiks. Lasot VB, man kā kā nedienējušam ir grūti saprast – cik svarīga ir ieroču modernitāte? Piemēram, ja neapbruņots cilvēks ir nosacīti 0% bruņots un ar modernāko AR15 triecienšautenes modifikāciju ir nosacīti 100% bruņots, tad šādā skalā – cik bruņots (procentos) ir kareivis ar WW2 Sturmgewehr 44 triecienšauteni (protams, pieņemot, ka viņam ir pieejama nepieciešamā Kurz munīcija)?

    Tādā pašā skalā – cik bruņots ir kareivis ar WW1 krievu 3-līniju šauteni?

    Ja cīņā vienādā skaitā sastaptos zemessargi bruņoti ar AR15 un profesionālie karavīri ar Mosina 3-līniju šautenēm – kas uzvarētu? (Ja godīgi – es liktu uz profesionāļiem ar 3-līnijniecēm.)

    Kāds var pakomentēt – kā šitais reāli ir? (Pieņemot, ka munīcija ir pieejama, kā arī ir ieroču darbnīcas, kas prot labot štumgevēru vai mosinu.)

    • Tu jau pats gandrīz atbildēji uz savu jautājumu runājot par profesionāļiem. Galva uz pleciem, darbības, kas iedrillētas muskuļu atmiņas līmenī un prasme sadabīboties grupā joprojām ir svarīgākas par šaujamieroča modeli. Tas viss protams attiecināms salīdzinot vienības ar vienādiem ieroču tipiem, ložmtējs vai granātmetējs vienā no grupām tomēr spēj nodrošināt izšķirošo priekšrocību. Šaujamieroču fizikā pēdējos 100 gados nekas nav daudz mainījies, uzlabojusies ražošanas tehnoloģiskā kvalitāte un parādījušās dažādas palīgierīces, bet principi visi tie paši. Līdzīgi ir civilajā dzīvē, labs instruments ļauj meistaram sasniegt neredzētus augstumus, bet nekādi neietekmē iesācēja sniegumu.
      Par Mosinu mēs te nesen noklausījāmies lekciju, ceru esi to lasījis?

    • Mazajiem kājnieku šaujamieročiem nav īpašas atšķirības no tiem kurus lietoja Otrajā pasaules karā (ložmetēji, automāti, snaipera šautenes ir maz mainījušās). Atšķirības parādās kad iet uz lielākiem šaujamajiem : granātmetēji, vadāmās raķetes, kaujas mašīnas .Tur gan 20 gadu modernāks ierocis būs stipri jaudīgāks un spēs ietekmēt kauju iznākumus.

      1991. gada līča kars Irākā labi demonstrēja, cik liela atškirība ir tanku un vadāmās artilērijas efektivitātei pret tādu pašu ieroču 15-20 gadu vecākiem modeļiem. Pārsvars bija milzīgs (Irākiešu tanki pat nespēja izšaut pretī)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.