[..]Гранатометчики ВВО освоили новый способ уничтожения бронетехники[..]
avots
vara bungas: No šīs ziņas var secināt, ka Austrumu kara apgabala virsnieki apguvuši Internetu un iemācījušies beidzot angļu valodu 🙂
How can you destroy a tank that has active protection systems?
vara bungas 
Ukrainā šo lietoja jau 2014. gadā pret jaunajiem Krievijas tankiem. Komandieris rācijā skaita 20,21,22,23… trīs apkalpes secīgi šauj ar 1-2 sekunžu atstarpi.
Informācijai https://www.kyivpost.com/article/opinion/op-ed/glen-grant-ukraine-can-build-army-beat-putin.html
tulkojums ar nelielām neprecizitātēm https://inforesist.org/putin-dolzhen-unichtozhit/
Tas mums derētu:
The creation of a fast-moving airmobile infantry battalion (anti-tank) based on all available helicopters as a national strategic reserve should be considered. This is needed as a time buyer in case of a surprise attack or unexpected breakthrough. This would be the ideal place for deploying and training the Javelin resources. It will answer the U.S. needs for security but at the same time be able to deliver force to the front line wherever needed in a quick time.
Pret Girkinu ar bandu derēs. Pret konvenciālu iebrukumu mūsu aviācija nenoturēsies, vismaz līdz sabiedroto papildspēku pienākšanai.
Tur bij runa par PT stratēģisko (!) rezervi zibenskara gadījumam. Transporta kaujas heļi, kas var nogādāt first response grupas kamēr NBS guļ vai taisās un tulīt pat sniegt uguns atbalstu. Citādi ja izlūki nogulēs vai politiķi nočammāsies mums argumentu nebūs.
Vai arī decentralizē visas vienības pa visu valsti tā, lai var aizbraukt stundas/pusotras laikā visur, kur potenciālais pretinieks varētu parādīties.
T.i. ar heli aizvest PT vienību pirms konflikts sācies?
Domāju, krietni izdevīgāk zemīšiem pa visu valsti Javelīnus, Spaikus, mīnas un mīnmetējus pa bunkuriem sabāzt.
Jā, PT apakšvienību nogādā ar heli un pats helis nes PTVR. 1 vidējais transporta-kaujas helis viens PD PT vads, 4-5 gab tādi uz visu NBS. Nosaukt par NBS kom rezervi. Izdalīt PTVRK ZS? Ņemot vērā komandvadības ķēdes garumu AŠ-ZSHQ-BdeHQ-BnHq-rotas komandieris, tā nekādi nebūs pilna profila rekcija 2 stundu laikā (vai varbūt sāksi vadīt individuāli zs pa taisno no AŠ?), ko savukārt PD vienība var nodrošināt, turklāt jebkurā punktā LV teritorijā. PTVRK izdalīšana pa zs mājām? Neatbalstu dēļ vienības cenas, potenciāliem ekscesiem, kontroles un administrēšanas grūtībām, glabāšanas apstākļiem un galvenais līdz brīdim, kad ierocis gatavs šaušanai un notēmēts paies varākas stundas un nevar paredzēt, kura no iekārtām kur atradīsies (tas nebūs jebkurš ieplānotais punkts LV, bet kā paveiksies, atkarībā kurš zs bija sasniedzams) turklāt operatori bez 2.numuriem, bez jebkāda atbalsta, ar neskaidru in pašnāvniecisku uzdevumu. Taisnais ceļš uz fratricīdu btw.
Bet, kā jau te pieminēji, situācija ir dažas stundas pirms konflikta. Tātad, izziņojot trauksmi, ZS dosies uz iepriekš noteiktām pozīcijām bez atsevišķām pavēlēm. T.i. dažu stundu laikā var dabūt PT aizsegu uz visiem galvenajiem ceļiem. PD jau arī nav paceļams dažu stundu laikā, izņemot gadījumu, kad viņi pa dienu kazarmās. Ja ir saspīlējums, tad var turēt gatavībā, bet arī ZS var izsludināt paaugstināto gatavību.
PD vads arī būs bez atbalsta Tevis pieminētā gadījumā.
Vai šī NBS kom. rezerve nav pārāk viegli iznīcināma pirmajā triecienā, jo vieta ir zināma?
“ZS dosies” … Tu dosies, par to nav šaubu. Neraksti šeit, bet paskaties uz savu bataljonu un parēķini cik laika aizņem, lai zs (tieši īstie, nevis penžas) savāktos, ja tā nav brīvdiena un par to nav iepriekš pusgadu runāts. PD reāli var pacelt un klusi nolikt 3 st pirms X stundas un tikpat klusi novākt, ja izrādījās viltus trauksme, bet ja tu to izbazunēsi ZS… btw cik ilgi ZS var noturēt kaujas gatavības režīmā – bāzē? nedēļu? Un ja varbūtības “logs” ir pusgads, ko tad? “vieta ir zināma” attiecas tieši uz ZS, nevis uz aeromobilu PD vadu, kas var tikt nogādāts jebkur paceļoties no jebkuras vietas, ne obligāti no sava plača.
Labi, pieņemsim mēs paredzējām konfliktu un helīši šīs 4-5 vienības aizveda.
1. Ja ienaidniekam lidojošais lokators gaisā, tad viņi zinās uz kurieni šīs vienības aizbrauca, zinās kā apiet un pa kurieni šaut.
2. Šīm vienībām ir maza mobilitāte, jo ieroči smagi un transporta nav. Tālu no izsēšanas vietas neaizies. Kā viņi pēc tam atkāpsies? Civilo transportu rekvizēs.
Pat bez visa A-50, kārtīgs pretinieka komandieris veicot IPB (civilajiem: štāba plānošanas process/metodika, kuras laika analizē apvidu) nonāks pie secinājuma kur atrodas izdevīgākās aizsardzības pozīcijas, viņam atliks ar skautiem noskaidrot vai tās ir ieņemtas vai nē. Mobilitāte nav maza kamēr helikopteri nav sašauti vai palikuši bez degvielas. Tā ir risināma problēma. Vienība kas būs apturējusi/aizkavējusi pretinieku un izlietojusi munīciju tiešām būs izpildījusi uzdevumu un tās nākamais uzdevums ir atkāpties. Arī tad, ja pretinieks būs spiests meklēt apvedceļus – mērķis ir sasniegts, pamēģini atbraukt ar smagās tehnikas kolonnu no Alūksnes līdz Rīgai pa apvedceļiem, tas protams iespējams bet prasa vairāk laika (kas mums nepieciešams ZS uzbudināšanai), kas ir visa pasākuma mērķis. Viena lieta ir nonākt pirmajā uguns kontaktā ar pretinieku pie nosacītās Smiltenes, cita lieta pie nosacītiem Berģiem.
Var būt zināmo lomu te spēlēs uguns atbalsta PD rota, kas būs Latgalē dislocēta? Viņi varēs pozīcijās būt ātri arī ar parasto auto.
Jā, tas gan ir risinājums, bet līdz 100 km no bāzes, kura turklāt uzreiz būs viegli sasniedzams augstas vērtības mērķis pretiniekam. Helikotperi turpretī ierodas no drošas “aizmugures”. Ja tomēr ejam uz to, tad jābūt ne tikai Latgales PD rotai bet arī citām visos reģionos un piekrastē.
Pierīgā jau ir. Tad atliek atjaunot krasta apsardzes bataljonu/rotu.
Pierīgā jau par vēlu. Madona, Gulbene, Jekabpils, Cēsis, Bauska. Uzveru runa ir PD vai B/OMD vienībām, ko var turēt paaugstinātā gatavībā tik cik nepieciešams.
Šībrīža dalījums brigādēs http://www.zs.mil.lv/lv/Zemessardzes%20vienibas.aspx
Attiecīgi katrā novadā var būt viena PD atbalsta rota ar vienu PT vadu.
T.i. domāju visoptimālāk ir ZS uguns atbalsta bataljons ar vienu PT, vienu PGA, vienu artilērijas un vienu inženieru rotu. Katrai rotai ir viens PD vads.
Heļi puslīdz droši darbojas tikai un vienīgi pilnīgā savējo spēku gaisa telpas kontrolē, ja tā nav – avantūra.
Pagaidām sākuma stundās NATO to nevar nodrošināt.
Tāpēc ideāls variants ir vada/rotas vienībām pa reģioniem ar vieglo taktisko bruņoto/nebruņoto transportu. Sistēmas – Spike LR/ER/NLOS. Transports-Polaris bagiji, kaut kādi Moowag Eagle vai analogi, BvS 10 VIKING. To visu jāpapildina ar UAV, 120mm pašgājējmīnmetējiem uz tā paša transporta bāzes. Pilnai laimei vēl UVision HERO arsenāls un MLRS.
Mazi, mobili, tehnoloģiski attīstīti spēki, kas directā karo maz. Pavelkami.
Svarīgs elements šeit ir PGA. Jādomā moderni risinājumi.
Jā, riskanti, bet tas atmaksājas. Galu galā lidojam virs savas teritorijas.
1-18. Air assaults are high-risk, high-payoff missions that, when properly planned and vigorously
executed, allow commanders to generate combat power and apply the warfighting functions. An air assault
can provide the means for the commander to control the tempo of operations in his AO and enable him to
rapidly execute full spectrum operations to retain or exploit the initiative.
tē ir vēl daudz labu ideju
Gaiss noteikti nebūs mums. Un KF ir pilns tehnoloģiskais spektrs, ar ko notriekt zemi lidojošus objektus virs mūsu teritorijas. Nevajag domāt tikai par SHORAD, kas paredzēti savējo spēku aizsardzībai, un sākumā mūsu hipotētisko airomobilo stratēģisko rezervi neietekmēs. Jāuztraucās par pretinieka aviāciju, S400 kompleksiem ( kuriem ir teorētiska spēja satriekt zemu lidojošus objektus lielos attālumos, izmantojot reālā laika mērķdatu korekcijas sistēmas) un galu galā par pretinieka diversijgrupām ar vismodernākajiem MANPADiem.
Protams, ka airomobils ir airomobils, bet te vecais stāsts par izmaksām, efektivitāti, prioritātēm. Nu nav mums tā teritorija tik liela un necaurejama, kas obligāti prasa airomobilo spēku iesaistīšanu. To pašu faktiski var panākt ar augstas mobilitātes bruņotām platformām un decentralizētām vienībām. Izmaksu/efektivitātes ziņā, noteikti vairākas reizes lielāka pievienotā vērtība.
Es atbalstītu airomobilas vienības, ja ENY most dangerous COA ir samazināta AD spēja līdz minimumam.
Respektīvi, cīnamies ar Girkina bandām, kurām nav AD spēja.
Zini kā aviāciju ietekmē laikapstākļi? Ļoti. Ar mūsu vasarām un ziemām pretinieka aviācijai būs grūti, vai arī viņiem pašeim būs jālido zem drošas robežas. Man nav tik stingras pārliecības, ka S-400 reaģēs uz 4-5 helikopteriem, kas lido pa vairākiem maršrutiem, veicot vienu pārlidojumu, kas turklāt notiek +- 30m augstumā.
Teritorija mums nav liela, tādēļ laiks ir superdārgs, ko aeromobilitāte ļauj taupīt. Šeit runa ir nevis par air assault kā VAOP plāna daļu, bet par situāciju kad sākotnējais plāns (Early warning) izgāzies. Tad NBS komandieris iesaista stratēģisko rezervi, kas pēc definīcijas ir jāudīga un ātra.
problēma ir nevis reaģēšanas ātrums, bet gan prettanku raķešu ierīču skaits. Palielam kāda atšķirība vai pretinieka tanku sašauj pirmdien vai otrdien 😉 dodam spaiku vai tow zemessargu specvienībai.
tāpat vismaz tow ir jādod paaugstinātas gatavības rotām – rotas ar paaugstinātu gatavību, bet tankus nav ar ko apturēt.
PT var turēt arī bataljonos vai brigādēs, ka profesionālo dienestu.
ja tās apkalpes grib aizvest uz pierobežu pirms incidenta- to var mierīgi izdarīt ar auto 4 stundu laikā. Nav tāda punkta Latvijā, kuru nevar sasniegt 4 stundu laikā ar vieglo auto (ja izejas punkts ir Rīga).
Tas viss ko tu raksti ir 2., 3., hvz kāds vēl iepriekšplānota VAP operācijas etaps. Es runāju par pirmo reakciju, apstākļos, kad laika nav vispār, jo iebrukums notiek zibenskara formā, piemēram kā “reakcija uz provokāciju” skat. GE-RU karu.
Pirmā reakcija nav tik briesmīga- ja Tev ir ar ko atbildēt. Gluži kā boksā- sitiens ir jātur.
Protams ja nopērk tos sasodītos helihopterus tad viņi ir arī jāizmanto. No otras puses centīsies tos ātri izsist no spēles.
Galvenais kritērijs, kāpēc pt apkalpes ir jātur rezervē- ir tas ka citur viņu nemaz nav un tā ir nolaidība.
tālāk parēķinot ja pt apkalpes izdara to kas viņām jāizdara un bataljonu nokapā- Tevi tas apturētu, ja Tu esi ieplānojis to ko Tu gribi darīt. Protams nepatīkami- bet tikai sīkums. un tad pamožas zemessargi, kuri mēģinās tehniku apturēt ar…… ar neko. Bez prettanku spējām zemessardzes modināšana ir bezjēdzīga.
un par pusgada maiņu dežūrām daudziem nekas nebūtu iebilstams 😉 darbs pārsvarā siltumā ar nelieliem izbraucieniem un izmaksā tikai kapeikas. piemēram 150 vīru (vienā maiņā) nepārtraukta dežūra pa vairākam pilsētām izmaksātu tikai 3 milj. gadā (algās) . Gadu diez vai dežūrēs- bet nav neviena iemesla, lai to neizdarītu. Pa pusgadu vispār ”lētucis”. + 30 džipu (iegādes izmaksas 1 milj.) ikdienas izbrauciens pa 100 – 200 km. 20 eiro dienā vēl max. 2 milj. gadā.
tātad 5 vadu nepārtraukta mobila dežūra izmaksā 6 milj. gadā (1% no aizsardzības budžeta). + vēl kaut kas jāiekrauj kuzavā.
“par pusgada maiņu dežūrām daudziem nekas nebūtu iebilstams” kādam ir jādomā par skādi, ko tas nodara valsts ekonomikai. Tas attiecas arī uz taviem aprēķiniem. PD vai B/OMD jau ir valsts rīcībā un tos var izmantot tā kā vajag par to pašu naudu.
nekas netraucē šos “dežurantus ZS mēteļos” turēt, kā PD nodaļas pie batiņiem. Viss, kas centralizēts zibenskara scenārijā tiks nopietni papluinīts.
Apmēram, tikai tad jāorganizē rotācijas un nodarbības, citādi disciplīna kritīsies.
pozitīvs balkus efekts. Šīs nodaļas / vadi uz vietām tiks patstāvīgi nodarbināti & drillēti. Perfekta bāze aktīvo ZS līmeņa pievilkšanai.
Padomā pats – PD karavīri 24/7 nodarbina PD karavīrus vienībā, kas pēc būtības ir NVO 🙂 Kur paliek Zemessardze? Tad tas vairāk atbilst apzīmējumam – kadrēta, atsevišķa NBS SzS kājnieku rota, ko papildina ar zs un rezerves karavīriem pēc B/OMD.
ja tā padomā, tā ir Kalniņa problēma. Mums vajag lai konkrētie kakli var un
māk nonest tankus. ZS kopumā to nevar (reāģēšanas ātrums, pieejamais kvlaific. speciālistu skaits, transports utt). Vienalga, kas rakstīts papīros.
Fakts, ka virsaiši uzcpea PD vienību latgalē, apstiprina, ka dibens deg, kad kameras izslēgtas. Tagad tikai jāsper nākamais solis un jāizietojas vēl decentralizētāk. ZS batiņu atjauno, bāze labu labā.
Štābus mazināt, piļītāju skaitu paaugstināt un decentralizēt. Apmēram ar šādiem priekšlikumiem mēs sākām 2013. 🙂 loks noslēdzies.
Neviens jau nesaka, ka Graubes & Kalniņa apvienotais stratēģa ģēnijs ir redzams no kosmosa ar neapbruņotu aci..
150 cilvēki x 4 maiņas, kur katram cilvēkam ir 2 maiņas nedēļā un var gulēt 8 stundas maiņā – nekādu kaitējumu valsts ekonomikai neradīs. Drīzāk gan pienesumu, kad Rīgas nauda tērēsies provincē.
Džipi un viss pārējais tāpat ir vajadzīgs.
tas ar nosacījumu ka omd tik ļoti negribas.
Gribas mums viskautko dārgu. Par helihopteru naudu sanāktu- daudz vairāk kvadracikli- ar neilgāku reakcijas laiku.
efekts būtu daudz atturošāks. decentralizētas 20-30 apkalpes katrā rajonā. rezerve arī ir laba, bet pilnīgi pietiek, ja tā ierodas 4-6 stundu laikā nevis 1. turklāt rezerve pārstāj būt rezerve ar pirmo iesaistīšanos kaujā.
kaut kā neērti kamēr mirst parastie cilvēki kuri pret tankiem kaujas andrīz ar milnām 😉 tikmēr paši labāk bruņotie rezervē gaida ……. jā ko viņi īsti gaidītu?
lab, jūs te filozofējat par prettanku spējām, bet ar tankiem grūti uztaisīt tādu zibenskaru, lai nespētu uz to reaģēt pāris stundu laikā. domāju, ka nav tik ļoti jāiespringst uz ptvr, ja var izmantot pt mīnas- lētāk, ērtāk… kā tauta runā, zs šajā jomā ir ļoti labi speciālisti un kur nav, tur būs. vienīgā problēma varētu būt mīnu glabāšana, jo tur gan varētu būt visādas prasības, bet ja jūt, ka kkas briest, laicīgi jau var kko pievest tuvāk.
jā, zs tiek lēnām pielīdzināta regulārajiem spēkiem bez nekādām nvo atkāpēm.
un neticu vairs nekādam bmd, brīvprātība mūsu sabiedrībai ir izbeigusies. ja gribam rezervi, taisam omd, bet šīs te dežūras spētu nodrošināt zs, ja tik būtu pienācīga apmācība. cik dzirdēts, tā uzlabosies, bet vai pienācīgi?!
PT mīnas… Pret tām ir inženieriem ir 101 paņēmiens. Bet ko tu darīsi, ja kolonna nenobrauc no asfaltēta ceļa? Raksies asfaltā? Tad jātaisa vadāmus fugasus ceļmalās un zem ceļiem, kas arī prasa laiku, ja dara to pēdējā brīdī.
Un PTVRK ir ne tikai pret tankiem, bet pret visu, kas ir dārgāks par PTVRK raķeti.
“zs tiek lēnām pielīdzināta regulārajiem spēkiem” – tiešām exceļa tabulā visi vienādi, neatšķirsi. Izdarītu to āgrāk, bet tomēr mazliet kautrējās. Nu nenoniecini taču PD karavīrus līdz kājlīstes līmenim. Ja vismaz 40 st nedēļā dienējošs PD karavīrs ne ar ko (uz labo pusi) neatšķiras no zs, kurš pavada dienestā nedēļu vai divas gadā un abu sniegums ir vienāds, tad kaut kas te nav kārtībā ar PD vai ar vērtēšanas kritērijiem.
BMD vari neticēt cik uziet, jo mēs te runājam B/OMD – ja pietrūkst B, tad ieslēdzas O režīms. Paaugstinātās gatavības ZS vadi uz to gatavību tā kā būtu tēmēti, bet vai tu varēsi “atprasīties” no darba un ģimenes, lai teiksim mēnesi gadā “padežuŗētu” kazarmas režīmā (par nelielu kompensāciju protams).
pirmais variants ir nerakties asfaltā, bet ielikt pt mīnu ceļa bedrē un bišķi apbērt ar zemi 😀
otrs variants ir sarakt bedres bez mīnām, gan jau kolonna nobremzēsies.
nākošais ir virzienmīnas. nezinu gan cik efektīvas pret tankiem, bet bruņutransportu gan jau paņems. par citiem variantiem nemāku neko teikt, tur speciālistam jāstāsta.
pieļauju, ka arī zs kkad dabūs kko vairāk kā cg.
“zs tiek lēnām pielīdzināta regulārajiem spēkiem”- es neko nenoniecinu, bet pieņemu reālo plānošanu.
ok- bīvprātīgie 2%, pārējos iesauc piespiedu kārtā- b/omd! atļaušos tad atgādināt, ka b/omd jau bija manā laikā, kad tie, kuri iestājās 18 gados, bija brīvprātīgie!!! tātad nekā jauna…
ja runā tieši par mani un atprasīšanos- domāju, ka bez problēmām. bet šo vajadzētu nostādīt valstiskā līmenī , ka zs ir viens atvaļinājuma mēnesis un 0,5-1 mēnesis ir priekš mācībām/dežūrām (ar pavēsti). tas darba devēju bubulis ir uzpūsts. kā reiz iestājos jaunā darbavietā un nostādīju fakta priekšā- vispār nekādu problēmu- jebkurā laikā!
Nu nevaram mēs runā tikai uz saviem piemēriem. Tu izbrīvēt mēnesi vari, super. Es nevaru. Ko tālāk? Ir kaudze profesiju, piem. autobusa parka šoferis, kur ir, kam piesegt tavu prombūtni jo darbs ir vienāds. Ir kaudze profesiju un amatu, sevišķi mazos uzņēmumos, kur cilvēks pēc būtības ir neaizstājams. Un ja daudz lielīsies ar pavēstēm, tiksi noīsināts. Gribi šo stāstu izrunāt 8000 (c) reizes?
tur lieki nav ko runāt- jāpieņem atiecīgs likums un likumi jāpilda. jo, ja cilvēks iet atvaļinājumā, tad tāpat viņa nav un kāds viņu aizvieto. tur vairs nav būtiski, vai neesi vienu vai pusotru mēnesi darbā.
un ļoti šaubos, ka tādēļ kādu noīsinātu, jo darbaspēks Latvijā trūkst un arī valsts iestādēm neviens negrib kasīties. kā reiz manā darbā ir vēlviens zemessargs, kurš arī braukā uz mācībām darba laikā.
Tu palaid garām, ka tie, kam nav pohuj, jau ir ZS.
99% sabiedrības nav ne mazākās vēlēšanās pieciest ikdienas neērtības aizsardzības sakarā.
Vienkārši izsakoties – ir optimistiski tie 8000, reālāk 3000 cilvēku kam tas piš (jo arī daļai zs es skaidri redzu, ja nav līdz galam skaidrs, ko viņi dara dienestā). Ja zemessargi netaisās algot zemessargus, tad ar to stāsts beidzies – pasākums kustināms tikai, ja uzņēmumam brangi kompensē – bet tad zūd zemīša vienīgais pluss pret PD – viņš ir lēts.
Diemžēl Tev piekrītu. Beigsies ar to, ja gribēsim lielāku armiju, maksājam PD! Arī omd nāks tikai neveiksminieki, kuri nespēs izvairīties…
Es savulaik apsvēru ko es darītu, ja man pašvaldībā, līdzīgi kā Ukrainā 2014. gada pavasarī, uzdotu ātri sākt formēt papildus teritoriālo aizsardzību (kā ZS struktūru vai savādāk). Viena rezerve par kuru var padomāt ir dažādi sezonas strādnieki. Manā bijušā miestā ir vairāki desmiti cilvēku, kuri vasarā strādā tūrisma jomā un vēl tikpat tādu, kuri no aprīļa līdz oktobrim strādā kūdras ieguvē. Zemnieki, kuriem ārpus sezonas nav lielas slodzes, piem. graudu vai ogu audzētāji. Jā, ne visi no viņiem gribēs, ne visi būs derīgi, daļai arī ārpus sezonas ar kaut ko nodarbojas, bet daļu noteikti var iesaistīt un ārpus sezonas trenēt par nelielu samaksu (jo tāpat darīt nav ko). Šādā veidā ārpus sezonas būs iespējams viņus trenēt un uzturēt gatavībā.
Cilvēkiem ar bagātu iztēli labāk šo nelasīt 🙂
Kas šeit neder?
Pašdarbība un kārtējais folkšturms.
ASV nacionālā gvarde tā rīkojas. Ar ko mūsu ZS sliktāka?
Piem. mums tikai lauksaimniecībā https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/arvien-pieaug-sezonas-stradnieku-trukums-lauksaimnieciba.a267508/ reģistrēti 2700 cilvēki. Pieļauju, ka vismaz 10-20% no viņiem varētu piesaistīt ZS paaugstinātās gatavības rotai. Pa vasaru uz lauka, pa ziemu kazarmās un poligonos.
Es šeit pielikšu mazu tevis nepieminētu faktu……pati Zemessardze arī ”nesezonā” neko daudz nedara. Decembris, Janvāris, Februāris – manā 3 gadu ZS pieredzē tajos mēnešos ir ļoti maz mācību, gandrīz visas intensīvās notiek tikai vasarā un pavasara beigās/rudens sākumā. Kas ir problēma, jo tad lielāka daļa cilvēku ir aizņemti savās lietās (piemēram tie paši studenti, būvnieki un ogu lasītāji)
Bet nez, varbūt tā tikai mana bata problēma…..
Arī rādītājs. Tas ko būtu jādara.
Tā ir daudzās vietās 🙂 Neviens negrib salā čakarēties pa poligonu. Karš taču būs vasarā un gustavi šaus pa statiskiem mērķiem.
No otras puses, dabū lauku papus kupenā pie -15 .. pasūtīs d…rst, atvainojos, būs ļoti aizņemti darbos.
VB, es pareizi pamanīju, ka Tavs links neved uz RU “ZS”, bet uz “PD”. Šis moments kaut kā visu laiku izkrīt kaismīgajos LV iekšzemes strīdos, plānos un stratēģijās..
Links bija vnk pa rokai, jo ir šodienas aktivitāte 20.motostrēlnieku brigādē. Ja kāds grib būt 1:1 kā PD, tad arī jāmācās PD vasaras un ziemas ciklos, nevis tad, kad var tautu savākt un ārā nelīst.
Arī skaisti
https://www.mirror.co.uk/news/world-news/russian-marines-prove-how-tough-11934550
Mūsējiem patīk dzīvoties pa āliņģi, kas arī nav peļama nodarbe, bet piemēram šaut ar mīnmetēju pie -30 būtu ne mazāk iespaidīgi.
🙂
Jā, es to pamanīju un tas nav pareizi. Es vēlos pateikt to, ka ZS apmācības jāpielāgo darba ritmiem. Šādā griezumā, man šķiet, tā lieta nav apskatīta. Daudziem zemniekiem, ogu lasītājiem, kurinātājiem, tūrisma biznesam, kūdriniekiem, celtniekiem ziemas ir brīvas, turpretī studentiem, pēdējo klašu skolniekiem/proftehnisko skolu audzēkņiem/skolotājiem brīvas ir vasaras. Arī valsts un pašvaldību iestādēs var parividēt un paskatīties kur ir tie amati un kur nav nepieciešama slodze visa gada garumā. Tādi pusgadu var strādāt ar pilnu slodzi, bet pusgadu tikai epizodiski. Te būtu jāuztaisa darba tirgus pētījums cik mums tādu ir un kur. Mācības jāplāno tā, lai tās notiktu tad, kad cilvēki ir brīvāki.
Līdz ar to, ja mums vajadzīgas paaugstinātās gatavības rotas, tad esmu pārliecināts, ka uz brigādes atbildības robežām tādus daļējās slodzes cilvēkus var savākt. Piem. no novembra līdz aprīlim 6 mēn. viņi ir apmācībās un dežūrā, ja nepieciešams var atrasties kazarmās. Maijā sākās brīvais pusgads, tad viņi ir uz lauka, kūdras purvā vai kempingā. Un tā līdz nākošajam novembrim. Maijā aktīvākus treniņus sāk studenti, pasniedzēji, ierēdņi. Dažus mēnešus viņi ir lauka nometnē. Es lasīju, ka ASV Nacionālajā gvardē ir kas līdzīgs, kad pusgads rūpnīcā, pusgads treniņos. Visu mūžu tā ir pagrūti, bet dažus gadus būt paaugstinātā gatavībā varētu. Daļa darba devēju arī būs priecīgi, jo zina, ka darbinieks uz Īriju visdrīzāk neaizmuks un nesezonā nav jāuztur.
ar šo likumu tu izdzēsīsi no ZS tos, kurus tas skars un nepiesaistīsi jaunos. Sāc lēnām saprast, ka likums, bez seguma ir papīrs ar kuru noslaucīt rozā pakaļu. Vari paskatīties, kā iet Venecuēlā, kur katru dienu izdod likumus, piemēram maizei jāmaksā x naudiņas. Baigais veiksmes stāsts tur nav.
Atkārtosim vēlreiz. PD = pilna laika. ZS nepilna laika. Prioritātes nemainās No sākuma ģimene, darbs, rijamais, pēc tam dienests. Un arī ne pārāk viegli šis menedžējās. Izņēmums ir tie ZS, kuri šeit saskata peļņas motīvu. Ir daži bezdarbnieki, kuri nāk visur, kur var atnākt, sēž sardzes būdā utt., dēļ kompensācijām. Uz Batu tādu nav diži daudz. Un arī līdz brīdim, kad pagastā atvērsies tuvākā vakance.
Ir daudzi BET Tavām prioritātēm: operacionālais plāns, kaujas spējīgie utt. Pēc tagadējiem plāniem zs karo kā armija. Un es arī piekrītu, ka nav ko māžoties aizpildot brīvo laiku, neesi gatavs mācīties, tad netērē lieki valsts līdzekļus. Negribam paši karot, tad algojam pd.
uz mirkli nevari pieņemt, ka šie plāni nav balstīti realitātē bet politiskā un karjeras konjuktūrā?
Protam, jākaro ir PD. Tas ir kāds jaunums? Problēma, ka mums to ir par maz un virsaiši caurumus aizbāž ar tevi, jo pārējiem ir prioritātes.
Ja atbrauc “ģenerālis” un tiešā tekstā paziņo savus plānus, tad atliek tikai vai nu piekrist, vai nu demobilizēties! Es piekritu pirmajam un savu līgumu gatavs atstrādāt līdz termiņa beigām. Par tālāko domāšu.
Precīzi. Tirināšanās ne pie kā laba nenoved. Visi individuāli domās pagarināt līgumu vai nepārslēgt.
Bet mēs tērgājam par to, kā piesaistīt jaunos slinkos. Un šeit ar likumiem, ģenerāļiem un kaujas draudiem, NEVIENU neizkustināsi.
ZS šī brīža veidolā ir brīvprātīga organizācija ar obligātām funkcijām. Ģenerāļiem šis jautājums drīz būs jārisina. Citādi 12 000 viņi pat uz papīra nevarēs uzlikt. Arī 2027 gadā nē.
nu, tad lai zs nomirst dabīgā nāvē nekā onanēt un agonēt!
tāpēc kaujasspējīgas zs vienības man pat šķiet ticamākas nekā 12k zemessargu. domāju, ka brīvprātība un patriotisms ir dīvānā vai pie datora, bet piecelt dirsu nāksies obligātā kārtā vai arī mēs šo valsti neesam pelnījuši!..
Nav jau grūti, ne nepareizi pielīdzināt zs ar pd. it sevišķi aizsardzībā. iedot tikai tādus pašus ieročus un dienu pamācīt kā tos lietot.
8-10 dežūras mēnesī. sutka caur trim ir normāls apsveicams grafiks uz kuru daudzi parakstītos. it sevišķi pierobežā un daudz neko tas nekaitētu arī pamatdarbam. Ja galīgi ar darbu/mācībām nevar savienot noteikti atradīsies citi, kuri varēs.
Jums laikam vajadzētu padarboties privātā biznesā- kur parasti nav neatrisināmu problēmu un daudzas ķibeles ir atrisināmas par saprātīgiem līdzekļiem un tas kurš loģistiku piedāvātu atrisināt ar helikopteriem- izraisītu īstu smieklu lēkmi 😉 kāds reālā biznesā piedāvās izmantot helikopterus lai no 4 stundām ieekonomētu trīs? un kāds plāno afigenos izdevumus ar pieņēmumu, ka kāds no savējiem noteikti kaut ko milzīgi sačakarēs?
Beidz mani tā pārsteigt.. kur es ieteicu biznesam loģistiku nodrošināt ar helikopteriem? Uzkod. Ja jau salīdzini aeromobilo rezervi ar biznesu tad ar ātro kredītu – dārgs, bet ja pareizi izmanto, var ātri paglābt no daudz lielākām nepatikšanām.
biznesam nevajag helikopterus, bet armijai vajag? 😉 tērētu savu naudu- helikopteru prioritāti nobīdītu labi dziļi uz beigām.
Jau darīts.
EUBG dežūras ir laba lieta, ja nodaļas tajā veidotu attiecīgi atlasot katru nodaļu no savas rotas, tad, vismaz teorētiski, šī nodaļa arī turpmāk varētu darboties tajā pašā sastāvā un būtu reāli kaujas spējīga.
Bet, ja nodaļas vienkārši saliek no dažādiem batiem vai vismaz viena bata rotām, tad, pēc EUBG dežūras beigām, nekas no kaujas spējām pāri nepaliek apmācītajam kolektīvam, jo tas vairs mācībās nekad kopā nedarbosies.
Aeromobilitātei nenoliedzami ir jēga, bet vairāk girkinveidīgā hibrīdkara gadījumā, lai SUV apakšvienību stundas laikā pārvietotu uz Mazpisāniem. Pret bruņutehnikas “zibenskaru” zāles jāmeklē citur. Pirmie, kas ar šo zibenskaru neizbēgami saskarsies, būs robežsargi. Viņiem IR OBLIGĀTI jau tagad jāgatavo inženiertehniski šķēršļi pierobežas joslā, jāgatavo tilti spridzināšanai, koki nozāģēšanai, tehniskā spirta mucas okupantu indēšanai… ok to varbūt nē… jāapmāca darboties ar prettanku mīnām, ar prettanku ieročiem (vismaz CG, ja ne spaikus) un tai mantai jābūt pa rokai lielos krājumos, jānotiek mācībām kopā ar ZS. Robežsargiem ir arī helikopteri un vieglais taktiskais transports, lai ātri pārsviestu palīgspēkus uz apdraudētākajiem punktiem.
Par robežsargiem taisnība. Par tehnisko spirtu nepiekrītu – vienreiz izdzers un vairs nedzers, labāk pieceļa krogos salikt parasto šņabi. Neko glaunu, šādā situācijā cilvēki dzers, lai atslēgtos no realitātes. Lai dzer labi daudz un bieži. Vēl būtu labi salikt arī ko nopietnāku: koku, marihuānu utml., bet man nav ne jausmas kā tās lietas pareizi un cik ilgi uzglabāt.
Robežsargi pēc būtības ir policisti, kas regulē valsts attiecības ar kopumā miermīlīgu civilo publiku, kas legāli vai nelegāli šķērso robežu. Lielākā daļa tevis aprakstītās sagatavošanās pasākumu attiecas uz valsts aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kas ir AM atbildības joma. Kopīgie treniņi ar NBS ir ok, jo kara gadījumā RS tāpat pāriet NBS pakļautībā. Bet pats galvenais, ja RS maiņa robežpārejas kontroles punktā sagaida pretinieku nesagatavota, tad nav nozīmes vai viņiem ir CG vai nav. Viņu uzdevums viens brīdinājuma šāviens no PM, neko vairāk no šīs maiņas prasīt nedrīkst.
Kaut kā nevaru iedomāties, ka kordona otrā pusē jau stāv bruņu kolonna, bet mūsu pusē RS maiņa mierīgi iziet uz posteņiem kā ikdienā…
Un kā bija 1940? Ja valsts pie šādiem nosacījumiem nav izsludinājusi izņēmuma stāvokli, viss notiek pēc ikdienas plāna.
Formāli kamēr robeža nav pārkāpta incidenta nav. Maz kur kaujas tehnikai savajdzējās stāvēt savā (!) teritorijā (skat Berlīnes mūra CP) vai Indijas un Pakistānas robežattiecības – karš un cirks vienlaicīgi.
Uz 1940. gadu robežsardzes brigādē, kas pamatā tusējās gar PSRS robežu, bija 1200 vīru, no tiem 100 virsnieki, katram ekipējumā karabīne + 39 ložmetēji un 109 patšautenes. Posteņi bija būvēti domājot par sienu necaurlaidību strēlnieku ieročiem.
Ar to domājot, arī mierlaika gatavība bija krietni augstāka.
Te vēl atsevišķs jautājums par tagadējās RS lojalitāti, izejot no etniskā sastāva un tradīcijām (tur šobrīd ir pilnīga padomija – no pankūkveida berešu nēsāšanas paradumiem, līdz kortikiem pie parādes formas).
Mūsdienu RS ir kādas divas reizes lielāka, bet cik no tiem ofisa sēdētāji? Manuprāt viss ko no viņiem aizsardzības nozare var prasīt un gaidīt ir izlūkziņas miera laikā un pretošanās rituāls kara laikā.
Mācībās redzētā “taktiskā sagatavotība” liek piekrist versijai.
Nekas, vismaz tūliņ dabūs gaškas.
Viņiem arī var noteikt gatavības līmeņus. Ja draudi ir augsti vai tiek izsludināti, tad mobilizētas tiek visas maiņas. Aktīvā maiņa tad patrulē jau bruņuvestēs ar triecienšautenēm, neaktīva maiņa ieņem aizsardzības pozīcijas. Tāpēc CG jābūt robežpunktā.
Tā kā labi pazīstuu ne vienu vien, taktiski viņi arī ir tikai policisti. Šeit aktīvie ZS sit pušu visos parametros. Ar kalašu šaudījušies ngadus atpakaļ. Ar makaru, reti. Fizo pieraksta pa draudzīgo. Vopšem baidam fūres šoferus. Ja kāds redz RS, kā pirmās līnijas wariorus, apmācībai un ekipējumam jābūt fundamentāli citam. Mož pierobežas ugunsdzēsējus pieslēdzam. Katram sava funkcija.
Izņēmums, protams, SIGMA, bet ne par to mēs šeit runājam.
Jā, gan robežsargi, gan policisti jātrenē tā, lai tie spētu karot arī konvenciālā karā un konkrēti robežsargi pie noteiktiem apstākļiem varētu ienaidnieku arī aizkavēt. Jā, viņi nebūs PD līmenis un arī nevajag. Viņiem pietiek kādu mēnesi gadā trenēt militārā jomā.
Militāro apmācību būtu jāiziet arī visiem, kuriem darbs un vaļasprieks ar ieročiem saistīts: apsardzes darbiniekiem, medniekiem, detektīviem, valsts meža dienesta un citiem inspektoriem utml. lai vajadzības gadījumā viņus varētu ar M14 pielikt sargāt noliktavu vai pagastmāju.
Tev neliekas, ka to “pagastmāju sargu armija” mums veidojas lielāka kā ir to pagastmāju. Tāda kopējā tendence iet uz “mazliet kaut cik” apmācītiem plintniekiem ar G36 rokās – te minot VAM, 24dieniniekus, jaunsargus, tevis piesauktos paramilitāros dienestus, daļu ZS, veciem OMD…
Es domāju, ka ZS jāceļ līdz vismaz 10 kaujspējīgām rezerves brigādēm (ap 50 tūkst.). 1. kārtas rezerve. Jāgatavo caur BMD ar obligātu noteiktu gadu skaitu rezervē un zināšanu atjaunināšanu.
Tie, kuri šeit neietilpst, varētu būt 2. kārtas rezerve. Nosacīti tos varam dēvēt par Aizsargiem.
Pie kopējā mobilizējamo skaita ap 150 tūkst. ~10 tūkst. BMD un PD. 50 tūkst. ir 1. kārtas rezerve. 2. kārtas rezerve ar valsts un pašvaldību policiju (~15 tūkst.), cietumsargiem (daži tūkstoši), medniekiem (~25 tūkst.), brīvprātīgajiem, apsardzes darbiniekiem (15 tūkst.), citām paramilitārām struktūrām varētu vēl 50 tūkst. savākt. Šie varētu pildīt aizmugures funkcijas. Atlikušos 50 tūkst. varētu iesaukt un apmācīt kara laikā.
Tas, ka viņi šobrīd veic tikai policijas funkcijas, nenozīmē, ka viņiem arī turpmāk tikai tās būtu jāveic. Te jau minēja 1940. gadu, kad robežsargi bija bruņoti ar automātiskajiem ieročiem (starp citu, viņiem iepirka arī tolaik supermodernos “šmeiserus”, kuru pat armijai nebija). Un, piemēram, Masļenku uzbrukumu veica neviens cits kā padomju robežsargi. Somu robežsargi darbojās labi pret padomju karaspēku 1939. gada beigās. Ukrainā, starp citu, arī robežsargi salīdzinoši labi darbojās, veidoja “ātrās reaģēšanas” grupas. Ja kāds labi pārzina pierobežas apvidu, tad tie ir tieši robežsargi. Zinu robežsargus, kas ir ZS, neredzu iemeslu, lai mērķtiecīgi RS nepapildinātu ar ex-PD vai aktīviem zemessargiem, normāli neapbruņotu un neizmantotu šķēršļu veidošanai pierobežas joslā. Robežas inženiertehniskai izbūvei var taču veidot pat fortifikācijas robežpārejas vietās. Reāli ir tikai daži ceļi, kas ved pāri robežai, ja tos nobloķē, tad krieviem lielas problēmas būtu ar manevru, ja viņi viegli šķērso robežu, tad tālāk jau LV pusē ir visai plašs ceļu tīkls.
“Zinu robežsargus, kas ir ZS” interesanti kā viņus ka ieM ierēdņus uzņēma ZS vai pēc iestāšanās RS neatskaitīja. Vēl viena dubultā grāmatvedība? Ko šāds RS darīs, kad viņu X stundā pacels pēc truksmes RS un ZS vienlaicīgi? Vienai no iestādēm iztrūks karavīrs.
Pirmskara robežsargus nevar salīdzināt ar mūsdienu RS, tolaik tie ne ar ko neatšķirās no karavīriem, jo vispirms bija karavīri, tagadējie pēc būtības un izglītības ir policisti, kas principā ir pareizi. Stacionāras fortifikācijas pie key terrain atbalstāma lieta ne tikai pierobežā, bet visā valsts ceļu garumā.
http://www.mil.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2018/02/09-02.aspx 108miljoni nav maz…
labi, ka vismaz zinam cenu tagad…..ja zinātu cik daudz palaišanas iekārtu iepirka, būtu vēl labāk. Es pieņemu, lielākā daļa aizies priekš CVRT, un tad atlikums priekš parastajiem PD un varbūt pat priekš paugstinātās ZS rotām (kas būtu loģiski)
nezinu, vai konkrēta cipara zināšanai ir kāda jēga. pēc sen publiskā info- 30 palaišanas iekārtas uz cvrt (VB kļūs pielaidīgāks 🙂 ), kkas pd un kkas zs kaujas atbalsta rotām, bataljoniem. atkal- nepievērstu tik daudz uzmanību skaitam, bet gan uztrauktos par zs spējām sagatavot tām apkalpi. gadžeti maksā dārgi, varbūt jēga tiem piesaistīt profesionālo dienestu zs sastāvā?
nav arī tur pilnīgs kosmos. Ja Mujahadini Afganistānā iemācījās ar Stingeriem rīkoties, mūsējie iemācīsies ar Spike.