Rīgas kungi


“Dienas personībā” viesos Pēteris Suveizda un Sandris Gaugers

vara bungas: Diskusija paliek dzīvāka, jo rekrutēšanas uzdevumi  aktuālāki. Rīgas brigādes kungi atklāj dažus skaitļus.

PS Jautājumi gan izcili “damčiku” stilā, bet cerams tas ir tikai sākums.

65 domas par “Rīgas kungi

  1. kā reiz jaunais brigādes komandieris gada sākumā rīkoja tikšanos savos bataljonos, kur bija vēl konkrētāks info un konkrētāki jautājumi. domāju, ka Mārtiņam kā rezerves virsniekam par to jau noziņoja! 🙂
    par Bausku tur izskaidroja vēl konkrētāk, nākotnes ieročiem ne tik konkrēti, bet ļoti cerīgi, par Rīgu- civilie pastāvēs maliņā un pagaidīs, ja kas…, ieguldījumi- daudz, daudz lielāki kā deklarētie. arī bik par rīcības plāniem, bet ne šeit tos apspriest 😀
    bet galvenā doma- bļa, ja mums šo valsti un gp vajag, paši nākat sargāt un būs jums te bmd. omd ir politiķu lēmums.

    • dali visu ar :4 un būs tuvu taisnībai. Visi zinām cik tai tumbočkai naudas iekšā. Pārsteidza normatīvi: 20 dienu nometne un tad malacis ja parādies 5 dienas gadā. Tāds BMD ne pašam ne sašam.

      • ņemot vērā, ka tur štābā daudzi no “mūsējiem”, es liktu koeficienu 1/2 vai pat 1/1,5. bet summa bija iespaidīga!
        tās 5 dienas gadā ir lai ievilinātu 😀 tikšanās laikā par neko tādu nestāstīja.
        bet kursus piedāvā gan šādus, gan tādus, tāpēc ja tik būtu tā brīvprātība!..

        • šim ir ļoti vienkārša metode. Sagaidi 2020 gadu, apskaties, kas no solītā ir izpildījies de facto un izvlec koeficientu solitais vs izdarītais. Pēc tam šo koeficientu lieto uz priekšu.

            • ok. Bet reāls piķis ir ienācies tagad. Attiecīgi patiesība sanāks dalot tavu pieredzē balstīto superpesimismu ar pipara naivu ticību visam bez seguma teiktajam 🙂

              • Ļoti iespējams. Bet mans pesimisms vairāk saistīts nevis ar naudas apgūšanu, bet ar ZS dubultošanas iespējamo rezultātu. Esmu pārliecināts, ka uzdzīt “kalniņa zemessargu” skaitu līdz vēlamajam var, bat tad uz viņu fona (20 +5 dienas gadā) esošā ZS aktīva sagatavotība būs vērtējama kā tagad PD pret ZS. Pareizi Rīgas kungi saka (un pipars apliecina) ja gribat sev valstī, tad pašiem būs to jāsargā. To pašu pamatos 90-s teica par nodokļu maksāšanas nepieciešamību, čeku pieprasīšanu veikalos, piesprādzēšanos, vides aizsardzību utt tomēr reālas izmaiņas notika tikai tad, kad sāka sodīt. Līdz ar to vairs neticu, ka ar pierunāšanu un brīvprātību var nodrošināt nepieciešamo valsts aizstāvju skaitu, kas būtu gatavi kvalitatīvai, ilgai, grūtai un ziedošanos prasošai apmācībai, lai vismaz pietuvotos PD kvalifikācijas standartam. Varēja cerēt, ka masveida apskaidrība nāks pēc 2008. un 2014.gada notikumiem, kaut kas arī bija, bet ne masveidā un ne ilglaicīgi. Tādēļ naudas griezumā ZS solījumus var dalīt ar 2, bet personāla ar 4. Tas ir protams ir absolūts IMHO.

                • hwz, kas tur sanāks. Nenoliedzami laba ziņa ir, ka tas kodols, kurš nāk regulāri tagad mauc ar atrotītām rokām. Daudz kur par instruktorim un rotņikiem ir salikti misiju čaļi. no manas pieredzes, ja kaut kur ir dubļi ledus un ūdens, tur arī nodaļas iedzīs. Šaujam ar daudz un visu. Līmenis reāli aug. (mērot pret to kas bija, protams)

      • viņš tak reālists 🙂 skaidri zin cik ir aktīvie, cik vezumnieki 🙂 Uz nometni kādu baru savāks, kamēr svaigi. Pēc tam ir tā kā ir..
        p.s. reiz stāvēju blakus, kur citas brigādes fīrers (bez kamerām) lādēja virsaišus par ideju rīkot pilnu 20 dienu nometni nevis 2x pa 10. Vienīgie, kas to reāli var ir latgalieši. Pārējiem gribētāji dramatiski samazinās, jo banāli nevar atrast tik garu brīvu laiku. Ar bezdarbniekiem brigādi nenosegsi.

        • pilnas 20 ir labāk kā 2 pa desmit. vēl labāk būtu, ja būtu divu mēnešu nometne no vietas un tad vēl katru kadu pa 5-10 dienu mācību nometnēm. tāpēc te vajadzētu kādu likumu, kas dotu zemessargam leģitīmas tiesības bez represijām no darbavietas, doties izpildīt pienākumu pret valsti.

          • Tāds likums jau ir un darba devējam ir pienākums atbrīvot zemessargu uz mācību laiku saglabājot darba vietu. Alga gan netiek par šo periodu maksāta. Pats izmantoju šo ekstru.

            Pēc pieredzes varu teikt, ka tikai pēc pirmajām 10 dienām ir izveidojusies vajadzīgā disciplīna, kārtība un un režīms. Nodaļas spēj pašorganizēties, nodaļu vecākie zina savus pienākumus utt. Dalīt jau tā īso periodu divās daļās būtu neprāts.

            • Aicinu Jums abiem kaut uz dienu pārcelties no teorijas (protams, ka kopā ir labāk par dalīti utt) uz reālo dzīvi un pamēģināt sadabūt iekš garās nometnes kaut ko vairāk par dažiem desmitiem kaklu.
              Atšķirībā no tukšas pļūtīšanas ir gadījies runāt ar augstā gala čiekuriem, kuru uzdevums ir šo ieviest dzīvē. Latviskas frāzes skanēja maz.

              • Es to visu izbaudīju praksē, paldies. Kaut kā tomēr kādam bija izdevies sadabūt iekš tās garās nometnes pietiekami daudz dalībnieku.

                • Latgalē jā. Kurzemes un vidzemes galā nometnē (dalītajā) mauca kaut kas ap 40-50 gab. Neliekas pamazi cipari?

                  • Es kā reiz runāju par Vidzemi. Bija pāri 70 un vairāk nemaz nevarēja, jo nometnes teritorija un kapacitāte neļāva.

                    • forši. Vidzemes 70 + Kurzemes 40-50, Latgale ar 172 ir viss, ko sadabūja nometnē. Man vienam liekas, ka tas ir par maz?

                • KATEGORISKI nepiekrītu. Tu jauc kopā 2 daždas lietas. Nenācējus un tos, kuri ir motivēti utt. bet netiek uz garajiem termiņiem. Es zinu daudz čaļus, kuri gadā nāk 30, 40+ dienas (pa brivdienām), bet nebrauc uz 20-30 dienu garajiem speciālistu kursiem… jo netiek.

                  • savā dzīvē esmu sapratis, ka viss ir prioritātēs, jo visu var saplānot un sarunāt. ja ļoti gribētu, tiktu! protams, neviens jau negrib dirsu plēst, ja arī pārējie liek mīksto. ir gan dzīves periodi, kad tiešām ģimenes apstākļu dēļ grūti izrauties, jo savādāk jāalgo aukle vai kopēja, bet neticu, ka no LV 200-400 tūkstošiem potenciālajiem karotspējigajiem vienlaikus ir šāda veida problēmas.

                    • 200-400 tūkst. ir pārspīlēts. Kad vēl bija OMD, max derīgo mobilizācijai bija aptuveni 150 tūkst. Ar to arī aicinu rēķināties.

                    • somijai ir 5,5miljoni iedzīvotāji un pirms dažiem gadiem apziņoja gandrīz miljons rezervistu. diez LV pilsoņi ir divreiz nespēcīgāki, slimīgāki, kroplāki??! tur atkal nav argumentu, bet tikai atrunas.

                    • Sanāk, ka jā, jo bija gandrīz visiem veselības pārbaudes skolā. Un reāli derīgo ciparu sauca 150 tūkst.

                    • plika diršana! atpirkšanās, simulācija un atrunas, atrunas… pd rezerves karavīri arī tik pat strauji “kļuvuši slimi”…

          • Beidzam slapjos sapņus – kurš tādu režīmu var atļauties?
            Hipotēku un kredītus bankas uz 2 mēnešiem atlaidīs?
            98% ZSargu ir darba ņēmēji
            Šādu režīmu var noamortizēt tikai Rimi un Maxima, kur zemas kvalifikācijas strādniekus var pārdalīt un saplānot kā vajag.
            98% no ZS strādā mazos un vidējos uzņēmumos, kur būšana ZS ir reāli zaudējumi/negūtā peļņa.
            Vienīgais variants ir B/OMD, pie tam ar bonusiem, kas kompensētu rezerves karavīru mācībās patērēto laiku. Tam ir tieši viens dzelžains pretarguments – politiskā griba

            • Atrunas, atrunas… Un politiķi tāpat atrunājas kā dīvānā pird
              ēji! Man draugos arī daudz tādu, kuriem “nav laika”…

          • ….man gan liekas , ka tur mazāka saistība ar latgaļu patriotismu, bet gan ar viņu paslikto ekonimisko situāciju un darba iespējām.

            • Bet protams. Pats šogad netieku uz nevienu no “garajiem” speciālistu kursiem. Hoķ izstiepies. To valsts izziņu var uzspraust uz naglas.

            • Tieši tā. Laukos un tālāk no lielajā pilsētām vispār cilvēki vairāk piedalās ZS, jo:
              1. Laukos algas ir zemākas, papildus darbu atrast grūtāk, līdz ar to ZS kompensācija būtiskāka.
              2. Laukos ir vairāk sezonas darbu, nesezonā ir salīdzinoši brīvāk. Sezonas strādnieki vispār ir neizmantota NBS rezerve, kuru var pievilkt līdz ASV nacionālās gvardes līmenim, jo nesezonā var trenkāt vairākus mēnešus no vietas. Gan viņiem kompensācijas, gan uz ārzemēm nav jābrauc, gan sezonas strādnieki uzņēmējiem pieejami vietējie, gan
              3. Laukos ir mazākas brīva laika pavadīšanas iespējas.
              Latgalē šīs problēmas redzamas viskrasāk https://pbs.twimg.com/media/DXOPoHsWsAAFk7B.jpg:large

        • Laikam ieteiktu nesaukt visus Latgales zemessargus par bezdarbniekiem 🙂 algas mums te pamazas un darbs bieži maiņās tāpēc zs ir pietiekami konkurētspējīgs veids, kā caur asarām un sviedriem papildināt ģimenes budžetu un vienlaikus izdarīt valstij ko labu.

          Pamatapmācība ir gan decentralizēta, gan centralizēta un reizēm, ko nepaspēja vienā nometnē, to dabū 2 nometnē.

          Vispār jau zs jauniesaucamo kontingents ir skolnieki un studenti un visos novados viņi ir vienādi. un šim kontingentam vasaras ir brīvas. no nometnēm nāk pats saliedētākais kolektīvs (gandrīz vada sastāvā) tikai pēc nometnes viņus izmētā pa visām rotām- nevis atstāj vienu enerģisku/pietiekami pilnu vadu.

          Par apmācību blīvumu daudzumu – tāpat kā b/obligātajam dienestam arī te vajag attiecīgu daudzumu instruktoru- kuru nav/ bet varētu būt. un instruktoru kvalifikācija paaugstinātas bīstamības nodarbību vadīšanai- palielam vienīgais, kas zs ir interesants tā ir “paaugstinātā bīstamība”. Rodas iespaids, ka lielākā aizķeršanās ir nespēja apmācīt šos instruktorus pietiekamā skaitā- kas ir kaut kur līdzvērtīgs mums ir jaunākais instruktora kurss, bet kaujas nodaļas komandiera kurss izpaliek.

          • nevienu latgalieti negribu aizvanot. Sausi fakti. Latgales nometnēs var nokomplektēt lielu skaitu uz “garajām” nometnēm. Citur mocās jau ar dalītajām. Tas tiešā veidā ir saistīts ar nodarbinātību. Bezdarba % Latgalē ir augstāks, nekā citur, likumsakarīgi tas atspoguļojas nometņu piepildījumā. Cilvēkiem ir vairā brīvs laiks + iespēja nopelnīt.

            • plika .iršana par nodarbinātību un brīvo laiku. man draugi un paziņas ik pa laikam aizlaiž uz siltajām zemēm pa mēnesim, diviem un vairāk. jo tuvāk rīgai, jo prioritātes citas- ceļojumi, klubi, teātri, iepīpēšana un cita saviesīgā dzīve. nauda ir galīgi sekundāra.

              • Nu bet protams. Baudīt dzīvi tas ir cilvēka dabā. Realistiski plānojot nevar gaidīt, ka cilvēki MASVEIDĀ atteiksies no saviesīgas un dzimumdzīves, lai piedalītos ZS mācībās. Tā ir īpašība, kas rakstūrīga brīvprātīgo organizācijām , kas balstās tikai uz pozitīvo motivāciju (burkāns).

                • es tik domāju, vai ir kkāds sabiedrības briedums, kad tā saprot, ka sargāt valsti ar ieročiem rokās ir goda lieta un katra pilsoņa pienākums?! gan jau Izraēlā un Šveicē arī čīkst un pīkst, bet savas dienas atkapā, kaut gan jau varētu izvairīties medicīnisku vai kādu citu iemeslu dēļ (teiksim, šveicieši pārvākties uz IT, DE vai AT, jo pa lielam nekas viņa dzīvē tur nemainītos…).

              • Varbūt palasi par ko bija ieraksts? Latgale – ar relatīvi augstu bezdarbu. Tur masveidā uz kipru nebrauc un nauda kļūst primāra = normāli piepildītas pilna laika nometnes

  2. Ierosinājums rekrutētājiem!

    Nepieciešamas ZS aproces, ko var nēsāt ar civilo apģērbu!!!

    Mošķis 24.02.2018 bija Tallinā un redzēja tādas.
    Respektīvi , aizsargs, civilās drēbēs,piemēram, svētkos staigā mētelī vai vējjakā, bet virs elkoņa aproce ar KAITSELLIT simboliku. Stiprina patriotismu un piederības izjūtu.

    • Mazliet līdzīga tēma – kas notiek ar militārajiem identifikācijas žetoniem? Kad tos jānēsā? Vikipēdijā ātrumā atrastais saka, ka jānesā gan mācībās, gan karalaikā – “Žetoni ir beztermiņa, tie obligāti nēsājami militāro mācību un karadarbības laikā.” Bet, ja sāksies karadarbība, cik mēnešus būs jāgaida līdz visi NBSieši žetonus saņems (ja apliecības jāgaida mēnešus, tad ar žetoniem nebūs ātrāk)? Nezinu kā ir PD karavīriem, bet zemessargiem žetonus neesmu redzējis.
      https://lv.wikipedia.org/wiki/Milit%C4%81rais_identifik%C4%81cijas_%C5%BEetons

        • Manā laikā žetonus deva laikam par zemāko cenu iegādātos, proti teksts iekodināts sakausējuma plāksnītē, kas biezuma dēļ uguni neturēs. Ja vēl joprojām turpina tos dot, tad jau labāk pašam sev iegādāties ar ieštancētu tekstu, jo galu galā tikt atpazītam ir “paša” interesēs.

          • ja par šo nopietni… nezinu kādam materiālam šim būtu jābūt, lai būtu lasāms pēc tam, kad soldžers ir uzsprādzis kopā ar tanka kaujas komplektu (labi, ka mums nav tanki..). Cik redzēts, šodien, arī ua, atpazīst pēs dns. Šeit gan būtu vietā jautājums, vai kaut kur ir reģistrs ar soldžeru dns paraugiem 🙂 ?

              • es par sistēmisku risinājumu.. UA visiem neatpazītajiem ņēma / ņem dns paraugu. Ja nav paraugu bāze (kā kriminālnoziedzniekiem) atpazīšana ir gara, piņķerīga, prasa radinieku lielu piepūli utt.
                Man domāt DNS paraugam būtu jābūt visiem militāristiem. Pēc tam atliek tikai tehniska salīdzināšana, kas mūsdienās izdarāms ātri.

                • Kā 2. risinājums (nav medaljona), bet 1. joprojām medaljons, jo visiem ērtāk, bet valsti lētāk. Tur gan tiem medaljoniem vēl vesela ceremonija līdzi nāk, kad, kurš ņem nost, kur nodod kā uzskaita utt.

                  • gan jau. Tradīcijas dziļas, bet nu laika jautājums. Žetons atpazīšanai ir tas pats, kas uzbrukums ķēdē.

                    • Vai tad tagad moderni atkal ir kolonnās uzbrukt?
                      Pareizi jau laikam ir, viss vecais nāk atpakaļ.

                    • Nope. Tagad moderni ir malto gaļu ražot no gaisa. Sk. pēdējo dienu notikumus Sīrijā.

  3. Dzidēju tektstu ”Zemmesargs atšķirībā no PD kara gadījumā mācās savā pilsētā, jo viņs savu pilsētu pazīst vislabāk un tur darbosies vislabāk” – uzreiz rodas jautājumi :

    1) Sanāk mēs karā nevarēsim sūtīt zemessargus no viena Latvijas nostūra palīgā citam Latvijas nostūrim?? Tas gan izklausās interesants militāro vienību plānojums : ja karš Daugavpilī, Ventspils zemīši paliek tusēt majās un neko nedara lietas labā jo nav viņu rajons.

    2) Cik tad zemīši ir mācīti ka vispar karot ”savā pilsētā”?? 90% man liekas ir tikai poligonā un mežā darbojušies, un meži/poligoni visur ir daudz maz vienādi.

    • ja karš D-pilī, tikšana pāri Daugavai varētu būt nopietns šķērslis, tāpēc V-pils zemīši paliks vien Daugavas kreisajā pusē.
      jā, kā sola, no šī gada vismaz 1.brigāde mācību uzsvaru liks un karošanu pilsētā.

    • Tu laikam nesen pievienojies VB, jo jau no sākta gala saku, ka plānošanā ZS nevajadzētu uzlūkot kā mobilos kājniekus un vislabāk izmantot dzimtā bataljona AOR. Šī tēze laiku pa laikam pasprūk arī lielajai ZS vadībai. Tas vēl reiz paceļ jautājumu: kas būs tā gados jaunā, fiziski spēcīgā un reizē labi apmācītā rezerve kas pastiprinās PD un ļaus neizpluinīt ZS.

    • Pēc būtības ZS būtu jāooperē savā dislokācijas zonā, jo tie ir ZS nevis PD. Tas tikai mums uz papīra ZS ir aeromobilāssuperšturmbrigādesarhaitekdevaisiemkabatās.
      Meži noteikti nav vienādi Bernātos un Dagdā. Varbūt ērces ir vienādas, bet ne meži, īpaši apvidus īpatnības, ko katrā konkrētā vietā vislabāk būtu jāpārzina vietējam ZS bataljonam.

      • Vienmēr ir risks, ka vedot zs uz citu AoR pa ceļam pusi “pazaudēs”, ja tās nav mācības. ZS ahunā priekšrocība ir sava apvidus pārzināšana detaļās, aizvedot prom tā zūd.

        • Tas nozīmē, ka zemessargiem/karavīriem jātrenē atmiņu un telpisko domāšanu. Ja ir pilsētas karte papīra formātā vai digitālā, vai tā saglabāta galvā, un ja cilvēks labi orientējas telpā ar un bez kompasa, saprot attālumus un augstumus, tad tādam zemessargam vajadzētu spēt darboties un neapmaldīties jebkurā pilsētā.
          Cik esmu lasījis,tad visādos GRU, specnažos un reindžeros karavīri mācās kartes no galvas. Parastie krievi Groznijā apmaldījās, jo darbojās ar vecām kartēm. Prāgā un citur šos troļļoja vietējie, kuri pilsētu norādes pagrieza uz citu pusi un aizkrāsoja ielu nosaukumu plāksnes. Ukrainā krievu desantnieki arī nomaldījās un nonāca gūstā.
          Es diezgan precīzi ap savu miestu zinu apkārtni, mājas, ceļus, tiltus, upes, purvus, ezerus kādu 20-25km rādiusā. Bet mana bataljona darbības teritorija ir daudz lielāka. Parasti ZS mācībās mūs aizved uz 50km tālo mežu un tur trenējamies. Vēlāk visus ar lielu rūpību savāc mašīnā un aizved atpakaļ uz bāzi. Netiek dota pat iespēja apmaldīties un pazust (izņemot izlūkiem)!!! Interesanti būtu – notiek nakts uzbrukums un mums pasaka atkāpties uz X tikšanās vietām 5, 10 vai 15km attālumā, pie tam, jāuzmanās no pretinieka patruļām un TELEFONUS nedrīkst lietot. Man ir aizdomas, ka lielākā daļa naktī apmaldītos un pazustu, jo parasti gandrīz nevienam kompasa līdzi nav, maz prot strādāt ar karti pēc azimuta un maz prot kartē atrast savu atrašanās vietu, un apvidus karte labākajā gadījumā ir tikai vada komandierim.

          • Bet tu taču savā bn neesi vienīgais vietējais, tu zini savu rajonu, kāds zina kaimīnu apkaimi. Viens otru papildina. Bet iemet jūsu vieņibu galīgi svešā vietā visa cerība būs uz kartes un kompasa prasmēm, ko izskatās vēl būtu jātrenē.Ko tik labam karavīram nav jāprot. Specnazi tādēļ ir spec ka tiem no visas masas ATLASA labākos pēc fiziskām, psiholoģiskām (kognitīvām) spējām + ilgāk māca + labāk trenē. Kuram katram visus tos trikus neiemācīsi un arī nevajag. Ja tomēr tev kā komandierim ir padoti parastie karavīri tad gan pārpratumi, gan nomaldīšanās ir sagaidāmas ar 100% varbūtību. Tādēl ceru jau visiem vadiem ir sarakstīti SOPi ko darīt ja nomaldās patruļa vai noklīst atsevīšks karavīrs un pirms iziešanas visi tiek instruēti. Kas attiecas uz kompasiem un azimutiem, manuprāt tā arī ir komandieru atbildība nelikties mierā kamēr visi nav puslīdz pieņemamā līmenī. Civilie tālruņi mežā 2018.gadā tā jau ir maucība, jo kopš 2014. visiem ir zināms ka tiem līdzi nāk nāves smaka.

          • Ieteikums zemessargiem regulāri rīkot mācības visā atbildības rajonā, lai tajā spētu orientēties jebkurā gada un diennakts laikā bez kartes un kompasa.

        • A ko darīt tādiem, kas nav no “rajona”, bet dien konkrētajā batā :-D?
          Īpaši aktuāli tas varētu būt Rīgas brigādes zemessargiem, kas diezin vai Pierīgas mežus pazīst kā savu azoti 😉 !

          • Tu esi īpašs gadījums. Nevajag vispārināt. Pamatā zs pievienojas batiņiem pēc dzīves vietas. Rīgā pietiekami daudz rīdzinieku, kas izrādīs lūznaviešiem apkārtni.

    • 1. Ja Daugavpilī iemaldīsies Girkins ar bandu, tad 90%, ka ZS sūtīs no visas Latvijas.
      2. 60% mācību ir jābūt pilsētā, 20 pļavā un 20% mežos.

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.