Visa aptveršana


[..] Swedish commission is to get to that point, as well, but the question of time is now a factor. The commission’s plans call for Sweden’s total defense concept to be up and running by 2025, a long time given how quickly geopolitics have shifted in recent years. “Give us time, give us plans, give us exercises, give us people, and we can do” [..]”

avots

vara bungas: Labi teikts: ” Dodiet mums laiku, dodiet mums plānus, dodiet mums apmācību, dodiet mums cilvēkus un mēs būsim gatavi. ” Gatavību ” kā Aukstā kara laikos” SE plāno sasniegt uz 2025.gadu vai pat agrāk. Nez kā LV  sokas ar “visaptverošas” aizsardzības konceptu, kuru JAU ievieš, bet kuru sabiedrībai neviens VĒL nav  skaidrojis.  Tas ļauj jebko, kas tiek darīts vai nedarīts skaidrot ar atbilstību “visaptverošam” konceptam, kas te ir, te nav kā Češīras kaķa smaids. Iespējams sabiedrībai nav jāredz bildi kopumā, jo tad atradīsies kāds, kas sāks  kritizēt un jaukties ar padomiem. Tas traucē izprast bezgalību.

Neiespējami aptvert bezgalību
Laikā un telpā.
Svarīgi saprast dzīvotgribu
Savā īsajā elpā.

Svarīgi saprast, ka tas, ko ceļam –
Tas stāvs, tas nojums –
Ir mūsu mūžam, mūsu ceļam
Vienīgais attaisnojums.

 

I.Ziedonis

20 domas par “Visa aptveršana

  1. 2025 gads ir pēc 7 gadiem…..būs interesanti redzēt ko tad mūsu AM un NBS būs sasnieguši tajos 7 gados, jo pirms 7 gadiem (2011. gadā) galvenais attaisnojums kapēc ”viss slikti” bija naudas trūkums. Tagad attaisnojumu vairs nav.

      • 2011. gadā bija pagājuši tikai daži gadi kopš Gruzijas kara…….tā kā situācija es pat pieņemumu, bija diezgan līdzīga mūsdienām. ”Draudu nav” bija tik tāds attaisnojums lai neteiktu tautai ”mums jāglābj bankas, nav naudas armijai”

  2. Man liekas, ka doma – no aizsardzības budžeta stutēt vietējos ražotājus ne tikai aizsardzības, bet arī citās jomās – ir vairākkārtīgi skaidrota, un, ja kāds to vēl nav sapratis, tad pats vainīgs.
    No otras puses, ko jūs gribiet, ja ZZS nosaka aizsardzības nozari.

    • Kā reize ZZS varētu jauki noorganizēt atbalsta mehānismus lauksaimniekiem, kas savos šķūnīšos ir gatava glabāt pa kādam CVRT (vai ne?!), dārzeņu noliktavās izdala kādus m2 priekš munīcijas un provianta. Nu un, protams, starp lauksaimniecības tehnikas degvielas krājumiem pa kādai tonnai priekš bīvīšiem un skanijām arī var paslēpt. Noslēgts aplis sanāk.

        • Šķūņos var stāvēt noblombēta cisterna, noplombēts konteineris. Degvielu reizi gadā apmaina degvielas vedējs, veco ārā izmantošanai NBS, jauno – iekšā, plombu virsū. Ar pārtiku ir tā, kā zemnieks pēc noteikta termiņa notecēšanas to var pārdot, vietā liekot citu. Piem. zemniekam, kurš audzē kartupeļus, līdz nākošai ražai ir jāglabā 10 t kartupeļu par to saņemot noteiktu summu. Vecos kartupeļus var pārdot, tiklīdz noliktavā jauni ir ielikti.

    • Skatoties ko stutēt. Ja tiek stutēti piem. pārtikas ražotāji, jo iepērk vietējo ražotāju produkciju, tad tas ir labi. Ja vietējam zemniekam maksā par NBS pārtikas rezervju glabāšanu – arī labi. Ja sezonas darba strādnieki, pa ziemu dažus mēnešus trenējas militārās lietās, ir nodarbināti un vienlaicīgi NBS ir paaugstinātās gatavības rezerve (kaut kas ASV Nacionālajai gvardei līdzīgs), tad arī labi.

      • Labais.
        Iedomājos tos milzīgo sezonas strādnieku daļu viņu vislabākajās un spilgtākajās izpausmēs (sorry, tiem, kas sakarīgi cilvēki), kas, tikko dabūjuši pāris eiro, pazūd uz nedēļu. Jā, ziemā tie toč ir labākie kandidāti trenēties militārajām lietām un būt par PAAUGSTINĀTAS (!!!) gatavības rezervi.

        • Man arī viņi šķiet nenopietni kandidāti Dzimtenes aizsardzībai, bet “arī zemessargam” kā pašvaldības entuziastam labāk zināt, mēs viņus redzam tikai atpūtas un vājuma brīžos.

        • Nevajag milzīgo. Tās varētu būt tās paaugstinātās gatavības rotas ZS, kuri pavada mācībām nevis 10 dienas vidēji, bet dažus mēnešus. 18 rotas pa valsti, ~1800 cilvēku.

        • Kas ir sezonas strādnieki, piem. zemnieki un tūrisma jomā nodarbinātie. Absolūtais vairākums viņu vairākums manā pašvaldībā ir normālie cilvēki. Jā, ir alkānu kategorija, bet tādi drīzāk nav sezonas strādnieki, bet gadījuma darbu strādnieki. Viņus uz pastāvīgu darbu neņem.

        • Piem. manā bijušā pašvaldībā ir vairāki simti zemnieku, pāris simti kūdras ieguves strādnieku un kādi 50 cilvēki, kuri sezonas laikā strādā tūrisma nozarē.

        • Dabīgi, ne visi gribēs, ne visi var, ne visi der, kaut vai veselības stāvokļa dēļ. Visus arī nevajag. Te es skaitļus par savu bijušo pašvaldību minēju. No visa bijušā rajona priekš ZS batiņa >100 cilvēkus vienai rotai var mierīgi savākt.

        • Piekritīšu arī zemessargam, ka te tiek jaukti sezonas strādnieki ar gadījuma darbu veicējiem. Zinu, piemēram, ka vairāki lielzemnieki ziemas sezonā atsevišķu kategoriju strādniekiem (piemēram – kombainieri/traktoristi) vienkārši maksā algu par to, lai nemeklē citu pastāvīgu darbu. Protams, ne tādu algu, kā sezonas laikā, bet maksā. Turklāt vēl ļauj nesezonā piestrādāt kaut kur citur, galvenais lai tik noturētu normālus cilvēkus pie sevis.

Leave a reply to DeWolf Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.