[..] Dr. Andrejs Andersens (Militāro un stratēģisko pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Kalgari Universitātē (Kanāda): – Latvijā un Gruzijā, kas neatkarību bija zaudējusi 19 gadus pirms Latvijas, Mannerheimam līdzīgas personības (Balodis, Kvinitadze) tika nobīdītas malā, tādējādi pie varas esošie pacifisti neļāva sagatavot valsti pretsparam. Lietuvā un Igaunijā situācija bija vēl skumjāka. Turklāt Somijas tauta bija sasniegusi tādu sabiedriskās apziņas līmeni, kas nodrošināja vienprātību valsts aizsardzības jautājumos. Mannerheima līnija tika uzcelta daļēji par ziedojumiem un lielā mērā ar brīvprātīgo darbu. Īpašu ievērību izraisa fakts, ka somu nacionālisms bija konstruktīvs. [..]
vara bungas: Visam varētu piekrist, ja Kanādas profesors nepielīdzinātu Balodi Mannerheimam. Diez vai Mannerheims iestātos Zemnieku savienībai līdzīgā veidojumā (Manerheims pārstāvēja labējo Nacionālo koalīciju), atbalstītu apvērsumu, ieņemtu amatus diktatora valdībā, padotos okupantiem, izciestu sodus, tiktu apžēlots, atgrieztos un dzīvotu okupētajā teritorijā. Vārdus “nobīdīts malā” pilnā mērā varētu attiecināt uz ģenerāli P.Radziņu, kuru tāpat kā Mannerheimu sociķi tolaik ēda nost visiem iespējamiem līdzekļiem, bet tagad izvairās pieminēt visi kreisie vēsturnieki.
vara bungas 
Vēl arī tas, ka Baloža nopelni un sasniegumi Brīvības cīņās ir stipri nosacīti, atšķirībā no Mannerheima.
Savukārt par tēzi “Somijas tauta bija sasniegusi tādu sabiedriskās apziņas līmeni, kas nodrošināja vienprātību valsts aizsardzības jautājumos” – mēļo, ka te gana būtisks faktors bija izrīkošanās ar sarkanajiem pēc Somijas pilsoņu kara – sarkano pusē ~6500 krituši, toties 12 000 nošauti un vēl 12 000 nomērdēti karagūstekņu nometnēs. Un pēc tam kaut kā sabiedrībā vairs nebija dēstu galēji kreisām idejām.
Nu, un parlamentārisms arī palīdzēja tam, lai somu socdemi neapsvērtu sadarbību ar komunistiem (uz ko Latvijas socdemus Ulmanis tomēr daļēji noveda).
Kad tad Balodis nobīdīts malā? Balodis bija Kara ministrs un retorikā piekopa runas “draudu nav” un “valdība visu dara pareizi”.
Diktatora valdībā Mannerheims gan labprāt ieņemtu kādu amatu (gan jau pats gribētu būt diktators). Neaizmirsīsim, ka šāmējais līdz mūža beigām mājā pie sienas turēja sava cara “Nikolaja 2” portretu 🙂
Pats diktators vai “viņa palīgs Balodis” ir atšķirība. Par to portretu lūdzu prooflinku, jo somi uzskata ka
Mannerheim regarded Nicholas II as a weak and irresolute ruler.
http://www.mannerheim.fi/05_s_ura/e_nikol2.htm
Es gan nezinu, kāpēc es atbildu mošķim (laikam mikroinsults), bet Mannerheimam bija diezgan pilnvērtīga iespēja pašam tapt par diktatoru 1918/19. gadā, no kuras viņš atteicās, nodrošinot pāreju uz demokrātiju.
Ārī šī ir vēl viena līdzība ar Manerheimu. Ģenerālis P.Radziņš, ja vēlētos būdams armijas komandieris bija spējīgs pārņemt arī civilo varu. Armijā vecāko virsnieku atbalsts viņam bija ievērojams. Uzskatu, ka ģenerāli Radziņu noņēma no amata nevis par to ko viņš bija darījis, bet par to ko potenciāli varēja izdarīt. Politiķi labi apzinājās (siseņu ārlietu ministrijā tajā laikā bija izveidots izlūkošanas dienests, kas arī monitorēja noskaņojumu armijā, viņiem tajā bija izveidots plašs aģentu tīkls), ka viņš ir spējīgs veikt apvērsumu. Tas ka viņš to nevēlējās, jo bija pārliecināts demokrātijas piekritējs to viņi nespēja novērtēt, jo bija viņu tiktāl demonizējuši, ka paši noticēja pašu radītam bubulim, par ko arī pelnīti samaksāja pēc desmit gadiem.
Diemžēl, takā Radziņš nepretojās savai atstādināšanai un līdz ar to norima virsnieku viļņošanās. Daudzi ieslīga konformismā, citi ierausās sevī. Tika salauzts mūsu virsnieku mugurkauls. Kā piemērs, ir mūsu augstāko komandieru un Radziņam Neatkarības kara laikā tuvāk stāvošo komandieru (Balodis- armijas virspavēlnieks, Berķis – kaujas spējīgākās Latgales divīzijas komandieris, Peniķis – Vidzemes divīzijas komandieris) necienīga rīcība Padomju okupācijas laikā.(Palasiet kritiski paši ko viņi tajā laikā veidoja!)
Nelielam ieskatam to dienu dramatiskajiem notikumiem, kad Radziņu ņēma no amata nost.
Latvijas Republikas II Saeimas VIII sesijas 36.sēde 1928.gada 28.marta.
P.Lejiņš (sociāldemokrāts): (Vai tik nav radinieks mūsu Lejiņam, tam arī ir tuvas sociķu idejas!!! A.P.)
[..] “Svaigā atmiņā ir viņa agrākā darbība nacionālā klubā. Man ir nofotografēta tā vēstule, kuru viņš rakstījis no nacionālā kluba atvadoties; vēstules sirsnīgais tonis rāda (Tonis rada-izcils arguments!!!.A.P.), ka sakari netiks pārtraukti. Ar to arī izskaidrojama viņa saudzīgā izturēšanās pret tām pretvalstiskām virsnieku sapulcēm pagājušajā gadā, kreisās valdības laikā; viņš nav saucis pie atbildības ne daļu komandierus, ne citus varoņus, kuri šinīs sapulcēs piedalījušies. Noskaņa, kāda valdījusi, un rezolūcijas, kādas iesniegtas, ko vairāki sapulču dalībnieki man ir apliecinājuši, izgājušas uz to, lai kara ministram aiz muguras, valsts prezidentam aiz muguras, no visām daļām iesniegtu ziņojumus armijas komandierim: mēs Jūs atbalstām, kāda rīcība arī nebūtu – lai armijas komandiers zin, ka mēs stāvam tikai aiz viņa. Sapulcēs atklāti uzaicināti nepaklausīt kara ministram (Bangerskim!!! A.P.). Kad ģenerālis Radziņš brauc uz ārzemēm ārstēties, tad stacijā uz fotogrāfijām mēs redzam vienā pusē svinīgi pulkvedi Baško un otrā pusē tikpat svinīgi pulkvedi Grosbārdu – taisni tos īstos atzītos stutes. Man ir gleznains pierādījums, ka tiešām tas tā ir. Radziņam daudz darba kolēģu, tomēr tie bija kautrējušies tik atklāti demonstrēt. Tā bija, bez šaubām, demonstrācija pret pašu resora vadītāju, jo nav noslēpums, ka Radziņš savā amatā neatgriezīsies. Demonstratīvā Radziņa izvadīšana nav nekas cits, kā demonstrācija pret savu tiešo priekšniecību. Pie izvadīšanas piedalījās studenti un privātpersonas taisni no tām aprindām, kur tas savā laikā bija virsaiša godā. Tā bija praktiskā apmācība, kā izrādīt pasīvu pretošanos tagadējai iekārtai, tautas vietniekiem, tautas vietnieku ieceltai valdībai.”[..]
Tagad Radziņa redzējums, kas notika viņa dodoties piespiedu ārstēšanās atvaļinājumā, ko noorganizēja valsts prezidents, lai nomierinātu sakarsušos prātus, uzzinot, ka divīziju un pulku komandieri apspriež iespēju kolektīvi atvaļināties, tā protestējot pret Radziņa atstādināšanu no amata.
Radziņa pateicības vēstule, kura tā arī iespējams nekur netika nopublicēta:.
[..] “Šī gada 9.martā es izbraucu no Rīgas uz ārzemēm atvaļinājumā veselības uzlabošanai. Izbraukšanas laiku es nedarīju nevienam zināmu un ne tikai neizteicu vēlēšanos, lai man no stacijas izvadītu, bet gan otrādi – es savam štābam izteicu savu ieskatu, ka izvadīšana nav vajadzīga, jo es braucu atvaļinājumā, bet ne dienesta darīšanās. Tomēr uz staciju mani izvadīt bij ieradušies mani pavadīt prāvs skaits virsnieku: galvenais štāba priekšnieks un toreizējais armijas komandiera vietnieks ģenerālis Peniķis, armijas komandiera štāba virsnieki pilnā sastāvā, auto-tanku pulka, aviācijas pulka, smagā artilērijas pulka, bruņu vilciena pulka virsnieki ar saviem komandieriem priekšgalā, instruktoru baterija, virsnieku kursu un artilērijas kursu virsnieki. Virsnieku ierašanās mani pavadīt nebij vienkārša godu parādīšana, tad es to uzskatītu, ka pienākuma izpildīšanu, bet tā tas nebij, jo, kā minēju, es braucu atvaļinājumā, nedarot zināmu izbraukšanas laiku. Armija ir stipra ar savu disciplīnu, īstā disciplīna ir tā, kura dibinājas uz priekšnieka autoritāti, bet ne uz disciplināriem sodiem. Tamdēļ priekšnieka autoritāte ir vienmēr jāizceļ. Ja karavīrs-priekšnieks kritizē un cenšas nomelnot savu augstāko priekšnieku, tad viņš tiks tāpat kritizēts un nomelnots no saviem apakšvirsniekiem. Augšminētie virsnieki bij pilnā mērā sapratuši šīs karadienesta aksiomas, un ne tikai sapratuši, bet uzņēmuši un ieaudzinājuši savās sirdīs un dvēselēs. Šis apstāklis deva man vislielāko prieku un gandarījumu: armijas audzināšana ir gājusi pareizu ceļu. Izteicu vislielāko – sirsnīgāko pateicību visiem ģenerāļiem un virsniekiem, kuri 9.martā bij ieradušies uz staciju pavadīt savu armijas komandieri.[..]
LVVA 5434 t, 2.apr., 60 lieta, 13 e, 13k, 13g lpp.
Paldies, Purviņa kungam par kā allaž interesanto izvērtējumu.
No mošķa puses 2 papildus jautājumi:
1. Vai ir apstiprinājums viedoklim, ka ģenerālis bija demokrāts (mošķis ir dzirdējis/lasījis) pretējo.
2. Ko tādu necienīgu ģen.Peniķis ir izdarījis Padomju laikā. Mošķis tieši zin, ka Peniķis kā īsts latvju virsnieks noraidīja iespēju būt par Leģiona inspektoru, kā arī pēc tam parakstīja LCP memorandumu (arī cienīgs solis).
Ņeņemšos atbildēt uz tik viltīgiem jautājumiem, bet lūdzu precizē ar piemēru, kas tavuprāt ir “demokrāts”, lai būtu kāds atskaites punkts. Kims ir Korejas tautas demokrātiskās republikas līderis, Obama ir demokrāts, Žirinovskis vispār liberāldemokrāts, Mošķis noteikti demokrāts, VB arī sevi par demokrātu uzskata. Publiskos Ne-demokrātus jāpameklē.
Nu vnk. – tāds, kas atbalsta parlamentāru iekārtu un negrib militāru huntu.
Mūsdienās tas būtu sorosīts plašākā izpratnē. Re kur Ījabam labs raksts par to
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-ijabs-rigas-laiks-kad-atvertie-aizveras.d?id=49898721
O jē, nu jau sorosīti arī piesavinās ekskluzīvš tiesības saukties par vienīgajiem patiesajiem demokrātiem (kaut faktiski masveidā uzspiež vienīgo savu pareizo viedokli un citus viedokļus fanātiski apkaro, kas vairāk līdzinās totalitārismam)? Nu, nu… 🙂
Atgādini man, kad Latvijā kāds cits bez Lemberga & co sāka lamāt sorosītus? Es šito mēnešrakstu laikam izlaidu.
Jeb tas tiešām ir imports no angliskajiem alt-right tekstiem?
P.S. Vispār jau Ījabs tā kā atspēko prokremliska bloga (Informācijas aģentūra) murgus, kur šobrīd top raksts ir par to, kā rietumi ar Skripaļa indēšanu provocē nabaga Krievzemi, jo tiem skauž, ka ar Putina jaunajiem brīnumieročiem Jaunā Bizantija ir kļuvusi neievainojama. Bet tas jau laikam ir okok.
šausmas ko tu lasi tajā infoģenturā… autors “Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, diplomāts, vēsturnieks” hahaha… ukraiņu… viņš apmēram tāds pats ukrainis kā Alksnis latvietis. Neapsakužu tos kas viņa prātojumus tulko latviski, laikam labi maksā.
njā, esmu spiests atzīt, ka esmu sorosīts!
3. “Sorosītu” pazīmes pēc ideoloģiskajiem uzskatiem un darbībām
No “atvērtās sabiedrības” ideoloģijas var izdalīt vairākas citas “sorosītu” pazīmēs:
3.4. Atbalsta tēzi, kura vienādo Padomju Savienību un komunistisko ideoloģiju ar Hitleriskās Vācijas nacismu un cietiem fašistiskajiem režīmiem.
3.5. Antikrieviskums, antipadomisms un antiputinisms.
3.6. Nepatika pret nacionālām valstīm un nacionālo valstu graušana, kas gan netraucē manipulatīvi izmantot nacionālo retoriku un nacionālās valstis savu mērķu īstenošanai (pirmkārt vēršoties pret komunistisko ideoloģiju, Padomju Savienības mantojumu un Krieviju).
https://infoagentura.wordpress.com/2018/02/12/ka-atpazit-sorositu-jeb-sorositu-pazimes/
Atkal tā aģentūra. Skatos tās lasītāju skaits aug. Tendence.
es nesapratu AK komentārāru, ka sorosīti uzdodas par vienīgajiem patiesajiem demokrātiem. izdomāju parakt!
bet tas portāls sākas diezgan pozitīvi un kādu patiesi var aizraut ar savām idejām. es tiku līdz 2.2. Kategoriska izvirtību normalizācijas un izvirtību propagandas nepieņemšana;, bet 2.4. Alkoholisma un smēķēšanas nepieņemšana un maksimāla ierobežošana; un 2.5. Seksuālās izvirtības un tās propagandas maksimāla ierobežošana; vispār nogalināja uzticību šim portālam 😀
bet!.. sākumā domāju, ka tas ir kkāds NA&stepaņenko projekts, kas norāda, ka kādu daļu ļaudis ar fanātisku ģimenisko vērtību pārliecību var aizraut. arī sākuma atsauksmes (ja vien nav troļļi) bija cerīgi pozitīvas.
Šito gan vispār derētu Ījabam paskaidrot – uz tā rēķina, ka viņš piemin delfos, tas blogs 500x palielinājis apmeklējumu.
Izlasīju viņu īso kursu. Galīgi nav pa ceļam.
…
8. Jāatsakās no antikrieviskuma un anti Krievijas retorikas.
9. Jāpārstāj nomelnot PSRS.
10. Jāpārstāj saistīt izvirtības ar marksismu.
11. Jāmobilizē krievi.
12. Jāizstrādā spēcīga konservatīvi – sociālistiskā ideoloģija kā nozīmīgākais cilvēku motivēšana un saliedēšanas elements.
13. Jāizstrādā tikumiskās cenzūras mehānismi.
…
Autors varētu būt kaut kas līdzīgs maniakālam socialistam Jānim Kuzinam, kuru meitenes nemīl.
Tu Pipar esi pret nacionālajām valstīm???!!! (skat.savu rakstīto, 3.6.punktu!! )
Jā, mošķi, esmu latents kosmopolīts ārpus psrs robežām.
Es ne par Ījaba rakstu, bet par mošķa demokrāta definīciju 🙂
Pēc Mošķa definīcijas Pukins būtu demokrātu demokrāts 😉
Kas attiecas uz viņa demokrātisko pārliecību – viņš bija nacionāli konservatīvos uzskatos. Protams, ka kreisie liberāļi un kreisie sociķi nacionālkonservatīvos automātiski ierindo diktatūras piekritējos, kas nav pareizi.
Principā lasot viņa publikācijas, kurās viņš viennozīmīgi rakstīja tikai to par ko bija pārliecināts un kam ticēja. Šajā ziņā viņš galīgi nelīdzinās mūsdienu ģenerāļiem.
Radziņš stigri iestājās par to, ka armijai ir jābūt pilnībā ārpus politikas, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikumiem. Viņš pat uzskatīja, ka karavīriem nedrīkst tik piešķirtas vēlēšanu tiesības.
Otrs, kas liecina par viņa demokrātisko būtību, kaut arī piedalījies kā kandidāts gan Satversmes sapulces vēlēšanās, gan I Saeimas, kā deputāta kandidāts viņš nekad, nevienā publikācijā nav iestājies par kāda politisku spēku, kas arī netieši norāda uz viņa lojalitāti demokrātijas principiem, ņemot vērā, ka viņš ir karavīrs.
Savā rakstā “Vai Latvijai palikt Luterticīgai, vai pāriet katoļticībā” viņš tieši uzsver luterticības demokrātisko būtību, kura ir nodrošinājusi attīstību tajās valstīs un novados, kur tā dominēja.
Kreisie un komunisti (bijušie, esošie) ir pielikuši pietiekamas pūles, lai Radziņš tiktu mālēts melnās krāsās un aizmirsts. Arī šodienas varenajiem viņš īsti nav piemērots. Ja esi, kur lasījis vai tur ir bijušas atsauces vai citi dokumentāli pierādījumi par viņa diktatoriskajiem uzskatiem. Pietiekami daudz esmu pavadījis laika bibliotekās un arhīva, bet neko tādu, kas par to liecinātu neesmu atradis.
Savukārt par Peniķi, tad ar informāciju no wikipēdijas vajadzētu pietikt, lai saprastu, kas ir kas:
“2. Pasaules kara beigās 1944. gada rudenī pensionētais ģenerālis Peniķis devās uz Vāciju, bet 1945. gadā atgriezās Rīgā, kur turpināja nodarboties ar militārās vēstures pētniecību.” Miris 1964. gada 28. februārī Rīgā, apbedīts Meža kapos.” Pēc visa viņa nopelniem, memorandu parakstīšanas viņš Padomju Latvijā “pētīja militāro vēsturi” līdz 1964.gadam?!!! Čeka viņu vienkārši tāpat vien piemirsa, nepamanīja, piedeva ….!!!
Jā aizmirsu arī pulkveža A.Plensnera teikto par laiku, kad viņš bija “Latvijas kareivja” galvenais redaktors un Radziņš armijas štāba priekšnieks, kurš bija A.Plensnera tiešais priekšnieks. A.Plesners savā grāmatā “Pret vētrām un Negaisiem” raksta:
„Teicu gan, ka, apzinoties zinām, kas un kā jādara, lūdzu un sagaidu, ka būšu pasargāts no „labiem padomiem”, lai cik augstas personas tos dotu. Radziņš atteica, ka cik tas no viņa atkarāsies, varot būt mierīgs. Viņš pats stāvot par darītāja patstāvību. Un jāsaka, ka nekad neesmu juties neatkarīgs, kā nodibinot un vadot „Latvijas kareivi”
163.lpp.
“Tēvijas sargs” pat tuvumā nestāv laikrakstam “Latvijas kareivis” ne pēc apjoma, ne pēc satura!!!!
Nez vai tas ir rādītājs – “Tēvijas sargs” nestāv klāt arī “Ko ārsti tev nestāsta” vai “Zintnieks”. Tiem vismaz ir skaidra mērķauditorija – kas lasa “Tēvijas sargu”? Atļaušos minēt, ka 90% beidz dzīvi uz NBS objekta palodzes
Zinu vienu keksu, kurš TS pērk par naudu. Šejienietis, tas pats kura komenti izraisa mikroinsultu 😉
Tehniski tāds tad var būt tikai šis viens. Vairāk nevar būt… jo vienkārši nevar būt 😀
Mošķis pērk katru mēnesi. Ir lasītājs kopš 1997.gada, kad vēl bija avīzīte. Mošķis bija jaunsargs un mamma pirka.
A kur var vairāk izlasīt par Radziņa atcelšanu. Tas taču notika, kad pie šprices bija pilsoniskā valdība. Kurš ierosināja, kurš pierunāja???
Radziņa grāmatā neatradu par šo. Mošķis grib ielūkoties aizkulisēs, kas tur notika un kā
Pateikšu priekšā – zemapziņā saproti, ka Mošķis ir patriots ar savu viedokli!
No kurienes tādi secinājumi, izņemot Koļana bildi pie sienas?
Vai kaut kas Latvijā Nr.2 ir mainījies? Pie varas Saeimā, ministrijās un valsts iestādēs ir pacifisti (īpaši pacifistiski attiecībā pret krievu propagandu iekš TV un maigo varu – tas attiecas ne tikai uz NEPLP; uz mieru orientētais Gerhards baidās iespert pa pakaļu Ušakovam). Savukārt latviešu nacionālisms nav konstruktīvs. Lai gan vairums latviešu pat nezina, kas ir nacionālisms un no tā bēg kā velns no krusta – un te “paldies” rietumu, pašmāju un krievu tv, kas borē, ka nacionālisms ir saistīts ar galēji labējo ekstrēmismu, nacismu, šovinismu un bandītismu.
Zemnieki un sociķi pie varas, tikai trūkst Ulmaņa 😉
Kur mums sociķi pie varas? Tādu LV nemaz nav.
Rīgā nav? Komunisti no visām partijām izravēti? Tu tāds kā no dīvāna nokritis.
Viņi tā sevi sauc. Reāli viņi galīgi nav nedz pirmskara socialdemokrāti, nedz mūsdienu Eiropas socialdemokrāti.
Tikai nesāc 🙂 citādi drīz pētīsim, kas ir nacionāls… Ja kaut kas izskatās pēc sociāldemokrāta, sauc sevi par sociāldemokrātu un uzvedas kā sociāldemokrāts, tad visticamāk tas arī ir sociāldemokrāts.
Lūdzu, ir jāpēta kas ir nacionāls.
Neredzu kā SC uzsvestos kā socialdemokrāti. Dala amatus un kopējo labumu savējiem krietni vairāk nekā labējie, demokrātijas partijā nekādas, no oligarhu naudas dzīvo. Kur te sociāldemokrātija?
Tieši tā arī sociāldemokrātija 🙂 Izlikties nevis būt.
+100 VB. Tā arī ir, tieši tā arī ir reālā sociāldemokrātija.
Ar ko tad pirmskara sociāldemokrāti vai mūsdienu Eiropas sociāldemokrāti atšķiras no Saskaņas? Pamatā tik ar nacionālo sastāvu, bet lielāki vai mazāki kremļa draugi bija gan pirmskara sociķi, gan ir tagadējie Eiropas sociķi, un visi ir lielākie atbalstītāji nodokļu naudas pārdalei. Tas, ka Saskaņas galvgalis brauc ar dārgām mašīnām, neko nenozīmē. Eiropas socdemu vadoņi ar nav nekādi nabagi, vienīgi ņemot vērā, ka nav aizātiskās krievu mentalitātes pieskaņu un visu mūžu dzīvojuši Eiropā, nav tik lielas tieksmes uz izrādīšanos.
Pirmskara socdemi, pēc tielēšanās, tomēr nolēma atbalstīt 18. novembrī proklamēto pasākumu.
Tas nekas, ka visu parlamentāro posmu kliedza un sūdzējās par pilsonisko diktatūru.
Pie tam jāpiemin, ka īsi pirms apvērsuma pievienojās Dzelzs frontei – pret nacismu un pret komunismu.
Kreisas idejas būs vienmēr, socdemus atšķīra gatavība par tām iestāties demokrātiskā ietvarā. Tas nav maz.
Saskaņa bez vainas apziņas kopj komunisma piemiņu un spēlē uz krievu etnisko..
es pat neteiktu nacionālismu. Tribālismu? Pilnīgi cita opera.
RU-nacionālisms (S) adoptēts samērā nesen, līdz tam viņu bāze bija parastie darbaļaudis un tružeņiki sela, kas ir visdažādāko sociālistu elektorāts.
Te nu gan es nepiekritīšu. Drīzāk nesen S ir ieziepējies pie latvju (visvairāk Rīgas) darbaļaužu elektorāta, pirms10 gadiem Saskaņas (un senāk TSP vai PCTVL) elektorāts bija 99% lingvistiski (ja ne etniski – krievvalodīgie, ne tikai krievi) viendabīgs.
Pirmskara sociķi arī aktīvi iestājās pret liekiem tēriņiem armijai. Piemēram viņi bija kategoriski pret Latvijas kara flotes attīstības programmu tās dārdzības dēļ. Viņiem tiek pierakstīts teiciens, ka ”Latvija nekad nespēs izveidot tik lielu floti kā Krievijai, tāpēc nav vērts nemaz sākt”.
Taisnības labad gan jāsaka, ka tā sociāldemokrāti ir runājuši visos laikos un citur Eiropā runā joprojām.
Nedrīkstētu gan arī aizmirst, ka 1934. gada 15. maijā vienīgo protesta šāvienu pret Ulmaņa apvērsumu veica tieši viens no Latvijas sociķu līderiem Bruno Kalniņš, brīdī kad viņu ieradās apcietināt demonstratīvi raidot šāvienu no revolvera sava tēva Mežaparka savrupmājas griestos.
Socdemiem ir noteiktas iezīmes dēļ kurām arī es zem viņu politikām neparakstos, taču manuprāt adekvāta, lojāla sociāldemokrātiska partija parlamentā ir vajadzīgs un līdzsvarojošs faktors.
Par sociāldemokrātu valstij lojālo, parlamentārai nevis vardabīgai konfrontācijai orientēto dabu jau arī spilgti liecina tas, ka ar teju 10 000 biedriem un vēl 6700 jaunatnes organizācijā un SSS (siseņos) tomēr nekāda pretošanās apvērsumam nesanāca (tostarp bruņojums – 247 revolveri, sešas šautenes un viena patšautene) – tik vien atlika kā veidot pagŗīdes šūniņas, bez jebkādas darbības.
Jebšu paša Politiskās pārvaldes vadītāja Fridrihsona vārdiem 1934. gada jūnijā “sociāldemokrāti teroristisku kustību nekad nav atzinuši”.
Adekvātas sociāldemokrātijas esamību atbalstu, tāpat kā adekvātu liberālo spārnu. Līdzsvaram vajag.
Tak ne tikai pret floti, arī pret visiem bruņotajiem spēkiem viņu attieksme bija: priekš kam, ja Krievijai būs vairāk. Arī pēc neatkarības atjaunošanas tas bija meinstrīms politika – priekš kam armiju, ja pret Krieviju tāpat neko nevarēsim izdarīt.
Par Mannergeimu labs apraksts Viljama Trotera grāmatā “Ziemas Karš”(izdevniecība Atēna) 40-50 lpp. Tur ir gan par bildi, gan par to, ka šis sākumā ar lapujiešu huļigāniem bija nedaudz sapinies.
Bet skat…..Maneergeimu RUS atzīst. Piemiņas plāksni atklāj Ivanovs un Medinskis. Parāde utt.
p.s. nu gan jau noņemta.
Man liekas Somija un pārējas 3 Baltijas valstis atšķīrās vēl dažos aspektos……Somija atradās nedaudz mazāk svarīgā pozīcijā ģeo-politiski, viņus Maskavai vajadzēja mazāk kā mūs (protams viņi gribēja ieņemt arī Somiju, bet tā nebija prioritāte). Tāpēc pēc manām domām, krievi ari viņiem nelika virsū tik lielu spiedienu un ietekmi kā uz mums te Baltijā (vismaz ne pirms 1939. gada). Tas gan neattaisno Baltijas valstu līderu darbību un naivumu pret PSRS.
Pamatā Somijas labāks stāvoklis saistās ar to, ka viņiem tā īsti nekad nav bijis dzimtbūšanas, muižu zeme bija tikai maza daļa no kopējās zemju platības un parlamentārisms bija jau 19. gs.
Ja kopā mēs būsim,
latvieši, igauņi, leiši,
Maskavu mums nav ko bīties,
Gaišs tad ausīs tautu rīts
Ījābs savā melīgajā un demagoģiskajā rakstelī vienkāŗši atstrādā maizes devēju pasūtījumu. Pie tam nav nekas jauns mēģinājumā t.s. sorosītismu atvedināt uz prokrieviskiem/prokremliskiem avotiem, cenšoties spekulatīvā kapitālisma/globālisma ideoloģijas izplešanos un tīklošanos pasniegt kā kaut kādus izdomājumus. Protams, ka Sorosu piemin arī Kremlis un tā lokālie aģenti un atbalstītāji. Taču kas no tā vien mainās? Ja liberāļi šajā ziņā būtu konsekventi, tad staigātu pliki, jo Putins ir apģērbies.
Lūk, latviešu nacionālista vēl 2012.g. sarakstīts raksts par sorosītismu:
Sorosa draugi- komunisti
Pirmie mēģinājumi iespiesties neatkarīgās valstīs, graut to suverenitāti un ietekmēt to politisko dzīvi sākas 1980.g., kad Soross izvērš aktivitātes Dienvidāfrikas republikā, kur komunistu aģentūra mērķtiecīgi cenšas izraisīt melnādaino dumpi pret pastāvošo iekārtu. Viņiem pieslēdzas arī Soross. Un jau 1984.g. ar valdošā komunistu režīma un ungāru tautas slepkavas Januša Kadāra atbalstu un ciešā sadarbībā ar tiem, Sorosa fonds sāk darboties Ungārijā. Sajūtot gaidāmās pārmaiņas, viņš Ungārijā sāk veidot savu ietekmes aģentūru no reformkomunistiem un liberāli domājošiem disidentiem, lai, nenovēršami krītot komunistiskajam režīmam, Ungārijā pie varas nenāktu nacionāli noskaņotie spēki. Bijušo komunistu un kreiso liberāļu aliansi viņš uzskata par saviem tumšajiem mērķiem vislabvēlīgāko un sekmē tās nākšanu pie varas. Līdzīgas komunistu un liberāļu alianses, kā pretspēku patriotiskajiem spēkiem, viņš cenšas radīt arī citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, lai pēc komunistu diktatūru sabrukuma vara nenonāktu viņaprāt „nepareizajās” rokās. Interesantas ir arī šī tumšā darboņa domas par PSRS sabrukumu, ko viņš ļoti nožēlo un uzskata, ka šai ļaunuma impērijai vajadzēja saglabāties, tikai pārkārtoties uz tirgus ekonomiku un liberalizēt politiku, tas būtu labāk nekā daudzu nacionālu un neatkarīgu valstu izveidošanās…
LASĪT VAIRĀK
http://viktorsbirze.blogspot.com/2012/01/latvija-sorosa-tiklos.html
Intereses pēc, Valter, esi runājis ar kādu, kas ir strādājis Sorosa fondā, Latvijā? Es esmu. Neko ļaunprātīgu aprakstītaās darbībās (t.i. tajā, ko reāli dara šī iestāde) es kaut kā nespēju identificēt.
Esi pats ar kādu aprunājies, jeb viss viedoklis internetā sagrābstīts?
(Hard mode: neatbildi ar “es ar pederastien nerunāju”)
Mošķis labprāt gan piebilstu, ka Rietumu mūsdienu nacionālkonservatīvie (izņemot Baltijas valstis, Poliju, un varbūt Skandināviju) diemžēl ir lielāki RUS draugi nekā sociķi. Protams, ir zināams atškirības. GER sociki ir prokremliskāki nekā Kristīgie (bet mazāk prokremliski nekā Valtera noteikti apjūsmotā AFD). Noteikti vēlos piebilst, ka nacionālkonservatīvā Austrijas valdībā bija viena no pāris ES valstīm (bez Kipras, Bulgārijas un Griekijas) nepievienojās ES sankcijām Skripaļa lietā. Bet Francijas sociki ir tradicionāli kritiskāki pret RUS nekā labējie gollisti.
Zviedru nacionālistu vidū bija šķelšanās, kuras rezultātā kremļa atbalstītāji aizgāja.
Neesmu runājis arī piemēra pēc ar Lembergu vai Putinu, bet secinājumus varu izdarīt, balstoties uz zināmajiem faktiem, šo personu tiešo un netiešo rīcību, lēmumiem, to ietekmi uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Domāju, arī tavs viedoklis par minētajiem personāžiem (+ Šķēli, Šleseru, utt. utml.) ir “sagrābstīts internetā”.
Soross ir skaidri definējis, ka nacionālās valstis uzskata par šķērsli un problēmu viņa postulētajai Jaunajai pasaules kārtībai. Piemēram, vēršoties pret Ungārijas centieniem aizsargāt savu valsti no nelegālajiem treknās putras katla/ pabalstu paradīžu ceļotājiem: ‘[Orban’s] plan treats the protection of national borders as the objective and the refugees as an obstacle. Our plan treats the protection of refugees as the objective and national borders as the obstacle.’
Manuprāt nacionālo valstu pamatu graušana un pārnacionālu, megabagātnieku un korporāciju kontrolētas globālās pārvaldības ieviešana ir ļaunums par se. To, kā šajā lietā savu ieguldījumu devušas arī Latvijā esošās Sorosa struktūras, domāju, nav nepieciešamības 101 reizi atkārtot un pierādīt. Pieminēsim te tikai 160 welkomistu vēstuli kā simbolu centieniem panākt imigrantu importēšanu Latvijā – sorosīti (piemēram Inga Spriņģe, kas uz diskusiju par migrantiem kā vienu no ekspertiem izvēla deģenerātu – pimpja zīmētāju uz Latvijas karoga Melubiksi) tur bija/ir vadošais un centrālais spēks.
Cita starpā es publiski jautāju Spriņģei (kad viņa kārtējo reizi centās uzdoties par tautas tribūnu un morāles iemiesojumu), kāpēc viņa tā darīja, labi zinādama, kas Melubiksis tāds ir (pimpja zīmēšanas lietu viņa nevarēja nezināt). Viņa neatbildēja. Resp. – sorosīti ar mani nevēlas runāt, kad jārunā par lietu…
Skaidrs arī tas, ka Sorosa fonda darbībā ir sajauktas mušas ar rozīnēm. Tieši tāpat kā Lembergs ir nobruģējis Ventspili un puķes sastādījis, tāpat arī Sorosa struktūras izmanto savā darbībā piesegu. Piemēram, lai panāktu homolaulību un visādu citu psihoreproduktīvu noviržu “tiesību” ieviešanu, aizbildinās ar cīņu par sieviešu tiesībām, ar cīņu pret sievieti vērstu vardarbību, utml.
Atcerējos, ka tomēr esmu runājis – un ne reizi vien – ar kādu no Sorosa fonda kādreizējiem dalībniekiem – Visvaldi Lāci. Lūk, ko viņš pats raksta:
Semināru Timišoāras lielākajā viesnīcā atklāja ar runu pats Dž. Soross. Pēc sanāksmes Soross, pienācis mums klāt, bez kādiem ievadvārdiem jautāja, kurš no mums ir Visvaldis Lācis. Es atsaucos. Asā tonī viņš pateica, ka, lūk, viņaprāt, es nevarot būt Sorosa fonda Latvijā valdes loceklis, jo es esot nacionālists, un viņa uztverē nacionālists esot tāds pats ļaunums kā komunists. Es Sorosam paskaidroju, ka priekškara Latvijā no 1922. gada līdz Padomju Savienības okupācijas brīdim 1940. gadā neviens cilvēks Latvijā politiskas darbības dēļ nav ticis nogalināts un ka Latvijas valsts graušanai Latvijā ar viltotu pasi iesūtītais un Maskavā speciāli apmācītais nelegālās Latvijas kompartijas 1. sekretārs Kalnbērziņš saņēma tikai astoņu gadu cietumsodu. Stāstīju, ka atjaunotajā Latvijā neviens latvietis nav nogalinājis nevienu nelatvieti politisku iemeslu dēļ. Tieši otrādi, krievu OMON kaujinieki ir nogalinājuši pilnīgi nevainīgus cilvēkus – latviešus un cittautiešus Rīgā un Lietuvā.
Tomēr Soross ultimatīvi prasīja, lai es pats atsakos no valdes locekļa amata. Tā kā Soross bija nodomājis piešķirt naudas līdzekļus izglītības un zinātnes attīstībai Latvijā, es piekritu atkāpties no valdes locekļa amata.
http://nra.lv/viedokli/visvaldis-lacis/10856-soross-nacionalismu-vienado-ar-komunismu.htm
Mans rēkins Dž. Sorosam īss – bez viņa apmaksāto NVO lobēšanas LV nebūtu pievienojusies Otavas konvencijai.
Plus vēl Sorosa stipendiāta Dimanta darbs NEPLā, stiprinot kremļa informatīvos ruporus Latvijā. Un tā tālāk un bez gala.
Varētu paskaidrot, kādā veidā Dimants stiprinājis kremļa medijus ? 😦
Esi pārsteigts? http://pietiek.com/raksti/vai_krievijas_hibridagents_neplp_vadiba
Kāds ir tavs viedoklis ir viņš vai nav aģents? Vai varbūt jūs abi esat aģenti?
es gan piebilstu, ka arī Otto Ozols varētu būt tikpat liels aģents kā Dimants. nu demagogs toč viņš ir, tāpēc nav vērts O.Ozolu ņemt par pilnu.
Dimants nav publicists. Atšķirībā no Dimanta O.Ozolam ir kvalitatīva “demagoģija”, kas turklāt ir viņa kā publicista darba pienākums.
Vēl viena jaunā speciāliste. http://pietiek.com/raksti/ko_sandra_veinberga_laikrakstam_cina_1982_gada_stastija_par_sevi,_maskavu_un_burzuazisko_zurnalistiku
atļaušos nepiekrist par O.Ozola politiskās publicistikas kvalitāti. savā būtībā viņš ir mākslinieks ar visām no tā izrietošajām sekām. arī Demakova un Pauls savā mākslas jomā nav slikti, bet politikā labāk lai nelien.
bet Dimantam savā laikā (deviņdesmitajos) bija raidījums radio, kurš viņš ļoti sakarīgi izteicās un tauta pavilkās. tāpēc manās acīs Dimants arī šobrīt ir latiņu augstāk nekā Ozols. taisnības labad varētu gan piebilst, lai Dimants ir žurnālists vai pasniedzējs, bet pats politikā (ieskaitot NEPL) labāk lai nelien.
Ozols bez Maskavas vēl aizmirsa piebilst: https://lv.ejo-online.eu/darbinieki/latvija-riga/dr-ainars-dimants
Publicistika – Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas sevī ietver (publicējamus) darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem.
…”Pastāv arī mākslinieciskā publicistika.”
…Ozols strādājis LTV literatūras un mākslas raidījumu redakcijā par režisora asistentu…
Bibliogrāfija:
Latvieši ir visur (2010)
THEODORUS. Deja ar ziloņzivi (2014)
Neērtās patiesības (2015)
So what?
Ozols ir vnk. smieklīgs propogandists. Jebkuram, kurš kaut ko sajēdz no valsts pārvaldes ir skaidrs, ka valsts paŗvaldē (nu vismaz demokrātiskā valstī) neviens nedarbojas pēc “revolucionāras pārliecības” bet, pamatojoties uz tiesiskiem principiem. Piemēram, aizliegt retranslēt kādu TV kanālu var tikai ar administratīvo aktu, par kura finansiālajām sekām, tā izdevējs (NEPL) pastarpināti atbild arī finansiāli ar savu kabatu
Ja kāds uzskata, ka RUS mēdijus var nekvalificēt kā mēdijus un klapēt ciet, kad vien ienāk prātā, tad Saeimai ir jāizdod attiecīgs likums (un kas Saeimā tobrīd vadīja atbildīgo komisiju- ūber patriotiskā Mūrnieces kundze! ).
Attiecībā uz ideju par krievvalodīgo kanālu-šo ideju 100% atbalstu.Igauņi jau ir realizējuši.
O, Mošķis pārkvalificējies no profesionāla parāžu apskatnieka par viedokļu manipulātoru-iesācēju. Re ko spēj burvju dimanta piesaukšana. “Jebkuram, kurš kaut ko sajēdz no valsts pārvaldes ir skaidrs” tieši ar šādiem ievadvārdiem sākušās visas nedienas mūsu valstī.
es uzskatu, kamēr Dimants pasniedz universitātēs un Ozols un Demakova pievēršas kultūrai, un Šķēle piena ražošanai, tikmēr viss ir kārtībā, jo katrs no viņiem ir savā vietā!
Tas ir slimi!..
A, Viņķele tagad būs sorosīte vai makeiniste? Un kurš ir labāks?
Atklāti runājot, neredzu starpību starp sorosa un lemberga stipendiātiem. Abas grupas par samaksu lobē konkrēto personu intereses. Neesmu novērojis, ka kādam no šīm grupām īpaši uztrauktu fakts, ka viņu sponsori savu kapitālu ir ieguvuši apkrāpjot parasto tautu, lai vēlāk “cīnītos” par to pašu cilvēku interesēm/tiesībām. 😉
+100
Moškis kā latvju inteliģences pārstāvis var izteikties par visu – sākot ar lauksaimniecību un parādēm, beidzot ar mediju politiku.
Tev ir izziņa par piederību latvju inteliģencei vai vienkārši no dzimšanas uz pieres rakstīts?
Man vairāk rodas iespaids, ka liberāļu inteliģences pārstāvis…
Otto Ozola raksts: https://ritakafija.lv/2018/03/17/stasts-par-merglu-mergliem-un-konformistisko-glevulu-kartejo-nodevibu/
“Kurš to visu režisē (Maizīša pārvēlēšanu-precizējums mans), koordinē un lobē? Domāju, ka, noskaidrojot un atrodot patiesos Maizīša lobētājus un ievēlēšanas režisētājus, mēs nonāktu pie nopietnām atbildēm. Smagām, bet nepieciešamām.”
es nojaušu, ka Maizīša pārvēlēšanu (tāpat kā Kažociņa) lobē sabiedrotie un esmu priecīgs par to!
bet O.O. domā savādāk…
Un ja nu ne sabiedrotie… Vispār valstiskā bērnība LV ir ievilkusies, tauta sāk gūt baudu no varas infantīlisma.
ja ne sabiedrotie?!- tad kas ar tik spēcīgu pendeli, ka pat NA un ZZS uzreiz piekrita,kaut pirms tam tik ļoti izvairījās un teicās diskutēt un uzklausīt? lembergs, soross, putins…? man nav citu variantu.
tauta ir mazohiste, jo pati sagādā sev šādas situācijas. diagnoze- atmiņa īsa, ar vienu reizi nesaprot, pašas stulbums utt.
Atgādināšu, ka O.Ozols savulaik atzinīgi izteicās arī par Putinu 🙂
palaidu garām, padalies ar hipersaiti.
Es domāju VB būtu krietni labāks kandidāts par Maizīti šim postenim.
Jā, tā ir liela problēma – daudzi vēlās ņirgt par politiķiem, bet negrib darīt paši.
Nesen atradu, ka eksistē tikai viens saglabājies audio, kur Hitlers runā normālā balsī un tas bija ar Mannerheimu viņa dzimšanas dienā. Somu reportieri pa kluso ierakstīja, bet beigās SS uzķēra, bet ļāva paturēt ierakstu. Iesaku noklausīties, diezgan interesantas atziņas, jau 1942 Hitlers saprata, ka daudz par zemu novērtēja Krieviju un saprata, ka ja Krievija būtu pirmā uzbrukusi un ieņēmusi rumāņu naftas laukus, tad karš būtu zaudēts 2 mēnešos.
riskantie džeki tie somu reportieri