

vara bungas: Jauns raksts par vienu no galvenjiem pretendentiem uzvarai NBS konkursā par bruņotu apvidus a/m – SISU GTP. Paldies “Alus-sulA” par acīgumu šķirstot lapas FI- valodā. Jāatzīst, ka somu PR sāk iedarboties… īpaši uzrunā auto pārbaude arktiskajos apstākļos, nepatīk svars un riteņu formula. Galvenais no raksta:
[..] NBS iepirkuma komisijai 2. etapā ir nepieciešama detalizēta informācija par auto parametriem un praktiskie pētījumi, kā arī iespēja pārbaudīt piedāvātos transportlīdzekļus lauka izmēģinājumos, lai pārliecinātos, ka tie atbilst NBS prasībām. Līgums tiks piedāvāts uz 10 gadiem ar iespēju to pagarināt. [..]
[..] Sisu GTP ir rūpīgi pārbaudīts dažādā apvidū un arktiskajos apstākļos Rovajärvi poligonā. Uz ceļa SISU GTP sasniedz ātrumu 112 km/h[..] SISU GTP galvenā priekšrocība ir moduļu struktūra. Kravas kastes ir ātri savstarpēji aizvietojamas ļaujot izvēlēties virsbūvi un auto specializāciju, Šobrīd tiek piedāvāti pieci virsbūves varianti[..].
Salīdzinošie testi tiks veikti Latvijā 2018.gada aprīlī.
SISU GTP tehniskie parametri
Garums / platums / augstums m: 6,0 / 2,5 / 2,55.
Gross vehicle weight rating 14 t.
Kravnesība 4,5 t
Maksimālā ass slodze 7 t
Bāze 3,8 m
Klīrenss 0,4 m
Sēdvietas 2 + 8/2 + 2/2.
Pusautomātiskā gaisa kondicionēšana ar kompresoru. Elektriskā sistēma 24 V.
Dzinējs R6,
pārnesumkārba 6-v automātiska,
neatkarīga piekare,
diferenciāļa bloķēšana,
riteņi 365/86 R20 vai 14,00 R20.
Pneimatiskās disku bremzes, ABS.
Ballistiskā un mīnu aizsardzība Stanag 4569 (klase? -VB), uzlabojama.
Ātrums> 100 km / h, darbības radius 700 km.
PS Nesaistīts video no somu Leņingradas kovbojiem
https://u0v052dm9wl3gxo0y3lx0u44wz-wpengine.netdna-ssl.com/wp-content/uploads/2018/03/Boxer-Modules.jpg ir zināmas līdzības starp sisu un boxer…
vienīgi kā tas iet kopā ar nbs sākotnējiem plāniem?- oskosh ir 4-6 vietas, sisu 16! nav tā, ka tikai biku atšķiras.
bet somu priekšrocība, kā nojaušu, ka viņi piedāvāsies auto montēt Latvijā, bet amerikāņi diezvai to gribēs.
Baigi liela tā kaste priekš 4×4, es tiešām gribētu redzēt kaut kādus paraug demonstrējumus ar to, kā viņa tiek galā ar bezceļiem un dubļiem. ……ietilpība protams iespaidīga (16 pret 4 nabagiem CVRT).
brīnumi nenotiek, gara, smaga kaste uz 4 riteņiem neizbēgami strēgs dubļos. Jautājums ir cits, kādēļ un vai NBS būtu jālien dubļos un bezceļos. Man šķiet, ka to ir jēspēj – mums nav daudz priekšrocību, spēja “nobraukt no ceļa”ir svarīga. Par to būs jāmaksā ar citu spēju samazināšanos piemeram bruņu aizsardzību, max ātrumu vtml. SISU gadījumā “iet” var nozīmēt “iet kājām”.
skaidrs, ka kkādu bruņutransportu vajag, lai personāls nebūtu jāved kravas kastē ar brezentu. bet ņemot vērā, ka mūsu ir tik maz, tad 16 vienā mašīnā tākā būtu par daudz. vislabāk, ja vienā transportā būtu ne vairāk kā viena nodaļa+apkalpe.
tā kā vinča šai mašīnai ir, tad izvinčoties var no jebkuriem dubļiem un pievest personālu un munīciju, evakuēt ievainotos šāds transports varētu visās vietās Latvijā. ja uz kārts ir katra sekunde, tad gan vajadzētu kāpurķēdes. šajā ziņā cvrt ir ļoti labs.
arī scāņi ir ar labu caurgājamību + vinču, bet pagaidām tos definē kā transportu dziļi aizmugurē.
p.s. ceru, ka nākamajam transporta pirkumam jābūt kāpurķēžveidīgam kkm.
pag, bet sisu tiešām ir vinča?
Ja nav var pielikt, tas nu nebūtu šķērslis. Cita lieta cik bieži var nākties vinčoties uz 100 km pavasarī pa pusbezceļiem.
jāvinčojas būs, jo ja slapjā pavasarī caur vidēju LV meža ceļa peļķi iziet kolonna ar militāro tehniku, tad atpakaļbraucot varētu būt problēmas .
https://www.youtube.com/watch?v=BIl22ugoCYg volvo c304 caurgājamības ziņā ir labi, laikam tāpēc neviens nav vinčas pielicis 😀
vinčas pielikšana 303. dubultotu mašīnas cenu
šķiet nav nekāda jēga šeit atnest caurgājamības piemēru par volvo ar/bez vinčas.. citas klases vāģis. Viš ir daudz daudz vieglāks + vairāk riteņu. Sisu konkrētajos dubļos sen jau būtu “mierā”..
Kam vēl pievērst uzmanību
https://sanekua.ru/obzor-broneavtomobilya-rys/
Nešaubos, ka Somu inženieri uztaisīs daudz ergonomiskāku verķi. caurgājamības sadaļā… nu nebūs jau viš pilnvērtīgs “Boxer”.. taču jebkas līdzīgs ir daudz labāks par mūsu scaniām.
Boxer ir savas problēmas, Strykers ar visu 8×8 kārtīgos purvadubļos arī strēgst, ko tur runāt, pat Abrams M1 ar savu svaru, par spīti kāpurķēdēm, var iestigt. Jā, tie varbūt ir ekstrēmāki varianti, bet, nebūs tāda transportlīdzekļa tajā piedāvājumā, kurš būs:
-viegls
-ar biezām bruņām
-ar labu caurgājamību
Būs tāds, kuram būs divi no šiem trim punktiem un mēs te varam diskutēt, cik vien gribam, bet no tā nekas nemainīsies.
nu tiem Volvo jau nav nekāda svara, tapēc arī tik labi braucās :D. Pirms laiciņa lasīju, ka amerikāņiem bija līdzīgi ar Hammeriem……kamēr nelika virsū bruņas gājā ļoti labi, bet pēc apruņošanas caurgājamība uzreiz sūdīga palika. Kaut kādā Irākā tam baigās nozīmes nav , bet ja skatās uz mūsu reģionu tā jau ir problēma. Ne velti pašiem Somiem ir galvenokārt 6×6 (un vairāk) riteņu transportieri, nevis 4×4.
Bieži Tev nebūs laika vinčoties. Karš ir ātra lieta.
tad atliek tikai kāpurķēdes, kaut tie paši cvrt.
Piedāvāju nesalīdzināt kāpurķēžu tehniku ar riteņu, tas ir strupceļš. Ja runājam par riteņu bruņutransportu, tad ne velti pastāv variācijas prom uz augšu no 4×4.
+
Bet tur uzreiz ir cita cena un svars, pie tam, ja svars vēl pieciešams, tad cena gan, cik saprotu, ir stipri augstāka.
Ar šādu dubļos pārāk neielīdīsi – stigs iekšā. Ar šādu var vest karavīrus pa ceļu līdz kaujas vietai, izkraut un pēc tam savākt.
Man kā kājnieku transports Latvijas apstākļiem patiktu bandvāgens. Ja ir nauda, tad tā paša bandvagena variants ar bruņām.
Nu tad uzreiz jāvienojas, ka katram bandvagenam komplektā nāk vilcējs ar platformu.
Kā jau visai kāpurķēžu tehnikai.
https://en.wikipedia.org/wiki/BvS_10 ceru, ka domā šadu.
jā, bet ātrums un resursa patēriņš ir ļoti diskutējama lieta šeit.
Jā.
Tas BV uz IED atvērsies kā konservu bundža, paldies, nevajag, pie tam, maksā ap miljonu vai pat pusotru gabalā un atkal nonākam pie tā, ka tajā salien vairāk, kā vidusmēra PD/ZS nodaļa, tātad, atkal – neder!
Ja gribās ložņāt pa neizbraucamām vietā, tad jārēķinās, ka no tādām arī pašam vienā brīdī būs jārauj pēda un labi ātri un te jau jāmeklē kaut ko ātru un vieglu, varbūt tomēr, pagaidām, paliekam pie bagijiem un kvadiem?
Tur tā lieta, ka šāds lien tur, kur pagrūti ielikt IED. Tas, ka lien vairāk, ir labi, rezerves vieta munīcijai un vieta kur uzstādīt smagu ložmetēju vai Spaiku ir vajadzīga.
Jā, tieši tā ir manis piedāvātā pamata taktika ZS vienībām ārpus lielām pilsētām (pilsētās bruņudžips/MRAP der labāk, kamēr ienaidniekam nav bruņutehnikas): esam slēpnī, kur ienaidnieks nevar ielīst, šaujam, mūkam prom pa vietām, kur ienaidnieks nevar izbraukt. Iekļūstam ienaidnieka aizmugurē, sitam pa apgādi, mūkam. Bagiji un kvadri pa purvu neizbrauks un upej pāri nepeldēs (lai arī tie ir vajadzīga lieta).
Īsāk sakot, reālistiski mēs varam apgādāt ZS ar šādiem apvidniekiem un bandvageniem. Nedaudz arī ar bagijiem un kvadracikliem.
bagiji visdrīzāk būtu vajadzīgi suv’am, kurš mācētu ātri pārvietoties un spēcīgi sist. zemessargam ir jānokļūst līdz pozīcijai, jāierokās, jāturās cik var un tad caur mežu ar kājām jāskrien uz pēdējo satikšanās vietu, kur domā tālāk, ko darīt. tur tad arī kkur netālu uz ceļa gaida kkāds transports…
Man šķiet, ka arī zemessargam arī var gadīties ātri pārvietoties, jo stacionāro pozīciju var iznīcināt ar masīvu artilērijas triecienu vai apiet pozīcijas.
Tu taču saproti, ka neviena valsts līdz šim nav uz BV paļāvusies kā uz mugurkaulu taktikā, pat bagātie zviedri ne. Katram aparātam savs pielietojums.
ņemot vērā NBS vispārējo konstrukciju mēs esam militāri unikāla valsts, kas nemeklē vieglus ceļus. Celmlauži. Uz bv.
Zviedriem ZS bija kombinācija no kravas auto, apvidus auto un BV.
Starp citu, var paņemt mūsu pašu NAA mācību materiālu BLUE ORBAT TASKORG. Tur arī kā transports ir JD, Scania un BV.
Piebilde par caurgājamību – ar BV mācībās ir vālēts tikai pāri celmiem izcirtumā un pa aizaugušu-šauru, pamestu pie-lauka ceļu.
Pa purviem peldēt nav nācies, jo, kā zināms, purvi ir aizauguši, kā nu kurai, bet koki dažā labā vietā tādi, kur BV ar savu vieglo svaru+to, ka peld, nevarētu nolauzt tos kokus, līdz ar to fantazēšana par peldēšanu pa purviem būtu tā kā arī jāaizmirst, nav viņam tās mazas, lai ko lauztu savā ceļā peldus, jo nebūs saķeres nekādas, kas palīdzētu jaunaudzes nolauzt/nospiest, pie tam, tie, kas mums tagad ir, ir no stikla šķiedras, līdz ar to nemaz nevar tā ar viņiem maukt visam virsū un šķūrēt nost. Jā, jā, bruņu BV to varētu mēģināt, bet tāpat jāskatās, kur un kā brauc. Arī ar BV iestigt var.
Izjātu meža ceļu izbraukšanai mums nevajag BV un noteikti nevajadzētu veselam bataljonam(izmēros, kā uz papīra, nevis LV izmēriem atbilstošu) braukt pa šauriem meža ceļiem, kur nav kur apgriezties, ja nu sanāk uzrauties uz labu mega-slēpni un atpakļgaitā arī īsti nav kur ierubīt, jo vai nu grāvji gar malām, vai koki.
Tātad, arī par to, ka nu tik baigā mega kolonna ies pa kaut kādu izjātu ceļu arī nevajag fantazēt. Saprotu, ka pietiek arī ar 10 TL, lai izjātu mitru meža ceļu, bet ar to jārēķinās.
Protams, BV nenogāzīs kokus, nav tanks, bet tankam stingrs pamats vajadzīgs.
Jā, kolonna vienmēr ir risks, tieši tāpēc augstas caurejamības tehnika vajadzīga, ka var kustēties ārpus ceļiem izkliedēti pa stīgām.
ja pareizi atceros, tad ar bv varēja mežā lauzt kokus padsmit cm diametrā.
purvā vispār nav jābrauc.
Piekrītu par to caurgājamību, bet, ja palūko no vēl citas puses – partizānēšanai aka Hit&Run mums būs salīdzinoši biezā slāni bagiji un kvadracikli, domājams, ka pie jau pasūtītajiem un pasūtāmajiem tā lieta neapstāsies un nāks vēl.
Jā, pusotra nodaļa kastē ir par daudz, BET, no otras puses – ieliec nodaļu+apkalpi+apgādi(ūdens, pārtika, ammo, kararvīru ekips) un tur tās atlikušās dažas vietas arī aiziet! Cita lieta, ka siluets, lai gan izskatās zems, tomēr garāks, nekā varētu būt.
Tai pat laikā Oshkosh L-ATV arī ir tieši tik pat liels(!!!), bet ar mazāku ietilpību, itikai grupai, tomēr, ja būs pasūtījums, tās aizmugurējās kravas kastes vietā gan jau ka varēs izbūvēt lielāku kabīni vēl 3-4 kājniekiem, bet tad nāks klāt arī svars un rodas jautājums – kā tad būs ar LATV caurgājamību.
Citiem vārdiem, ja gribi nodaļu+ekipāžu(nu, kā pie mums – vismaz šoferis noteikti atsevišķi), tad nekas mazāks par Sisu GTP īsti nesanāks un vieglāks arī diezvai, nākamais variants jau ir 6×6, bet tie svērs vēl vairāk un būs vēl nedaudz lielāki un tad jau jāskatās arī, kādas tiem ir cenas un vai maz kas jauns un izdevīgs UN labs ir tirgū pieejams.
Interesanti, ļoti interesanti 🙂 !
Jā, tieši Hit&Run taktikai Bandvagens ir labs. Bagiji un kvadracikli nav ar tādu caurejamību un pāri upei nepeld. Uz Bandvagena var uzmontēt mīnmetēju vai Spaiku, izšauj vairākas reizes un mūc.
Garāks siluets ir labāks caurejamībai, tas ir labāk nekā mašīnu taisīt platāku, jo ar platāku transportu ir grūtāk izbraukt starp kokiem.
Priekš hit&run ļoti piemērots ir cvrt. Àtrums ir daudz lielāks kā bv, tikai nepeld. Bet toties it kkāda bruņa un laba manevrētspēja un lielāks operēšanas rādiuss.
Jā, CVRT arī labs. Es tik domāju pa purvu CVRT neies, kāpurķēdes šauras, un cilvēku par maz salien.
braukt caur purvu vispār nevajadzētu, arī ar bv. arī bv purvā var iesēdināt un purvā vinčoties ir diezgan nereāli. tāpēc labāk braukt pa ļoti sūdīgu ceļu, bet ceļu.
un cvrt salien viena grupa- pietiekoši.
Speciāli purvā braukt nevajag, bet bieži tā būs būtiska priekšrocība atraujoties no pretinieka, kurš nevar izbraukt pa purvu, vai uzbrukt ienaidniekam vietā, kur viņš uzskata piebraukt nav iespējams.
tā nav priekšrocība, bet gan galējā nepieciešamība ar ļoti lielu iespējamību, ka transportu vajadzēs pamest un tālāk ļekatot kājām. protams, purvi ir dažādi…
Tādā gadījumā vajag vairākums CVRT, jo ar vienu grupu tu slēpni īsti nekam neuzliksi.
Bandvāgens ir lēns, liels, skaļš. Bagijs un kvads ir mazi, ātri, grūti pa tādiem trāpī, tikai bez bruņas.
Atkāpšanos jāplāno tādu, lai var bez problēmām notīties un, iekļaut purvus atkāpšanās maršrutā, lai gan padarītu dzīvi sekotājiem grūtu, apgrūtinātu arī pašus. Ja pretinieks izsūta BPLA meklēt, tad lēni rāpojošs purva briesmonis būs itin ātri un viegli pamanāms, mazs, ātrs bagijs/kvads, kas jau būs tālēs zilajās, grūtāk. Jā, 4×4 meklēs pārsvarā pa ceļu tīklojumiem, BV vari meklēt visur,jo tam ceļi nav galvenais.
Piparam un limpenei – vai tad šis teksts – Sēdvietas 2 + 8/2 + 2/2 – nozīmē 16 sēdvietas? Vai ta viss kopā jāskaita? Vai tad tie nav 3 varianti skatoties pēc virsbūves veida – vai nu 2+8, vai nu 2+2 vai tikai 2 (tam ar atvērto kravas kasti)?
https://www.diena.lv/raksts/izklaide/notikumi/kipsala-vares-aplukot-jaunako-_sisu_-brunumasinu-14194299
Domāju, ka tur vienkārši žurnālists ir kļūdījies vai nesapratis specifikāciju un saskaitījis visus tos ciparus kopā. Pat nevajag publicēt datus par sēdvietu skaitu, pietiek ar izmēru 6×2,5m, un redzēt dizainu (nav autobuss, bet auto ar izvirzītu motora daļu un atsevišķu kabīni 2 cilvēkiem), lai ņemot talkā loģiku saprastu, ka 16 karavīrus tur gribēdams nesabāzīsi, izņemot varbūt guļus vienu virs otra sakrāmējot 🙂
Jumts ir plakans, var sakrāmēt tur.
ceru, ka Tev taisnība.
2+8
http://kuljetusnet.fi/5612-panssari-sisu-gtp-rovaj%C3%A4rvell%C3%A4-ennen-latvian-armeijan-vertailutestej%C3%A4.html
Tā viš ir, analītiskā domāšana šoreiz nošāva greizi visiem, jo tajā pašā LATV ir tikai 5-6 vietas uz tiem pašiem 5m(ar mazāku kabīni, bet ne tik ļoti mazāku).
Pēc bildītēm šitās mašīnītes izskatās vairāk pēc bruņutransporta nekā CVRT
Mošķis nebeidz pārsteigt ar ekspertīzes dziļumu.
https://www.youtube.com/watch?v=s-z07tDX0_o zs mācības.
Tagad piekrauj tās tukšās bleķa/stikla šķiedras budžas ar karavīriem un pilnu ekipējumu un redzēsim tad, cik ātri un raiti ies pa nekurieni.
BV ta ies, bet arī tukšs tas ir lēns un ĻOTI demaskējoši skaļš, kā vairums veco TL, kas ZS rīcībā.
Skaļums nu gan nav tā problēma ko nevarētu atrisināt.
Neviens tev to skaļumu par godu risinās, būtu jāpārstāj fantazēt par to kā nav bijis, nav un nekad nebūs mūsu ZS un elektrificēti 40 gadus veci BV nekad nebūs mūsu rīcībā, nebūs.
Ir jārēķinās ar to, kas šobrīd ir tirgū un no tā jāiziet.
Bet visādi, vienalga, kāda, galvenais, ka bruņa, kas spēj pārvietoties pa meža ceļiem.
Vai vienkārši klusinātāju nevar uzlikt?
Motora rēkoņa no tā klusāka nepaliks.
Nu ja. Vajag tikai elektrificēt, būs pa kluso.
Amerikāņi savulaik izskatīja iespēju uztaisīt savus Straikerus par hibrīdBTR. Pieļauju, ka visus pārtaisīt būs dārgi. Bet, izlūkvadam eksperimenta kārtībā varētu pamēģināt.
Kas ir stiklašķiedras bundžas?
Bandvageni bez bruņām, kas Latvijas NBS rīcībā.
nedomāju, ka priekš bv-a svars ir noteicošais ātrumam.
BV
Vispār jua sisu no somu valodas pavisam noteikti nenozīmē “iet”.
Paldies, bet tā gugle saka. https://translate.google.lv/#fi/en/sisu
Citur:
cultural construct known as sisu, used to describe the enigmatic power that enables individuals to push through significant hardships.
iespējams varam vienoties par “iet cauri grūtībām”
Nu google translate nav tas uzticamākais palīgs, īpaši ņemot vērā, ka šis ir viens būtiskākajiem vārdiem somiem.
https://en.wikipedia.org/wiki/Sisu
Mūžu dzīvo mūžu mācies. žēl ka šāda džihada jēdziena nav latviešiem. Tad kā būs ar kompromisa variantu “braši iet cauri grūtībām”?
“duka”.
“duka” izklausās pēc diezgan precīza tulkojuma.
Arhaisms. Ne?
Ja šis vārds nav ar jaunāku vārdu aizstāts, tad ir vērts atsākt lietot veco vārdu.
Kam arhaisms, kam ne. Atļaušos teikt, ka Rīgas jaunatnei arī “arkls” vai “tecīla” ir arhaisms.
sebu zeltene biķeri cēla, īkstis bojājot stundeni neskatījās aiz to koju gaitnieks kambarī secen nelaida
kuitos ķocis pieštaukāts a strimalām
Cik saprotu CVRT ir domāts LV apvidiem un šitie vairāk starptautiskajām misijām? Un ar Boxeriem šitos noteikti nevar salīdzināt, Boxeri ir cits līmenis.
Vai mums ir mainījušies uzstādījumi un tagad atkal galvenais ir “Peace keeping” misijas?
grūti pateikt, mūsu līdzšenējā iepirkumu vēsture pēdējos 15 gados (pikseļa formas, Hammeri, Land-roveri, Polaris bagiji) vairāk liek domāt, ka mūsu armijai vairāk rūp ārvalstu misijas nekā pašmāju aizsardzība…….vismaz skatoties uz patreizējo ekipējumu ir tāds skatījums (M109 šobrīd vienīgais izņēmums). Priekš Afganistānas tie Sisu būtu baigi labi 😀
Būtība prasta krava mašīna, apsista ar bleķi pret parastām lodēm. Nez jautājums cik tāda maksā? tie 200.000.000$ neko neizsaka.
sisu liekas nozīmē spītnieks, jeb spīts
sisu mums diezko nav vajadzīgi, tas priekš somijas klintīm
visas tās hit and teorijas ir bullshits. No tāda viedokļa tad jau 80 vecie vācu ganomag izskatās perspektīvāki
Es piekristu, ka šis iepirkums ir AM sublimācija par IFV/APC tēmu, kad grib nezin ko dabūt uz četriem riteņiem. Tas pats bija ar CVR(T) “tanku mednieks” un “perspektīvā platforma PT ieročiem”, ko vienalga lieto kā kājnieku kaujas mašīnas. Lai vienreiz saņemas un nopērk apvidniekus atsevišķi un KKM atevišķi.
Nav prasta, tā speciāli ir aprīkota militārām vajadzībām. Tas nav tikai bleķis, bet arī šasija, dibena forma utt.
Kas šajās mašīnās ir specifisks Somijas klintīm?
Kādu aizsardzību Tu piedāvā hit and run vietā Latvijas vai Somijas mežos un purvos? Ganomag ir BTR priekštecis. Sisu ir MRAP.