Secība (papildināts)

Prioritāšu apkopojums no ziņojuma UK parlamentam “US, NATO and UK Defence relations”

NATO prioritātes samitam US prioritātes NATO samitam UK prioritātes NATO samitam
-Atturēšanas un aizsardzības modelis (īpaši gatavība un papildspēki)

-Stabilitātes veicināšana (terorisma apkarošana un vietējo spēku apmācība)

-NATO-EU sadarbība

-NATO modernizēšana un pielāgošana (īpaši komandvadības reforma)

Izmaksu nastas dalīšana (t.sk. dalība NATO operācijās, spēju nodrošināšana)

Izmaksu nastas dalīšana

-Atturēšanas modeļa pārskatīšana saistīts ar lielu un smagu papildspēku pārvietošanu, to komandvadību, lēmumu izstrādi un gatavības pakāpi)

-Terorisma apkarošana un stabilitātes veicināšana

-Visu apdraudējumu spektra aptveršana (nuclear, hybrid, conventional)

 

Pamatā UK prioritātes  ir  tuvas NATO prioritātēm, tomēr tiek uzsvērts:

-Uzdevumiem atbilstoša NATO komandvadības struktūra un resursi

-Nepieciešamība pēc NATO militārās, politiskās un institucionālās pielāgošanās un modernizācijas

-Atkārtoti apstiprināta UK apņemšanos pilnā mērā turpināt darbību un dalību NATO, lai stiprinātu Eiropas drošību, ko Brexit absolūti neietekmē.

 

avots

vara bungas:  Īsāk sakot US grib runāt par naudu, ES un UK par to runā izvairīgi. Visus uztrauc NATO spēku Eiropā  komandvadības, mobilitātes un resursu problēmas. Atturēšanas modelis kā tāds arī tālu no optimālā. Nav jau brīnums, ņemot vērā kādā steigā viss tika būvēts.

Mums  varētu būt svarīgas arī šādas atziņas:

  • It has been estimated that the initial spearhead brigade that would provide rapid response to an attack (the Very High Readiness Joint Task Force or the VJTF) would take three to four weeks to reach the Baltics.14
  • NATO has difficulty moving large forces. Movement by land would be by road or rail: but there are limited numbers of rail cars which are available to transport the weight of tanks, and these cars are currently owned by privatised rail companies. There are also concerns that rail bridgeheads, tunnels and bridges across Europe might not be able to support the weight of military loads. Transporting forces by sea is equally difficult as most ships able to do so are owned by private companies, and the ability of ports to cope the delivery of military equipment is uncertain.15 NATO must give close attention to the legal and logistical measures necessary to prepare for such an eventuality.
  • NATO would probably have to rely on strategic airlift to transport forces, but airlift capacity is scarce amongst NATO European allies.16
  • The nature of an attack might be such that it was not immediately considered to be an Article 5 attack. In this case, a peacetime legal framework would apply; and, for member states to transport equipment across European borders, diplomatic clearance from national governments is currently required. Depending on the equipment, this clearance can take up to 45 days.17

Pēdējais punkts šajā uzskaitījumā atkal norāda uz 5.paragrāfa grozījuma nepieciešamību.

PS Interesanti, ka daži apskatnieki piešķir lielu  nozīmi secībai kādā tiksies Tramps, NATO un  Putins.

[..] NATO members have pressed for the Putin meeting to occur after the NATO summit, one White House official said, citing concerns Trump might agree to something with Putin that they are then forced to go along with. [..]

avots

UPD1 Igauņi par savām ekspektācijām no samita šeit

10 thoughts on “Secība (papildināts)

  1. Neaizmirsīsim, ka Vovam tikko būs beidzies futbols – būs laiks atkal kaut ko aktīvi darīt. Tikšanās uzreiz pēc tam izskatās pēc noskaidrošanas – ko var.

    Tas, ka Dolans Kimam neko neprasot iedeva kopīgo mācību pārtraukšanu, mani nenomierina.

    Dabūsim ASV aiziešanu no Baltijas un brīvu roku Ukrainā (ASV neatbalstīs jaunas sankcijas)’

  2. “Discussions are underway between us and the Latvians and Danes to set up what is known as a Multinational Division North” svarīgākais no igauņa intervijas. Ja diskusijas patiešām ir reālas, tad galvenais jautājums KUR tiks izvietots Divīzijas HQ un KAS ieņems key amatus? Ja par paraugu ņem NE Divīziju Elblongā, un intervijā tā tiek pieminēta kā konteksts, tad ir iespējams, ka vismaz daļa var atrasties Igaunijā/Latvijā un mūsu/igauņu pulkvežiem parādās reālas karjeras izaugsmes iespējas 🙂 Un tas nebūs tikai ofisa darbs un lentīšu griešana, šādas divīzijas tiek veidotas kā operacionālas.

    • Man šķiet veidot divīziju ar dāņiem ir neloģiski. Mums drīzāk Baltijā būtu jāveido divīzija. Tā varētu ietilpt poļu korpusā. Savukārt dāņiem drīzāk jāstrādā pie kopīga formējuma ar norvēģiem un vāciešiem.
      Cita lieta, ka varētu būt kādas dāņu vienības, kas rotācijas kārtībā atrodas šeit un tiek iekļautas baltiešu divīzijā.

    • Un arī kopumā visiem NATO spēkiem jābūt sadalītiem pa vienībā un attiecīgi kopā jātrenējas. Vismaz apakšvienību līmenī jāpanāk unifikācija, lai tās varētu strādāt kopā, tai skaitā reakcijas laiku un loģistikas nodrošinājumu.
      Piem. valstis A, B un C. nodrošina ātrās reaģēšanas spēkus brigādes lielumā ar reakcijas ātrumu 3 diennaktis, kas ietilps kopējā ātrās reaģēšanas korpusā no valstīm D, E, F u.c., Pēc pēc mēneša tās pašas valstis nodrošina divīziju, kas ietilpst jau citā korpusā.
      Piemēram, Latvija, Lietuva un Igaunija nodrošina NRF vienu kājnieku bataljonu, kas ietilpst poļu divīzijā, kas savukārt ietilpst Eiropas ātrās reaģēšanas korpusā. Tad ir otrais Eiropas korpuss, kurā ietilps jau baltiešu brigāde kā poļu korpusa sastāvdaļa.

      • Uz dalību NRF manuprāt mums nav jāorientējas, savu dežuru nodrošinām un ar to pietiek, jo mēs paši jau esam vietā, kur NRF ar lielu varbūtību būs nepieciešami. Tas ko būtu vērts panākt, lai 3B aizsardzība tiktu vadīta no viena divīzijas štāba īetverot C2 ķēdē nacionālos ģenerālštābus un ar miera laikā dotu atbrīvojumu no pakļautības vietējām valdībām. Proti, lai tās nevarētu iejaukties kopējā aizsardzības plāna izstrādē un vadībā, tikai pieņemtu izpildei nepieciešamo resursu un izlūkinformācijas nodrošināšanu. Vienvārdakot NATO Baltijas kara apgabals. Visādas deleģēšanas par rotai/bataljonam jebkur beigsies ar spēku izvazāšanu pa pasauli. Kopumā man nav skaidrs kādēļ javeido jaunu struktūru un nevar izmantot esošo NorthEast corps, kam Militinational division North izveidošanas gadījumā zudīs/mazināsies konvencionālā kara uzdevumi.

        • Ja mēs nodrošinām dežūru, tad jau jābūt vienībai, kur šī dežurējošā apakšvienība tiek iekļauta uz dežūras laiku.
          Es īsti neredzu vajadzību pēc nacionālā ģenerālštāba kā ķēdes dalībnieka. Piem. ja divīzija sastāv no:
          Latvija: SzS brigāde, ZS 1,2,3,4 brigāde un ZS atbalsta vienības (Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība, Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība, Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads), SUV.
          Analoģiski Lietuvā un Igaunijā.
          Tad šīm vienībām jābūt vadītam pa taisno no divīzijas štāba. Nacionālie štābi, lai nodarbojas ar administratīvām lietām, operatīvo vadību nodrošina apvienotais divīzijas štābs.

          • NBS (ZS) jau ir nodrošinājuši NRF dežūras, tā nav liela problēma ņemot vērā to kādas apakšvienības no mums prasa un sagaida, protams tās tiek iekļautas lielākā vienībā, kas gatava reaģēt jebkurā pasaules malā.Laiku pa laikam turēt gatavībā nelielu apakšvienību ES vajadzībām to mēs varētu. Cita lieta ka kaujas gatavībai NBS kopumā, ņemot vērā situāciju un atrašanās vietu jābūt tikpat augstai kā NRF, mums tādēļ nekur speciāli nebūtu jāpiedalās ir tādi NRF vai nav. Piekrītu, ka C2 var un vajag īsināt, bet diez vai uz AŠ rēķina, drīzāk to var darīt izslēdzot ZS štābu. ZS brigādes? Kādas brigādes 🙂 ? SUV (SOS pavēlniecība tagad) varētu palikt valdības rezervē, jo tiem ir arī citi uzdevumi.
            Graube te piedāvāja pakļaut atsevišķam štābam vieskaravīru kontingentu, kas manuprāt vairotu haosu, jo jau tagad tie ir Kbr sastāvā un nedrīkst šādi dalīt vienību.

            “…Es sanāksmē uzsvēru vienu piemēru, proti, katrā Baltijas valstī patlaban atrodas aptuveni 1000 karavīru liela NATO kaujas grupa. Tas, protams, nav ievērojams spēks, salīdzinot ar armijas lielumu Krievijas pusē. Taču, ja pie vienotas un efektīvas komandvadības šīs kaujas grupas tiktu vadītas jau kā vienots 3000 karavīru liels kontingents pārdislocēšanai uz krīzes teritoriju, tad tam būtu daudz lielāks efekts. …”

            • OK, ja mums divīzijā ir tikai SZS brigāde, tad priekš kam starp divīziju un brigādi pa vidu vēl vienu štābu?
              Par kaujas gatavību. Cik augstu gatavību mēs vēlamies? Es īsti nezinu cik ātri jāreaģē NRF?
              Ja mēs vēlamies puslīdz ātri reaģējošo bataljonu, tad mums vajag turēt brigādi. Jo vienībai ir trīs posmi: gatavība, treniņi, atpūta. Teorētiski treniņu procesā esošo vienību var arī diezgan ātri lietot.
              1. Posms. Bataljons ir gatavībā, notiek neintensīvs mācību process. Dažu stundu gatavība.
              2. posms. Atpūta. Vienība secīgi iet atvaļinājumos, kam vajag – atvaļinās pavisam, viņu vietā ienāk jauni gurķi. Kāds ir individuālos kursos. Šo vienību vākt nāksies nedēļas.
              3. posms. Bataljons tiek pilnībā nokomplektēts un sākās kopīgās intensīvās mācības. No zemākās apakšvienības līdz noslēdzošām mācībām brigādes sastāvā. Te gatavība var būt no stundām līdz dienām.
              Tas bataljons, kas ir gatavībā arī nav zemā startā 24/7 h. Viena rota trenējas, otra uzturas kazarmās gatavībā, trešā pa mājām. Tad mēs varam dabūt vienu rotu uzreiz, pārējās – dažās stundās.

              • “priekš kam starp divīziju un brigādi pa vidu vēl vienu štābu” tādēļ ka uz šo brigādi strādās viss NBS-JS, GS un ZS ieskaitot, tā būs Joint Combined operācija. Kbr HQ gan labāk neaiztikt ne samazinot ne pieliekot klāt funkcijas, jo viņi ir sertificējušies tādi kādi ir.

              • bez NRF ir vēl ātrāks VJTF un tiem vēl recce vai kādi tur spearhedi. Rakstā ir pateikts ko viņi var. Par tris fāžu ciklu tā ir taisnība, bet taisnība ir arī tā, ka pirmā patstāvīgā vienība (nevis apakšvienība) kaujas laukā ir brigāde. Lai nodrošinātu ciklu dežūra-atpūta/treniņi mums vajag vismaz divas brigādes! Un mums NBS tās varētu būt neko diži nepalielinot, jo ir gandrīz 6K uzplečoto PD tikai sakārtoti viņi ir nebūt ne brigādēs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.