2001.gads
[..]4.2.3. Nacionālo bruņoto spēku struktūras un spēju raksturojums kara laikā. Lai izpildītu kara laika uzdevumus, palielinātu brīdinājuma laiku, liekot ienaidniekam veikt ievērojamu spēku koncentrēšanu un izvēršanu, NBS lielums kara laika situācijai tiek noteikts 50 000 karavīru apjomā. Uz 2008.gadu ir paredzēts sasniegt spējas mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku.[..]
Aizsardzības koncepcija (2001.-2003.)
2003.gads
[..] 3.2. Profesionāli militāri sagatavoti bruņotie spēki
NBS varētu pilnībā atteikties no obligātā militārā dienesta līdz 2006.gada beigām. NBSprofesionalizēšanai ir šādi iemesli:
1. Bruņotiem spēkiem jāatbilst mūsdienu draudu situācijai, kuras pārvarēšanai būtiskākais ir bruņoto spēku kvalitāte, nevis kvantitāte;
2. Sabiedrības atbalsts profesionāliem bruņotiem spēkiem;
3. Dalība NATO sniedz drošības garantijas Latvijai, vienlaikus uzliekot pienākumu nodrošināt valsts gatavību kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros.
Līdz ar atteikšanos no obligātā militārā dienesta:
1. NBS tiks panāktas lielākas operatīvās spējas dalībai starptautiskajās operācijās;
2. NBS vienībām būs augstāks kaujas gatavības līmenis;
3. NBS vienības izmantos modernas ieroču sistēmas un kaujas tehniku;
4. Finanšu līdzekļi tiks izlietoti efektīvāk;
5. NBS tiks veidotas nelielas, bet labi sagatavotas rezerves;[..]
[..] Zemessardzes darbības mērķis ir nodrošināt atbalsta funkciju veikšanu NBS un Valsts civilās aizsardzības sistēmā, pildot šādus uzdevumus:
1. Nodrošināt Nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu apsardzību; piedalīties civiliedzīvotāju evakuācijā; koordinēt sadarbību ar Valsts robežsardzi u.c. 2. Nodrošināt atbalsta funkcijas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, kuri šķērso Latvijas teritoriju vai kuri ierodas Latvijā, lai palīdzētu pārvarēt valsts apdraudējumu.
3. Veidot kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienības, transportēšanas, civilmilitārās sadarbības, apgādes, inženieru, pretgaisa aizsardzības jomās.
Aizsardzības koncepcija 2003-2008.
2008.gads:
[..] 24.3.2. viens no Zemessardzes attīstības virzieniem ir nodrošināt spēju sadarbībā ar regulārajiem spēkiem īstenot valsts aizsardzības uzdevumus līdz sabiedroto valstu bruņoto spēku ierašanās brīdim Latvijas teritorijā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem;[..]
atbilstoši apdraudējuma līmenim , un tajās ieguldītais līdzekļu apmērs ir adekvāts Nacionālo bruņoto spēku veicamajiem uzdevumiem. Tā sbalstās uz pilsoņu pienākumu aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, neprasa ievērojamus līdzekļus lielas un augstas gatavības mobilizācijas rezerves uzturēšanai. Nacionālo bruņoto spēku personāla rezervju sistēmas primārā uzturēšanas bāze ir Zemessardze [..]
[..]23. Prioritāra ir spēju kvalitāte, nevis spēku apjoms. [..]
vara bungas: Zīmīga ir ZS uzdevumu transformācija no paramilitārām atbalsta funkcijām 2003.gadā uz regulārā karspēka funkcijām 2008.gadā un tas pie apstākļa, ka bija paredzams, ka PSRS OMD izgājušie masveidā sasniegs pensionēšanās vecumu, tātad ar jaunajiem visu būs jāsāk no nulles.
Redzams, ka atteikšanās no OMD bija galvenokārt saistīta ar iestāšanos NATO. “Dzīve izdevusies, tagad var atlaisties”, viņi teica un pasludināja, ka “būtiskākais ir bruņoto spēku kvalitāte, nevis kvantitāte”. Lai kvantitāti varētu neņemt vērā NBS karavīriem jau šodien būtu jābūt bruņotiem ar lazera anihilatoriem, jāpārvietojas ar džetpakiem un jāstaigā oglekļa nanotrubiņu bruņās. Kamēr tā nav kvantitātei ir, bija un būs ļoti svarīga nozīme. Šķiet šī izpratne pamazām atgriežās 2016.gada VAK 104.pantā.
Ja seko formulai, ka NBS jāatbilst “mūsdienu draudu situācijai”, tad aiz loga nav eiforiskais 2004., bet gan haotiskais 2018. Šobrid galvenais izaicinājums ir pielāgošanās ģeopolitiskām izmaiņām un nenoteiktība galveno sabiedroto politiskajā vadībā. Reālistiski pieejot situācijai mums būtu jāatskatās uz 2001.gada valsts aizsardzības plāniem.
PS Par to kā top “nelielas, bet labi sagatavotas rezerves“
vara bungas 
Un odziņa tortītei. Pie nanooglekļa bruņam taču vajag arī nano helikopterus.
Pa 2% tiek pirkti 4 multifunkcionāli helīši, kuri mācēs:
“Jaunajiem helikopteriem būs meklēšanas un glābšanas, medicīniskās evakuācijas, kā arī ugunsgrēka dzēšanas funkcijas, norādīja ministrijā.” (c)
Pa 2% NETIEKpirkti 4 multifunkcionāli helīši, kuri mācēs arī ŠAUT.
Viss, kā parasti populāri. Valdgale deg, armijas nauda aiziet uz nozari, kuru vajadzētu apkalpout IEM naudai. Cieti.
Miltāro ziņu grūpija Veiko, protams, aplaudē. Kur var būt tik pretīgi slidens tips?
https://ibb.co/m4vWeT
http://www.la.lv/latvija-pirks-sesus-helikopterus/
Redzēsim, kas par modeli, bet piemēram esošos Mi-17 var militarizēt dažu dienu un miljonu laikā.
Man absolūti amatieriski šķiet, ka kāds Balck Hawk būtu labs. Tas ir daudzfunkcionāls.
Piekrītu,nu neiestāstīsim LV tautai ka mums vajag attack helicopter kā Apache, jo pielietot var tikai armijas vajadzībām, diemžēļ mums budžets pavelk tikai apvienošanu ar civilo sektoru, galvenais lai to modeli stundā x var aprīkot ar raķetēm utt, kas atrastos angāros.
var. Jautājums vai kaut ko dara / darīs attiecīgajā virzienā.
Mani personīgi tracina, ka neslēpjoties un ar pilnu krūti tiek “būvētas sporta zāles” šoreiz civilas nozīmes helīšu izskatā.
Plati ņemot, kaujas helim arī var piemeistarot trosi, kur piekārt ūdensmaisu. Bet viņš ir un paliek kaujas helis.
Un tieši kaujas heļus ir jāpērk par AM 2%. Punkts.
Vēlreiz, Black Hawk ir universāls. Var piekārt bruņojumu cik vajag https://www.google.lv/search?q=black+hawk&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwiQ9crzmcfcAhUCBiwKHdd6BsYQ_AUICigB&biw=1920&bih=1045#imgrc=KRx7rv58nE0xgM:. Var ūdens maisu.
Būs Black Hawk?
Es nezinu kas būs, es tikai saku, ka helikopters var būt gana universāls, lai kalpotu transporta, ugunsdzēsības un citiem mērķiem.
Black Hawk gan ir dārgs.
Pagaidīsim rezultātu..
Šis būs labs trigeris, lai saprastu vai dižvadoņi plāno pakauties vai tikai bumbulēt budžetu.
indikators imho
Helikopters mums gan derēs tikai vai nu Girkinu dzenāt vai nu ja sabiedrotie gaisa atbalstu nodrošina.
100+
Liekam likmes: beidzoties andelei parlamentā, Veiko izdosies īstenot plānu un ieslīdēt StratComā, jebšu nāksies ar ubaga tarbu tēlot tālāk “militāro & ārlietu ekspertu”?
IMHO secīgi, vispirms eksperts, tad stratēģiskais komutators.
Ekspertē jau mēli izkāris, patriotiskāk ņibivajet.
I pamanījies tikt iekļauts “zinātāju” tviterlistēs ar visādiem Ilvesiem un 20committee (kurš gan ar savu “es visu zinu, kounspiratsya” arī biežs viesis auzu tīrumos).
Vienīgais, kā dzērājam, viņam nebūtu jādod pielaide noslēpumiem. Tādā gadījumā viņš var tikai pļurkstēt par visiem zināmām lietām.
Tieši tā.
Viņš lien dibenā visiem. Īsā atbilde, kur rodas visi šie Kalniņveidīgie. Māti pārdos, bet siltā krēslā ielocīsies.
Testē reakciju https://twitter.com/veselibasinspek/status/1023824828346900481
Radio pilns, soctīkli arī. Nez, kādi vēl plakāti jau nodrukāti…
Domāju novērošanas kameras arī ir pilnas ar modro arahnofobu attēliem, tādēļ nepieļaut jaunus plakātus DP būtu samērā viegli.
Tas insekts nav no indīgajiem btw. Nebrīnīšos, ka tas būs “Aizliegtā paņēmiena” kārtējā sērija…
izskatās, ka čalis ir atdots administratīvajam kodeksam 🙂
Drošības sargiem intereses nava. Check.
video/1
Čalis ir ar izteiktām īpašām pazīmēm. Vai arī maskējas.
Kopumā ceru, ka mums sabiedrība pietiekami ātri paliks imūna pret skandāliem. Kā stāsta ukraiņu paziņas, sabiedrība pārstāja reaģēt aptuveni 2017. gada vasarā. Pa skaļruņiem vari stāstīt, ka tūlīt būs kodoluzbrukums – neticēs.
”50 000 karavīru apjomā. Uz 2008.gadu ir paredzēts sasniegt spējas mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku” – Uhh kas par lieliem cipariem. Tagad pat ņemot visus papīra un ekseļa ”karavīrus” tik lieli nesanāks
Tak toreiz par NATO tikai sapņoja, kā iestājās tā atslāba
A, un vēl, lai nostādītu ierindā 32K (kas ieradīsies un būs derīgi) jāapmāca ap 120K. Kā viņi to plānoja neprasiet.
Ulmanim 30. gadu beigās ar esot bijis ap ”60.000 karavīru” vismaz uz papīra, bet cik no tiem bija īsti un derīgi laikam neuzzināsim.
Lasi Andersonu, dēls – rēķināja 130 000 kara laika armiju, kur ~20 000 ir mierlaika štats un 110 000 mobilizēto.
(Neieslīgsim sarunās par to, ka strēlnieku ieročiem muņa bija 14 dienām normālu vai 8 dienām sīvu kaujas apstākļu)
Veikur, jem un lasi: https://files.fm/u/rxw6sn3h
+
Ulmanim bija 60 tūkst. Aizsargu, kurus bija plānots iekļaut armijas sastāvā (ne visus uz fronti, daļa nederēja). Bija 4 kadrētās divīzijas (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales), kuras bija plānots izvērst pēc kara laika štata pa ~15 tūkst. katrā. Tad vēl visādas aizmugures, atsevišķas un tehniskās daļas, flote, aviācija u.c. Bija vēl dažu pētnieku aplēses, ka reāli varēja savākt nedaudz pāri 100 tūkst. un kara gaitā iesaukt vēl ap 50 tūkst. (ja kāds munīciju un citus kara materiālus piesviestu).
Atkārtošos, bet 90-to sākumā zviedru zemessargiem slēptuvēs bija bruņojums, ekipējums un ēdiens 5 gadu partizānu karam (partizānu karš nav intensīvs).
Es uzskatu, ka mums krājumiem jābūt minimums viena gada karadarbībai.
interesanta grāmata, daudz info kuru nekur citur nebiju redzējis…..dažām lietām gan es tur nepiekrītu. Piemēram : ”20 gadu laikā nebija noslēgta arī Baltijas valstu militārā apvienība un pārbaudījumu brīdī mēs bijām vieni. Tā bija drūma patiesība. Paši latvieši tur nebija daudz vainojami. Par savām kļūdām smagi amaksāja poļi, angļi, franči, vācieši un kādu laiku arī krievi, bet savas vainas viņi īsti neatzīst vēl šodien. ” – es teiktu bija gan vainojami latvieši, un vēl kā. Paši atļāva Ulmanim pārņemt varu, un arī baigi neiespriga kad tas mīļais vadonis neveidoja nekādas nopietnas sadarbībās iespējas ar kaimiņiem priekš aisardzības. Atbildība par kļūdām ir jauzņemas. Tā paši somi piemēram, neļāva savam ”vadonim” Manerheimam kļūt par diktatoru
Nu, grāmatai jāpiedod specifika – rakstīta trimdā, politiski iesaistītām personām skatoties pār plecu. Pieļauju, autoram bija divi varianti – nedabūt materiālus no Ulmaņa bijušajām amatpersonām, jeb drusku glaudīt pa spalvai.
Tur vairāk vērtīgi fakti, ne autora secinājumi un pārdomas par ārpolitiku.
P.S. Vispār Mannerheims tā kā pats atteicās, jau uzreiz pēc pilsoņu kara un vēlāk vēlreiz atteicās iesaistīties Lapu izdarībās. Un vispārīgi kruts čalis.
Mannerheims, tāpat kā Radziņš pats uz diktatora amatu nepretendēja.
Galvenais klupšanas akmens bija ieroču un munīcijas daudzums, kas maksimāli iespējamo mobilizējamo skaitu padarīja diezgan teorētisku. Paradokss, bet šodien situācija ir pretēja, ieroči tā kā būtu, bet nav kas ar tiem darbojas.
Arī Ulmaņa laikā, lai arī tautas mīlēta un lolota, armija bija pabērna lomā. Attapās tikai 30. gadu nogalē līdz ar notikumiem Eiropā, kad armijā sāka gāzt iekšā baisu naudu un palaida masīvu modernizācijas programmu. Tikai tad jau bija par vēlu un neviena Eiropas valsts neko vairs negribēja pārdot. Spilgtākais piemērs ir ar angļu Hurricane iznīcinātājiem par kuriem Latvija 1939.gadā paguva samaksāt, bet tā arī nesaņēma
Es par munīcijas un ieroču trūkumu viņus īsti nevainotu……apgādāt 100.000 karavīrus (plus artilēriju un visu pārējo) ar muņu and ieročiem ir stipri cita lieta, kā tas ko mēs daram šobrīd Latvijā (ar 1 PD brigādi plus 8000 ZS). Tie apmēri kādi tur būtu vajadzīgi ir diezgan kosmiski, bez ārvalstu atbalsta viena maza Latvija to pavilkt nevarētu. Plus ieroči tajā laikā maksāja vairāk kā tagad (ražošana nebija vēl tādā līmenī, daudz kas bija jātaisa no koka un izmantojot roku darbu, tagad ir masveida metāla štancēšana kas daudz lētāka) .
Piemēram 1 amerikāņu Thomson mašīnpistole 1939. gadā maksāja 200 dolārus, kas ir vienkārši traka nauda. Maxim tipa ložmetējs (kas bija tā laika standarta aparāts) arī maksāja nežēligi daudz, jo izmantoja daudz metāla un sarežģītu mehānismu. Lēta tipa ieroči (krievu PPSH-41 , STEN, kaut kas uz to pusi) parādijās tikai vēlāk. Pēc būtības bija jaiztiek ar to ko Latvijai izdevās atņemt no preitniekiem brīvības cīņu laikā, un no rietumu dāvinājumiem.
Starp citu Somijai bija tāda pati problēma…..viņu visa armija izmantoja Krievu impērijas laika ieročus, ko izdevās sagrābt kad Somija pārņema savu territoriju (Mosini, Maximi, veca 76mm artilērija). Viņiem vienīgi paveicās ar to, ka Somija bija diezgan lielas ieroču glabātuves un arī kaut kādas fabrikas arī tur vēl bija palikušas, līdz ar to viņiem daudz maz pietika (vismaz šauteņu). Mūnīcja arī viņiem ziemas karā katastrofāli trūka, it īpāši artilērijai.
Sen saku, kājnieku ieročus un kaujas tehniku mums vajadzētu saņemt par brīvu (no big deal sabiedrotajiem), PGA radarus izvietot nevis pirkt (daloties ar iegūto informāciju), bet karavīrus gatavot pašiem. Pagaidām viss ir gandrīz tieši otrādi.
Vot tas ir jautājums ko neviens aizsardzības ministram vai bruņoto spēku komandierim tā tieši nekad nav uzdevis : ”kādēļ mēs neprasam ieročus un tehniku tāpat, kā to dara Irāka, Afganistāna, Dienvid koreja un Isrēla?”
Skatoties ar ko salīdzina to traku naudu. Tolaik vidējā mēneša alga ASV bija ap 150 dolāriem. Šodien G36 maksā ap 3 tūkst. privātajiem, 1-2 tūkst. vairumā pie vidējās algas uz rokas Latvijā ap 700 Eiro.
Un kāda tolaik bija vidējā LV alga USD? Kvalificēts strādnieks = ap 100 Ls mēnesī, 1USD = apmēram 5 Ls.
https://lvportals.lv/norises/182861-sava-nauda-sava-latvijas-banka-iii-2008
Es domāju no ASV mēs varam dabūt diezgan lēti rezervē esošos M14 un M16.
Jārunā tikai par bataljona komplektu nodošanu LV saskaņā ar Inf Bn TOE, neko mazāk. Ja mēs esam Rietumu civilizācijas priekšpostenis, mums tas vnk pienākas. Ko varēsim atļauties piepirksim klāt kā uzlabojumu.
+1.
Galu galā, ar FMS un citām atbalsta programmām ASV/NATO varētu te sagrūzt ieročus, tehniku, mums atliktu maksāt tikai par uzturēšanu, remontiem un viss.
“1939.gadā valdība piešķīra brigādei speciālu summu — 1,1 milj. Ls robežapsardzības pastiprināšanai un jauna robežsargu bataljona komplektēšanai Padomju Savienības pierobežā.”
Šitais tā stipri dzirdēti izklausās. Šis tāpat:
“Lielāko daļu no šiem līdzekļiem izdeva, uzlabojot satiksmes ceļus, paplašinot kaŗa rūpniecību, uzbūvējot speciālas celtnes kaŗa vajadzībām, iepērkot rezerves pārtikas produktus, ietērpa piederumus, municiju u.t.t. Vajadzību bija sakrājies bezgala daudz. Diemžēl, šīs lielās summas neizmantoja un faktiski vairs arī nevarēja izmantot fundamentālām vajadzībām”
vēsture atkārtojās vai nu kā farss vai kā traģēdija.
Mums visa mobilizācijas rezerve ir ap 150 tūkst.
But jau ir, tikai lielākā daļa izņemot medniekus ieroci rokās nav turējuši.
+100
100K iesauks NATO, 50K krievi. vai otrādi.
Lūk, kur viens PRšķiks izmeta jauno OMD nosaukumu 🙂
“Pilna laika rezerves karavīru mācības” (c)
Ja tā padomā – OMD, kas OMD 🙂 Izgāji dienestu = rezerves karavīrs 🙂
Lai rozi sauc kā grib, ka tik māk lādēt un šaut, bļeķ.