[..] разведбатальон доложил об этом выше по линии приказа. Я лично за пару дней до начала августовской войны говорил с двумя генералами Сил обороны, которые не считали военное выступление России реальным. Один из них даже назвал это нереалистичным и нелогичным шагом с учетом тогдашних ценностных оценок. Хуже всего, что это предупреждение так и застряло в Силах обороны. Когда впоследствии я в Грузии разговаривал с нашим послом, он был в ярости, поскольку до нашего МИДа это предупреждение так и не дошло [..]
[..] Контрактная армия эффективна и успешна тогда, когда все хорошо и враг отступает. Но когда роли меняются, на волю контрактника начинают влиять другие факторы. В то же время в Грузии было очень много патриотов, которые были готовы защищать свою деревню, район, уезд и государство, хотя у них не было для этого возможности, поскольку грузинское правительство не доверило своему народу оружие, а организации, которая объединяла бы добровольцев, подобно нашему Кайтселийту, у них не было.Поэтому и возникла ситуация, когда те, кто был должен защищать гоударство, не очень этого хотели, а те, кто хотел, не могли этого сделать. [..]
vara bungas: Tieša norāde uz izlūkinformācijas poitisko cenzūru un to, ka mazai tautai jābūt gan totāli bruņotai, gan totāli apmācītai karot, gan motivētai aizstāvēties. Atņem vienu no šiem trim elementiem un nekas vairāk par piecu dienu karu nesanāks.
vara bungas 
В то же время в составе российских военно-воздушных сил сегодня имеется порядка 120 военно-транспортных самолетов Ил-76 – данные машины являются основными при проведении парашютного десантирования российских воздушно-десантных войск. В недавно завершившихся учениях было задействовано 47 таких самолетов, которых хватило на высадку парашютным способом менее полка ВДВ, включая два батальона с бронетехникой. Исходя из этого, можно отметить, что всего наличного парка Ил-76 военно-транспортной авиации хватит на десантирование парашютным способом менее двух полков со всем штатным комплектом вооружения и военной техники за один вылет.
https://topwar.ru/145067-vdv-stolknulis-s-granicami-svoih-vozmozhnostey.html?utm_source=website&utm_medium=push&utm_campaign=importantly
Tātad šobrīd Ru var desantēt no lidmašīnām maks. 2 pulkus.
Netiek gad teikts kādā termiņā.
Reālā situācijā var būt sekojošie faktori:
1. Kaut ko var izmest arī no helikopteriem, kaut ko var izmest no rekvizētajām civilajām lidmašīnām. Absolūti lielākā daļa no civilajām lidmašīnām nevarēs tikt izmantota tehnikas desantēšanai. Pieļauju, ka, lai ielādētu un izmestu vēl divus pulkus, būs vajadzīga vismaz diennakts. Ja izdodas sagrābt lidlaukus, tad ātrāk.
2. Scenārijs izpildās gadījumā, ja nav kaut cik ievērojamas pretdarbības no pretinieka aviācijas un PGA.
3. Bataljonu diennaktī var izmest no jūras ar jūras desantēšanas līdzekļiem. Ja sagrābj ostas, tad var vest ātrāk un vairāk.
Tā ir sensenā RU problēma, tāpat kā desantkuģi. Tomēr nav ko priecāties, RU rīcībā ir visa civilā/privātā Il-76 flote, ko var piesaistīt pēc vajadzības un bez mazākā pīkstiena no īpašnieku puses. Tāpat RU jau gadiem pastāvīgi trenē lidlauku ieņemšanu un papildspēku saņemšanu parastajā kārtībā, nevis izpletņdesanta veidā.
Noorganizēt Aeroflot “civilo” reisu uz Rīgu ar to pašu Airbus a320-100/200, un ar 250+ tam labi sagatavotiem cilvēkiem pārņemt lidostu nav nemaz tik neiespējami. Nebūs pirmā reize, kad KF uzliek mīksto kara vešanas džentlmeņu noteikumiem. Kamēr mūsējie noreaģēs, vēl pāris borti būs jau piezemējušies.. Ja vēl vienlaicīgi kaut ko sākt citur, šeit esošie aizstāvji jau būs pārslogoti. Turklāt KF lojālo arī šeit netrūkst, vajag tikai apbruņot.
“В 2 часа ночи 21 августа на аэродроме «Рузине» в Праге высадились передовые подразделения 7-й воздушно-десантной дивизии. Они блокировали основные объекты аэродрома, куда стали приземляться советские Ан-12 с десантом и боевой техникой.
Захват аэродрома был произведён с помощью обманного манёвра: подлетающий к аэродрому советский пассажирский самолёт запросил вынужденную посадку из-за якобы повреждения на борту. После разрешения и посадки десантники с самолёта захватили диспетчерскую башню аэропорта и обеспечили посадку десантных самолётов.”
Krievi savās Prāgas versijās paši to “klibo lidmašīnu” sauca par kara viltību (kaut kur lasīju).
Operācija “Dunaj”
1. Laikus vari sarēķināt pats. Transporta pulku/desanta vienību izvietojuma attālums līdz objektiem, to dali ar Il-76 kreisera ātrumu un dabūsi pielidošanas laikus.Sīkāk vari palasīt šeit https://fas.org/irp/doddir/army/fm100-2-2.pdf.
2. Ja nav PGA, tad ar desantēšānos nav ko iespringt, jo tā pati par sevi ir riskanta operācija. Labāk izvēlēties variantu kā Čehoslovākijā 1968 sagrābjot Prāgas starptautisko lidostu (tad nosaukums – Ruzyně (Рузине) un nodrošinot 450 transportnieku ierašanos ar 7. GDD personālu.
3. Par jūras kājniekiem vari palasīt pirmajā avotā norādītajā saitē.
Vēl mums ir labs dzelzceļa tīkls un to jau viņi izmantot māk gana labi.
Jāpāriet uz Eiropas sliežu platumu, problem solved, pat ja tas nozīmētu ilgāku sastāvu pāriešanu eksportam un tranzīta biznesam.
Ja paskatās kā Krievija izmanto mūsu nacionālās vājības:
1. Ciniska un pragmātiska sabiedrība (kā sekas arī politika). Ļoti viegli sarīdīt politiķus savā starpā un likt kalpot sev. Dod naudu un viņi ņems, jo viņi ir pārliecināti, ka ja neņems viņi, tad viņu politiskie konkurenti paņems un par viņiem smiesies kā par lohiem. Liec uzņēmumam A sponsorēt SC, pretējā gadījumā solot radīt problēmas. Un sponsorēs, jo pārliecināts, ka viņa konkurents noteikti sponsorēs, viņam nebūs problēmu un viņš vinnēs.
2. Pielāgošanās nevis cīnīšanās. Ja sāksiet runāt par savām tiesībām, tad būs karš! Labāk laizīt zābakus, ka tik nav karš. Strādā arī Gruzijā un Ukrainā.
3. Individuālās izdzīvošanas stratēģijas. Mēs mainām savu un ģimenes uzvedību, lai pielāgotos situācijai, nevis apvienojamies, lai mainītu situāciju. Mums pretī ir no augšas apvienotais un vertikāli organizētais spēks.
4. Mūsu inteliģence pārlieku aizraujas ar idejām, kas stāv ārpus nācijas. Līdz ar to viņi gatavi izkalpot Briselei, Vašingtonai vai vēl kaut kam un palikt par viņu daļu, nevis būt savas tautas priekšgalā.
Tas tā kas ātrumā ir nācis prātā.
Citas tautas jums/mums nav 🙂
Kopumā pie komentāra par politisko cenzūru un tautas gatavību un mācība mums: decentralizēti krājumi, apmācīti cilvēki, kas šos krājumus var lietot, decentralizēta organizācija. Proti, sistēma, kas nostrādās arī politiskās nodevības un izlūkdatu cenzūras apstākļos.
Tieši tā!
Gruzijas karš gan nedaudz atšķīrās no tāda scenārija, kādam mēs te gatavojamies……gruzīņi paši sāka to karu (daudz maz, Rus protams provocēja).
Nu re, pat tu to pašu pasaku atreferē… To ir grūti iestāstīt tiem, kas nav pētījuši DO apvidu. Vienīgā sauszemes transporta artērija kalnos, kas savieno GE teritroiju ar RU tur ir Roki tunelis (5 km garš), tas kas kontrolē tā Dienvidu portālu, tas ir vinnētājs karā, jo RU spēki citādi nevar ierasties un izvērsties.
GE zināja par RU spēku koncentrēšanos pīe robežas Kaukāza viņējā pusē (zem Kavkaz 2008.mācību izkārtnes), bet nekontrolēja Roki tuneļa Dienvidu galu, tur sēdēja Dosetīni un nelieli RU spēki. Kopš augusta sākuma osetīni evakuēja savas ģimenes,aktīvi provocēja un pumpēja situāciju. Vienā brīdī Tbilisi saņēma informāciju, ka RU spēki jau sākuši kustību tunelī, tad GE palika divas iespējas mēģināt aizklapēt izeju no tuneļa, vai sastapties ar RU spēkiem pilnā profilā. GE spēki iegāja DO (neaizmirsīsim, tā ir GE teritorija ), bet sastapās ar pretestību, kas neļāva sasniegt mērķi un Roki tunelis palika RU rīcībā, kas caur to ievadīja jau iepriekš sagatavotu un sakoncentrētu karaspēku.
Nekādas situācijas “viņi pirmie sāka” no GE puses tur nebija, GE aizstāvējās un šim nolūkam bija nedaudz jāpaiet uz priekšu, lai “aizvērtu vārtiņus”, ko kontrolēja citi. Viņi pamatoti riskēja, bet zaudēja, GE nekādi nebija gatava izraisīt karu ar RU apstākļos, kad GE kaujasspējīgākā brigāde pilnā sastāvā atradās Irākā.
Es saprotu, bet tomēr. Nevar būt, ka Gruzijas komandieri nezināja ka Rus dos pret-triecienu, un viņu operācija liks gruzīņiem (vismaz starptautiski) izskatīties kā agresoriem konkrētajā situācijā.
Būtu atļāvuši krieviem pārņemt tuneli un negājuši tālāk no savām pozicijām, domā Rus tik un tā būtu devušies tālāk?
Tev kā topošajam lauka komandierim būtu vispirms jāpapēta karti un tad tu sapratīsi, ka pie “aizvērta” Dienvidu portāla RU nevarētu dot nekādu jēdzīgu pret-triecienu. Pārņemot portālu būtu 100% GE uzvara, bet tu piedāvā “palikt pozīcijās”. Tā mēs karus nevinnēsim. Starptautiskā sabiedrība vienmēr pielāgosies uzvarētājam, tās viedoklis ir svarīga apsvērumu pozīcija, bet ne noteicošā karā. Karā galvenais ir uzvarēt, bet tu piedāvā tikai “nezaudēt”, kas nav tas kas virza progresu uz priekšu 🙂
Sāakašvili protams riskēja kā politiķis un savu darbu izdarīja, uzņēmās atbildību, bet viņa ģenerāļi nebija augstumos ne izlūkošanas (nokavēja) ne kaujas vadīšanas ziņā (bardaks). Tur ir jāpazīst gruzīnus, ar viņiem labi draudzēties, iedzert un sadziedāties, bet ne karot pret čečeniem (kas bija RU uzbrukuma smailē).
Sekmīga tuneļa pārņemšana neatturētu Krieviju no uzbrukuma Abhāzijā un no jūras.
Ko tu zini kā būtu? Skaties GE karti, kalnos tas ir ļoti svarīgi. No Megrēlijas līdzenuma vēl jāprot izbraukt, GE spēki tad būtu augstienē. Turklāt pie Abhāzijas robežas nebija tādu spēku, kas tiktu līdz Tbilisi, bija tikai savesta kārtībā dzelzceļa infrastruktūra, kas RU ir ļoti svarīga un sargājama, lai apgādātu Armēniju, bet dzelzceļš uz to ved caur Tbilisi. Uzbrūkot no Abhāzijas virziena no dzc nekas pāri nepaliktu.
PS jūras desants – vieglāk pateikt nekā izplānot un veikt. Atgādini, kad RU ir veikusi jūras desantus? Man nāk prātā 2PK – pie Jevpatorijas
Prātā nāk vēl vienas valsts ģenerāļi, kuri reālu sūdu gadījumā neķertu laukumu. Diemžēl, šeit nekas nav darāms..
SOP! Kalni, meži, upes un lejas mums nemainās, kara scenāriji ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, attiecīgi katram var sagatavoties tā, lai C2 no svētozolu birzs būtu minimāla.
noskaties TV24, kur Domburs fukā VUGD, Mežinieku un Kozlovski.
Čalis izvelk lapiņu, kur NBS atskaitās kurā minūtē ir informējuši kolēģus par helīšiem pieejamo h resursu un apkopēm.
Info līdz jenerāļa kungiem ne ta neaiziet, ne ta aizgāja bet nepamanīja, utt.
Sēdēja visi ar nodurtām acīm. Viss ko māk, ir reaģēt uz jau izveidojušos situāciju ar mainīgām sekmēm. Paredzēt, un stratēģiski darbotos lai minimizētu iespējamos riskus, tas ir par daudz prasīts.
Ar ko svētozoli labāki par VUGD spici?
Kā ne vienu reiz esam pļāpājuši… jaunās paaudzes vidējie un vecākie virsnieki ir lielā daļā ok. Bet viņi var operēt tikai ar to resursu, kas reāli ir (NAV). Par to, ko mums vajadzētu, sākot ar rezervistiem, beidzot ar decentralizētu mūni utt, utjp, diemžēl atbild senilie svētozolu iedzīvotāji. āmen.
Kas cits bez Svētozoliem diez gatavojas karam (darbs tāds) ? Pārējie pilda pavēles. Šī ir un paliek visšaurākā vieta.
Viss notiek SOPi top
Click to access VU_7_pielikums_copy.pdf
papīrus rakstīt mākam. Šis netiek apšaubīts :):) Bet, mēs uz divām dienām palikām bez helīšiem, jo tie, kas zināja, LAICĪGI nepateica tiem, kas var sarunāt svešus helīšus. ups, helīši beidzās !! meklējam citus 🙂
Un tas ir mērenu sūdu situācijā, kad uz nevienu nešauj. Bardaks vulgaris.
Biju pašā epicentrā. Haoss koordinējošajā līmenī bija neaprakstāms. Viss tas, ka darbu vaditāji (VUGD) zināja, kur kas, ko dara ir mīts 🙂
Ugunsgrēkam nebij laika sagatavoties, jo gatavojās hibrīdkaram
smuki, galdiņi, uzlīmītes, ibio….
http://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/pilnie-raidijumi/delfi-tv-ar-jani-domburu-atbild-iekslietu-ministrs-vugd-un-vmd-vaditaji?id=50256875
iesaku sākot ar 47 minūti. Tas ir neaprakstāmi. vienkārši bardaks.
Un situācijā, kur valstī ir miers, nešauj un strādā visas vertikālās apziņošanas ķēdes..56-58 minūte – odziņa visam.
infantīli.
Un tagad teorētiski šim pašam pievienojam nakts kauju, līķus, neesošu medicīnu, nokārtus IT tīklus, klusējošus mobīlos sakarus, uzspridzinātus tiltus, neesošu mūni utt utjp ? Man vairs nav jautri.
Pirms 5 gadiem bija pirmais zvaniņš http://www.db.lv/zinas/vugd-prieksnieks-rigas-pils-dzesana-atklajusi-dienesta-nodrosinajuma-problemas-396180
Apkopojoši varu teikt, ka šinī keisā valsts nenolika sākumskolas eksāmenu. Klasisks bardaks staprresoru koordinācijā. Un, protams, bardaks katrā institūcijā atsevišķi, visā, kas izgāja ārpus ikdienas rutīnas mēroga.
Tas ļauj ieskatīties, kas darītos, ja būtu jāaizstāv maģistra darbs (ārēja militāra agresija).
Visa huiņa par totālu, vispārējos vai kura tur tagad ir modē aizsardzību ir tikai smuki sarakstīti papīri.
Vēl apkopojoši var teikt, ka pat viens liels meža ugunsgrēks ir kritisks, jo tā likvidēšana ir uz valsts spēju robežas, bet kā būtu ar 5 lieliem ugunsgrēkiem? Tāpat man nav kļuvis skaidrs, kas tur notika ar EU krīzes vadības sistēmām, ja viss, ko mēs varējām dabūt ir viena DE helikopteru privātfirma par pasakainu cenu, tad kas mūs sagaida pie īsta lokāla SHTF? Zvanīsim Lukašenko?
EU bez USA makrolīmenī ir tik pat vāji, ka mēs šeit. Deg grieķija, deg SWE, resursi kirdikt.
Mums visiem būs mierīgāk, ja šos piemērus uz militāru konfliktu nepārnesīsim…
Jau stāstīju, bet atkārtošos, ka mans piedāvājums pašvaldībā, kur es strādāju, kaut cik reālistiski izvērtēt civilās aizsardzības plānu un konkrētu priekšlikumu iesniegšana beidzās ar deputātu izbīli, palekšanos un uz mani vērstu agresiju. “Ko TU karu gribi??? Tauta ieraudzīs, tak būs skandāls? Naudas nav un nebūs! Nav ko tautu tracināt! Lai tur kam vajag visu smuki saraksta, lai ir miers.”
P.S. Lielāko daļu no viņiem atkal ievēlēja.
Kā gadījās būt epicentrā? Es VUGD uzdevu jautājumu vai nevajag kādu palīdzību, viņi atbildēja ka viss kārtībā un neko nevajag.
Strausi, ibio.
Formāli atraksta savus CA plānus un saliek mapītēs.
Tad kad sākās sūdi, tad visi plāta savas stulbās mutes. Tas pats diemžēl, kā redzam, notiek arī valsts līmenī.
es laikam beigšu detalizētu “tiešo pārraidi” no “epicentra” publiski. Jo nosauktie fakti noteikti nedaiļo valsts spēju koordinēt resursus un adekvāti reaģēt.Ja visaugstākāis ģenerālis lems, izrunāsim detaļas pie aliņa.
Ja salīdzinām Latviju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, esam vieni no pēdējiem. Starp Baltijas jūras reģiona valstīm – paši pēdējie. ICCS pētījums uzrāda, ka Somijā un Dānijā vairāk nekā 60% skolēnu ir augsta pilsoniskā kompetence. Latvijā tie ir tikai 19%. Igaunijā 43%.
…
Vēl interesanti, ka skolotāji it kā atbalsta darbu darba grupās, bet tiem, kuri veic šo darbu, rezultāti ir slikti. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, kā iepriekš jau minēju, – mēs nemākam strādāt kopīgus projekta darbus. Ja velkam paralēles ar pilsonisko sabiedrību – mēs kā sabiedrība neesam viens veselums. Esam saskaldīti, un mēs nesadarbojamies. Jauniešiem nav izpratnes, ka izdarītais sabiedrības labā atmaksāsies, ka es pats veidoju labāku vidi, kurā dzīvot maniem bērniem, mazbērniem. Tā ir ilgtermiņa plānošana un rīcība, kas nesniedz tūlītējus redzamus rezultātus, bet atmaksājas vēlāk.
https://lvportals.lv/viedokli/297506-pilsoniski-izglitoti-iedzivotaji-ir-valsts-drosibas-jautajums-2018
Rezumējot ugunsgrēka (-u) dzēšanas “menedžēšanu”, secinājums uzprasās pats no sevis: apdirsās,vēl pa īstam nesabaidīti. Pa īstam būtu militāra konflikta gadījumā. Tad iestātos konkrēta “virslīga” (ЖП- “женское первенство)”- pilnīgi nešaubīgi.
Kas attiecās uz valsts/ nācijas aizsardzības spējām, tad igauņu atašejam/izlūkam atliek tikai piekrist- ja zināsim un ņemsim vērā savas nacionālās īpatnības ( pareizāk sakot- šo īpatnību negatīvo ietekmi uz spējām aizsargāties), un attiecīgi koriģēt savu rīcību, tad viss vēl nav zaudēts.
Manā uztverē uz doto brīdi lielākais ”sķērslis LV aizsardzībā ir: latvieša “viensētnieka mentalitāte”, sašķelta sabiedrība gan pēc nacionālās, gan polit-ekonomiskās piederības/rocības. Visam pa virsu- zivs pūstošā…atvainojiet- menedžējošā galva.
Un nevajag aurot un meklēt ārējienaidnieku- problēma ir pašos.
Cik tur PSRS? krievi izsūtīja 1941. un 1949. gados kopā uz Sibīriju? Vairāk kā 15 000 1941. gadā un 42 149 cilvēku 1949. gadā
Un cik tur iedzīvotāju devās un turpina doties “labprātīgā trimdā/labākas dzīves meklējumos” uz UK un citām vietām kopš 2004. gada līdz šim brīdim ( and counting)!?
Kas mums te tagad “stūrē lietas”?! Vairākums ir mūsu pašu etnisko tautiešu. Tautiešu, bet ne valstvīru (sievu).
P.S. Valstij, kurai jābaidās no apbruņotas tautas, ir ļoti nopietnas problēmas. Es pat teiktu- eksistenciālas. Par to citreiz (vēl tas “Vāgnera” un Co apcerējums karājas kā Damokla zobens virs datora, jo brīvā laika ir maz- aizsardzībai jāgatavojas- visma zindividuālā līmenī :))
Es uzskatu salīdzinājuma ar represijām un migrāciju ir nevietā. Cik cilvēku tajā laikā uz Rietumiem aizbēga. Padomā pats, cik cilvēku tajā pašā 1941./49. un vispār visos PSRS laikos aizmuktu ja viņiem pateiktu: drīkst braukt par pieņemamu cenu, pelnīt algu tur, radiniekiem nekas nebūs, var braukt atpakaļ kad gribi, par to arī nekas nebūs. Es domāju aizmuktu lielākā daļa PSRS. Vai visus ņemtu tas ir cits jautājums.
Skatos, man komentārs ar deportāciju un migrācijas salīdzinājumu ir uzjundījis emocijas, kuras ne vienmēr ir labākais padomdevējs- neko teikt, Arī pats šajā ziņa ik pa laikam grēkoju ( dzīvas būtnes vien esam:)).
Pieļauju, ka salīdzinājums nav ļoti korekts, bet vai tas ir nevietā- par to tik drošs neesmu.
Sekojošu iemeslu dēļ:
1. Vārdus ” labākas dzīves meklējumos” savā komentārā liku pēdiņās- uzmanīgāks lasītājs to būs pamanījis. Tātad lietoju tos ar ironiju, jo- ne tuvu ne visi un, iespējams, nelie lākais vairums devās tieši labākas dzīves meklējumos, kas arī nav nosodāms mērķis. Jo normāls cilvēks nekad labprātīgi nedosies prom no dzimtās vietas (uz palikšanu svešumā), ja ir iespējams dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā dzimtenē. To es 100% varu un attiecinu uz sevi. Ne jau sliktākie un nespējīgākie sevi atrast dzimtenē devās prom ( ar izņēmumiem, protams- gadās “sliktie āboli” grozā). Vienkārši ne visiem esošajā sistēmā atrodas vieta dzimtenē, kur nodrošināt sev dzīvi, nevis eksistenci, jo pieejamo resursu ir tik, cik ir un neviens konkurenci centīsies nepieļaut, lai neapdraudētu savu atrašanos konkrētā amatā vai pieeju šiem resursiem. Un vēl kas- ne visi iedzīvojas ārzemēs, pat ja plāno to un pat ja izdodas šo plānu realizēt, kaut vai daļēji. Bet arī atpakaļ dzimtenē neviens īpaši negaida- izņemot tuviniekus. Jo nav viegli iedzīvoties svešā vidē un kļūt tur par savējo. Bet cilvēkiem ir dabiska tendence izvēlēties mazāko ļaunumu: tiek dota priekšroka svešai videi ar daudz maz stabilu nākotni (nodarbinātība, sociālās garantijas, stabilas nodokļu sistēmas) pretēji nebeidzamajām nodokļu reformām dzimtenē, neskaidru nodarbinātības stāvokli un nepietiekoši stabilus ienākumus ( to apjomu)pret ne mazāk nestabilajām preču, produktu un pakalpojumu izmaksām. Zinu, par ko runāju, jo pēc atgriešanās LV tam pats gāju un eju cauri.
2. Svarīgākais, manuprāt, ir ne tik daudz formāts, kura dēļ cilvēki ir spiesti pamest dzimteni, vienalga, brīvpŗatīgi vai piespiedu kārtā, deportācija vai emigrācija,bet viņu skaits un kvalitāte. Jo- jebkuras valsts pastāvēšanas pamatā ir tās teritoriju apdzīvojošo cilvēku skaits un kvalitāte ( izglītība, profesionālās iemaņas, nodarbinātības iespējas, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklis).
Un varbūt arī mans deportāciju un migrācijas salīdzinājums tiešām ir nevietā, bet tikai cita faktora dēļ: ja deportāciju rezultātā mums naidīgas valsts režīms vardarbīgi izveda no valsts noteiktu skaitu pilsoņu, aizvietojot tos ar savas valsts pilsoņiem ar citu kultūru valodu un vērtībām, tad mūsu(jūsu) pašu vēlētie tautas priekšstāvji panāca to, ka valsti pamet 3-4 reizes vairāk iedzīvotāju, tādējādi samazinot cilvēkresursu pašu valsts celšanai/ attīstīšanai nu jau līdz kritiskam līmenim. Purviņš te pārmeta aizbraukušo skaita pieminēšanu, no kā līdz šim izvairījos un man to pārmest nevar. Bet atklātajos avotos figurē cipari no 300 līdz 500 tūkstošiem izbraukušo. Tas cipars ir diezgan katastrofāls, it seviški , ja mēs te diskutējam par totālo/visaptverošo aizsardzību, kura uz doto brīdi nav reāli iespējama kaut vai eksistējošas divkopienu sabiedrības dēļ (ir arī citi faktori). Un kāds par šiem ļaudīm balsoja un tos ievēlēja. Bet atbildība par to netiek prasīta.
3. Tas, cik daudz cilvēku no šejienes aizmuktu PSRS laikos vai neaizmuktu, ir spekulācija, jo: a) neba viss un visiem bija saulaini arī Ulmaņa laikos ( par ko liecina arī to cilvēku esamība, kuri čekistiem nodeva savus kaimiņus izsūtīšanai tādu vai citādu iemeslu dēļ) b) lai cik brutālas metodes čeka nepielietoja, bija arī tādi (un ievērojama daļa), kuriem padomju sistēma/ režīms pavēra iespējas uzlabot savu personīgo dzīvi (gluži kā tie, kuriem bija salīdzinoši labi dzīves apstākļi “Ulmaņlaikos”- tātad bija šīs sitēmas atbalstītāji. Tagad pats paspekulēšu:)- nezinu, cik daudz cilvēki dotos labprātīgā trimdā ja PSRS laikos, ja būtu tāda “labdabīga” iespēja viņiem toreiz, bet nedomāju, ka būtu tik daudz šo cilvēku, kā to ir pašarēiz tā iemesla dēļ, ka cilvēku pamatvajadzībastādā vai citādā līmenī tika nodrošinātas- vismaz sākot no 60- to gadu sākuma. Piedevām, tā laika cilvēki tika izglītoti un audzināti citā sistēmā (es runāju par pirms- padomju periodu), ar citu apziņas līmeni. Protams, Purviņš pareizi norāda, ka padomju laikā arī notika latviešu izceļošana , un arī labākas dzīves meklējumos bez pēdiņām- gan uz komjaunantnes triecienceltnēm, gan Kazahijas stepju un Sibīrijas apgūšanai. Bet šeit musm trūkst kaut vai aptuvenu apkopojošu datu, kurus nedrīkstētu neņemt vērā. Protams, ir labi, ja cilvēki atgriežas un savu “trimdas” pieredzi var likt lietā valsts stiprināšanas un labklājība slīmeņa celšanā. Bet ne tuvu tas tā ir ar daudziem, kuri atgriežas. ir ,kuri atgriežas, lai atkal atgrieztos savās mītnes zemēs, prom no Latvijas. Atcerēsimies kaut vai trimdas latviešu militārpērsonu mēģinājumus reformēt mūsu bruņotos spēkus, tos attīstīt un uzlabot. Bija tāds Pavlovskiss savā laikā, aizsardzības ministrs, ja nekļūdos, 90-to sākumā (vairāku citu trimdas latviešu vidū, kuri te ireadās “jaunu pasauli celt”). Idejas bija labas un tika uzsākta to īstenošana. bet tad kāds Galvu Reibinošās Karjeras Īpašnieks sāka savu militārās karjeras “saullēktu”. Un neba viņi visi tie, kas devās prom no Latvijas bija/ir neveiksmnieki. Ja mēs gribam būt daudz maz objektīvi, tad ir vajadzīga statistika par: a) izceļojušajiem no Latvijas pašreizējās “neatkarības” laikā; b) cik no tiem ir atgriezušies Latvijā: c) cik no tiem, kuri atgriezās Latvijā, tr devušies atpakaļ “trimdā un d) cik no tiem,kuri pēc atgriešanas Latvijā, te ir arī palikuši. Un kā ir veidojusies katrāas šis grupas dzīve (cilvēku dzīve).
4. Te tika izteikts priekšlikums rīkoties- “mobilizēties praktiskām darbībām. Bungotājiem vajadzētu doties uz priekšvēlēšanu sapulcēm un uzdot politiķiem jautājumus par valsts drošību, lai sāk just elpu pakausī. Tas tomēr būs vairāk, kā bungot datorā.Šī ir mūsu iespēja ietekmēt politiķus”.
Laba un cēla ideja. Un ļoti vajadzīga. Tikai pirms uz to atvēzēties, lai no tās būtu kāda jēga- respektīvi, lai reāli ietekmētu politiķus un viņu pieņemtos lēmumus, katram, kurš piedalās/ir piedalījies Saeimas vēlēšanās, ir jāuzdod sev sekojoši jautājumi un jāsniedz sev godīgas atbildes, ja sevi uzskata par atbildīgu vēlētāju, nevis vienkāršu balss “atdevēju”:
1. Pirms nodot balsi pār kādu politisko spēku/ tā pārstāvi iepriekšējās vēlēšanās: vai es piedalījos šī spēka organizētājās tikšanās ar šo spēku kandidātu/ -tiem?
2. Ja piedalījos, tad vai es uzdevu jautājumus par valsts aizsardzību un tās nodrošināšnas redzējumu (galvenie jautājumi šajā sakarā: KO? KĀPĒC? KĀ)? man simpatizējoša spēka kandidātam?
3. Vai saņēmu sev pieņemamu (argumentētu) atbildi uz šo jautājumu?
4. Ja saņēmu, tad vai sekoju līdzi ši politiskā spēka konsekventai darbībai pēc ievēlēšanas, lai īstenotu priekšvēlēšanu solījumu man (kā vēlētājam) dzīvē?
5. Ja sekoju līdzi un dotais politiskais spēks, par kuru balsoju, īstenoja savu solījumu par doto jautājumu (repsektīvi ,atbildi uz Jūsu jautājumu priekšvēlēsanu kampaņas gaitā īstenoja dzīvē pēc ievēlēšanas), tad šeit zemāk uzdotos jautājums var neatbildēt- uz jums tie neattiecas, jo viss ir “čikiniekā”- tautas priekšštāvju atbildība vēlētāja priekšā ir realizējusies.
6. Ja , Jūsprāt, priekšstāvis/deputāts, par kuru jūs balsojāt, nav turējis savu priekšvēlēšanu solījumu, vai esat kaut reizi ar viņu ticies (vai vismaz mēģinājis tikties) pēc viņa/-as ievēlēšanas, lai kā vēlētājs no viņa prasītu atbildību par jūsu interešu nekonsekventu pārstāvēšanu (maigi sakot)?
7. Ja esat ticies ar doto deputātu vai vismaz tā spēka, par ko nobalsojāt un kurš tā rezultātā iekļuva Saeimā, pārstāvi- vai ir izdevies gūt atbildi par dotā priekšvēlēšanu solījuma neizpildīšanas iemesliem, cēloņiem?
8. Vai ir izdevies atsaukt deputātu par priekšvēlēšanu solījuma neizpildīšanu?
Ja uz 1.-5. jautājuiem atbilde ir “nē”, tad mēs šeit runājam par vēlētāja bezatbildību- tādā gadījumā esam vienkārši balss atdevēji. Ar no tā izrietošajām sekām.
Ja uz 6.-8. jautājumiem mēs atbildam arī ar “nē”, tad esam ne tikai vienkārši balss atdevēji, bet arī tautas priekšstāvju bezatbildības kultivētāji, jo viņiem par solījumu nepildīšanu nekas nebūs. Un neievēlēsana pēc 4 gadiem nav ne sods, ne reāla noņemšana no trases, jo esoša sasaukuma laikā viņi turpina darīt iesākto. Turklāt, tas liecina par deputātu/ priekšstāvju atbildības mehānisma vai nu neefiktivitāti, vai neesamību.
Nobeigumā par mūsu iespēju ietekmēt politiķus. Nojaušu, ka mans viedoklis būs nepopulārs, bet tāpēc ne mazāk argumentēts.
Pie esošās tautas priekšštāvju vēlēšanu/atbildības sistēmas viņu darbību spēc ievēlēšanas mēs ietekmēt praktiski nevaram. Ja vien neesam konkrētu interešu lobētāji ar pamatīgu finansiālo aizmuguri. Un, ja neesam ietekmīgi ārvalstu politisko spēku /struktūru pārstāvji, kuru spērieni ir rezultāts mūsu solim progresa virzienā.
Paskaidrošu.
2000. gadu sākumā ZS praktiski nonivelēja līdz grīdas flīžu līmenim. Sauklis bija “mazi, bet profesionāli bruņotie spēki”.
Pirmais “sarkanais” zvans/svilpe: RU-GE 5 dienu militāris konflikts 2008. gada augustā. Kāda bija mūsu varu īstenojošo spēku un bruņoto spēku erekc.. atvainojiet-reakcija?!
Otrais “sarkanais” zvans ar tam sekojošu tūlētēju trešo zvanu: Krima un Donbass. Reakcija?!
Un šeit es domāju ne tikai varu īstenojošo spēku rekaciju, bet arī iedzīvotāju. No iedzīvotāju puses vismaz palielinājās interese par valsts aizsardzību ar stāšanos Zemessardzē- tad arī pats tur atjaunoju savu dalību un iespēju robežās piedalos/ organizēju mācībās /apmācību: gan pats mācos, gan dalos ar savu pieredzīti- kur un kam vajag. Bet no valdošo puses kaut kāda aktīvākas darbības imitācija sākas tikai pēc “Zelta Pendeļu” saņemšanas- par reālu darbību es to nosaukt diemžēl nevaru. Vai politiķi reāli uzsāka un galvenais -īstenoja kādas būtiskas izmaiņas valsts aizsardzības spēju (Veiko Spolīša darbības lūdzu te nepiesaukt) stiprināšanā?! Mēģinājumi jaunsargus un vidusskolas beidzējus pēc nepietiekamas apmācības ieskaitīt rezervē arī neskaitās (jaunsargi tam, protams, būtu “derīgāki” par vidusskolniekiem, bet tik un tā ne kā pilnvērtīgi rezervisti- saskāros ar to tieši līdz ar Mirbaha “nākšanu pie varas” Jaunsardzē gadu atpakaļ). TaS izskatās pēc nervozas rekacijas pēc shēmas ” Čto ģelaķ- gips šnimajet, kļient ujezžajet!!! Vsjo propalo!!!” (no komēdijas “b”Briljanta roka”).
Vienīgais, ko mēs tiešām spējām ietekmēt varnešu lēmumos, ir vismaz skaļi vairs neklaigāt par šo jauniešu “pataisīšanu par rezervi”- neesmu gan pārliecināts, ka lēmumu pieņemošo iestāžu gaiteņos no šīs idejas ir atteikušies pilnībā- man nav informācijas.
Vēl viena iespēja ( likumīga) mēģināt kaut ko mainīt- referendumi. Lai gan tie arī ir riskanti pasākumi divkopienu valstī, kā arī apdraud varnešu izveidoto staus quo (ne velti referendumu organizēšanas un izvešanas kārtībā tika pārveidota un ierobežota). Pats ar pilnu pārliecību piedalījos referendumā par latviešu valodas kā vienīgo valsts valodu Latvijā – zināju, ka manai balsij būs nozīme. Un nevarēju palikt malā. Nezinu, sirdsapziņa, vai…
Tas arī viss par “pilsonisko” atbildību no manas puses. Protams, tas ir tikai mans individuālais viedoklis, kurš ir izkristalizējies, dzīvojot un vērojot lietas un notikumus salīdzinoši ilgi. Arī piedaloties tajos. Nav obligāti piekrist vai nosodīt (konstruktīvi kritizēt- jā) – tā ir tikai un vienīgi mana pieredze, ar kuru padalīties uzskatīju par vajadzīgu.
Turpmāk gan tikai par “Vāgneru” un apmācību jautājumiem. Pārsvarā:)
Visiem visu to labāko!
Par to politiķu uzrunāšanu:
1. Viena konkrēta deputāta solījumi neko nenozīme pat tad, ja viņš nemelo. Jo ir partijas disciplīna, budžeta iespējas utt.
2. Nosacīts svars ir tikai oficiālām programmām un tikai tajā daļā, kas attiecas uz nozari, ko šī partija dabūs vadīt.
3. Programmas nosacītas svars rodas tikai tad, ja kādam ienāk prātā pārlasīt partijas “veco” programmu pirms kārtējām vēlēšanām un skaļi padomāt vai kas no tās ir izpildīts.
4. Partijas apzinās 4.punkta iespējamību, tādēļ solījumi programmās tiek rakstīti ļoti piesardzīgi, tā, lai vienmēr var izgrozīties a’la “stiprināsim ZS”. Attiecīgi, ja jums ir iespēja pieprasiet konkrētus formulējumus programmās un neslinkojiet bāzt viņiem degunā iepriekšējos neizpildītos solījumus.
Atkārtošos – aizbrauca, jo bija iespēja aizbraukt uz labāku vietu. Ja tādas iespējas nebūtu, tad sēdētu uz vietas. Baltkrievijā dzīves līmenis zemāks par mūsējo, bet migrantu samērā maz.
Vienmēr ir sabiedrības grupa, kurai dzīve nav saulaina, kura vēlas gūt labumu jebkādā veidā. Arī nododot kaimiņus. Ja rīt atlidos marsieši ar mērķi iekarot zemi, tad arī pie viņiem rindā uz kalpošanu stāvēs.
izbraukt no Baltkrievijas nav pārāk vienkārši- vajadzīgas atļaujas un paskaidrojumi (tā vismaz vietējie stāstīja).
Tieši tā. Tāpēc arī saku, ka nebrauc prom, jo NAV TĀDAS IESPĒJAS.
Cik daudz cilveku tajā laikā uz Rietumiem aizbēga? Nezinu ciparus, bet pirms otrreizējas okupācijas 2. Pasaules kara beigās leģionāri Kurzemē nodrošināja maksimāli ilgi iespējamu laiku daudziem evakuēties no Kurzemes uz Rietumiem.
Daudzi par to samaksāja ne tikai ar savu dzīvību, bet arī ar brīvību un veselību- abi mani vectgēvi bija leģionā pēc sagūstīšanas un filtrācijas nometņu iziešanu un tika izsūtīti uz Sibīriju, lai uz Rietumiem izbēgušie varētu sākt jaunu dzīvi. Kas arī nebija viņiem viegli, seviški sākumā, bet nu apstākļi unoteikti bija labāki ka Kolimas nometnēs.
Literatūrā parasti min ciparu 200 tk., kas no Latvijas 2.pasaules kara laikā vai īsi pēc tā beigām devās trimdā.
emigrācijai un deportācijai ir kopīgs rezultāts (depopulācija), bet ļoti dažādi iemesli, attiecīgi – A.katras personas brīvība uzlabot savu ekonomisko stāvokli izvēloties dzīvesvietu B. brīvības atņemšana. Nezinu vai bija pamatoti sagaidīt, ka 27 gadu laikā sasniegsim vidējo eiropas dzīves līmeni, bet notiekti zinu, ka 27 gadu laikā varējām uzbūvēt iekšējās un ārējās drošības sistēmu, kas nodrošinātu dažādu brīvību (t.sk izceļot) ilgtspēju.
Es tomēr nesalīdzinātu deportācijas ar labākas dzīves meklējumiem ārzemēs, kas tomēr cilvēkam ir gana raksturīgs – meklēt labāku dzīvi. Kad runājam par PSRS deportācijām mēs aizmirstam, ka katru gadu apmēram 10 000 jauniešu tika izsūtīt armijas dienestā. Mana personiskā statistika no septiņiem latviešiem, kas dienēja kopā ar mani vienā daļā neatgriezās trīs (nošāvās, apprecējās, palika virsdienestā). Vēl varam pieskaitīt nezināmu skaitu notiesāto un komjauniešu, kuri devās uz triecienceltnēm. Kopā cipars sanāktu iespaidīgs. Tikai tā atšķirība, ka tas kompensēts ar krievvalodīgajiem, kas masveidā tika vesti Latvijā.
Kas attiecas uz izbraukušajiem, tad visi piesauc ciparus un skaitļus par izbraukušajiem, bet neviens nemin atgriezušo skaitu. Un atkal no personiskās statistikas no pazīstamajiem 7 latviešiem, kas izbraukuši (tai skaitā Gvardes leitnants 😉 ), atgriezušies ir 6 (tai skaitā mans dēls, par ko esmu ļoti priecīgs!!!). Takā te ir daudz politiskas spekulācijas. Kaut gan problēma ir, bet tā noteikti nav nekas jauns mūsu vēsturē. Mēs to piekopjam periodiski jau kopš 19.gs.!
P.S. Es domāju, ka ir laiks nedaudz mobilizēties praktiskām darbībām. Bungotājiem vajadzētu doties uz priekšvēlēšanu sapulcēm un uzdot politiķiem jautājumus par valsts drošību, lai sāk just elpu pakausī. Tas tomēr būs vairāk, kā bungot datorā.Šī ir mūsu iespēja ietekmēt politiķus.
Tad ir jādodas uz NA vai ZZS sapulcēm. ZZS un Vienotības pozīcija kopumā saprotama – likme uz vieskaravīriem un viss pa vecam, NA driblē starp nosacīto Šnori un 5.panta sektantisko Krēsliņu. Biju uz Par! sapulci par ZS/OMD, jauki cilvēki visu saprot, bet viņiem ir Pabriks un Bikše. Var runāt ar Bašķi (JKP) vai progresīvo Olevu Nikeru, bezjēgā ar Rublovski, bet viņiem tāpat nespīd.
Mobilizācijas vingrinājumā pirmo reizi iesaista uzņēmējus https://lvportals.lv/skaidrojumi/297676-mobilizacijas-vingrinajuma-pirmo-reizi-iesaista-uznemejus-2018
https://nra.lv/latvija/253171-tuvojas-namejs-simtprocentiga-aizsardzibas-speju-parbaude.htm cerams, ka lielākās daļa no bungotājiem piedalīsies! esam pieraduš lamāt komandierus, armiju utt, bet šeit tad arī varēsim paši sevi pārbaudīt, cik gudri paši esam, sēžot/braucot/guļot/vingrojot savās pozīcijās.
pozitīvi: Kalniņš: “…To visvairāk izjutīs sešas lielās pilsētas – Rīga, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils un Daugavpils, kā arī 36 Latvijas novadi. Pa ceļiem pārvietosies militārā tehnika, tiks īstenoti dažādi taktiskie uzdevumi, kas saistīti ar aizkavēšanas un aizsardzības operācijām. Vienības darbosies ne vien uz sauszemes, bet arī gaisā un uz ūdens. Troksnis būs, un arī naktīs. Šāvieni, sprādzieni, sirēnas…”- sabiedrību sāk pieradināt pie jaunās kārtības un AM beidz raustīties un taisnoties.
Mācības 20. bet troksmis jau tagad. EE Ezī piedalījās 13K tikai EE karavīru + 2K ārzemnieku, mums AM sola 10K kopā. Kad dalībnieku ziņā pārsniegsim EE, kas nebūtu daudz prasīts, tad tiešām “izjutīsim”. Kad satiksimies es tev izstāstīšu kā dažiem iet ar piedalīšanos.
+
Virsraksts par 100% spēju pārbaudi jau garām. 100% pārbaude Latvijas gadījumā sākās no vismaz 50 tūkst. NBS.
un vēl… man šķiet, ka 100. svinību un vēlēšanu priekšvakarā trenēt COIN lielākajās ever mācībās nav gudri un pa NBSu izlēkāsies visi. Ārpusē tas nevienu neiebiedēs, bet iekšpusē tracinās.
It kā loģiski būtu prasīt, lai pēc Ukrainas trenājas COIN?
Tā es arī domāju, ka būs jāraksta lieliem burtiem: KONTEKSTS! Viss ir Ok,loģiski un pareizi, bet nevar neņemt vērā kopējo kontekstu. Tagad pa tēmu būtu operācija pret ārējo ienadnieku konvencionālā izpratnē. Ceru viņi visu labi pārdomājuši kā atpisties no kritiķiem. Atkal viss par labu bļauriem no KPV, viņi šādu iespēju napalaidīs. Jau pamazām sākas. Tulīt vēl izvilks Ansi Ataolu un aiziet hibrīdkarš.
Ārējais ienaidnieks arī izmantos civilos un diversantus. Ne jau vietējie tagad paši izdomās sacelšanos uztaisīt. OK, varēja likt uzsvaru uz to, ka hibrīdais variants nesanāca un bruks iekšā atklāti (lai gan tas ir mazāk iespējams scenārijs).
Es saprotu, ka liela daļa cilvēku parasto to nesaprot un viegli ticēs tam, ko viņiem Kaimiņš pastāstīs https://failiem.lv/u/hef9f525#_
Tev liela cerība, ka sūdu gadījumā būsim 50k? tiem pārējiem būs jādod sūdu dakšas 🙂
Nē. Sākumam es ceru, ka sāksim runāt par to, kāds ir reāli minimāls daudzums, lai aizstāvētu Latviju.
NBS sāk ar to, ka visiem, kuri vēlas aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās, ir dota iespēja mācīties. militāristi zin, cik karavīru vajag. runāt un pieņemt likumus vajag politiķiem!
priekšspēles PR troksnis tieši tāds pats kā kaimiņiem.
https://rus.postimees.ee/4488598/lennart-ruuda-pochemu-na-voennyh-ucheniyah-my-zanimalis-erundoy tieši tāda pati huiņa liekas no iekšienes…
Te būs atšķirības no Siil-2018
The exercise scenario involves defending against an attack on Estonia by the fictitious nation of Murinius and its allies. According to maps of the drill, the attack comes from Russia and Belarus, who have sent observers to the event.
vēl jo labāk, kas parāda, ka NBS labi saprot savas spējas un atstrādā to, nelecot virs savas pakaļas. kaut kko no konvenciālā kara gan jau tāpat izspēlēs.
bet igauņu scenārijs tāpat nepārliecina, ka viņi būtu ūber krutāki un trenē nākamo līmeni.
Gan jau ka būs kaut kas no abiem, bet uzķēra tieši COIN. Abi scenāriji ir Ok. Tikai to izspēle notiek real life apstākļos ar ko jārēķinās, LV būs vēlēšanu riesta aktīvajā fāzē un populistiem apspēlēt savās interesēs COIN scenāriju ir vieglāk kā aizkavēšanas kaujas. Nu, bet tulīt redzēsim.
Es atkal uzskatu, ka Namejs ir lieliska iespēja jebkurai no kandidējošajām partijām ielēkt šajā te, teiksim, aizsardzības pop-vilcieniņā un pūst tai pašā valsts drošības stabulē par 2+ procenti, valsts nosargāšanas nepieciešamību un tamlīdzīgi. Ja kāds sāks riet pret Nameju un tamlīdzīgi, tas politiskais spēks sev reāli iešaus kājā.
Pamazām, bet tomēr sabiedrība radinās pie mācībām un sāk rasties lielāka izpratne par to nepieciešamību šeit un tagad!
Speciāli nezvejoju citātus FB, bet ar tekstiem ka “mācības ir pret tautu” manīju Rīcības partijas un KPV aktīvistus. Lieta tāda ka pop-vilcieniņš ar saukli “viņi cenšās mūs iebiedēt ar savām mācībām” manuprāt būs jaudīgāks kā pop-vilcieniņš ar saukli “Karš Donbasā sākās ar nemieriem un varas vakuumu”. Piekrītu ka tā ir ļoti subjektīva nojauta.
Ā, ja tu domā to trulo zem-IQ-cilvēku masu, kas balso un atbalsta šīs partijas, tad jā. BET, šo partiju vadoņiem ir viegla iespēja to aunu baru regulēt pēc saviem ieskatiem, ja kartuss pateiks, ka Namejs super, NATO super, piedzejojot klāt kādu gudru tekstu par to, kāpēc tā, tad arī idiņi skries atkārtot viņa viedokli, kā tādi papagaiļi.
Kaut kā nedzirdēju nekādu viņa viedokli par nato. Arī programmā nav. Labs jautājums..
Visus nodarbināt nav iespējams. Rota ieņēma aizsardzības pozīcijas, bet pretinieks neuzbruka tieši šai vietā vai neizlauzās cauri citām pozīcijām. Gadās.
Piezīme: sēdēt uz vietas nevajadzēja, bet rakties iekšā.
un vispār sēdēt un gaidīt (piemēram rezervē vai slazdā) neizlaižoties ir liela māksla un var būt karavīra uzdevums. neviens nevar cerēt, ka visi 100% mācību dalībnieku piedalīsies “izšķirošajā uzbrukumā” tās nav indivīdu, bet vienību, štābu mācības. civilie čaiņiki ņedogoņajut…
protams, neko nedarīt ir visgrūtāk un komandieriem ir mega izaicinājums kkā motivēt karavīrus un saglabāt kaujas garu.
var smieties, bet gatavniekiem ilgsēdēšanai bunkurā iesaka ņemt līdzi galda spēles un grāmatas, citādi bezdarbībā morāle krīt kā ķieģelis no 5.stāva.
kara laikā ļoti labi noder sapierlāpsta, izejot no “ierakums guļus” līdz “blindāža” līmenim.
bet galda spēles nav slikti, aizvietojot mob-tel gadžetus.
Jāskatās vēsturē ko darīja strēlnieki un leģionāri bunkuros kauju starplaikā. Spēlēja kārtis, lasīja, rakstīja vēstules, uzdziedāja. Vēstuļu rakstīšana laikam mūsdienās nav pārāk populāra, bet viss pārējais der, ja vien nav akurāt slēpnī jāsēž. Vispār cik sanāca savulaik novērot tad mācībās visi brīvie brīži tika aizpildīti vai nu ar ēšanu vai gulēšanu. Tās vienmēr ir bijušas visneprognozējamākās lietas un mācībās vienmēr paēst un pagulēt vajag nevis tad kad gribas, bet kad ir iespēja, jo nekad nevar zināt vai tuvākajā laikā vēl kāda iespēja radīsies.
+100
Kārtīgā 3-4dienniekā, kad diennaktī gulēts kopā 3-4h… pagulēšana jebkurā brīdī sanāk dabiski un nepiespiesti 🙂 Cik redzēts, diemžēl, arī sardzes postenī.
Vienreiz visa slazda grupa krāca pretinieku gaidot. Skaņa bija kā no moča bez glušaka.
vistrakākais ir, kad nomaukta visa nakts, ap 4-5 ieņem pozīcijas (slēpni) un līdz kādiem 8ņiem tiek gaidīts naidnieks…. tas ir kaut kas. Saulīte silda, putniņi čivina un laiku pa laikam pa krācošā pārinieka muguru pedagoģiski nobūkšķ priedes zars 🙂
Ja godīgi, tad man lielākā problēma ZS mācībās ir tieši garlaicība…….nevienam cilvēkam nepatīk beztolkā sēdēt 5 stundas kad nekas nenotiek. Be tā laikam ir armijas realitāte, un tā tas ir visur.
Problēmas rodas, ja visi un vairumā mācību, sēž un neko nedara.
Tad atrunas par to, ka mēs, lūk, esam rezervē, vai, ka pretinieks, redz, apgāja pa citu ceļu mūsējo vienību un tāpēc neko nedarījām 3 dienas, neiztur kritiku. Un tā pa lielam gadu no gada – vēl pāris gadus pēc Ukrainas sākuma šitais bija reāls pisiens manā batā.
šitais parasti ir lielajās starptautiskajās mācībās (LT, EE, uc,), kur dabiski visādiem ZS un kaitselītiem tiek uzticēts kaut kur sēdēt rezervē, kamēr visu krāsu PD džedaji ar saviem bruņu vāģiem spēlē reālo kariņu. Man domāt nobāž tālāk no grēka.. Varēja tie kauju plānotāji būt godīgi un neaicināt, ja neplāno likt lietā..
Garāmgājēj – tas tiesa, bet tad tā arī jāliek lietā mācībās – KCP, virtuve, pārapgāde, perimetra apsardze un visiem viss būtu skaidrs.
Tie, kas dienē, tie piedalīsies. Pričom, te cerības, vai citi kādi reliģiski aspekti? 🙂
a Tev cerība, ka šo te lasa baigi daudz civilo?
Ar aicinājumu bundziniekiem piedalīties namejā uzrunāji civilos, kas šo nelasa ?
uzrunāju necivilos. kas šeit piespamo ēteru,jo arī daudzi zemessargi ļoti lielu entuazismu neizrāda.
Arī civilisti lasa 🙂 Un iesaka to darīt arī citiem.
Par baigi daudz nezinu, bet daži, t.sk. es, lasa. Un pa reizei arī starp civilajiem šo to no VB nošēro iekš FB vai citur 🙂
1-LV maza tauta bet briesmīgi sašķelta-
a-reliģiski-9 oficiālās konfesijas + ntās jaunās reliģiskās kustības
b- politiski-ntās partijiņas
c-etniski -2kopienas de facto
d-sociāli-mazākā pensija ap 70,lielākā 19000 eur,ap 1% iedz. dzīvo šokolādē ar putukrējumu nosmērētiem vaigiem,viņiem pilnīgs komunisms,viņiem viss ir bet par to nekas nav.Bībelē teikts, ka sašķelta valsts nevar pastāvēt.
2-Masas iedvesmo nelielas grupas, elite .kam konkrētā lieta ir aicinājums, ,sirdslieta.LV nav izvidojusies elite neviena jomā. Padomijā bija kultūras elita,tagad tā pazudusi.Ar ekspertiem un intlektuāļiem vien nepietiek-
sk-.https://nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/253052-intelektualie-idioti.htm
3-Daudziem pārāk nenopietna attieksme pret dzīvību un veselību-iet bojā uz ceļiem ,noslīkst,sadeg utt,esam bēdīgos līderos ES.
Aicinu arī tos ka jūtas veseli pārbaudīt vienkāršalietas-
a- vit. B12,D3.,elektrolītus sev.Mg daudzumu asinīs +omega 3 lietošana.Šo vielu trūkums izraisīs veselības problēmas,bet savlaicīga lietošana novērsīs cēloņus ,lai nav jācīnās ar sekām,vairāk uzzināt pie speciālistiem.
b-interesētries par stresa(emocionāla,ķīmiska,fiziska) menedžmentu
c-kustības, minmālais 10 000 soļu dienā,svarīgi tāpēc ka kāju muskuļi, īpaši ikri, nodrošina venozās asins un limfas plūsmu.
Slims nav ne strādātājs ne aizstāvis ne karotājs.
PS. sakarā ar VB ineresi par Arktiku,saturīga intervija-
https://www.tvnet.lv/6026970/globala-sasilsana-arktikas-vilinajums-un-riga-zem-udens-intervija-ar-bijuso-latvijas-vestnieku-nato-jani-eichmani
.
b – par politisko sašķeltību nepiekrītu. 1. Mums partijās tikai ap 1% cilvēku. 2. Politiskā sašķeltība ir SEKAS nevis CĒLONIS.
d – Latvija džini indekss ir mazāk nekā piem. Lietuvai un ASV, Igaunijai vai Kanādai tas ir tikai nedaudz mazāks, bet Ukrainai rādītāj ļoti labi https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_income_equality
2 – Esmu novērojis, ka mēs paši savai elitei neticam un ņirdzam par tiem, kuri par eliti vēlās kļūt. Ja kāds tautietis sāk teikt prātīgās domas, par viņu sāk vīpsnāt, ka “atradies gudrai no pagultes”, “fantazētais”, “Pasaules lāpītājs”. Tai pat laikā, ja to pašu pasaka piem. Lembergs, tad uzreiz ir cieņa, – “jā, zaglis, bet redz cik gudrs”, ja Tramps vai Putins pasaka, tad nu “vispār ģēniji, ne tā kā vietējie stulbeņi”. Kaut gan paši pirms brīža par stulbeni dēvēja savu tautieti, kurš teica to pašu, t.i. cienām autoritātes patiesību, nevis patiesības autoritāti. Mēs paši nevēlamies akceptēt, ka kāds tautietis var būt gudrs un tālredzīgs.