Ieskaite

vara bungas: vieglo ložmetēju (PK saime)  operatoru kursa ieskaite  PMK Malhama Tactical(TM) (anti-Asad, anti-Daesh) lauka skolā. Bulšitu te nemāca. Nav laika.

Te arī viss ir pa nopietno.

Manāmi, ka MT ingimasi trenē  trieciena taktiku – ložmetējnieks  darbojas viens, stāvot, aktīvi pārvietojas, maina pozīcijas, savukārt mūsējie apgūst ložmetēju aizsardzībā, vismaz sižeta redzamajā daļā.  Tomēr katram  kokam jābūt ar diviem galiem, gan trieciena, gan aizsardzības.

Tas pats sakāms par UA separiem

un par UA aizstāvjiem

tāpat par   RU spečokiem

56 thoughts on “Ieskaite

  1. Es domāju, ka VB aizskāra vienu būtisku mūsu kareivju un zs sagatavošanas trūkumu, kas parādās ne tikai ložmetējnieku sagatavošanā. Mums armijā apmācība tiek orientēta uz aizsardzību, kur mēs labie un pareizie aizstāvēsimies pret ļaunajiem uzbrucējiem un nedot Dievs, ja kādam ienāks prātā, ka mēs varētu būt ļaunie uzbrucēji. Mēs cīnīsimies par laiku, tā apgalvo mūsu dižie vadoņi! Kādu laiku, trīs mēnešus, aizstāvoties, mēs tāpat teritoriju nenoturēsim!!! Man tomēr ļoti patika igauņu virsnieka teiktais: “Jūs aizsiesiet līdz Tallinai, bet tur arī mirsiet”. Mums jācīnās, nevis domājot par laiku, bet par to, lai ienaidnieku otrais ešolons nākot mūsu zemē redz savu sadragāto bruņutehniku un savu biedru sakropļotos līķus uz tās. Uz to ir jābūt orientētai mūsu morālei un gribai. Un to var panākt tikai mācoties uzbrukt. Aizsardzība ir tikai īslaicīga pāreja uzbrukumam.

    Ģenerālis P.Radziņš:
    “Kas grib uzvarēt, tam ir jādomā par to, ko viņš grib panākt un, kā ienaidnieks var reaģēt uz viņa darbību: ir jāuzspiež sava griba un vara ienaidniekam; viņš jāpiespiež aprobežoties ar aizsargāšanos, – aizsargāšanos, kura tā kā tā reiz beigsies ar pilnīgu neveiksmi.”

    “Kājniekos ir jāieaudzē nekad nenogurstoša uzbrukuma darbības griba. Katrā kājnieku darbībā vajag būt iedzimtam centienam – uz priekšu. Labi audzinātiem, apmācītiem, labi vadītiem un ar stipru gribas spēju kājniekiem ir pilnīgas izredzes uz sekmēm arī visgrūtākos apstākļos pie liela ienaidnieka pārspēka.”

    “Jo mazāka armija grib aizsargāties no uzbrucēju lielās armijas, tad sekmīgi te var izdarīt tikai caur ātriem manevriem, lielu kustības spēju, straujiem uzbrukumiem, bet nekādā ziņā nav iespējams aizsargāties, sēžot uz vietas”

    P.S. Jautājums priekš stratēģijas guru, kā ZS bataljons var aizstāvoties pret ienaidnieku divīziju 50 – 100 kvadrātkilometru lielā atbildības rajonā iegūt laiku? Es savā laikā esmu šādus plānus redzējis visaugstākajā līmenī. Neticēsiet, bet tas ir iespējams. Tā vismaz mūsu tautai ir apgalvojuši mūsu zvaigžņotā ģenerāļu ozolu birze!!!

    • Izmetīšu provokatīvu tēzi – 95% ZS nav derīgi nekāda rakstura nestandarta (t.b. ne pret lineāru mērķi) uzbrukums operācijām. Nedomāju, ka vispār var būt tam gatavi.

      Cik nez vispār ir ņēmuši U&K ar kaujas muņu, kolektīvi? Cik ar atbalsta ieročiem?

      Stacionāri sargājot vismaz savējos neapšauš.

      • Pieņemsim hipotētiski, ka ZS BN ir rota- kur ložmetējnieki ložmetēju pēdējo reiz mācībās lietoja 1.5g atpakaļ.

      • es teikšu godīgi…..man liekas lielākā daļa no ZS (mani ieskaitot) ar kaujas munīciju neko diži vairāk kā pa stacionāro mērķi pašam nekustoties šāvuši nav. Nezinu vai tas ir tāpēc ka maz instruktoru, kuri gatavi tādu risku uzņemties, vai arī nav daudz pologonu kur to tādu iespējams trenēt.

        • Man ir iznācis šaut pa stacionāro mērķi un Ādažu poligonā pa mērķi kurš paceļas un krīt pēc trāpījuma, ap 300m distancē ar ložmetēju dienas gaišajā un nakts laikā, bet tā ir ir mana vienīgā pieredze. Šaušana, pārlādēšana, stobra maiņa tikai no statiskas pozīcijas.

          • IMHO zs parastajam neko vairāk arī neveajag, bet ja nu gadījumā esi specuzdevumietis vai paaugstinātais gatvībnieks, tad gan prasītos vēl visu ko.

            • Man jau vairs nevajag- bija iespēja atteicos. Es tagad tikai darbojos kā strēlnieks, neredzu jēgu imitēt- to, kas es neesmu, tikai nosaukuma pēc. Individuāli man ir iespēja uzlabot savas prasmes ar B7 kategorijas mazkalibra karabīni, kura pēc ergonomikas ir pietuvināta daļai mūsdienu triecienšauteņu.

              • Esmu ļoti līdzīgā situācijā. Gan softairs, gan mazkalibra pistoles un šautene. Ne gluži B7 ( ja nekļūdos, Biathlon?), Bet “sobolītis”.

                Un ne velti arī RU ” speciālie naži” izmanto .22LR biatlonenes versiju SV99.

                • Es pēc IeM klasifikācijas domāju B7 kategoriju- pats trennējos ar ISSC MSR Mk22. Pēc ergonomikas attāla kopija vizuāli FN Scar 16s.

                  • Atvaino-kļūdījos. Domāju krievu biatlona mazkalibreni, kuras nosaukums ir figurējis kā Biathlon 7.

                  • ISSC Mk22LR. Paskatījos. Izskatās pēc ļoti jēdzīga aparāta. Šaut gan vēl nav nācies.

                    • Mīnusi ir izjaukšana- salikšana, dēļ skrūvēm un smalkajām detaļām, standarta mehāniskais tēmeklis- manuprāt atrodas par augstu, un fakts ka izvelkot laidni uz āru, tā sāk kustēties- materiālu kvalitāte varētu būt labāka. Kā arī fakts, ka jāpiemeklē High velocity patronas, lai ierocis funkcionētu normāli. Kaut gan objektīvi skatoties par tādu cenu un pielietojuma mērķiem- tas nav kaujas ierocis, līdz ar to nav pamata satraukumam. Var izmantot trenniņiem arī līdz 100m rēķinoties ar to, ka lodes trajektorijai būs jūtams kritums.

            • Ģen. Radziņš šajā sakarā visu pareizi saka ( tāpat, kā citu lietu sakarā).

              To pašu saka Klauzevics Kristofera Dāza (Christopher Daas) un Džeimsa Deivisa (James davis) grāmatā “Klausevitz on Small War”. Cīņā pret pretinieka pārspēku mazāk skaitlīgām vienībām arī aizsardzībai jābūt agresīvai un uzbrūkošai- lai ar augstu manevrētspēju izvairītos no skaitliski un pat kvalitatīvi pārāka pretinieka mēģinajumiem fiksēt un iznīcināt mūsu vienības, kā arī lai koncentrētu ierobežotos resursus “uzbliežšanai” pa pretinieku tā vājajos punktos- kur šai “uzbliešanai” būtu jēga un efekts.

      • Tas, ka kaut kas līdzīgs uzbrukuma epizodēm, kā arī UK ar kaujas muņu ir darīts, varu droši no pieredzes teikt. Cita lieta, ka tas ir kā tāds saldais ēdiens, iziešana ārpus rutīnas.
        Jo, kad pienāk lielās mācības, tad paši ar savējiem rotņikam metamies virsū, lai palaiž “ārā” no rāmjiem un varam aiziet kko ārpus scenārija un paši sameklēt sev piedzīvojumus, rakstīt savu scenāriju un izdzīvot to, kā saka, pat ja tas ir tikai uz vienu nakti, ir tā vērts. Citādi tā rutīna vienmēr tēlot blue force un nekāda uzbrukuma, pūšanas-tīrīšanas ir jau piegriezies.

      • Train as you fight, fight as you train…Noteikti būs vēl kādi skaidrojumi, bet no savas pieredzes ar ZS varu teikt, ka komandieri baidās ļaut ārrindniekiem izpildīt riskantus treniņu uzdevumus. Un pamatoti. LV ir diezgan birokratizēta valsts (cits teiks likumpaklausīga), bet sabiedrība kopumā ļoti demilitarizēta. Rezultātā neviens neies iedziļināties, ka reālistiskas mācības VIENMĒR, pēc difinīcijas satur riska elementu, no kura nav iespējams tikt vaļā, tas nav ražošanas process, kur visu var noregulēt pirms palaist. Risks ir ieausts karavīra, policista, ugunsdzēsēja treniņā. Un kas notiks, ja nedod dievi mācībās ar live munīciju notiks negadījums, lai arī bez tiesšas komandiera vainas? Pirmkārt šādu “vainu” garantēti atradīs īpaši dresētas dienesta izmeklēšanu komisijas, otrkārt sabiedrība pieprasīs “asinis” ne mazāk kā līdz NBS komandiera līmenim, prese ārdīsies utt, PD komandiera karjera beigta. Ja PD līmenī rīskus var samazināt ar drilu līdz muskuļu atmiņai, tad ko tu kā komandieris vari zināt vai zs, kas ieradies uz mācībām pēc ilgāka pārtrukuma ir banāli izgulējies? Attiecīgi piesardzība ir pamatota, uzdevumi maksimāli vienkāršoti un vadības īkšķi nofiksēti. Tas nav pārmetums ZS, tā ir ZS specifika, kas atšķir to no regulārā karaspēka.

        • Izgulējies vai nē, jāslēdz iekšā mācību režīms, var pačīkstēt par to, ka nogurums, miegs nāk – bet tā parasti pēc garas darba nedēļas ir visiem un neviens nejūtas diži labāk par otru.
          Un jā, birokrātija liela, čalis dabūja nelielu traumu, bez paliekošām sekām, bet tādu, kas prasīja ASAP prof medpers iejaukšanos(līdz mājām varēja pagaidīt) – paskaidrojumu rakstīja rotņiks, nodaļnieks un pats “cietušais”. Tā kā rotņikam bieza āda un ne pirmā dekāde PD, tad šis tik nosmēja par to visu burkāna lietu un viss.

          • A regulārajā armijā vada komandieris precīzi zina cik kurš ir gulējis, tātad mācībās nebūs zombijs, kas bīstams sev un apkārtējiem. Nesūtīsi taču zombaku veikt vingrinājumus ar kaujas munīciju un akrobātikas elementiem.

            • Ir daži, kuriem ir laimējies ar instruktoriem “psihiem” no misijnieku kastas, kuri ieradušies uz ZS “aizdienēt līdz pensijai”
              Tie tad drillē gan U&K ar ložmetēju un kaujas mūni nodaļas sastāvā, gan vēl visādas garšīgas lietas..
              Bet diemžēl, tas attiecas uz tiem, batiem / rotām, kuriem fortūna ir bijusi labvēlīga. Pārēji, visticamāk, baksta ausi ar kroņa cimdu.

              • Un atkal esam, kur vienmēr: nevis sistēma ir vietā, kas rada no zs kaujiniekus, bet konkrētu instruktoru entuziasms. Ja to nebūtu, viss būtu vieni Šveiki.

                Bet kā ir – man ir fiziski neērti skatīties daudzu ZS apakšvienību bildes soctīklos. Es līdz pensijai pumpīšus taisītu par tādiem jokiem uz katra soļa.

                P.S. bet ar misijniekiem ir tā, ka viss ir labi – līdz parunā ar paziņām PD un izzini, ka jums noticis tāds ekstrēms, kas tur nemēdz gadīties.

                  • vecie rotņiki (it kā PD), bet, kas gadiem rutinējuši iekš ZS un rakstījuši papīrus, tā kā pakāpjas malā. Formāli viņi ir galvenie, bet de facto ārdās instruktori-misijnieki. Tur, kur tā ir, viss iet reāli uz augšu.
                    Bet pasākums, kā ruletē, kā nu kurā vietā iekritis. Sistēmiski ņemot, šis, protams, ir pilnīgi nepareizi.

                    • Tas man atgādina “Es izgāju meistara Ka Čana skolu”, vai “bet mani trenēja pats Ukusibas kungs” 🙂 jebkurā apmācībā jābūt visiem kursantiem vienādam apmācības mērķim, standartam, programai un mērķa sasniegšanas kontrolei.

                    • viss čotka.
                      Kalniņš teica, ka ZS savā varēšanā ir tas pats, kas PD.
                      Standarts sasniegts, jo Kalniņš teica, ka sasniegts.

                      Reāli viss ir trubā, bet, piekritīsi, labāk ir būt ukusibas k-ga (c) skolniekam, nekā sistēmiski gulēt 1x gadā šautuvē un plīkšķināt pa statisku mērķi.

                      Ir arī labā ziņa. Izaugusi vesala “misijnieku” paaudze, kuri sasnieguši un pārauguši 30 gadu slieksni. No kaujas vienībām viņi pakāpeniski ņemas nost, pensija vēl nav. Lūk kur mums nejauši rodas labu instruktoru resurss.
                      Protams ne visi var un māk mācīt. Bet pa vidam gadās tiešām labi čiekuri.

                    • Manā laikā nebija misijnieku, bet katrā batiņā bija sava instruktoru izlase no ex-PSRS OMD un virsdienesta, protams kā kuram batiņam paveiksies. Manējam bija “specializācija” specnaz mvd 🙂 ar sapierlāpstu raidīšanu stumbros.

                    • tas tikai nozīmē, ka bardaks bija gan tad (vienādas prasības, apmācība, sertifikācija visiem), gan, diemžēl tagad.
                      Es sen rūcu, ka ZS (kas ir liela sistēma) ir vajadzīgs kopīgs mācību centrs, ne tikai kaprāļiem, bet sākot jau ar pamatapmācību un beidzot ar augstākajiem instruktoriem..
                      Var diskutēt vai tam ir jābūt vienam lielam, vai katrā novadā, bet nu doma, ka mācības notiek vienā vietā, ar vieniem profesionāliem instruktoriem vienu, labu mācību bāzi, pēc vienas programmas utt.
                      Batiņi tad paliek, kā kaujas vienība ar vienību saliedēšanas funkciju.
                      sistēmiski runājot, pasākums būtu krietni efektīvāks, gan no finanšu, gan mācību kvalitātes viedokļa.
                      āmen.

                      p.s. pamatapmācība… tik cik redzēts soctīklos. Vienā brigādē, ērtas teltis, gultas, skapīši, dušas utt, utjp. Citā brigādē, paklājiņš pļavā, humpalu teltis nodaļai, mazgājās ar pudeļu ūdeni krūmos. Tas par sadzīvi.
                      Mācību kvalitāte atkarīga no random piesaistītiem instruktoriem, kuri vienai plūsmai, iespējams, iekrīt labi, nākamajai, pilnīgi loši.

                      diploms, visiem vienāds. pat šīs sūda 20, dienas vieniem un otriem ir kaut kas pilnīgi cits.

                      Kāda šeit sistēma… pēc tam nokļūst katrs savā batā, rotā, pie konkrēta rotņika, kurš, katrs dara / nedara, kā nu saprot.

                      ekk…

                • kādas bildes, kādos soctīklos??? Visi viedtelefoni izslēgti, rātni somas dibenā čuč. Es takš teicu, čaļi ārdās 🙂

                    • kas administrē šos batiņu kontus?
                      AM, populārā Brāle u.c. vismaz ir zolīdi komunikāciju BA, MA.
                      Un arī tur bieži ir auzas, jo klients ir senils un sarežģīts.
                      Batiņos kontus apkopj, kam nu pagadījās tā nelaime. Jau, atkal, nejauši var gadities tā, ka šo darbiņu dara ierindas zemītis dienestā un reklāmas aģentūras direktors ārpus dienesta 🙂 Taču, vizbiežāk, tas ir uzmests, kādai nebūt personāla speciālistei.
                      = Kāpēc tu pat teorētiski sagaidi, ka saturs būs labs?

                    • Ko teiksi, ja es Tev pastāstīšu: runā, ka ZS štābā, ar PR pieredzējušo zs dalību, tika ilgstoši rakstītas komunikācijas vadlīnijas – kuras tagas ignorē pat Rīgas brigādes FB konts?

                      Peinta plakāti, ibio.

                    • teikšu, ka tas ir tikai loģiski.
                      Jo ierindas batiņa personāla speciālists ar civilo ne ta videnes, ne ta pārtikas tehnologa izglitību īsti necērt, kas ar tām vadlīnijām domāts.
                      Jākaro militāristiem, PR jātaisa PR profesionāļiem.
                      Uzskatu, ka ar ZS (bns) PR štellēm būtu jānodarbojas konkursā uzvarējušai PR aģentūrai. Tas nozīmē, ka batiņu kontus arī apkalpotu profiņi, centralizēti. Tad mēs izskatītos ok. Tad arī ievietotās bildes būtu ok, jo ietu cauri feiskontrolei.

                    • Piekrītu tam, ka civilās lietas jānodod civilajiem kantoriem un tie tad arī, profiņi būdami, lai pucē PR spalvas NBSam.

            • Nu, es arī ZS zinu, kurš ir mūžigais čīkstētājs, kurš piļītājs, līdz ar to daudzmaz precīzi varu prognozēt, kuram kādus uzdevumus/atbildību uzticēt. Cita lieta, ka izvēle nav diezko liela tīri skaitliskā ziņā.

        • Zemes, kuras ir bijušas vācu ietekmes areālā, parasti ir birokratizētas. PSRS areālā birokrātija novesta līdz absurdam. Mentalitāte arī tāda, ka it kā birokrātiju lamā, bet nedod dies kaut kas notiks, tad vispār noēdīs, ja katra kustība nav bijusi aprakstīta, apstiprināta, saskaņota, novizēta, auditēta utt.
          Kārtējā šizo atziņa, kad cilvēki pieprasa divas pilnīgi pretējos virzienos esošās lietas. Valsts pārvaldē tas uz katra soļa – sūdzas, ka vēlās mazu un efektīvu pārvaldi. Kad tāda kādā jomā ir izveidota, sākās bļaušana kāpēc visiem liek visu darīt elektroniski, bet klātienē pieejama tikai reģionālajos centros (a ko? gribējās tak mazu un efektīvu, lūdzu).
          Tāpēc – Latvijas PD obligāti jādzen cauri misijām ar nopietni slodzi (ne Kosovā patrulēt), pretējā gadījumā aizaug ar taukiem un birokratizējas.

    • Bļin, laika nav rakstīt daudz , bet gribas un vajag- tēma pārāk nopietna.

      Īsumā:

      1. Labākais materiāls – pirmais – saracēņu un pēdējais- čečenu (krievu).

      Saracēņiem tiešām no- nonsense trainings trieciengrupām (patika ložmetējnieka akmeņos “pitona” raksta kamuflāža- ja vēl PK būtu nomaskēts/kamuflēts, no 20m attāluma i nepateiksi, ka tas nav “mākonītis mazs”, bet gan “lācis”). Arī ložmetēju pāra darbība, šaujot pamīsus , atsevišķiem šāvieniem vajadzīgs skills.

      Čečeniem ievēroju “Sistēmas ” tendences kustībā, it sevišķi ložmetējnieka atrašānās vietas un silueta maiņai- ļoti plūdenas un nesaraustītas kustibas, nelineāras unn turpinošās ( taupa enerģiju, lai tik ātri nenogurtu. Kurša nav mēģinājis- nesapratīs). Tāpat acīs iekrita šaušana no gurna ( neizmantojot tēmēšanas ierīces,bet gan ieroča horizontālu stabilizēšanu un ieroča lineārās iezīmes – stobra ass orientāciju t ieroča tēmēšanai) īsās distancēs, pārējo uz šaušanu, izmantojot tēmēšanas ierīces- arī krievu “Sistēmas”/PI skola.

      2. Ukraiņiem + par ložmetēja barošanas risinājumu ložmetējniekam bez pārinieka, tādējādi atmetot tā nepieciešamību ( patronu kārba uz muguras kārba ar cieto lentes padeves “čūsku” – vadīklu). Mobilitāte un ložmetējnieka “neatkarība” ir “uz sejas”, tā teikt. P.S. Tagad jaunākas tendences amīšu “aizjūras operatoriem” (un ne tikai) priekš triecienšautenēm ir ptiskais tēmeklis ar BDC (Bullet Drop Compensating reticle) konkrētam kalibram, ar 1-4, 1-6 vai 1-8 x palielinājumu. Uzstādot tēmekli uz 1x palielinājumu, tas neko nepalielina ( labas kvalitātes optikai, netik labas palielinājums realitātē ir nevis 1x, bet 1,2 vai 1,25 x)- strādā kā parastais sarkanā punkta tēmeklis ( piemēram, Aimpoint).

      3. Patīk vai nē, bet nu optika uz GPMG/PK ir jāliek- ar 3-4x palielinājumu- tāda ir militāro konfliktu attīstības diktētā progresīvā tendence.

      4. Pagājušo gadu ar vienu no IV atstrādājām nodaļas darbību ar G36 un SAW/Minimi, kā arī ar KSP 58. Diemžēl KSP un Minimi kustībā nešāva, tikai apstājoties, nokrītot un no šaušanas stāvokļa guļus. Secinājums- atpaliekam sagatavotībā. Bet – glābjami, ja izdodas Ozoliem no Svētbirzs cirvi pie rīkl..,– atvainojos- saknēm pielikt (savādāk viņiem nepielec, aizdedzes sistēma novecojusi).

      5. Uzkrītoši, ka visu darbību kustība redzami tikai arPK/PKM/Pečeņeg-i. Kas arī neizbrīna- vieglākais savā klasē. Ar KSP 58 tā vis nepavingrosi, turklāt bez pārinieka. Vēl var mēģināt ar HK21E, varbūt ar MG 3.

      Bet secinājumi uzprasās paši no sevis- sekokjoši:

      A. Jāgatavo GMPG?PK ložmetējnieki manevŗēšanai ar ložmetēju un šaušanai arī kustībā, turklāt neizmantojot tēmēšanas ierīcēs ( tas nenozīmē- netēmējot).

      B. Jāgatavo ložmetējnieki darbībai individuāli, bez pārinieka tiešas un nepārtrauktas klātbūtnes- šeit jaŗisina ložmetēja barošanas nepārtrauktības nodrošinājums. Grūtak būs ar dzesēšanu un stobra maiņu individuālam ložmetējniekam, bet risinājumus var meklēt un finālā atrast.

      C. Optika ložemtējam- jāliek!!!!!

      D. LV apstākļos, ņemot mūsu mazskaitliskumu un un GPMG/PK ugunsjaudu, piesātināumam ar ložmetējiem ir jābūt blīvākām, nekā RU BS- es pat atļaošos izteikt ķecerīgu domu, ka vismaz 2-3 GMPG uz nodaļu ( ja rūnājam par klasisko kājnieku apakšvienību).

      E. Apgādāt vienības ( it seviški mobilās) ar vieglākiem ložmetējiem, tos pašus poļu PKMus uz 7,62×51 NATO patronu ( tas gan ir par kādu kg smagāks pa oriģinālo PKM patronu padeves mehānisma izmaiņu un pribambasu dēļ). Tāpat, ja ļoti grib, var un vajag ar ukraiņiem šo tēmu pacelt- viņi jau ražo 40mm granatas prieks amīšu Mk19 auto- granātmetējiem /šāvējiem. KSP 58 var atstāt zemessargiem stacionāro objektu apsardzei vai montēt uz transporta līdzekļiem.

    • Ģen. Radziņš šajā sakarā visu pareizi saka ( tāpat, kā citu lietu sakarā).

      To pašu saka Klauzevics Kristofera Dāza (Christopher Daas) un Džeimsa Deivisa (James davis) grāmatā “Klausevitz on Small War”. Cīņā pret pretinieka pārspēku mazāk skaitlīgām vienībām arī aizsardzībai jābūt agresīvai un uzbrūkošai- lai ar augstu manevrētspēju izvairītos no skaitliski un pat kvalitatīvi pārāka pretinieka mēģinajumiem fiksēt un iznīcināt mūsu vienības, kā arī lai koncentrētu ierobežotos resursus “uzbliežšanai” pa pretinieku tā vājajos punktos- kur šai “uzbliešanai” būtu jēga un efekts.

  2. Nezinu tādu PD ložmetējnieku, kurš nebūtu no gurniņa dzinis zemē vagu.
    Tāpatās lielākā daļa ir gājuši žīdenes kursu, kurā pārsvarā viss notiek iemetienā, pagriezienā vai kustībā.
    Cik zināms, tad pēdējos gados arī zemzāgi tiek uz KS rīkoto vieglā un vidējā ložmetējnieka kursu, kur notiek visas štellītes. Tā kā nevajag brēkt, darīšanas vaina.

    • Neesmu ložberis, bet varu palielīties, arī es vienreiz ar kaujas munīciju dabūju nedaudz žīdeni, ja kko nejaucu, bet tas bija sen un tā vairs nav taisnība un, iespējams, ka tas bija tikai sapnis.

  3. Komentārs par šaušanas apmācību. Es uzskatu, ka mūsdienās ir pieejamas automatizētās sistēmas, kas dod iespēju mācīties lēti un ātrāk, jo automatizēti pamana kļūdas. Piem. apmācību triecienšautene, kas seko acs zīlītes kustībai (pat elpošanai), ieroča stāvoklim, mēlītes nospiešanai utt. Tas dod iespēju instruktoram uzreiz redzēt kļūdas un ātri tās koriģēt. Šaušana pa virtuālo ekrānu ar pneimatiku atsitiena stimulēšanai, dod iespēju apmācīt šaušanai kustībā un pa kustīgu mērķi bez riska savienot biedrus.

  4. Par pilnīgo civilo piesaisti sociālo kontu administrēšanai es nepiekrītu. Cilvēkam jāsaprot, pa ko viņš raksta. Ministrijā varētu būtu bijušie PD, kuri vēlāk aizgājuši uz civilo jomu.

    • nekas netraucē piesaistīt vienu čiekuru, kurš pareizās lietas “satulko”. Atceries, ka šie civilie PR profiņi būvēs redzamo daļu priekš CIVILAJIEM.

  5. informācijai. Video redzamais kurss ir papīra kurss, lai ložmetējnieks iegūtu attiecīgo kvalifikāciju, kurš ir diezgan vienkāršs un dod pamata iemaņas ložmetējniekam. Ideāls kurss jaunajiem un topošajiem ložmetējniekiem. Tālākā apmācība atkarība no konkrētās vienības. SZS BDE ložmetējnieki TIEK apmācīti gan uzbrukuma operācijām, gan aizsardzībai. Un līmenis individuālais tiek sasniegts diezgan augsts.

      • Diemžēl ar attiecīgo apmācību biežumu, šādu līmeni nesasniegt. Tas ir vnk fiziski nereāli. Tā saucamā žīdene iet nedēļām un tad tiek sasniegts attiecīgais līmenis. ZS tas nozīmētu gadus. Ieroču apmācība jau ir drill, ko ZS īstenot pagrūti.

              • Hujārīt līdz kamēr mells gar acīm? Tas laikam latviski būtu vistuvākais.
                Un jā, mums arī, tās dažas reizes, kad ir žīdenei pieiets, ir teikts, ka EKG to trenēja nedēļām, vai arī čalis bija sajaucis ar saviem PD laikiem. Lai nu kā, jā, drills, drills, drills. Labprāt pievienotos nākamā gada EKG, bet par tām kapeikām, ko tur maksā, tur tikai studenti, bezdarbnieki un fanāti ar lieliem iekrājumiem/lielām sievu-vīru algām, var iet, jo savādāk normāls cilvēks tur nevar izdzīvot viens, kur nu vēl ja ir ģimene.

      • Ejam uz riņķi…. noņemam mugurkaula funkciju tai brivprātīgajai asakai nost un viss saliksies savās vietās.
        Cik var runāt, kā sasniegt šūmahera līmeņa iemaņas, trennējoties braukt 4x gadā un reālā trasē 1x piecos?
        Kļūda ir Svētozolu uzstādījumā.
        Tur arī jāmeklē risiānjums

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.