[..] Ja gadā ir 56 brīvdienas, tad, lai apmācītu zemessargu, viņam ir jāatrod vismaz 30 dienas apmācības procesam. Tā kā mācības parasti notiek brīvdienās, zemessargi ir veltījuši divas trešdaļas savu brīvdienu dienestam. Tas ir ļoti augstu novērtējami un atbalstāmi.”[..]
ZS 3.brigādes komandieris, pulkvedis M.Simsons
vara bungas: un cik dienas ZS esi atvēlējis Tu?
vara bungas 
Esmu veltījis “augstu novērtējami un atbalstāmi” dienu skaitu.
Individuāli tas nav svarīgi. Svarīgi būtu saprast, cik dienas ir iztērējis “vidējais statistiskais” ZS. Pēc tā tad var aptuveni spriest, cik vērta ir Kalniņa ZS = PD formula.
Jo regulāri redzu, kad sertifikācijās un “4 gadu cikla noslēgumu pārbaudījumos” met iekšā gaļu ar knapi pabeigtu pamatapmācību. Iemesls elementārs, kā stārķa pirdiens. Nevar savākt vajadzigo skaitu.
Nu, tak atbirums no pamatapmācību beigušajiem, manuprāt, ir kādi 15% sākumskaita gadā. Attiecīgi, ja pamatapmācību beidza divi PGR vadi, tad uz 4. gadu ir palicis vads-, kādas divas nodaļas. ZS specifika.
Pārdomām. Nameja dienas = 3. Jaunapgūtās vai nostiprinātās prasmes = 0.
Tiesa, it kā jau var saprast, ka šādas mācības vairāk ir priekš augšējiem līmeņiem, loģistikas utt.
Tur rakstā ir norādīts uz C2 prioritāti. Kopumā pārbaude par to vai var “nostādīt uz plača” 2K-3K zs vienlaicīgi. Pēc bildēm spriežot vecā gvarde vēl ierodas un nodrošina kādu trešdaļu vismaz.
True story bro! Slapjas kājas un rutīna, tik vien iegūts no Nameja, pretinieku redzēju tikai pēc endexa, kad kolonna brauca garām, visu pārējo laiku nācās rutinēti kasīt kuli un drebināties.
Eh, mums atkal bija tāda satiksme, ka brīžiem nespēji nodot info, ka jau nākošie dudina šurpu turpu, Var teikt, ka 3 dienas, kamēr sēdēji varēji apgūt sakarus labāk kā tas ikdienā iespējams. Jaunie no sākuma nedaudz bailīgi un nepārliecinoši, beigās jau spēja bērt un reaģēt uz visu ar iekšām.
Pretinieka kājinieki ar tika apskatīti un piesmieti, līdz viņi piesmēja mūs ar 40 pax uzbrukumu, pašķīdām un tad kāds nu kuram ceļš izvērtās uz tikšanās vietu. Varu teikt, ka apsvēru konfiscēt zirgu kādās ganībās! 😀
Hehe, izskatās, ka jums gāja jautri, tas labi! Vismaz kādam no ZS bija ko aktīvi darīt un mācīties, mana pieredze no lielajām mācībām, izņemot Ezi-Siil, ir tāda, ka ZS noliek kaut kur maliņā tusēt un miers. Protams, īsta kara gadījumā tā arī darīs, bet, ja īsta kara gadījumā vadam, kurš mācībās tik flangus un apiešanas ceļus sedzis un nekad kontaktā ar mācību pretinieku tā arī nav nonācis, uznāks virsū īsts pretinieks, tad varētu sanākt ļoti liela šmuce. Par to derēt padomāt svētozolu birzs priesteriem.
Bija iespēja piedalīties, bet pārsvarā liela mēroga mācībās mūsējam BN iznāk tikai noskatīties un nogaidīt- tad atteicos no tādas iespējas.
Mums tas pats, šobrīd domāju, ka uz lielajām NBS mācībām vairs nebraukšu, padirsts laiks un morāle.
Vēl uz ZS brigādes mācībām var braukt, jo tās ir tikai ZS, kur PD/eFPBG tēlo opfor, līdz ar to vismaz nesanāk sēdēt malā, bet viss, kas saistīts ar mācībām, kurās darbojamies vienā tīmā ar PD ir vienkārša nīkšana, tā bija iepriekšējā Namejā, tā ir bijis vairumā Bultu.
tas laikam kā kuram…..mums ar daži teica ka neko nedarīja, un nekas nenotika (pretinieku neredzēja), dažiem atkal vairāk actions tika. Ko padarīt
Tik zini, ja to vien dzird, kā šitās lielās, iepriekšējās lielās, tās lielās, turās lielās utt visi tik sēdējuši un kuli kasījuši, piedod, nav jēgas tad uz tādām braukt.
Es arī savējos kūdīju, davaj, braucam, ja netiec pa gadu normāli uz mācībām, atbrauc vismaz uz Nameju, būs interesanti! Rezultātā, cilvēks atbrauc, ne sūda neredz no kaujas, garlaikojas rutīnā, piedodiet, kam viņam bļaģ tā jobanā rutīna, ja viņš tāpat reti nāk uz mācībām, tad vispār nenāks pēc šitāda feilera, pat izlūkiem ne sūda actions nesanāca, kur nu vēl pārējiem, a izlūki parasti lien visos caurumos, kur var, ja jau viņi pat sūdzās, ka ieguvums nekāds, tad ko teikt pārējām vienībām?
Mēs, kad laidām garām igauņu kolonnu, redzējām neviltotu pārsteigumu viņu acīs, kad redzēja mūsu vadu, šiem bija acis lielas – no kurienes šitie te tādi uzradušies, jo nevienā brīdi nebija pat vizuāls kontakts mums ar viņiem, kur nu vēl viņiem mūs redzēt! Pilnīgs ahtungs 😀 !
Jau par to spriedām. Mācības nav šovs dalībnieku izklaidei, kvalitatīvi vilkt rutīnu nezaudējot morāli un modrību arī var būt kaujas uzdevums.
….ja sēdēt bezdarbībā entās stundas pēc kārtas ir ”vitāli svarīga karavīra prasme”, tad zemessargiem ar to problēmas tiešām nav.
Tieši otrādi, tad kad beidzot kaut kas jāsāk darīt, rodas ”WTF, kās šitais tāds, mums reāli uzdevumi un action?” , sākas panika un apjukums jo tā lielai daļai ir nestandarta situācija. Vismaz man tāda sajūta rodas no visām mācībām kurās es esmu piedalījies (tikai dažas ir bijušas tiešām intensīvas)
Mācībām ir plaukti- līmeņi, vismaz trīs – taktiskais, operatīvais un stratēģiskais. Taktiskajās (max brigāde) visi dabū izskraidīties, nakamajā plauktā lielākā darbība notiek štābos koordinējot vienības, ekšens nav tik svarīgs. Bet startēģiskajās vispār var darboties tikai štābi. Šīs mācības bija no otrā plaukta. Tas ir labi, ja nav problēmu nosēdēt gaidot teiksim piecas dienas, bet sestajā dienā pēc komandas būt uz strīpas fiziski, morāli un organizatoriski.
Es saprotu, bet man liekas ka mums tas pirmais līmenis ar action is atstāts diezgan lielā novārtā (pieņemu tas ir saistīts ar finanšu trūkumu Zemessardzei kā tādai visu šo gadu garumā). Sēdēt un plānot štābos uz kartēm ir labi un jauki, bet tie cilvēki tak ar ir jatrenē. Savādāk kāda jēga taisīt plānus, ja tavi karavīru reālajā dzīvē nav tā īsti pat izmēģinājuši plānos praksē?
Par piemēru ņemot…..cik tu domā no mūsu zemessargiem ir īstajā dzīvē redzējuši un pamēģinājuši, kā tas ir kad vesela rota kopā skraida pa mežu un šaudās pret reālu pretinieku? Cik ir redzējuši kaujas, kad pretiniekam ir bruņu tehnika? Flikerī bildēs it kā ir, bet reāli kad paklausies cilvēkos, liela daļa to nav darījusi un redzējusi.
Tie vairāk jautājumi bataljona komandierim, kurš atbild par savas vienības kaujas gatavību un spējām. Kā mēs visi lasījām šis bija pārbaudījums iepriekšējam 4 gadu mācību ciklam. Tad ir jājautā vai un ko darījāt šos četrus gadus.
Jūsu secinājumi par nīkšanu, bet vēlmi uz “action” atgādina citātu no vēstures par mūsu pašiem leģionāriem.
Armiju grupas “Kurland” virspavēlnieks Hilperts 1945.gada 1.aprīlī savā ziņojumā armijas ģenerālštābam Vācijā sniedza 19.divīzijas raksturojumu: “Kaujas spēju ziņā, arī uzbrukumu operāciju veikšanai – teicama divīzija. Tas sakāms, neskatoties uz jaunāko rotu komandieru pašreizējo iztrūkumu. Ļoti laba pulku un divīzijas vadība. Mierīgos frontes sektoros, tā var kļūt politiski nestabila”
Tas jau visos laikos ir bijis skaidrs, ka bezdarbībā nīkstošs karavīrs var sākt nodarboties ar visādām mułkībām. Tāpēc arī padomju armijā bija visi tie bezjēdzīgie uzdevumi, lai visu laiku būtu ko darīt.
tā ir! un rutīna “nogalina”. kaut apzinies, ka jau pēc definīcijas Tev nekāda ekšena “frontes aizmugurē” nebūs, 90% aizņems rutīna un stāvēšana postenī. komandieriem rīkot psiholoģijas kursas, lai tie spētu motivēt vienību personālu? veikt zemessargiem mācības, kur tiem izskaidrotu vajadzību stāvēt postenī?
var teikt, ka izturēt šos 90% daudzi zemessargi nespēj- uzvelkas par iepriekš itkā sasolītajām aktivitātēm, par bezdarbību, nespēj pieņemt, ka pašiem sevi jāapsargā. te atkal jautājums gudrākajiem- cik ilgi un bieži būtu vēlams karavīram stāvēt postenī? tik, lai būtu droši vai ir kāds laiks? vai uz šo kaujas apstākļos var attiecināt sarga reglamentu? man šķiet, ka stāvēt vairākas dienas pēc kārtas ik pa 2h un un pa 2h atpūsties ir pārāk neproporcionāli, minimālais tad vajadzētu atpūtu vismaz 4h, bet arī tas būtu pa biežu, jo nespētu veikt citus pienākumus vajadzīgajā brīdī.
Padomju laikā ar psijoloģiju tik daudz neaizrāvās, vienam vadam lika rakt, otram aizrakt izrakto, lēnam bet konsekventi.
jap! bet mūsdienās zemessargs ir brīvprātīgais, kura priekšā jājūtas vainīgam, jo viņš tak ir atņēmis laiku ģimenei! un viņš jebkurā brīdī var pateikt, ka viņam kkas sāp un aizpist prom no mācībām, nedomājot, ka tajā brīdī kāds cits dabūs piesegt viņa dirsu! es tādus nahuj pasūtītu prom no ZS bez nekādas nožēlas (kara laikā pants par dezertēšanu), ja viņš, uzvelkot formu, nesaprot, ka viņš tajā brīdī paliek par karavīru un viss, kas viņš ir bijis civilajā dzīvē vai viņa sīkās problēmas, visiem ir pie dirsas. kamēr augstākā vadība šādu sistēmu pieļaus un akceptēs, tikmēr ZS nebūs vienība, bet gan liels izsmiekls.
p.s. liels prieks, ka vairums tomēr saprot (iepriekš psrs un LV armijās dienējošie, un arī nedienējošie) un maina savu attieksmi pozitīvā virzienā.
Ja īsteno tavu plānu un ZS paliek tie, kas izprot dienestu un gatavi uzņemties visas nastas, tad nebūs 20 bataljoni, būs varbūt 5 bet kārtīgi visās izpausmēs. Kā tas iet kopā ar plānu uzdzīt ZS līdz 12K? Nekā. Kā tas saskan ar “mugurkaula teoriju”? Nemaz nesaskan. Cik brigādes paliks? Necik. Kā tas ietekmēs NBS personāla skaitu? samazinās par trešdaļu utt
sēž viškā divi zonas sargi un pļāpā.. tā jau dienests kaulus nelauž, paika laba, maksā ok, viss tā kā labi, žēl tikai, ka tie zeki jāsargā.. 😀
būtu labi, ja izsviestu no ZS 10-20% šos ņuņņas, čīkstuļus un citādi neapmierinātos, lai nepistu citiem prātu un negrautu vienību morāli.
12k?..- tad varbūt ar laiku mainītos ZS imidžs, dienēt ZS kļūtu prestiži un varbūt pavilktos arvien vairāk tautas. kaut mazliet naivi… 🙂
Mierīgi- esmu tikai par šādu iniciatīvu 🙂 Es tikmēr savedīšu kārtībā savu dzīvesvietu pa to laiku un ietaupīšu valstij DUI kompensācijas. Laukos vienmēr atrodās ko darīt. Par pacietību un rutīnu, grūti spriest- gan jau ka medībās, + sardzes maiņās to var veicināt.
Tad tu gribi teikt, ka ir OK, ja zemessargs atņem laiku ģimenei vai ģimenes apgādei, lai, atbraucis uz mācībām, bļaģ, tupa sēdētu sardzē un ņehuja neiemācītos? Ja ZS dienēt pilnu laiku, gluži kā PD, tad tas būtu cits stāsts, būtu laiks rutīnai cik uziet un ik pa laikam kāds actions.
Bet, ja cilvēks atbrauc uz mācībām, uz kurām speciāli atlicinājis laiku, jo komandieri piespieda vai pielauza saspringtajā ikdienas grafikā atrast laiku, jo būs intensīvi, interesanti un varēs iegūt jaunu pieredzi, bet viss, ko viņš redz ir slapjas kājas/ķermenis(jo nav izsniegti goretex zābaki un jaka+bikses) un trula lupīšana tumsā sardzes laikā, tad tas cilvēks ir pelnījis atvainošanos no komandieriem augstākajā līmenī! Tam cilvēkam nekas neliedz uzlikt mīksto un vairs nenākt mācībām vai pat izstāties no ZS un tā būs tikai daļēji viņa paša atbildība. Liela daļa zemessargu NEVAR atļauties kā tādi bezdarbnieki iet uz visām mācībām un piedevām vēl iet uz NJIK vai speciālistu apmācībām, jo ikdienā ir gana aizņemti un katrā reizē, kad tiek uz mācībām, intensīvi cenšas uzsūkt jaunās zināšanas, nostiprināt praksē vecās. A ko tādi iegūst no tupēšanas pozīcijās un tā arī nesagaidot kontaktu ar pretinieku? Neko neiegūst! Saproti taču, ja tas būtu izņēmuma gadījums, tad es tev piekristu, bet tā ir sistēma, tā notiek regulāri un ar pārāk daudziem zemessargiem! Ja tā kļūst par sistēmu, tad tur neko vai neiemācīsies un nebūs motivācijas nākt uz mācībām, roc to bedri vaļā un ciet cik lēni vai ātri vēlies, būs prom no dienesta un viss.
Ja īsumā es atbalstu šādu pārbaudījumu par zs gatavību, spēju savākties un piedalīties nepatīkamā, garlaicīgā un pat kaitinošā nodarbē. Par jēgu vai bezjēdzību nerunāsim, jo štābu apsvērumus nezinām. Arī reāls karš nav nekāda patīkama izklaide. ZS līgums neparedz nekādas sankcijas par neierašanos tādēļ X-stundā noteikti būs dzirdami teksti ” vispirms man jānogādā ģimeni drošībā”, ” manā uzņēmumā strādā 104 cilvēki, es nevaru viņus atstāt bez iztikas līdzekļiem, uzņēmumam jāstrādā manā vadībā”, “mana sieva ir ārste, kas sniedz palīdzību cietušajiem, man ir jāpaliek mājās ar bērniem”, ” es esmu inženieris stratēģiski svarīgā objektā, tur es esmu noderīgāks” utt. Uzsveru TAS NAV PĀRMETUMS ZS tā ir ZS specifika. Ar to paramilitārie visur un vienmēr atšķīrās no regulārajām vienībām, jo regulārie ir sasaistīti vai nu ar līgumu, vai ar iedresētu pienākuma apziņu vai ar bailēm no soda vai viss kopā. Nu nevar uz mācībām aicināt ar reklāmu soc tīklos, tas nozīmē ka komandieris nezina cik un kādi karavīri atnāks/neatnāks, tā armija nedarbojas, tas ir bardaks vismaz kā es to saprotu.
slavenais citāts: “… tad arī vientuļi smirdēt mežā ir jāmāk….”. un tas ir jāiemācās! arī slapjās kājas un higiēna ir militārās iemaņas, kuras jātrenē.
tāpēc neuzskatu par pamatotu komandieru atvainošanos un taisnošanos padoto priekšā, ka viņiem ir pašiem sava vienība jāapsargā (ideāls negatīvais piemērs visā krāšņumā ir nac-gvardes karavīru slaktiņš pie Volnovahas UA). un ja zemessargs nevar atļauties nākt uz mācībām, tad kāda vispār ir viņa motivācija stāties ZS un kāds ir vienības ieguvums no tāda dārzeņa? manā saprašanā tā ir prāta pišana citiem, ja viņi vienībā tikai veģetē. turklāt karā laikā briesmām pakļauj savus biedrus.
par apmācību kvalitāti gan jāatbild komandējošam sastāvam ar savu mērķu uzstādīšanu.
“A ko tādi iegūst no tupēšanas pozīcijās un tā arī nesagaidot kontaktu ar pretinieku?”- kā jebkuram karavīram, īpaši izlūkiem- pacietību, savaldību, vērību, pozīciju iekārtošanu (drošu un ērtu), saglabāt morālo stāju par vilšanos… iedomājies situāciju, kāda vilšanās ir karavīram, kad viņš ir melnu muti racies, ierīkojis pozīciju, sargājis postenī, bet ienaidnieks-pidars šīs pozīcijas apiet gar flangu 😀
Tu izlasi mana komentāra noslēgumu – ja tā nebūtu norma visās lielajās mācībās, būtu OK, bet, ja tas ir visās lielajās mācībās, tad jēga nekāda konkrētajam zs no tām mācībām vairs nav. It īpaši vecajiem bukiem, kuri izgājuši kādu no OMD un vēl padsmit, a to i vairāk, gadus dien ZS.
Un tas zs, kurš vairs netiek uz tām 30 dienām gadā, bet ir pirms tam vairākus gadus maucis un apguvis specialitātes, tavuprāt ir nekam nederīgs dārzenis, kuru nahuj jāmet ārā? Apsveicu, paliksi viens pats ar bezdarbniekiem, no kuriem jaunie, visticamāk, aizies uz PD un tad tev būs tādi paši “penžas” kā tu un nekādu dižo papildinājumu dabiskajam atbirumam neredzēt.
Par mobilizācijas sistēmu jābūt skaidrākām atrunām. Piemēram:
1. Sieva un bērni lai gādājās paši. Kamēr Tu gādāsi, tikmēr būs par vēlu.
2. Ja Tev ir stratēģiskās nozīmes uzņēmums, tad Tev un Tavam komandierim tam jābūt skaidri zināmam. Tu neesi pirmajai mobilizācijas kārtas pakļauts.
1.daudzi nepiekritīs 2. Ok. Katrā gadījumā šī ir tēma apakšvienības sapulcei. Ja jau ZS ir brīvprātīga, tad jābūt augstai pašdisciplīnai. Ģimeni nedrīkst pamest, pagaidām ir laiks izdomāt visu kas un kā.
Tas jau labi, ka komandieris to zin un netiek pirmais mobilizēts. BET, ideālā pasaulē tad būtu tā, ka uz to skatītos jau no pirmajām ZS dienesta dienām un saprastu, kuru un kādos amatos likt, lai tas neietekmētu vienības spējas SHTF situācijā.
Ar sievu, kura ārste arī jābūt skaidram, kur bērni tiks likti krīzes situācijā (pie vecmāmiņas, māsas utt.). Aicinātu katru ZS visu to apdomāt kamēr no augšās par to nedomā.
Vo vo, es to pašu saku – apdomāt savus pienākumus pret ģimeni un biznesu un sagatvot savu individuālu SOP rīcībai pēc pavēles saņemšanas. Labāk godīgi un savlaicīgi pateikt komandierim es neatnākšu vai atnākšu pēc nedēļas, kā uzmest savu apakšvienību.
Pozīcijās esošā maiņa puses mainās ik pēc divām stundām.
Sen nav būts sardzēs, bet kādreiz 12 stundas bija sadalītas 2 st postenī, 2 nomodā kā reaģēšanas komanda, 2 atpūta garšļaukus, var gulēt ja spēj aizmigt. Nākamās 12 stundas nodarbības un miegs ārpus sardzes. Maiņas nav vienādas pēc sarežģītības, tiem kuriem jāvelk sardzi no 2AM – 7AM pirms tam jādod garāku atpūtu un jāveic lielāku kontrpoli vai šī atpūta izmantota. Ideālos apstākļos (personāla netrūkst) sardze no 3AM-6AM tiek dubultota vai dubultotas sardzes pārbaudes, vai abi kopā.
nu ja, man arī līdzīgas atmiņas un tāpēc redzējums līdzīgs. arī par dzīšanu gulēt. nodomāju tik, ka esot pozīcijās kkas varētu būt savādāk…
vēl jau tie “sten tū” (saulriets, saulēkts), kad visi augšā un pozīcijās…
Tas darbojas tikai tad, kad ir pietiekami daudz cilvēku, ja cilvēku trūkst, aizmirsti.
Ukrainā pozīcijās esošā maiņa puse skatās, puse kaut ko dara vai guļ. Pēc diennakts nomainās.
tātad viena diennakts maiņa, kas dalās uz pusēm, pēc tam visai maiņai vismaz diennakts atpūtas. Es neļautu tai pusei, kas nosacītā atpūtā visai gulēt, bet tiem kuriem jāguļ “kaut ko darīt”.
Jā.
Parasti pa dienu maiņās brīvā daļa atjauno vai pilnveido pozīcijas, tīra lielgabalus utt. Pa nakti parasti guļ. Ja ir uzbrukums, ziņas, ka plānojās uzbrukums, vai ar pakaļu jūt, ka kāds ložņā apkārt, tad neviens visu diennakti neguļ.
Te lūk rezultāts, kas notiek ļaujoties nogurumam
https://inforesist.org/vsu-ponesli-poteri-pod-kryimskim-po-svoey-vine-novosti-donbassa/
Un vēl šis:
“на этом участке фронта украинская армия также не позаботилась о заминировании, растяжках и сигнальных ракетах.”
Toties LV par to ir parūpējusies 😉 nav jālauž galvu par pretkājniecēm, jo tās ir aizliegtas.
Novērošanas sektori starp posteņiem parasti pārklājas un ja arī viens postenis nepamana, tad kaimiņu posteņiem vajadzētu pamanīt. Tad postenī ir vismaz divi nomodā, jo viens var nepamanīt kā aizmieg.
Karoč, steidzami prasās uz Drumfestu, lai var lielo mācību vilšanās sāpi izraudāt viens otram uz pleca 😆
un vēl viena atziņa. Ja tava vienība tomēr ir trāpījusies pret slikto spēku PD…. sanāks ilgi kasīt smadzenes nost no sienām. Es pat nezinu, kuri sūdi ir skumjāki 😀
Tad sanāk, jātaisa nevis hit and run, bet gan run, run fast, run and hide!
🙂
Nu tā arī būs tā skumjā realitāte realajā karā……mūsu ZS ir gan sliktāk apmācīts, gan sliktāk saliedēts, gan arī apbruņots ar sliktākiem ieročiem un ekipējumu.
Piemēram es te paskatijos Flikerī bildes kur mūsējie laikam mēģināja veikt aizkavēšanas operāciju pret poļiem……reku : https://www.flickr.com/photos/latvijas_armija/albums/72157699031996751
Uzlikuši bangvagenu ar to bez-sitiena pušku un vēl daži džeki sēž mežmalā ar Carl gustav, viņu pretinieks ir poļu Rosomak IFV. Reālā kaujā, es domāju mūsējo izredzes tur būtu diezgan apšaubāmas : Rosomaks ar savu moderno optiku un termovizoru to Bangvagenu pamanīs un uzlaidīs gaisā jau no kilometra attāluma kopā ar visiem mūsu zemmesargiem. Ja mūsējiem nebūs normālu, lielās distances prettanku raķešu kā Spike, tā ir pašnāvība.
Es bāztu Bandvagenu aiz mājas/bedrē, noteiktā brīdī tas parādītos, šautu un pazustu.
ļoģisks solis……bet visur nebūs bedres un mājas aiz kuras noslēpties. A Rosomakam vienalga, tas ar savu 30mm pušku un optiku tevi redzēs gandrīz visās situācijās (no wiki info : ”The turret has advanced fire control system with thermal sight and Obra laser warning system connected to six 81 mm 902A ZM Dezamet smoke grenade launchers”). Disadvantage mūsējiem milzīgs, pietam ja ārā līst lietus, ir tumš vai migla, tad vispār mums pakaļā.
Vienīgais varam cerēm, ka krieviem nebūs tik krutas mašīnas kā poļiem. Kaut kāds BTR-80 vai BMP-2 it kā nav ar tik labāk tehnoloģijām, bet tas arī vēl diskutabls jautājums zinot ka mums pretī var stāvēt Rus labākās vienības ar labākajiiem viņu gadžetiem.
Redz, ja strādā vismaz 2-3 stobri(tur noteikti bija jābūt vēl vienam BV ar stobru), tad jau ir lielākas iespējas pašam no kkurienes negaidīti izlīst, uzsist un notīties.
“ja ārā līst lietus, ir tumš vai migla, ” – miglā un intensīvā lietū termovizori nestrādā.
Bet tomēr, ar termovizoru miglā Tu redzi labāk nekā vispār bez termovizora.
iespējams, ka mazā attālumā jā.
Kaut kā tā, principā, vai nu ceri uz pārsteiguma momentu un šauj no tuvākām distancēm ar BV vai arī liec aizsegā un pacel stobru virs aizsega, kad pamani pretinieku, izšauj un ņem fraku.
Skolotāja iegāja klasē, kurā sēdēja viņas 30 skolēni. 30 acis uzreiz pievērsās skolotājai.
Tas par 56 brīvdienām
Bet, 30 ir jūtami arī no 112
Vienaicaini skolēni vai es kaut ko nesapratu 🙂
Gadā ir 56 nedēļas ar 2 brīvdienām katrā, nevis 56 brīvdienas.
atbilde Hmm:
1. lielās mācības visvairāk domātas komandējošam sastāvam, arī tas ir jāmāca. turklāt tad var redzēt kopējo ainu- kā komandieri spēj komandēt un motivēt padotos, un kā kareivji spēj izpildīt uzdotos uzdevumus, reizē ievērojot rutīnas darbības (ēšana, atpūta, sardze, higiēna, kaujas spēju saglabāšana visos laika apstākļos utt).
2. ja cilvēks iepriekš ir bijis omd un maucis zs mācībās, tad viņam jau jāzin, ka visvisvislielāko mācību daļu kā jebkurā karā aizņem rutīna. tāds karavīrs nečīkstētu, nepisot citiem prātu. ja šāds čīkstulis nespēj rutīnu pieciest miera laikā, tad kas liek domāt, ka to viņš spētu kara laikā?
turklāt labi apmācīts karavīrs diezgan viegli un ātri iekļautos kolektīvā. un es nesaku, ka viņi jāmet ārā. jāmet ārā tādi, kuri nemācās, atrodot visvisādus aizbildinājumus, un čīkst, izlasot tikai rozīnītes no tortes.
protams, ja visu esi apguvis savā vienībā, tad nav jēga atkal iet pamatapmācību, bet jāmeklē izaugsmes iespējas vai jāmaina vienība.
un kāda atšķirība ir starp PD, OMD un ZS ģimenēm??! kāpēc PD nedrīkstētu vispirms glābt ģimeni, bet zs drīkstētu?
Ir atšķirība. Vispirms ģimeņu atbalstam jābūt(!) vienības SOP. Otrkārt darkovar bet PD jābūt pavēlē norādītā laikā un vietā bez grama brīvprātības. Neievērošanu regulē pd līgums un likums. Treškārt īsts profs sakārto šīs lietas savlaicīgi pats jo profs.
ZS arī lietas būtu jāsakārto un vadībai jāpaskaidro kā. Bez variantiem. ZS gadījumā ģimeņu slēpšana labāk lai ir individuāla un decentralizēta (no vadības tikai metodiskie norādījumi), jo centralizēto var atkost centralizēti. Man ģimenes nav, bet ja tāda būtu, tad man ir uzticami paziņas pie kuriem ģimeni varētu vajadzības gadījumā noslēpt.
šo visu var attiecināt arī uz zs. tāpēc, uzvelkot militāro formu (parakstot līgumu), aizmirstam par kkādu mistisko brīvprātību, patriotismu, ziedošanos…
Zin, kad ZS lietas ekipējuma, nodrošinājuma, ieroču, apmācību ziņā būs tādā pat līmenī kā PD(DEFACTO, nevis DEmutiskiJURE), tad arī varēs no zs prasīt tādu pašu atdevi, kā jau VB ir vairākkārt minējis, pagaidām ZS ir tāds kā hobiju-interešu pulciņš, kurā katrs dara tik, cik var, nevis kā armijā, kur dara tik, cik prasa un vēl nedaudz pa virsu. Cita demogrāfija un te tu NEKO nevari padarīt.
Konkrēti jautājumā par ierašanos pēc pieprasījuma krīzes apstākļos, prasībām pret ZS jābūt tiem pašiem kā pret PD.
Kā jau tika minēts – ja ir uzņēmums, kas jāvada, no kura tiek barota sava ģimene un vēl n-tās darbinieku ģimenes, tad nekas no tā nesanāks un par to tiešām būtu jāvienojas laikus. Jā, ja var, tad labs vadītājs jau laikus būs visu sakārtojis tā, ka uzņēmums var iztikt bez viņa nedēļu, divas un uz vienu dienu kaut attālināti, bet tomēr, varētu vadīt lietas, bet tam jābūt atrunātam, diezin vai krīzes situācijā ar mūsu mazskaitlīgo PD un ZS kas tāds vispār darbotos.
Šāds attaisnojums der tikai, ja uzņēmums ir stratēģiski svarīgs. Pārējos gadījumos uzņēmumam nāksies iztikt bez priekšnieka. Visiem ZS tam jābūt skaidram un nepārprotamam.
Kādēļ tu domā, ka, nu labi, neteiksim startēģiski svarīga uzņēmuma, bet vnk svarīga uzņēmuma vadītājs/vadošais speciālists ir mazāk vērtīgs valsts aizsardzībai kā tas pats pilsonis zs kareivja amatā? Tur ir jādomā un jāfiltrē indviduāli, izsniedzot tādus kā atbrīvojumus no zs pienākumiem tiem, kas objektīvi ir noderīgāki un mobilizējami uz savām darba vietām (enerģētika, dzelzceļš, IT, aviācija utt).
ļoti plašs temats. Ja jau skaidri zinām, ka pilsonis x savā amatā y ir nemobilizējams, proti, noderīgāks valstij savā amatā… tad uz viņu nedrīkstētu tērēt arī valsts resursus apmācībā un ekipējumā?
Un no otras puses – redzam, ka valda bardaks pat šobrīd likumiski regulētā jautājumā.. manā batā ir vismaz pieci municipāļi, kuri tur nu nekādo nevarētu būt.. bet ir.
Tātad taisi regulējumu kādu gribi, tāpat lietas plūst pa savam.
Nē, lai trenējas, kas zina, kā viss iegriezīsies, turklāt ir arī mazāk intensīvu konfliktu scenāriji. Bet par atbrīvojumiem no militārās mobilizācijas ir jādomā. AM jādomā.
Tērēt var un vajag. Visu mūžu cilvēks amatā nestrādās. Arī municipālam policistam noderētu zināšanas, ja kas sāksies. Otrkārt, partizānu karu neviens nav atcēlis. Treškārt ja būs pēdējā kauja par Rīgu, tad ņems visus ko var paņemt. Es par to, ka arī policisti varētu trenēties. BET, šādus cilvēks vajag izcelt atsevišķā apakšvienībā, par kuru ir skaidri zināms, ka tā nav pirmajā kārtā mobilizējama.
Es drīzāk teiktu, ka visām ministrijām jāpadomā par civilo mobilizāciju un centralizēti kaut kur tas jāapkopo. Lai ir skaidrs, ka mobilizācijas gadījumā ārsti aiziet pie VM, celtnieki pie SM utt.
jap. tikai mazs sīkumiņš. Likums to aizliedz (neatbalstu). Un visos līmeņos tam tiek likts virsū mīkstais, jo vajag skaitu (neatbalstu jau atkal).
Normāli būtu visiem saprast laukumu un mainīt likumu.
Tad kā man tagad – šito likumu ievēroju, šitam lieku mīksto, jo konkrēti šodien svēŗtozolu gaitenī ir šitāds uzstādījums ?
Tāpēc arī saku, ka ja ir tāds vērtīgs speciālists, tad tam pirms kara jābūt zināmam. Gan pašam, gan komandierim ar oficiālo ierakstu datu bāzē. ZS viņš var trenēties, bet netiek ieskaitīts kaujas vienība, jo visi zina, ka krīzes situācijā viņš būs citur.
kaut kā tā
Es domāju, te abām pusēm, gan zs, gan PD komandieriem būtu jābūt skaidram par vienam otra iespējām un trūkumiem, lai nebūtu liekas vilšanās un kritušo kalni SHTF situācijās.
+
uz papīra viņi vienādi…..kā būs realitāte ir cits jautājums…..ja sāksies karš, kurš tad būs tas kas braukās pa visu Latviju meklējot neatsaucīgus zemmesargus?
Teorētiski tas jādara vietējai policijai un garnizona komendatūrai.
ZS ekipējums nav tik kritisks, lai tas būtu iemesls neapmeklēt mācības. nevajag valstij tādu hobiju-interešu pulciņu, kur bezjēdzīgi notērēt valsts naudu.
Nu, nu, ķiveres un bruņu vestes kā nav visiem, tā nav, man turpināt?
droši vari turpināt, tik bruņuvestu un ķiveru neesamība ļoti netraucē, lai mācītos rakt ierakumus vai maukt uguni&kustību.
traucē. Ja esi mācījies “maukt uguni un kustību” t-kreklā, tad kad iedos broņiku, pieliksi veļu.
A vot te tu kļūdies, pamauc UK ar broņiku un ķiveri, pēc pirmajiem pārdesmit metriem jau svīdīsi kā necilvēks un pēc 100m jau gribēsies izdzert visas pasaules upes 😀 ! Tādēļ vajadzētu tomēr mācībās spiest uz ķiverēm un broņikiem, lai cilvēki radinās un arī komandieri sāk attiecīgi plānot operāciju izpildi izejot no ekipējuma svara ietekmes uz karavīru spējām uzdevumu izpildē.
🙂 arī elementāra šaušana ar triecienšauteni vai gustavu broņikā / ķiverē un bez ir kaut kas pilnīgi cits. Bet ko ta mēs te ar korifejiem strīdēsimies. galvenais ir sapierene un atieksme 🙂
par to jau kkad iepriekš izteicos, ka vidējais zemessargs nomirs, ja U&K veiks bruņuvestē. tad atliek U&K bez bruņuvestes vai bruņuvestes nevalkāšana vispār. starp citu, zviedru šķembinieces ir pietiekoši un līdzīgas svarā, kas neliegtu trenēties.
bet bruņuvestes jau tiek nogādātas uz bataljoniem, tākā vēlu veiksmi mācībās! 😀
Norvēģu šķembinieces, nevis zviedru.
Broņiki pašlaik ir tāds pats deficīts, kā jaunās ķiveres, cik saprout, izmēģinājuma partija, pārējās sekos drīzumā. Principā, kaujas spējas šābrīža piegādes diži neceļ, izņemot nakts redzamību.
Par vidējā ZS spējām taisīt UK ar bruņām – nu, tad varbūt pārsaucam PGR par PGV, atlasam tikai tos, kas spēj panest svaru un miers, nevis visus, kas nāk uz mācībām, automātiski ieskaitam PGRā?
un lūdzu neskaitam pgrā meitenītes (kibordzes neskaitu, tās ir ļoti maz) un tikko pamatapmācību beigušos. Tā arī ir izplatīta prakse.
laikam par to visi būs viensprāts.
grūti jau kko te oponēt par apgādi, jo MIDD neguļ 😀
bet es tikai par, ja PGR vai PGV veido no kaujasspējīgiem zemessargiem- nav jēga tērēt līdzekļus, ja galarezultātā zemessargs sāk meklēt kārtējos attaisnojumus.
+
train as you fight…
reku demonstrējums , kā var izskatīties zemītis (it īpaši tāds jau cienījamos gados) ja tu viņam pēkšņi un negaidīti liksi skriet un lēkt ķiverē un bruņuvestē, + pielādētu AK4 ar 4 magām 😀 . Ja tas nav darīts, no sākuma ir baigi grūti (man ar ķiveri atceros pat bija lielas problēmas, krita virsū acīm un sita galvu zemē līdz normāli neiemācījos kā speciāli pielāgot galvai).
Malacis limpene, patīkami vērot kā tu progresē karavīra mākslā, bez jokiem. Tas ko es vienmēr saku kājniekam kareivja amatos jābūt gados jaunam, tad vienmēr var visu ko uzlabot, kas atkarīgs no fiziskās.
Tā nav tikai ”karavīra mākslā”, man pašam civilajā dzīvē daudz jāstrādā ar cilvēkiem un cilvēku grupu vadīšanu, daudzos aspektos tas baigi neatškiras no tās pašas armijas (protams nav tik stingri un nopietni tas viss manā sfērā). Bet var redzēt šo to mācībās kas mani kaitina un tracina, piemēram kad komandieri nepievērš lielu uzmanību tam vai konkrētajam uzdevumam pielikti cilvēki, kuru spējas tam der vislabāk vai galigi neder.
Dažreiz rodas sajūta ”mans kaprālis/seržants ir lohs, es labāk redzu kā darīt, kuriem cilvēkiem likt ko darīt lai efektīvāk viss darbotos” (vispār laikam ZS trūkst komandējosā sastāva kā tāda, un daudzi no tiem kas ir var būt diezgan apšaubāmas kvalitātes) bet nu tajā pašā laikā man pašam nav pietikami daudz velmes un laika lai ietu tur kaprāļa kursos vai vēl jo vairāk, piemācities gadu aizsardzības akadēmijā priekš leitnanta pakāpes. Tā kā es sēdu klusi un neko nesaku, nav man autoritātes un teikšanas.
Šis ir grūti. Ja civilajā esi “čiekurs” un šeit tevi bīda “pampaki”… To tiešām ir grūti pārvārīt. Un atzīmēšu, runa bieži nav par taktiskajām darbībām, bet tīri sadzīviskām. Visas admin lietas, transporti, sadzīve tiek tik debīli organizēta, ka asiņo acis..
kā VB saka, ZS specifika.
Šad tad aizdomājos, kā šo momentu pārvāra LMT viceprezidents un vēl viens otrs pipars, kurš ikdienā kapā stratēģiskajā līmenī.
kā reiz par šo, laiku postenī īsinot, runājām- civilajā mazs priekšnieks, zemessardzes komandieri nepatīk, jo nav pieradis, ka viņu komandē, bet pats vadīt vienību negrib.
viņš man izskaidroja, ka ar katru ir vispirms jāparunā, dažam jāizstāsta vispirms anekdote un tad tik jākomandē. nu, ziniet, nahuj man ņemt uz sevi visādu pekaušu gemorojus, kas nav nekas nopietnāks par “slikts garastāvoklis”?! es arī gribētu, lai mani uzklausa, pačubina, bet diezkāpēc nevienam nav laika…
Par instruktoru autoritāti – viens ir tagad, kad viņš var tevi nolikt peļķē vai dot stulbu pavēli. Cits ir tad, ja viņš sūta tevi tīrīt īstu ugunspunktu, kamēr tev liekas, ka viņş nav pareizi novērtējis situāciju.
Īstenībā, instruktora kapacitāte un autoritāte ir ļoti svarīga, vienkārši, mums viņu trūkst.
pipar… nav runa par laipnu aprunāšanos.. Runa ir par to, ka ja redzi, ka izcili tizli tiek organizētas elementāras admin lietas, gribot negribot rodas šaubas, ka arī militārajā laukā ne viss ir tā, kā jābūt. Un tā ir ļoti slikta tendence. Kas tiešām neraisa savstarpēju uzticību. Pa lielam tu tam pampakam uztici savu dzīvību.
garamgajej, viss, ko Tu saki ir pareizi, bet ja visi sāks šaubīties par komandieru lēmumiem, tad var sanākt vēl lielāks bardaks, jo neviens cits nekomandēs un katrs darīs savas lietas. tā nebūs slikta vienība, tā vispār nebūs vienība. ir forši, ja mums ir instruktori ar autoritāti un pieredzi, bet ko darīt, ja tādu nav un neviens pat negrib izrādīt iniciatīvu, lai sevi izvirzītu kā spējīgāko, kurš lietas spēj kārtot labāk? ir arī grūti ienākt jaunā kolektīvā un pateikt, ka šeit daudzkas ir greizi un vajag kko mainīt. vispār ērtāk ir būt pūpēdim, kaktos pukstēt, bet neko nedarīt.
p.s. personāži un situācija pagrābta no gaisa…
nepiedodami aizmirsi mugursomu tā uz kg 25-30 🙂
Te mērķis uz ko iet 😉
https://trinixy.ru/163941-chellendzh-podtyagivaniya-silovikov-so-snaryazheniem.html
Es gan atzīstos, ka somu vienmēr pakoju minimālistiski un vienīgais, kas to ietekmē ir nevis tik daudz mežā pavadāmo dienu skaits, bet gan paredzamie laika apstākļi.
Cita lieta, ka ammo nav jāstaipa apkārt somā, viss salien uzkabē un transportā.
značit neēd kājnieka maizīti 🙂
Vainīgs, neēdu gan 😀
Manuprāt, jādomā racionāli- ja man personīgi ir jāizvēlas, vai siltināt māju tagad, vai arī apmeklēt liela mēroga mācības, kurās ir skaidri pateikts, ka 3 dienas būs jāsēž postenī- stulbi jāgvelž par vienām un tām pašām nodrāztajām tēmām un jāēd, es izdarīšu izvēli par labu savām interesēm.
Un ja mēs būtu vienā nodaļā, es tev neko nepārmestu.
tā arī rodas pacifisti ar savu pārliecību un grūti viņiem kko pārmest. arī narkomāni ir izdarījuši SAVU izvēli. katrs mēs izdaram savu izvēli. un katrs mēs varam apdirst otru, jo katram ir savi uzskati. viss ir relatīvi. arī ierēdnim, kurš saņem otkatu ir savas intereses, savs pamatojums un grūti kko pārmest…
vai arī varam mīļi palūgt plānotājiem uztaisīt mācības, kur rutīna vs action saliekas pareizā secībā. Jo ja ir tā, kā stāsta, ka kules kasīšana ir regulāra.. tad tiešām nah tērēt laiku naudu un materiālu?
Viņš to negrib saprast, viņš pieņem ierēdniecības izdarības un visu pārējo valstī notiekošo kā pareizu un pieņemamu, ja tā notiek, značit tā jābūt un viss.
kā VB rakstīja par mācību līmeņiem, jādrillē biežāk mazākos mērogos, vienkārši izspēlējot taktiskos vingrinājumus, ja visiem gribās ļoti pavingrot.
ja reālistiski drillē, tad ienaidniekam gan jau ir mērķis iztriekties cauri pretiniekam vismazāk aizķerot viņus. un pati cīņa notiek pārdesmit minūtes vai dažas stundas. toties pati sagatavošanās (apgāde, pārdislokācija, pozīciju sagatavošana…) noris vairākas dienas. iespējams, ka daudzi to vispār nepamana, bet tas ir mega pasākums, lai 1 vai 2 brigādes pārmestu uz viņu pozīcijām. pēc tam apgādes vienībām tupa jāsēž mežā (BSA), jāapsargā sevi un jāgaida izsaukumi uz pārapgādi, kas notiek tikai naktī. vari pamatot, kāpēc šīs vienības varētu nenākt uz mācībām un kādēļ bez viņām varētu iztikt?
p.s. starp citu, kauja apdzīvotā vietā man šķita daudz atraktīvāka, bet ja 48h pirms tam tupa vajadzēs rakt zemi un ierīkot pozīcijas, tad daudzi arī to nespēs pārdzīvot.
varbūt tev lēnām uzausīs gaisma, ka katls vārās par to, ja līdz actionam regulāri netiek tā saucamās kaujas vienības situācijā, kur blakus kaujās PD tīmi. Apgādniekiem apgādnieku liktenis. Tos arī starp citu vajadzētu regulāri patramdīt, lai sargi rutīnu uztver ar prieku un adrenalīnu.
a ko darīt, ka netiek??! pretiniekam nav mērķis izklaidēt zemessargus 😀
starp citu, ZS 1.brigāde strādāja kopā ar SZS brigādi, vienības tika miksētas un mūsējie neizsktījās nemaz tik slikti pēc nostāstiem. kamēr can zaudēja 3 bruņutransportierus, mūsējie pa to laiku pretiniekam noblieza arī 3…
un ja apgādniekam ir apgādnieka liktenis, tad kājiniekam ir kājinieka liktenis- visi ir vienādi, katrs veic savu uzdevumu un trallina savu rutīnu.
no pieredzes- atsēdējām mežā piecas dienas bez nekādas šaušanas- viss slikti? domāju, ka nē, jo visi ievēroja klusuma režīmu, visi bija labi nomaskējušies un bāzes vieta bija izvēlēta ļoti veiksmīgi.
Varbūt te nav runa par to, kas pretiniekam būtu un nebūtu jādara, te ir runa par to, kā būtu plānojamas mācības, kurās iesaista tādus un tādus ZS batus un vienības. Tā acīmredzot ir plānošanas vaina, ja noliek konkrētās vienības vai nu aizmugurē gaidīt ka izsauks kā atbalstu atbalstam vai arī noliek segt mazpisānu flangus, kuros pat vējš negaudo, kur nu vēl pretinieks kādreiz ies. Jā, ir pareizi, ka jāsedz un jābūt rezervē, par to, vēlreiz atkārtojos nav runas, runa ir par to, ka tā bezdarbība, bez kaujas actiona, ir katrās lielajās mācībās, pat vecie buki, kas dien ZS par to ik pa laikam pašķendējas, bet vairums jau ir pieraduši un liek konkrētu mīksto uz to visu situāciju un tik sēž, ēd, guļ, repeat.
aizmirsi pieminēt, liek mežā kluci, repeat 😀
scenārijs ir itkā izstrādāts, bet reizē arī novērotāji strādā reālistiski un ja nobliezts, tad nobliezts- atsēdi savu stundu un tikai tad var reinkarnēties.
lab, manām pļāpām arī uzliekat kādu ticamības koeficientu, jo daudz kas dzirdēts tikai no pļāpām, bet nu pagājušāgada seibrstraiks un šī gada namejs šķita diezgan reālistisks ar visām kara viltībām.
Šeit manāms ZS pārākums un kārtējā ZS specifika, normāls regulārais karavīrs priecātos par zvilnēšanu statikā 🙂
Piekrītu. PD mācību ekšens un skraidīšana ir ikdiena un faktiski rutīna, tāpēc šāda mēroga mācībās negribas par katru cenu rauties pušu un, ja iespējams, var arī pazvilnēt postenī. ZS savukārt parasti mācības apmeklē pietiekami reti, lai būtu izsalkuši pēc tām un grib tās izbaudīt pēc pilnas programmas.
būs Tev taisnība. ja nāk 10 dienas gadā, tad laikam gribas paplosīties.
Nāku stipri vairāk par tām 10 un tāpat actiona trūkst, tas laikam mana batkoma nopelns, rotņiks cenšās, cik nu sanāk, bet nu, nav viss ideāli nekur.
+
Vai man vienīgajam liekas, ka brīvdienu (sestdienas svētdienas) gadā ir divreiz vairāk (100-104 dienas) un līdz ar to 30 dienas ir mazāk kā trešdaļa, nevis divas trešdaļas?
bļ.. nu cik var gaudot.. vajag nākt vairāk uz mācībām, tad rutinēšana liksies kā relakss. neizšāvu nevienu patronu, neredzēju nevienu pretinieku, 30-60km, ko pa šīm dienām varēja paspēt paveikt, vietā nodesoju labi ja 5-6. man pretenziju nav.
šāda mēroga mācības ir eksāmens nevis studijas. arī smirdēt novērošanā ir jāprot. bez ņaudēšanas.
ja neatrodi Skolotāju, tad mēģini to saskatīt katrā pretimnācējā vai notikumā. man šo mācību lielākā atziņa ir, ka miglā optika neko nedod. kādās citās bezjēdzīgās utt. mācībās ieguvu atziņu par vienības personālo drošību – atverot kucēna durvis, ieraudzīju smuku opfor vienību ar stobriem mūsu virzienā, utt.
galu galā tas ir laiks kuru var veltīt pavāroties ar biedriem – gan par tēmu gan beztēmu..
labi teikts, visu cieņu!
es tik piebilstu, ka īstās atziņas nāk pēc nedēļas, kad putas nosēžas.
Kā jau minēju citā atbildē tev, uz mācībām nāku un ļoti regulāri, stipri regulārāk par tām 10+ dienām, acīmredzot manā batā tā kaite ir sena, jau, kopš sākās Krimas hajs, gaidu, kad nu beidzot būs tā diena, kad batiņš vārīsies no realistiskām mācībām, čo ta nesagaidīju. Naudas nav? Batkoms negrib, nespēj?
Es nesaku, ka gribēju nomaukt 60km 3 dienās, es saku, ka gribēju dinamiku, kontaktu ar pretinieku, čmorīt viņu utt. A bet huju, kā parasti nodirnēju pozīcijās, tad mainīju pozīcijas un tā visu laiku.
Vienīgās mācību atziņas – naktī redzēt ir ļoti labi, lai gan tas bija skaidrs jau sen, ka mežā nav ko darīt bez nakts redzamības nakts laikā.
pff.. es to redzu tā:
ir kursi, mācības ar konkrētu mērķi, kurās ir action atbilstoši tēmai – sakari, LKI, žīdene utt. utt.
ir mācības kurās izspēlē konkrētu scenāriju – slēpnis, uzbrukums utt. kur arī visiem tiek action atbilstoši scenārijam.
bet lielajās mācībās ir kā īstā karā – kaujās nepiedalās visa fronte. kontaktā nokļūst tikai atsevišķas vienības. pārējās sedz flangus, gaida rezervē, veic novērošanu, utt. bet tapēc tās ir Lielas mācības, tur jābūt daudziem cilvēkiem. mami vsjakie vazhni :-).
ja mēs atgriežamies realitātē, tad mums vispār jābūt tālā rezervē, jāsargā objekti, jāveic garlaicīga rutīna. normāli, ja ZS nonāk kontaktā ar bruņutehniku, tad mums ir notikušas ļoti lielas – problēmas – PD vienības ir sasistas vai apčakarētas.
folkšturms ir pēdējā aizsardzības līnija nevis pirmā. neatkarīgi no tā ko stāsta tevijassargs.lv. mūsu uzdevums ir maksimāli labi padarīt savu darbu līdz brīdim kad mums būs normāla armija ar OMD.
vēl. ZS ir liela organizācija. ja paliek garlaicīgi, paskaties apkārt uz izaugsmes iespējām – horizontālām (krutāka vienība) vai vertikālām (nodaļnieks, instruktors). ja visslikti.com – varbūt kaimiņu bats nav pārāk tālu un tur zāle zaļāka?
kas man mācībās nepatika – +/- bija zināms cikos kas notiks. atlika tikai nianses kā pretinieka izkārtojums, ekipējuma feils utt. ok, pretiniekam bija iespēja izvēlēties maršrutu. bet iznākums bija jau noteikts.
Lielos vilcienos piekrītu par visu.
Bet ja met folkšturmu pretī ienaidniekam, nevis kratīt mašīnas kontrolposteņos, tad attiecīgi arī darbības gribās, esmu gana izteicies par to, ka šitā ir regulāri, vismaz mana un biedru pieredze tāda ir, neko nevar padarīt.
Jā vecīt… situācija grūta 🙂 sēdēt mežā negribas.. ja trāpi actionā, ar 200% garantiju esi krava 200. Lai ko arī tur yūtubos nerunā zvaigžņotie – spēku un aprīkojuma atšķirība ir tiek liela, ka atliek skaitīt sekundes / minūtes līdz tevi pārtaisa maltajā gaļā.
Mums vēl bija tā, ka ja sliktie sastapās ar ugunspunktu, kuru bija grūti ņemt, jautājumu atrisināja ar uguns atbalstu no huj viņ zin kur noslēptas tehnikas. novērotāji vairs nevarēja paskriet ar “nāves ziņām” 🙂
Atzīšos, arī šī perspektīva nav iepriecinoša, jo fonā tači piedomā, ka konflikta gadījumā neviens tev atdzīvošanās iespēju nepiedāvās.
Azikavēt PD vienības ar landšturmu ir spoža ideja, to gan varētu arī pārsaukt par drošu mešanu nāvē. Nesen strīdējāmies ar VB cik dienā varētu būt 200 / 300 to, ja sākas aktīvs konflikts. Tas ko redzēju pēdējās dienās liek domāt, ka VB versijai nebija taisnība. diemžēl ļoti nebija taisnība. pretiniekiem jābūt līdzvērtīgiem.
protams, zs mira varoņu nāvē, bet arī mūsējie savu daļu no bruņutehnikas novāca. lielākoties mūsējos ieraudzīja termovizoros un pasludināja par mirušiem. es gan nezinu, ja mūsējais sēž ierakumā un bruņutransports , ieraugot termovizorā, uzbliež ar savu stroķi, cik tur reālas iespējas izdzīvot. tomēr reālāk ir ar 50cal uzbliezt pa bruņutransportiera sānu un to krietni sacaurumot ar letālām sekām. arī pretinieka kolonna mūsējos nepamanīja, bet pamauca slēpnim garām, mūsējie dzinās pakaļ un mauca no aizmugures.
civilajiem lasītājiem lūdzu iegriezties šeit un pēc iespējas palīdzēt https://www.zemessargam.lv/jaunumi/kam-tiek-ziedots-6
šeit tikai viens retorisks jautājums. Kurai pusei dzīvā spēka & resursu ir vairāk. Mums vai volodjam? Dažas nomīnusotas bruņutehnikas vienības vs batiņš. (mēs taču zinam cik batiņš spēj ģenerēt kaujas vienības). Un kas būs tālāk ?
Ekzitenciāls jautājums. Pastāv viedoklis, ka vairāk neko nevajag. 5.pants vai nu ieslēgsies vai nē, bet NBS savu būs izdarījuši – okupācija juridiski pierādāma un neapšaubāma. Tālākais nav apspriežams publiski, bet militāri negatīvs piemērs ir Donbasa, militāri pozitīvs SY nemiernieki.
protams.
tiksai šeit paceļas jautājums, ko darīs domājošs ZS x stundā.. ?
varbūt lai koncepcijas autori iet un krīt, lai apstiprinātu okupācijas faktu?
arī tas (okupācijas fiksacija) ir leģitīms un startēģiski svarīgs uzdevums armijai. Diemžēl es kā retrogrāds un oldskul piepe redzu tikai vienu opciju – zs (un vispār karavīrs) drīkst domāt tikai pa ceļam uz uzdevuma veikšanas vietu un tikai par to kā labāk izpildīt pavēli. Ja sāks domāt kategorijās – da nafik tas viss vajadzīgs, es te viņi tur. utt būs bardaks un zaudējumi. Dimežēl domāšanu rāmjos var iedzīt tikai regulārajam karaspēkam, ar zs tas neies cauri – vēl viena ZS specifika.
to zs specifiku vajadzētu lēnām, bet noteikti, delītēt!- cilvēks, kurš uzvelk formu, kļūst par karavīru likuma un reglamenta priekšā. ja vairs nevar savākt 8k, pofig! labāk 3k zs karavīri nekā 8k brīvā laika pavadīšanas klubiņa biedri.
pilnīgi pareizi. Man replika bija, ja ZS redz, ka viņa vienīgais uzdevums ir ar troksni iet bojā un lielo mācību scenāriji to nepārprotmai rāda, tad rodas arī leģitīms jautājums. Kāpēc kungi nav nodrošinājuši puslīdz atbilstošas iespējas (tehnikā, ieročos, apmācībā utt) lai šis actions būtu pēc iespējas
līdzvērtīgs? Proti, ja ir ar ko ierobežot slikto bruņas, rodas varbūtība, ka tevi nemedīs, kā šautuvē – kas paceļ iespējas izdzīvot. mums šeit vairs nav WWII.
Te var būt situācija, ka uz pavēles došanu liela daļa var arī neierasties..
Pipar, arī jaunsargi tagad nēsā latpat formas, pēc tavas loģikas viņus būtu jāņem priekšā tāpat kā ZS? Runa nav par pavēļu pildīšanu, runa ir par apmācību un prasmju līmeni ZS, saliedēto vienību skaitu(0) un ieročiem, ekipējumu(joprojām nepietiekams un, ja ņem vērā Nameja pieredzi, ar kādu te dalās citi, tad arī karošanas nederīgs) – ja no tādiem prasa pēc pilnas programmas, bet neapmāca un neekipē pēc pilnas programmas, tad te rodas, teiksim, tāda kā neliela nodevība no svētozolu birzs priesteru puses.
hmm, jaunsargi ir nepilngadīgi un uz viņiem daudzko var neattiecināt. bet tiem, kuriem ir jau 18+, ir apzinājušies risku un tāpēc arī jāatiecina pilna mēra atbildība.
par ekipējumu un ieročiem- nav tas sliktākais, karojot dienā. iestājoties naktij, liela daļa zs gan var droši doties gulēt, jo nebūs spējīgas karot. kaut ir vienības, kas ar redzmībām ir apgādātas. arī pretinieka novājināšanai ar slēpņiem mazās grupās, ieroči ir- cg, 50cal, snaiperenes… vēl tik mobilu transportu.
apmācība un attieksme pret to varētu būt vislielākā problēma. teorētiski nekādu šķēršļu nevajadzētu būt, bet atrunāšanās iemeslus atrod abas puses. un nevajag te gānīt tikai “svētozolu birzis”. jo… kad mēs dienējām, tad viss bija kruta un pa īstam, a tagad kkāds bērnudārzs 😀
…pret nodaļa (nevis batiņš) šajā gadījumā.
pats jau appmēram zini cik nodaļas / vadus “batiņš” ģenerē. Nevis uz papīra bet reāli uz lauka.
Skaidrs, ka liliputinam ir vairāk dzīvās masas, ko mest pret ložmetējiem.
Man te ienāca prātā, ka ZS resursu varētu saprātīgāk izmantot ne tikai vienkārši aizmugurē sēdēt, putru un ammo pievest, bet arī pielikt lielāku pievienoto vērtību – proti, speciālistu apmācībā. Tā nu ir tā viena lieta, kur zs var turēt savu un ir padaudz speciālistu amati, kuros zs var būt ļoti labi apmācīti, tādā veidā atbrīvotos kaudze PD kājnieku, kas varētu papildināt piļītāju rindas.
IKT laikmetā to tiešām var nomendžēt individa līmenī sekojot viņa kvalifikācijai un piesaistot konkrētam amatam (pat ar rezervi), bet ar to vajag oi kā nodarboties, ja tas notiktu mēs zinātu.
Doma ļoti laba, bet ir bet..
USA dronu operatoru kurss ar visiem diplomiņiem = 6 mēneši aizokeāna valstī. Zini daudzus, kuri spēj tik garu laiku izbrīvēt ?
Šeit atkal ir šķēres.. labs operators saņem labu (ilgu) apmācību. Tas, ka ZS batiņā cep gustavnieku 2 nedēļas nogalēs ir labi exelim un tikai..
Es šo redzu tikai, kā ZS batiņam piesaistītu PD karavīru – speciālistu.
Piesaistam PD spečukus, tad vēl PD kājniekus, beigās no ZS paliek tikai nosakums un tā saucamais folksšturms pārstāj eskistēt ne tikai dzīvē, bet arī uz papīra.
atbilde ir vienkārša. ZS nav un nevar būt NBS mugurkauls. ZS = folkšturms ar atbilstošu apmācību, skānijām un visu pārējo. ZS ir jāsargā statoili un tilti.
Viss ko mēs te tarkšķam ir kā sētas amatieru futbolkomandu sagatavot tā, lai tā varētu spēlēt ar brazīlijas izlasi. Nu nav te variantu.
Katram jādara tas, ko var. Ja svētozoli ir izdomājuši ar PR aizbāzt kaujasspējas, tā ir viņu izvēle. Pārējiem šeit uz to nebūtu jāpavelkas.
un tas, ka izdomāja taisīt latgālē PD batiņu, kurš tākā zem ZS, bat nav ZS nozīmē, ka augšā visu lieliski saprot.
kā arī to, kur ir vieglāk rekrutēt 😉
Nu, salīdzināji Reapera drona pilotu ar, piemēram, DJI drona operatoru 🙂
Bet, pie sava palieku, uzskatu, ka pašreizējā situācijā kā reiz rēķinoties ar iespējamu mil konfliktu ZS būtu jāliek uzsvars uz speciālistiem, nevis gaļu-kājniekiem, speciālisti ir viena lieta, kur ZS var ielikt naudu un dabūt atdevi, jā, 2 nedēļas CG varētu būt, teiksim tā, iesildīšanās, bet tur jau tā lieta, ka pēc tām 2 nedēļām nekas neseko, to var labot.
Ja jau ZS nespēj nodrošināt pilnvērtīgas kājnieku vienības, tad jāmaina koncepts un jāveido mazas, specializētas speciālistu vienības un hit and run grupas slēpņiem.
Galu galā, ja sola Spike un kvadus un 4×4 bruņas, tad to visu var un vajag darīt, pretējā gadījumā tas būs dirsā darbs, materiāls, ieroči, cilvēks, laiks, nauda, valsts padirsta.
lielās līnijās saprotu tā. Speciālists ir kaut kas, kur investē laiku un naudu. Viņu gatavo ilgi. Ja tavs pretinieks ir labi nopakots un profesionāls, tev jābūt tādam pašam vai labākam.
Ja mēs de facto nevaram saliedēt tās pašas primitīvās kājnieku vienības, kur tu redzi iespēju uzburt augsti profecionālus speciālistu tīmus !! mācoties maz un reti? (10-20-30 dienas gadā)
Šeit nevar būt risinājums ārpus fizikas un vesalā saprāta.
Smalkie gadžeti = PD. vienalga vai viņi guļ ādažos vai piekomandēti batiņiem pa visu valsti.
ZS funkcija ir atbalsts. ZS var ņemt pāris simtu Girkinu. Var iesaistīties stihijās, lokālos bardakos. 90tajos varēja operatīvi noķertt jelgavas izmukušos zekus. (Šodien to vairs nevar, jo lai savāktos un apbruņotos un izklīstu pa krustojumiem paies pārāk daudz laika).
Pārējais ir dzeja un PR.
es nepiekrītu garamgajejam, ka zs vajadzētu apsargāt tikai statoilus un tiltus. turklāt te daudzi iečīkstēja, ka mācībās visu laiku jāsēž postenī. bļa, sanāk kkāda pretruna- postenī sēdēt negrib un nespēj, “raujas uz fronti”, bet paši uzstādam, ka jāsargā tilti. tad jautājums,kā esat iedomājušies šos tiltus sargāt??! manā izpratnē tā ir pozīcijas ierīkošana un sēdēšana postenī- akurāt Namejā to ar pilnu plaušu varēja trenēties, bet arī tas ir daudziem daudz par grūtu.
bet es neredzu lielus šķēršļus, lai vidējais zs uztrenētu iemaņas pārgājienam 30km garumā, tad uztaisītu slēpni, pusdienu-dienu tur notupētu, uzšautu un tad notītos. joprojām uzskatu, ka problēma ir attieksmē un nevis laika trūkumā, ekipējumā vai ieročos.
Ir objektīvi jānovērtē kur ZS bataljonā ir nepieciešami PD amati. Katram amatam ir zināms nepieciešamais laiks, lai iegūtu zināšanas un zināms laiks, lai zināšanas uzturētu un papildinātu. Jāņem vērā, ka daļa civilo specialitāšu pārklājās ar militārām specialitātēm.
Es uzskatu, ka ZS ir iespējams uztrenēt darbībai hibrīdkarā. Konvencionālā karā ZS var aizkavēt pretinieka PD vienības, turēt aizsardzību lielās apdzīvotās vietās un veikt partizānu darbību.
ZS ir vieglie kājnieki uz skanijām, apvidus auto, motocikliem, kvadracikliem un bandvageniem. Ja katrs 10x auto ir ar bruņām, tad jau labi.
Manā skatījumā standarta ZS rotā jābūt rotas komandierim un rotas virsseržantam PD. Ja kādā brīdī ir lieki cilvēki, tad var ielikt arī komandiera vietnieku. Vadu komandieri var būt no atvaļinātajiem PD un rezerves virsniekiem (tie atsevišķi jāgatavo).
Par droniem. ZS bataljona jābūt vienai izlūko rotai, kura sastāv no:
1. RECCE vads ar PD komandieri un seržantu.
2. OSINT vienība ar PD komandieri un vietnieku. Zemessargi jāatlasa no civilajiem analītiķiem, mediju pētniekiem, žurnālistiem utt.
3. HUMINT vienība ar PD komandieri un vietnieku. Zemessargi jāatlasa no aptauju veicējiem, pētījumu aģentūrām, marketinga un klientu apkalpošanas speciālistiem u.c. kam pastāvīgi jāstrādā ar klientiem.
3. Tehniskās izlūkošanas vads ar PD komandieri un vietnieku. Te lūk varētu būt arī UAV vienība, radiopārtveršana un ISTAR operatori. Cilvēki jāatlasa no tādiem, kuri arī civilā dzīvē montē kameras, darbojas ar elektroniku, datoriem utt. Drona operatoru var apmācīt arī no ZS.
Kā redzams specializētajās bataljona struktūrās PD ir jau vada līmenī.
Vēl zemāk PD varētu būt rotas uguns atbalstā, kur viens no Spike un RBS-70 apkalpes varētu būt PD.
Reiz jau izteicos, ka ZS ir jāizdala vienības/amati, kuru apmācības intensitāte būtu apmēram kā ASV nacionālai gvardei, t.i. viens vai daži mēneši gadā. Mums valstī ir pietiekami daudz (priekš ZS lieluma) sezonas strādnieku, kuriem objektīvi vairāki mēneši gadā ir vairāk vai mazāk brīvi. Piemēram studentiem divi vasaras mēneši ir brīvi. Daļa laukstrādnieku, ieguves nozares strādnieku, celtnieku, tūrisma jomas darbinieku ziemā nav aizņemti. Piem. manā bij. pašvaldībā kūdras purvā strādā ap 200 cilv., no kuriem kādiem 180 nav ko darīt aptuveni no novembra līdz martam, daļai zemnieku tas pats. Viesu mājas piekrastē gandrīz visas ir ciet no oktobra līdz maijam. Tās dažas, kas strādā, to dara uz pasūtījuma, piem. strādā dažas nedēļas nogales. Pieļauju, ka no tādiem var sakomplektēt ZS bataljona prettanku un pretgaisa aizsardzības vadu, trenējot 2-6 mēnešus gadā.
pipar…. lielās mācības ir labas visiem. Viņas rāda ko var un ko nevar. Šinī gadījumā tev nesanāks eleganti uzšaut un notīties. Arī notīšanās ir jātrennē. Tas, kas ir dabā ir samērā haotiska mukšana. Vienības nav saliedētas, daudzi fiziski nevar ilgi paskriet utt.
Mācībās aizkavēšana parasti izskatās sekojoši. Tiek sataisītas pozīcijas. pretinieks, parasti, ir viens autiņš ar kādiem 4-6 čomiem, kuri paplīkšķina bik pretī, kamēr nodaļa prātīgi tipina uz nākamajām pozīcijām.
Dzīvē – tev mugurā ieskries 1-2 vadi ar agresīviem saliedētiem, pro džekiem. Nekāda nodaļa uz nākamajām pozīcijām netiks.
Tagad sāc tekstu par to, ka no zs jāizmet vecos, jāņem stipros un tādā garā.
De facto aizkavēšanās kaujā piedalās čalis ap 55 g. un aizdusu un jauns puikiņš, kurš tikko beidzis pamatapmācību un nav sācis iet nodaļas līmeni. un kaut kas viņiem pa vidu.
garamgajej, tad atstāj čali ap 55g par sedzēju, kamēr pārējie laižas 😀
bet nav visi veci, arī mēs savos 40+ gados ar uzkabi un ieroci savu kilometru noskrietu. bet tāpēc bataljona līmenī jātrenējas atkāpšanās ar segšanu, ar pēdējo tikšanās vietu, uzkabē, ar ieročiem… tad varētu VISI izskraidīties, izšaudīties un justies laimīgi. un par to neatbild “svētozolu birzs”, bet gan jūsu tuvākie komandieri.
trennējamies. tikai, kad pretī tiek nolikts reāls PD tīms no svešzemēm ar tehnikas atbalstu un krietnā skaitā, kurš mauc savādāk nekā visi pieraduši = iestājas mērens pizģec. Un ja pieliekam vēl īstu mūni, kritušos (stress utjp) iestāsies globāls pizģec.
Kaut kad pamēģini, ja sanāk iespēja. Tad varēsi pārslēgt plati uz bik piezemētāku noti.
abās pusēs ir gan kritušie, gan stress. vienā ir bruņutehnika, bet otrā pārsteiguma moments. gan jau tikai drillējot varēs saprast vajadzīgās slēpņa proporcijas pret pretinieku, kas ļaus komandierim izlemt uzbrukt vai laist garām.
pret ārzemniekiem slēpni neesmu taisījis, bet savā laikā mums mācīja nomīnēt gar ceļa malām, kas vajāšanu krietni apgrūtinātu. mūsdienās varētu izmantot virzienmīnas, arī tās vajāšanas vēlmi krietni atsistu.
p.s. savulaik daudzko esmu mēģinājis, arī skriet bezjēgā pilnā ekipējumā un krietni vairāk par kilometru, tā ka atļaušos plati nepārslēgt, bet gan ieteikt komandieriem komplektēt nodaļas no cilvēkiem ar līdzīgām spējām un drillēt, drillēt un drillēt…
Virzienmīnas vēl jāatnes. Daudziem bija līdzi kaut vai imitācijas?
tu kaut kā atsakies uztvert informāciju par to, ka komandieri komplektē ar cilvēkiem, kurus tur nevajadzētu likt (veci, slikti apmācīti utt) ne aiz labas dzīves.
garamgajej, man grūti komentēt par citiem batiem. mūsējiem kājiniekos vidējais vecums ir diezgan jauns, ar atsevišķiem izņēmumiem.
kas tas bija par ” bruņutransportieri”? Ja poļu Rosomaks vai čehu Pandurs, tad ar nekādu 50. cal tu viņu nenobeigsi. Viņiem bruņa nav tik vārga kā krievu sūdiem no 80. gadiem.
viens no viņiem arī bija. tiešām no sāna nesacaurumotu? vajadzēs nākamreiz novērotājiem aizrādīt! 🙂
Nu, ja pa virsu bija papildus plāksnes, tad varētu būt, ka jamam bija 360 aizsardzība pret 50cal. Purnā tad kaut kas pabiezāks vēl varētu būt, nezinu, neesmu pētījis. Bet, ja viena kārta plika bleķa, bez kompozītplāksnēm, tad ietu cauri gan jau ka.
VB nebija taisnība tika vienā – 300 nebūtu vispār.
Tuvākais piemērs no kā atsperties
https://en.wikipedia.org/wiki/Casualties_of_the_Ukrainian_crisis
mums nebūs pozīciju karš, kur visi ierakušies blindāžās un apmainās ar artilēriju (neesošu).
Es vairāk redzu dažas vienlaicīgas ilovaiskas. Ja varētu izdalīt tur ģenerētos zaudējumus uz dienām – cipari būtu gauži bēdīgāki.
Te būtu jāņem vērā atšķirīgo kaujas vidi. LV nav labvēlīga artilērijas uguns koriģēšanai arī aviācijas darbība ir stipri ir atkarīga no laikapstākļiem un gadalaika.
kā viens PD čiekurs stāstīja, RU nav atcelta artilērijas doktrīna. strādā pa kvadrātiem. Un ir tabulas cik šāviņi kvadrātā tiek, kājnieku, motorizētajām vai mehanizētajām vienībām. Secinu, neviens neko diži nekoriģēs. Izmauks vagonu ar šāviņiem pa kvadrātu un uzliks neķļīti.
UA piemērs pierobežā šo apliecina. Nonesa ar gradiem visu, ko vajadzēja.
Protams, ja sēdi nopietnās pozīcijās, izredzes aug, taču dinamiskā vidē nopietni nocietinājumi nesanāk.
Hmm: “Bet ja met folkšturmu pretī ienaidniekam, nevis kratīt mašīnas kontrolposteņos, tad attiecīgi arī darbības gribās, ”
priecājies, šai karā paliki dzīvs 😀
maz action?
kas Tev traucēja pieteikties bn viskrutākajā vienībā? cik zinu, daudzos bn tur joprojām ir vakances – iespējams, arī Tavējā. ej, piesakies. uzlec augstāk par savu dirsu. veiksmi! 😀 ;-).
Es neesmu prostitūta lai mainītu vienības 😉
interesants skats uz dzīvi 🙂 . tad nesūdzies, ka sex vienveidīgs 😉
Tā atrodos publiskā diskusiju telpā, tad atzīstu gan savu, gan citu tiesības uz viedokli, kas var atšķirties, izskatās, ka tev ar to varētu būt grūtības.
Mans viedoklis balstās faktā, ka, pagaidām, ZS tiek doti tādi uzdevumi, kādi tiek doti, izejot no tiem, attiecīgi uzskatu, ka apmācību process, vismaz manā pieredzē, lielajās mācībās aprobežojas ar bezdarbību. Vai nu tu to neredzi manās rindās vai arī nevēlies redzēt un paliec pie sava.
Man augstā vērtē ir tāda lieta kā lojalitāte gan pret dienesta biedriem, gan pret deleģēto amatu, iet un skraidīt kā marta runcim pa dažādām vienībām un tad mukt uz nākamo, kad vecajā apnicis vai viss ir slikti, tā nav problēmu risināšana, tā ir bēgšana no problēmu risināšanas.
Vispār jau rotācija ir veselīgs un PD obligāts process, ja esi komandieris, ja esi tikai speciālists tad drīzāk nē.
PD jā, ZS gan, ņemot vērā to, ka teritoriāls spēks, mētāties pa batiem laikam nesanāks.
viss ok – Tavs viedoklis ir man pieņemams un respektējams 🙂 .
vnk kad man liekas ka armija ir jocīga padarīšana, palasu Šveiku un viss nostājas savā vietā 😀 .
+100
ir aizdomas, ka zini grāmatu no galvas 🙂
Hehe, nu, tik traki manā batā arī nav 😀
Ir atšķirība starp “gaudošanu” un faktu konstatēšanu. 6 gados ar pārtraukumu esmu to sapratis- ka tas vienkārši ir zemē nomests laiks, ja tas atkārtojās gadu no gada. Viss atkarīgs no apstākļiem 🙂
Principā arī ja kauja nenotiek, vienībai ir ko darīt – pilnveidot aizsardzības pozīcijas.
slikti, ka lielākoties nedrīkst rakties, jo zemju īpašnieki neatļauj.
Garāmgājēj – nu bet es tiešit to arī saku, ka ja būtu gribēšana, tad speciālistu apmācībai, kvalifikācijas uzturēšanai un celšanai tās dienas atrastos un tiktu veltīts laiks zinību apgūšanai.
6 mēneši nevienu laikam ka nemācīs, tas skaidrs, labākajā gadījumā, ko varētu izraut, būtu pāris mēneši kopumā viena gada laikā secīgi pa 2-4 nedēļu blokiem.
un katru gadu konkrētas dienas pārapmācība… šis gan kaut kā nav dzirdēts.
zaharčenko – fsjo.
https://meduza.io/news/2018/08/31/glava-dnr-aleksandr-zaharchenko-pogib-pri-vzryve-u-kafe-separ-v-donetske
oj, tagad visi labi zināmie separi ir reāli beigti
Nu, Plotņickis (LNR) pa tīro nosvīdis, dzīvs un vesels. Interesanti, kurš būs DNR vietā. Vērts pievērst uzmanību šim darbonim- Hodakovskij
oficiāli jau tā kā RU ķurķī. Kā tur ir patiesībā… hvz.
Šādus putnus krātiņos netur
https://www.dialog.ua/ukraine/158333_1534524245
un dzīvus, īsti arī neatstāj… laiks rādīs.
Plotņickis īpašs gadījums, tāda žurka…
Viņi paši nelemj par sevi – kā garās, spalvainās rokas izdarīs, tā būs…