Kļūt vai nebūt, tāds ir jautājums


[..] Оставшиеся в стороне страны будут все больше отставать от лидеров по уровню, качеству и продолжительности жизни с риском отстать окончательно и превратиться в failed states. Их суверенитет будет носить в значительной степени иллюзорный характер, т.к. все основные экономические решения будут приниматься без их участия и без учета их интересов. [..]

avots

vara bungas: No pončo un bivibagiem pārslēgsimies uz augtākām matērijām. Raksts ir no sērijas must read, jo satur informācijas minimumu ar ko šodien  jāoperē izglītotam cilvēkam, kādi visi mēs, neapšaubāmi,  esam 🙂   Lai gan runa rakstā nav par AI vadītu bruņojumu un ieročiem , tomēr vēsture liecina, ka  pasaules  tehnoloģiskās iekārtas nomaiņas procesi  notiek vispirms militāristu vadībā, tādēļ iedzīvotāji par to tiek mazāk informēti.  Raksts ir veidots no RU pozīcijām, tādēļ to izlasot  nostiprinās pārliecība, ka daudzām valstīm neizdosies izdzīvot ārpus savienībām, kas nodrošina pieeju  militārā pielietojuma AI vadītām destruktīvām  tehnoloģijām. Haubices un tanki būs kā papīra karte navigatoru laikmetā,  sekundārs risinājums, kas pagaidām jātur pa rokai.

[..] Едва начавшись, новая гонка уже не уступает ядерной и ракетной гонкам XX века по масштабу инвестиций, которые при этом продолжают расти двузначными темпами. [..]

44 domas par “Kļūt vai nebūt, tāds ir jautājums

  1. Superdīvains prātojums:

    На протяжении всей известной истории вплоть до последней трети XX века население Земли росло приблизительно по гиперболе: ∞ (t0 – t) –1 с точкой сингулярности t0 ≈ 2026 г. [17]. Затем гиперболический рост начал замедляться, и примерно с 2000 г., относительный темп роста населения постоянно снижается. Можно трактовать этот факт как свидетельство того, что текущий технологический уклад исчерпал свой потенциал и больше не в состоянии поддерживать прежние темпы роста.

    ņemot vērā ka pieaugumu taču nodrošināja tieši mazattīstītās, bet “fertilās” valstis. Tām pārejot attīstīto godā, dzimstība automātiski samazinās.

    • Mēs arī būtu izcili fertīli, ja nebūtu pensiju sistēmas, bet tieši tik lielā mērā cik mutes spētu pabarot līdz viņu pirmajai algai. Ilgas un bezjedzīgas studēšanas un auklēšanas līdz 25 gv nebūtu. Bet ko nu vairs.

      • Ne tikai pensiju sistēmas, bet arī šauru un dārgu dzīvoklīšu, “karjeras” un tai obligātā patērēšanas līmeņa, kurš jānodrošina arī bērniem. Urbanizācija un “fertilitāte” savstarpēji izslēdz viena otru.

      • Tas saucas “demogrāfiskā pāreja” un ir galvenokārt saistīta ar urbanizēto dzīvesveidu. Piemēram, Latvijā demogrāfiskā pāreja sākās 19.gs. beigās un 20. gs. sākumā.

  2. “По мнению автора, российская стратегия должна предусматривать создание нескольких десятков высокотехнологичных компаний с оборотами каждая в десятки миллиардов долларов, входящих в мировую экономическую элиту — список Forbes Global 2000. ” – loti pas ar straujo krievijas pašizolāciju pirmkārt tajā pašā IT jomā, zinātnes rezultātu apmaiņā (tā nu masveidā ir “spiegošana”) un automātisko “ņevijezdnij” statusu vairumā “kantoru”

  3. Vispims jāvienojas, ko uzskatīt par ‘failed state’. Laikam Krievija ar to domā tādas, kuras nav pilnībā suverēnas pieņemt ekonomiskus lēmumus, kas tās ietekmē (tipa, ES mazās dalībvalstis). Man gan šķiet, ka pati Krievija ir neizdevusies valsts, jo tās rīcība, tostarp ekonomikas jomā ir kaitējoša pašu iedzīvotāju vairumam. Līdzīgi kā Ziemeļkorejā – kāds labums no augstceltnēm galvaspilsētas centrā, ja vairums iedzīvotāju dzīvo badā?!

    • Daudz kas atkarīgs no tā kādus mērķus valstij jāsasniedz, lai pastāvētu. Līdzināt piemēram 3B ar RU nebūtu pareizi, katrai sava mēraukla. Ja RU redz sevi kā imperiju, tai jāpierada spēju ģenerēt pievilkšanas spēku tsk ar militāriem paņēmieniem vai jāsamierinās ar reģionālās lielvalsts statusu, ko var uzskatīt par failed impēriju. Mums jānodrošina ilgtspēju etniski un kulturāli, viss kas būs mazāk par to, būs izgāzusies cilts. ZKoreja ir CN sociālais eksperiments to nav ar ko salīdzināt.

      • Tātad Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Francija, Vācija, Nīderlande ir neizdevušās valstis, jo atteicās no kolonijām, zaudēja impērijas statusu un kļuva par kaut kādām utainām, smirdīgām, nožēlojāmām ‘reģionālām lielvalstīm’? Krievijas prezidents pat pie viena galda nesēdētu ar AK karalieni, jo tas būtu viņam pazemojoši?
        Manuprāt, impēriskas ambīcijas nav korekts mērķis, lai valsts pastāvētu.

        • Domāju Portugāles monarhi kapā griežās redzot kādā stāvoklī ir viņu karaliste 🙂 Manā pagāniskā skatījumā cilvēku pasaule neko neatšķiras no dzīvnieku pasaules. Dzīvojam baros (jo lielāks jo labāks) dalam medību teritoriju ar citiem bariem, jo lielāku areālu aizņemam, jo labāk, attiecīgi barvedim jābūt agresīvam un spēcīgam, citādi savējie apēdīs. Un tā katrs bars aug un pievieno citu arēālus, kamērt to kāds aptur. Tad ir plato līdz konkurents paliks vājāks. Ja esam mazi, mums jābūt ļoti indīgiem, kā čečeņi piemēram.

          • Ne visi dzīvnieki dzīvo baros un ne visi dzīvnieki medī. Un arī medījošiem bara dzīvniekiem sociālā struktūra ir atšķirīga. Turklāt neviens dzīvnieku bars netiecas augt pēc iespējas lielāks (izņemot skudras un termītus) un aizņemt pēc iespējas lielāku teritoriju. Pat vilkiem, par ko tu droši vien domā, medību teritorija nepārsniedz noteiktu lielumu, kas saistīts ar viņu spējām to kontrolēt.
            Ar medīšanu tu droši vien domā laupīšanu un savu dabisko resursu ekstensīvu izmantošanu, tipa mongoļu tatāru impērija vai valsts, kas izveidojās pēc tās? Mūsdienās gan pieņemts uzskatīt, ka sabiedrības ilgtspējību nodrošina intensīva ražošana ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību, kā arī virkne citu faktoru, tai skaitā sociālajā jomā.
            Ja jau valsts pastāvēšanai ir lietderīgi augt aizvien lielākai, tad kāpēc ikviena cilvēces vēsturē pastāvējusī impērija ir sabrukusi? Un ja tā ir noticis visu laiku, kāda garantija, ka līdzšinējās valstis ar impēriskām ambīcijām nepiedzīvos tādu pašu likteni?

            • Tā kā tā ir tikai metafora, tad apstāsimies pie kritērija – spēja kontrolēt teritoriju. Ļoti labs rādītājs. Jā spēja ir lielāka kā teritorija, rodas pamatots kārdinājums paplašināt teritoriju, nevis ierobežot spēju. Tie kas vairāk nejaudā paplašināties, lai laupītu (zaudē kontroli par teritoriju) un izsmēluši dabas resursus, attīsta ražošanu ar augstu pievienoto vērtību (Japāna). Bet labprātīgi, bez spiestas vajadzības to diez vai kāds darītu, cilvēks slinks pēc savas dabas.

              • Viena no militāri spēcīgām valstīm Šveice kontroli pār savu teritoriju nezaudēja. Dabas resursu Alpu kalnos nav ļoti daudz. Taču kopš 1815. gada nav piedalījusies karos, kas norisinājušies Eiropā, nav centusies nevienu aplaupīt, kā arī nav iesaistījusies starptautiskās militārās apvienībās. Dīvaiņi, vai ne? Droši vien citplanētieši, jo nedzīvo pēc šās planētas dzīvnieku likumiem.

                • Tak sen zināms, ka tur valda reptiloīdi. Par to neaplaupīšanu… Šveicieši gadsimtiem kopš viduslaikiem ir slaveni kā perfekti algotņi, kas izkarojās pa visu Eiropu, absolūti ciniski, visās pusēs. Arī tagad Šveices aizsardzība ir ideālā stāvoklī un pilnībā atbilst tās nelielai teritorijai (mazāka par LV) ar saržģītu reljefu. Par banksteriem pat nerunāsim. Tā kā vajag citu kontrargumentu.

    • kaut kā jau mēģina attaisnot savas valsts eksistence un pastāvoša iekārta……kā VB apakšā minēja, krieviem tā valsts jēga ļoti atškiras no mūsējās. Tāda sajūta, ka standarta filozofija tur ir : ”vienalga ja tev nav naudas, visur valda korupcija un tu nevari nedz normāli ceļot vai mācīties ārzamēs, galvenais lai tavas valsts armijai ir liels tanks ar kuru var baidīt citas valstis”. Vismaz Rus patriotu vidū šo var bieži novērot.

  4. Autors neņem vērā ar datoru jaudas palielināšanās saistītās elektroenerģijas izmaksas.
    Autors kā pamatojumu šim un tam visai nekritiski izvēlas tā saucamo Mūra likumu, kas vispār nav nekāds likums, bet tikai vēsturisks novērojums.
    Autors, šķiet, uzskata, ka mākslīgā intelekta veiktā programmēšana ir tas pats, ko dara cilvēki – programmētāji. Bet atšķirība ir tik ļoti liela, ka pat grūti iedomāties salīdzinājumu. Ja, teiksim, cilvēks programmētājs spēj izdomāt un realizēt pasarežģītu algoritmu 1-10 piegājienos, mākslīgajam intelektam vajadzēs ļoti, ļoti daudz mēģinājumu. To var lietot procesos, kur drīkst kļūdīties. Bet ja nedrīkst?
    Nav jau nekas nepareizs viņa vēlmē Krievijai attīstīt lielas kompānijas mākslīgā intelekta virzienā. Bet vai viņi to tajā valstī vispār spēj izdarīt un vēl dabūt pircējus no ārzemēm saviem produktiem?
    To visu ņemot vērā, rodas sajūta, ka autors nodarbojas ar lobismu.

    • Iespējams, lai gan ko tur lobēt jau izlemtus jautājumus. RU gatava iekapsulēties, ja neizdosies intelektuāla savienība ar CN. Kas attiecas uz Deep learning progress ir straujšs un drīz par šo tēmu runāsim ļoti daudz. Mūra novērojuma piesaukšana šajā rakstā manuprāt ir ilustratīva – demonstrē ka civēki fiziski netiek līdzi tām skaitļošanas jaudām, kas ir to rīčībā. Piemērs mēs paši, kas vidusmērā neizmanto pat desmitdaļu no tiem skaitļošanas resursiem, kas katram ir viedtāluņos, PC, klēpjdatoros utml. Saražot protam, efktīvi izmantot vairs nē (mining, spēlītes, HD porn, kas vēl?). Te arī būs vieta AI, saprogrammēt kaujas dronu drīz būs par maz, vajadzēs ļaut tam pašam risināt problēmas.

      • Būs interesanti.
        Situācija X. Mākslīgais intelekts saprogrammē kaujas dronu. Testi veiksmīgi, viss OK. Kaujas apstākļos šis nošauj dažus savējos. Kurš vainīgs? Mākslīgais intelekts. OK, ko darīt tālāk?

        • Konstatēt trūkumu. Novērst. Ja tu zinātu cik bieži humanoīdi no vienas karojošās puses apšauj viens otru un neko nevar padarīt – cilvēciskais faktors 🙂 Mākslīgā intelekta kļūmes ir stabils pamats uzlabojumiem, pat ieguldījums drošībā, ar cilvēku tas nestrādā – apkārtraksti un standart operational procedures neko negarantē pret muļķi, kuru netrūkst. Cilvēkam gan var iedrillēt, bet tas ir dārgi un laikietilpīgi.

          • Par laimi, nezinu vis 🙂
            Nelaime tā, ka algoritmu izgudrojis pats AI (artificial intelligence). Ej tu viņam paskaidro, ka, lūk, draudziņ, kļūdījies. Varēt jau var, tikai vajag sagatavot milzīgu datu kopu AI apmācīšanai. To vairs AI nedarīs. Tam vajadzēs ļoti labus speciālistus – cilvēkus. Tādus, kas spēs identificēt pazīmes, kāpēc AI sajaucis savējos ar svešajiem un spēs to pārvērst milzīgā, kvalitatīvā datu kopā AI apmācīšanai. Bet to būs maz, viņi būs dārgi un nāks komplektā ar cilvēcisko faktoru.
            Es nesaku, ka to nevajag darīt. Vajag, citādi to izdarīs ienaidnieks un pat nebūs skaidrs, kādas ir viņa spējas un iespējas. Tikai norādu, ka arī šis risinājums būs dārgs un laikietilpīgs. Varbūt pat pārāk.
            Mana personīgā pārliecība ir, ka AI bez cilvēka, attiecīgi arī cilvēciskā faktora un kļūdām iztikt nevarēs. Vismaz vēl ļoti ilgu laiku.

            • kaut kad 14. gada Namejā kādus 30m no mums sakustējās krūmi. visi draudzīgi, bez pavēles tai virzienā iebliezām pa pus aptverei no m45. no krūma izlīda nīgrs kontroles virsnieks ar mūsu komandieri. mums tās bija pirmās mācības, situācija bija stresaina, laiks drausmīgi karsts + jau bija notikuši kādi 3 kontakti.

              reālās sistēmās ir grūti novilkt striktu robežu. AI uzvedīsies tā kā būs apmācīts uzvesties. būs ielikts, ka pretinieka iznīcināšana ir daudz svarīgāka par precīzu identifikāciju – tad arī bliezīs. galu galā ir jāievēro ne tikai ceļu satiksmes noteikumi. arī karā tev jāatrodas pareizā vietā un pareizā laikā. ja tas nesanāk, tad pašam jādomā kā droši nokļūt atpakaļ.

        • Vai nu izskaitļots kā ar akmens laikmeta kara paņēmieniem piebeigt varenu kodollielvalsti!😄😄

    • Pārēja uz kvantu datoriem būtiski palielinās skaitļošanas ātrumu ar mazāku enerģijas patēriņu.
      MI jādod iespēja kļūdīties simulatīvā vidē un vēlāk poligonā. Piem. jaunākais Alpha Go Zero vispār nemācījās poligonā, bet tikai dažas stundas spēlēja pret sevi pašu (stimulētā apmācība). Dažu stundu laikā tas simulēja 1600 gadus cilvēka spēlēšanu un pārspēja cilvēku visos gadījumos un citas iepriekš taisītās programmas.

      • Šahā ir izslēgti negaidīti notikumi, jo spēles likumi, laukumu skaits un to atrašanās vieta, kauliņu skaits ir strikti noteikti. Šahā bandinieks pat nevar saslimt vai izmežģīt potīti.

      • Go spēles noteikumi ir ārkārtīgi vienkārši. Ja tam nespētu uzbūvēt attiecīgu MI, tā būtu kaunpilna izgāšanās.
        Lai vai kā, tos kvantu datorus kādam jābūvē, jāprogrammē, jāgatavo testa piemērus, jālabo tos, jāpārbauda rezultāti utt. Cilvēku, kuri to spēj, nekad nebūs ļoti daudz un viņi vienmēr maksās ļoti dārgi.

          • Tur vajag zinātnisko potenciālu, naudu un motivāciju, visi šie faktori laikam ir tikai ASV un Ķīnai. Laikam jāfano par ASV.

              • ES ļoti daudz diskutē par ētiku, par letālu MI sistēmu liegumu, diskriminācijas nepieļaušanu MI sistēmās utt. Par ieročiem ES līmenī runāt šobrīd ir sliktais tonis.

                • MI nedrīkst nevienu diskriminēt pēc rases, dzimuma, seksulaitāte u.c. pazīmēm. jāšauj nost visi.

                  • nevaru atrasat to rakstu, bet bija par noziedzības prognozēšanu kādā US štatā ar prognozēšanas programmatūras palīdzību. visi bija laimīgi par sistēmas darbību līdz brīdim kad pamanīja, ka sistēma par potenciālajiem noziedzniekiem (recidīvi) ar lielāku varbūtību uzrādīja krāsainos. lieki teikt, ka tika paņemti pie dziesmas izstrādātāji, štata vadība utt. pieņemu, ka sistēma tika padarīta tolerantāka, bet vai tā palika tik korekta kā līdz šim?

  5. Kopumā MI tiešām radikāli mainīs ekonomisko modeli un līdz ar to arī visu sabiedrību tuvākajos 20-30 gados. Kas spēs ielekt “vilcienā” – dzīvos labi. Kas nespēs – atpaliks tāpat kā Ķīna 19. gs., tikai šoreiz dažu desmitgažu laikā.

  6. ja būtu kā vecos laikos, viss būtu vienkārši – izgudroju ložmetēju un iekaroju visas papuasu zemes. kamēr nebūs izgudrota galīga atbilde atomieročiem, tikmēr tā arī šūposimies. šobrīd var dzīvot viduslaikos, ja ir atombumbas, kuras uzspridzinot savā teritorijā, var izbeigt planētas pastāvēšanu.

    • Jāpārbauda dati. Pārāk labi izskatās pie 1-2% IKP pieauguma.
      Jā, ja tiešām iet labi, tad bruņosies, biedēs, pirks ietekmi, rīkos revolūcijas, zags noslēpumus utt.

      • ru ikp pieaugums ~1,7-2%, inflācija ~3%, budžeta pārpalikums 2,5%.
        LV ikp pieaugums ~4.9%, inflācija ~2.6%, budžeta deficīts plānots ~1%.
        ru iedzīvotāji paliek nabadzīgāki, toties atliek naudiņu… mēs otrādi.

Leave a reply to Truecounter (@truecounter) Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.