Vovkulaks

vara bungas: 14. martā  UA diezgan pieticīgi nosvinēja Brīvprātīgo dienu (nejaukt ar civiliem volontieriem), jo īpaši ņemot vērā ka tā ir piektā zemessardzes izveidošanas gadadiena . Manuprāt šie vīri nav pienācigi novērtēti no UA valsts un sabiedrības puses, galvenokārt tādēļ, ka izgaismoja profesionālo karavīru kastas profesionālo mazspēju situācijā, kad politiķi svārstās dot pavēles, bet rīcība nepieciešama nekavējoties. Savukārt daļa sabiedrības  tendēta noniecināt pirmo brīvprātīgo devumu, jo paši nespēja saņemties un izkāpt no komforta zonas, lai nostātos  viņiem līdzās. Kuram gan patīk atgādinājumu par izrādito gļēvumu vai nespēku. Zīmīgi, ka pirmos UA brīvprātīgos karavīrus sāka organizēt IeM nevis AM.  ATO neskaitījās karš, lai gan kritušo bija kā kārtīgā karā un arī  kara smagāko posmu uzvarēja zemessardzes  vienības, kas nebija   ne plānotas, ne cerētas, ne gatavotas.  Labi, ka vīriem bija apņēmība, spīts un resursi, lai atstātu mājas un liktu lietā sav`as reguārajā karaspēkā iegūtās militārās zināšanas nejautājot kādas kompensācijas viņiem par to pienāksies. Ir ko padomāt arī mums visiem.

Viena no brīvprātīgajiem  Andrija “Beka” Kudabekova  stāsts kopš Maidana barikādēm un kaujas pieredzes graudi :

 

video zemāk ir Ok, lai gan izskatās ka nav.

“Beka” pārdomas par partizānu karu VB brīvajā tulkojumā:

“[..] Блин, ну не хотел я давать бесплатные советы… Вроде все уже взрослые и казалось бы всё знают…

bet bļāviens, kad no pieaugušiem vīriem dzirdu, ka lūk  plāns ir paņemt sev līdzi pāris cūkpurņus un varonīgi krist, jo neesmu vairs tik sprigans, lai slapstītos pa mežiem …

Veči, nevajag skraidīt pa mežiem,  labāk dzīvojiet mierīgi pilsētās un vispirms  domājiet kā  kļūt noderīgam un kur iet. Banāli, protams, bet dažos vārdos:

1) Viens ir karotājs! Labāk būt vienam nekā kopā art tādu vai tādiem, kas pievīls vai nobīsies. Divu-trīs  partizānu grupas ideāla kombinācija.

2) Jūsu  vienīgā priekšrocība – apvidus pārzināšana.

3) Uguns kontaktu ilgstoši nekad neturpiniet , ja pretinieks ir skaitliski pārāks vai tam var ātri pienākt papildspēki. Daži TĒMĒTI šāvieni un atkāpšanās.

4) “Dejo  kā taurenis, dzel kā bite” teica  Mohameds Ali, bet lābāk dzel kā lapsene. Iedzēl-aizlido-izdzīvo. Tu neesi bruņinieks spilgtās bruņās un baltos cimdos.

5) Vienmēr sagatavo ātrās un slēptās atkāpšanās ceļus. Pilsētā, mežā, purvā, ezerā.  Vienalga kas, slēpes, mopēds, auto, laiva vai ponijs – galvenais ir ātri nozust.

6) Uzbrūc tur, kur pretinieks tevi negaida. Uzbrūc visur, uzbrūc vienmēr. Uzbrūc tā, lai pretinieks nevarētu mierīgi ne paēst, ne pačurāt, ne muti nomazgāt. Tā, lai tas ir visu laiku pastāvīgā spriedzē.

7) Nepieņem kauju tuvajās distancēs, ja tevi neapdraud pretinieka netiešā uguns atbalsta ieroči.  Pie katras izdevības izmanto virzienmīnas vai fugasus. Pretinieks tevi neredz, tu nosaki uguns atklāšanas distanci un vari aiziet bez zaudējumiem.

8) Neriskē ar civilo dzīvībām. Neizmanto nevadāmas mīnas vai fugasus. Tā ir tava zeme,  tavi atbalstītāji un tu esi partizāns nevis bandīts.

9) Izmanto jaunākās tehnoloģijas.  Aprīko savu māju ar ārejiem IR devējiem un novērošanas kamerām, kas ļaus savlaicīgi atklāt tuvojošos  trieciengrupu, atvairīt pirmo iebrukuma mēģinājumu un atkāpties izmantojot haosu.

10) Neglabā savās mājās neko kompromitējošu, netici nevienam, nebaidies.

Мир вашему дому! [..]”

Андрей (Бек) Кудабеков

vēl

16 thoughts on “Vovkulaks

  1. Piezīme. Tīrs cilvēku grupa bieži nav veiksmīga gadījumam, ja ilgstoši jāturas kopā autonomi. Šādā grupā divi bieži sāk aprunāt trešo. Labāk vai nu divi, vai nu četri.

  2. Paldies, ka te ir ievietots ieteikums nelietot nevadāmās mīnas jeb nemīnēt savu zemi, pa kuru staigā arī civilpersonas.

    Sevišķi jau uzmanību pievērš, ka šajā gadījumā tas balstīts ne vien uz starptautiskiem tiesību aktiem, kas rakstīti ar civiliedzīvotāju asiņu jūru (kas militāristiem var būt pilnīgi vienaldzīgi), bet nācis no pašu militārpersonu puses.

    • Neviens ieteikums nav universāls. Tas ko nav ieteicams darīt partizāniem, ne katrā gadījumā attiecas uz regulāro karaspēku, kuram ir iestrādātas attiecīgās mīnu lauku izlikšanas un dokumentēšanas procedūras. Ja godīgi neizprotu tavas rūpes par sēņotāju drošību PĒC okupācijas, tikpat labi civiliedzīvotāji var ciest no okupantu kasešu bumbām (RU nav pievienojusies aizliegumam), PK mīnām vai citas nesprāgušās munīcijas. Bet mēs tādi cēli, baltos cimdos paukosim ar kreiso roku aiz muguras… Ja mīnu lauks palīdz aizsargāt pozīciju to ir jālieto un piekāst man sēņu mērces trūkumu PĒC kara. Mūsdienu atmīnēšanas tehnika un paņēmieni ļauj novērst civilajiem neērtības un ierobežojumus līdz minimumam. Ta būs uzvarētāja problēma. Autora piezīme manā skatījumā vairāk vērsta uz improvizētām (slazdu) sprāgstošām ierīcēm, kas turklāt NAV tieši aizliegtas starptautiski.

      • Ja jau mīnu lauku problēma ir saskatāma kā aktuāla tikai pēc okupācijas, tad rodas retorisks jautājums, kāda no tiem laukiem vispār ir bijusi jēga?!

        Taču nesākšu strīdēties. Katrs tic tam, kam grib ticēt.
        Es tikai izteicu pateicību, ka te ir ievietots tāds ieteikums no Ukrainas kara pieredzes, kas nav pilnībā atbilstīgs šajā vietnē paustajai pārliecībai.

        • VB tusē vecās 90-s gadu raudzes plūrālisti. Tev ir kāds sakars ar militāro tēmu? Spriežot pēc jautājuma nav. Tas nav nekas slikts, man piemēram nav muzikālās izglītības un dzirdes tādēļ diezgan reti dalos ar savu viedokli simfoniskā orķestra čatos. Autora ieteikums adresēts partizānu šūnai un šajā kontekstā pat es to drīzāk atbalstu. Tomer PK mīnu pielietojuma efekts ir daudz plašāks par norauto kāju, galvenais – pretinieka pārvietošanās aizkavēšana, laika iegūšana, kas mūsu gadījumā vispār ir uzdevums Nr.1. Laiku iegūst nevis tādēļ ka pretinieka karavīri sprāgst kā petardes, bet tādēļ ka pirms katra manevra viņiem jāplāno un jāvēic inženieru izlūkošanu un ja vajag atmīnēšanas pasākumus. Te vērtīga instruktāža
          https://varabungas.camp/2014/08/21/inzeniertehnisko-skerslu-ietekme-uz-izlukpatrulas-parvietosanas-taktiku/

          • Ja tu raksti internetā, tad nevajadzētu dusmoties, ka kādreiz te iekomentē arī cilvēki, kuri neatbalsta tavu nostāju. Deviņdesmitie gadi ir pagājuši; necīnies jel ar internetu. Ja tas rada diskomfortu, var taču viegli nobloķēt visus vai atsevišķus komentētājus savai vietnei.

            Manuprāt, blakus Ostrovai un Pleskavai mūsdienu situācijā kā “petardes” (cik jauks deminutīvs…) drīzāk var sprāgt nevis pretinieka karavīri, bet gan civiliedzīvotāji savā dzimtajā zemē. Manuprāt, tas ir svarīgi, un līdzīga vēsts ir arī šim Andrejam Kudabekovam.

            • Zinot kas notiek/notika visās teritorijās kur ir karojusi krievu armija, mūsu izliktās mīnas būtu mazākā no civiliedzīvotāju problēmas vai raizēm. Nesprāgusī munīcija par pati par sevi būs daudz lielāka problēma, kā arī krievi nežēlos lietot savas vecās mīnas ja vien tas viņiem dos pārākumu.

              Pietam mūsdienu modernās kājnieku izliktās mīnas sen nav tādas, kādas tās bija otrajā pasaules karā vai Vjetnamā (un neviens šeit nav atbalstījis Latvijas armijai pirkt vecā tipa mīnas no tiem laikiem). Kā jau nesen ieliktajā rakstā par jaunākajām Somijas mīnām tika minēts, tās var ieprogrammēt pašiznīcināties pēc noteikta laika (vairāki modeļi to pat dara automātiski), līdz ar to tavis minētā problēma reāli pazūd. Protams tas ir fakts ko vairākums cilvēku vienkārši nezina ko par militāro tematu daudz neko nelasa un neintersējās, zin tikai to ko redz filmās un ko piemin pop-kultūrā.

              Plus vēl lielākajā daļā neseno konfliktu lietoja galvenokārt vecas mīnas vai kaut kādas improvizētas spragstvielas no vecas nokijas telefonu un gabala nozagta dinamīta sakopojuma, kas atkal nav salīdznāms ar modernu mīnu modeļiem un striktām procedūrām kādā tās mīnas lieto regulārie karaspēki. Mēs te netaisamies tēlot Afganistānas Talibus , kuri ar vecu opeli pilnu ar sprāgstvielām taisās taranēt Rīgas centrāltirgu lai tikai uzlaistu gaisā dažus okupantus kas tur pērk ģurķus uz atlaidi. Vai arī serbus Dienvidslāvijas karā, kuri racisma motivēti speciāl nosēja apdzīvotas vietas ar mīnām lai neļautu konkrētu etnisko minoritāšu parstāvjiem atgriezties mājās.

            • Neiet runa par viedokļa nesakritību, bet gan par muļķībām, ko raksti. Ja nav sajēga, tad nav. Un neradīsies stulbi retoriskie jautājumi.
              ar internetu nav jācīnās, bet arī nav jāraksta visādas muļķības, kuras ienāk prātā.
              MĪNU LAUKI ir must!! Sevišķi mūsu ģeogrāfiskajā situācija, kad dabīgie šķēršļi mūsu zemē nav padevušies.

              • Neaizmirsti tik noslaucīt savu dusmās apspļaudīto monitoru, ģēnij, kad varonīgi iebilsti muļķībām internetā. Kā tavi mīnu lauki aizkavēs lidoņus no Ostrovas un Pleskavas, ja, nedo ‘dies, tādi te uzradīsies? Un kāpēc tava pārliecība, ka mīnu lauki nudien “ir must”, dzīvē tomēr vēl aizvien nav īstenota un pārskatāmā nākotnē pat netiek apspriesta?
                Ja jau mans viedoklis ir tik muļķīgs, tad varēji to apstrīdēt ar vērtējamiem argumentiem, nevis plikām emocijām. Pie reizes neaizmirstot, ka šo tēmu te aizsāku nevis es, bet gan viens Ukrainas karotājs Andrejs Kudabekovs…

                • Somi kā reiz apspriež un meklē variantus. Lidmašīnas tas ir labi, bet kājnieks vienmēr sekos. Pret helikopteru desantiem mīnu lauki ir otrais galvenais līdzeklis. RU, CN un US nav atteikušies no PK mīnām tieši dēļ to efektivitātes. US lai vispār uzsāktu sarunas par dalību Otavas līgumā izvirzīja šādus nosacījumus:
                  a geographical exception for the use of mines in South Korea;
                  a change of the definition of APM’s to allow the use of mixed anti-tank and anti-personnel “munitions” systems;
                  a transition period requiring, either through entry into force requiring 60 countries, including all five permanent members of the Security Council and at least 75 per cent of historic producers and users of APM’s, or an optional nine-year deferral period for compliance with certain provisions;
                  a strengthening of the verification regime; and
                  a clause permitting a party to withdraw when its superior national interests were threatened.

                • lidoņi no Ostrovas un Pleskavas joprojām ir cilvēki, un viņu tehnika arī brauc pa zemi un var uzbraukt uz mīnas tā pat kā viss pārējais. Atlido viņi tikai uz savu ”landing zone”, kas var būt tik un tā patālu no viņu uzbrukuma mērķa (Rīgas centrā viņi nenolaidīsies) ,tā kā viņiem kaut kāds attālums jānobrauc un jāpastaigā būs tik un tā.

                • Prethelikopteru mīnas arī eksistē.
                  Nav īstenota un apspriesta, jo tas slikti izklausās. Tāpat kā vēl 100+1 svarīga lieta, kas netiek īstenota politiķu tuvredzības un tautas nezināšanas apstākļos.

  3. ļoti labs onka. Sekoju šamā aktivitātēm sen.
    vīrs ļoti daudz laika ziedo jauno mācīšanai.
    Mirbahs varētu pārņemt dažas tehnikas.. teiksim nažu cīņa jaunsargiem, manekena vietā kārtīgs puscūcis un vēl un vēl 🙂

  4. Es no savas apmācību pieredzes uzskatu, ka kājnieku mīnas ir nepieciešamais ļaunums. Kaut vai tādos apstākļos, kā diennakts tumšajā laikā- kad nav naktsredzamības monokulāra, un pretinieks var iefiltrēties samērā viegli. Tas pats variants ar manevrēšanas spēju ierobežošanu- ja reiz tas nebūtu efektīvi- tad lielāka mēroga mācībās neizspēlētu scenārijus ar mīnu laukiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.