vara bungas: Vielā pārdomām visaptverošās aizsardzības arhitektiem. Ne visi līdzekļi un paņēmieni, kas ir efektīvi apkarojot pretinieku ir ētiski vai tiesiski nevainojami un piešķirot to īstenošanai valsts resursus ne katrā gadījumā būs iespējams iekļauties ierastās birokrātiskās procedūras Prokrusta gultā. Nepieciešama amatpersonām netipiska uzdrīkstēšanās lēmumu pieņemšanā, ja šie lēmumi objektīvi kalpo absolūti leģitīma mērķa – “valsts aizsardzības nodrošināšana” sasniegšanai. Kā izriet no raksta briti novelk savu “sarkano līniju” starptautisko tiesību laukā, kas ļauj viņiem brīvi interpretēt nacionālos normatīvos aktus, ja tas ir nepieciešams valsts aizsardzībai. Vienlaikus par šo procesu jāņotiek speciālai uzraudzībai, kas spēj izvērtēt tā atbilstību morāli-ētiskiem principiem, nepieļaujot ļaunpatību vai korupciju. Šeit tā kā prasās kaut kāds piemērs, bet labāk to neminēšu, jo s`aksies … 😉
“[..]Asymmetric warfare sounds, and feels, underhand; railing against the very British desire to play fair and act as a force for good. The idea that Britain might deliberately take a more Machiavellian approach to defence and international affairs will not sit comfortably with many. However, the mere threat of such a capability being exercised might itself disrupt hostile asymmetric organisations. A robust ethical code needs to be created to ensure that the process of delivering the capability remains firmly within the constraints of international law, but also to ensure that the decision to commit such a force to action, although not necessarily a public one, would nevertheless be transparent and accountable. [..]”
vēl par to pašu:
“[..] Ethics, despite its use to this effect, is not laws or policies / procedures. It is not compliance to rules. It is not the morals and morality of an individual, group or institution. [..]”
