vara bungas: Tuvākajās dienās žurnālisti pamanīs un plaši apdziedās vienošanos, ko parakstīja EE, LV un vairāks citas valstis par pētījumu veikšanu, lai attīstītu Modular Unmanned Ground Systems , citiem vārdiem bezpilota sauszemes platformas (BST), ar kuru protipēšanu jau vairākus gadus veiksmīgi nodarbojas EE kompānija MILREM, kurai ir arī filiāle LV. Finansējumu (30+ milj EUR) nodrošinās Eiropas aizsardzības fonds un dalībvalstu līdzfinansējums. Rezultāti gaidāmi 2021.gada, lai gan MILREM “ragavas” skraida pa Eiropu jau tagad.
“We reached an agreement on military operational requirements for unmanned ground vehicles. This is a result of one and half years and thousands of man-hours of negotiations. The ambition is no less than developing a F16 of unmanned ground systems,”
Daudzi to nezinās, bet LV jau vairākus gadus dod nopietnu ieguldījumu bezpilota sauszemes platformu (BSP) teorētiskā pamatojuma izstrādē. Latvijas Ārpolikas Institūta (LIIA) paspārnē ar NAA atbalstu ir tapuši nu jau trīs (!) rakstu krājumi, kas veltīti BSP idejas izvērtēšanai no vēsturiskā, juridiskā, futuroloģiskā un pat ētiskā aspekta. Kuru tas interesē laipni lūdzu klikšķināt uz hipersaitēm ieraksta beigās. Manā skatījumā militārais aspekts šajos izdevumos varētu būt plašāk apskatīts, bet iespējams tas vienkārši nav domāts plašai publikai.
Kā sev vērtīgāko es atzīmēju pulkveža Igora Rajeva rakstu 2.grāmatā (113. lpp). Nudien, raksts nav komplimentārs un ir maksimāli objektīvs. Neskatoties uz to kā starptautiskā sadarbība BSP izstrādē ir viens vienīgs pozitīvs, lasītājam jāsaprot, ka BSP ir paredzēti kaujai un tiem piemīt kā stiprās tā vājās puses, ko nedrīkst nonivelēt par godu politkorektumam un kopējai eiforijai no acīmredzamās “stiprināšanas”, “kooperācijas” un pārējās zinātnieku kopā būšanas.
Rakstā tiek skaidri un gaiši norādīts, ka BSP ir atkarīga sno operatoras prasmes, viegli ievainojamas, ne pārāk ilgtspējīgas un tās nav viegli apkalpot/pārlādēt kaujas apstākļos. Tomēr BSP mobilitātei un kravnesībai noteikti ir pielietojums kaujas laukā. Tieši šo pielietojumu variantu apskats un argumentēts izvērtējums tiek piedāvāts I.Rajeva rakstā. Lasiet, nenožēlosiet.
BSP pielietojuma varianti tiek apskatīti kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma operāciju griezumā, vieglo kājnieku nodaļai veicot uzbrukuma, aizsardzības un aizkavēšanas kaujas atklātajā vai šķēršļotajā apvidū, kā arī apdzīvotajā vietā.
Ņemot verā šķietami visperspektīvāko BSP pielietojumu, vispirms tiek izvērtēts iespējamais sniegums, ja BSP ir aprīkots ar attālināti vadāmu kaujas moduli, (remote weapon station) piemēram smago ložmetēju – AVKM. Kā jau teicu rakstā ir apskatīta vieglo kājnieku nodaļas ar BSP taktika.
Rakstam nav apkopojošās tabulas, tādēļ savai ērtībai, es burtiski uz salvetes uzzīmēju divas vienkāršas tabulas, kas varētu daļēji raksturot autora secinājumus.
BSP ar AVKM
BSP bez AVKM vai ar citu ieroču sistēmu vai ar citu aprīkojumu, sensoriem
Tas ir īsumā viss, ko mums šobrīd vajadzētu saprast par BSP – vieglos kājniekus tā nepadarīs par līdzvērtīgu pretinieku mehanizētiem kājniekiem, bet var būt vērtīgs atbalsta mehānisms, tik ilgi cik vilks akumulators. Tāpat zinātniekiem būtu jāpiestrādā pie vienības izmaksu samazināšanas, lai karavīriem nebūtu jāriskē ar dzīvībām glābjot dārgo kroņa mantu un bez sirdsapziņas pārmetumiem atstāt tur, kur vairs nevar nest.
Vēl par BSP konceptu LIIA izdevumos:
1) Digital Infantry Battlefield Solution. Introduction to Ground Robotics
2) Digital Infantry Battlefield Solution. Concept of Operations. Part Two
3) Digital Infantry Battlefield Solution. Research and Innovation. Part Three
UPD1 RU monstruozā BSP Uran-9 kaujas pieredze SY
UPD2 Koši, droši un visaptveroši
vara bungas 
Arī aktuāli:
RU arī diez ko labi neiet ar Uran-9, bet testus turpinās
Хотя «Уран-9» не оправдал всех надежд, сама концепция является перспективной.
http://mixednews.ru/archives/134642
Nu nezinu. Īstens “bezpilota” zemes robots, imo, ir neaprakstāms hemoroīds ekspluatācijā. Sākot jau ar nepieciešamību pēc personiska transporta un maršruta rekogniscēšanas un glābšanas komandas. Reālistiskāk ir ierobežotas distances vadības braucamais, kā bagijs ar RWS izlūku un prettanku apakšvienībām, kuru SEVIŠĶOS apstākļos (izdevīgas pozīcijas ieņemšana un atstāšana zem pretinieka uguns) varētu vadīt arī distancēti. Kaut kas tāds:
Nu man tāds skraida mājās pa grīdu 🙂 Irobots saucās… Pieļauju ka mīnu meklēšanas, atmīnēšanas darbiem palielinātā versijā arī derētu.
Te teiksim izraēliešu Tomcar ar RWS:
vajag tikai kaut kādu vadību stūrēšanai 1. robā un varbūt arī vispār vilkmi no jaudīgāka startera ar jaudīgāku akumulatoru, lai nebūtu pielaišanas problēmu un klusāks būtu pozīcijā.
Izņem RWS vadības pulti, pieslēdz izritināmu kabeli (nav ko spīdēt ēterā bez vajadzības) un ar to pašu RWS pulti stūrē uz pozīciju.
A kā tu 30 ļimakus apgūsi? Šis projekts lemts panākumiem, UAS būvēt grūtāk un principā tur jau viss ir pateikts. LV cerīgāk būtu praktizēties bezpilota ātrumlaivu attīstīšanā pēc Irānas parauga. Gan jau arī tām pienāks kārta.
Man bezpilota tālās darbības torpēdas krasta aizsardzībai patīk labāk. Tikai LV iestrāžu nav.
LV ir labi panākumi dronu lauciņā.
Tie būtu LV panākumi, ja valsts tos finansētu. Pagaidām UAS ir LV komersantu panākums. Bet niša, kas nav aizņemta un kur valsts varētu investēt ir tieši ātrgaitas autonomās laivas ar spieta opcijām. Turklāt tās mūms vajag ne mazāk un varbūt vairāk kā citus dronus.
Manuprāt, ideāla, neapgūta un arī pašiem maksimāli aktuāla niša būtu tieši opcionāli-bezpilota bagiji. Tāda bagija apkalpe ātri veido 2 koordinētas uguns pozīcijas ar pilnīgi nestandarta taktiku, par cik pati mašīna var uzņemties kaut SVBIED funkcijas. Otrs bagijs pārī rezervē arī pirmā apkalpes transportēšanas iespēju.
Ātrlaivas būtu interesantas tikai mīnēšanas un EW darbiem, triecienam pa labi bruņotiem kuģiem tās tāpat nāktos pienācīgi apbruņot.