Dienas grauds


[..]Landmines have a number of military uses. They are typically used to channel opposing armies away from particular areas and into others. A minefield can force an enemy to turn, which exposes their flank and makes them especially vulnerable, says Vincent Brooks, a retired general who commanded American forces in South Korea in 2016-18. They can also be used to “canalise” the enemy, channelling attackers into unfavourable terrain, where they may be more exposed to concentrated artillery fire. But for all that, America has made little use of landmines in the past three decades, having cleared its last minefield, at the Guantanamo naval base in Cuba, in 1996-99 and having used a single APL in Afghanistan in 2002 (the purpose is unknown).

Why has Mr Trump decided he needs them now? The memorandum setting out the change in landmine policy opens by pointing to “the re-emergence of long-term, strategic competition”, language that the Pentagon typically uses to refer to China and Russia. Some experts suggest that the need to slow and disrupt a possible Russian offensive through eastern Europe is a possible rationale, especially because NATO’s strategy relies on buying time to reinforce its frontline positions. [..]

avots, The Economist

vēl

30 domas par “Dienas grauds

  1. Jā, mīnas noderētu. Īpaši veidojot slazdus uz ceļiem. Pretinieka mašīna tiks apstādināta, “zaļie cilvēciņi” lēks ārā un trāpīs uz kājnieku mīnām.
    Pie mums pretslēpņu mācībās bieži tiek pieņemts, ka pretinieks nav bruņots ar kājnieku mīnām. Mūsējie mācās izvairīties no lodēm, bet nemācās, ka zem kājām var būt mīna. Reizēm ir stiepuļmīnas un tad tie, kuri lec ārā no mašīnām un skrien uz aizsegu grāvī vai mežā – tie 100% uzraujas uz stiepuļmīnas.

    • “mācībās bieži tiek pieņemts, ka pretinieks nav bruņots ar kājnieku mīnām” tā vispār ir kaitniecība, ņemot vērā, ka mūsu iespējamais pretinieks nav pievienojies Otavas konvencijai un UA pieredze rāda ka tas nekautrējas lietot PK mīnas pret valstīm, kas apņēmušās tās nelietot. No otras puses šāda mācību pieņmemuma izvirzīšana (pretiniekam nav PK mīnu) ir pašu komandieru ziņā. Kas viņiem liek tā darīt? Pašcenzūra? Norādījums no augšas? Pat vienkārši mācību nolūkos pieņemot ka pretiniekam IR PK mīnas radītu priekšstatu par to efektivitāti, jo īpaši aizsardzībā, kas protams, var izraisīt kurnēšanu.

      • Par to vienk neviens neieminās mācībās, bet, jā, signālmīnas ir liktas regulāri un jā, kāds uz tām arī uzraujas.

        • signālmīnas cits stāsts. paplānojiet kādu maršrutu, ar inputu, ka šur tur platībās izmētāti PK mīnu šķēršļi, vai nolidoja helikopteris un GO momentā kļuva par NO GO.

      • Es jau kurp reizi saku un atkārtoju – es esmu pret pretkājinieku mīnām, kuras tiek izsētas un pēc tam neviens nezina kā ar viņām tikt galā un tā sekas ir bērni ar norautām kājām līdz celim un izspridzinātām acīm.
        Vara bungas te kaut kad pauda, ka esot moderni rauriņi ar tālvadību.
        Lai gan ar to domāja nevis tauriņus, bet ekrān/virzienmīnas, kas ir kaut kas pilnīgi cits. Ekrān/virzien mīnas sākumā tika radītas ASV kā sīlu drošas atkāpšanās/atiešanas mīnas. PSRS viņas nokopēja 1:1. Bet PSRS viņas neieviesās, jo prasa intelektu.
        Es atkārtoju – es esmu kategoriiski pret tauriņiem (zinu, ka jaunā modifikācija ir iznīcināma un aktivizējama ar tālvadību), bet reāli tālvadības tauriņi vēl nav ieviesušies. Kad un ja ieviesīs, nekavējoties jāņem apbruņojumā.

        • Jā, te gan jāpiebilst viena lieta – ja ar tālvadību, tad noskanēt frekvenci (kā automašīnai vai bezvadu durvju zvanam, nav nekādu problēmu, kaut mikročips izmantos lēkājošo frekvenci). Es saprotu, ka tauriņi der Latvijas drošībai, es tomēr esmu pret.
          Jāmeklē cits, pret saviem pilsoņiem humānāks līdzeklis.
          Varbūt atkal der plūdi Latgalē?

          • Tas, ka tu nelietosi taureņus, nenozīmē, ka pretinieks nelietos.
            Plūdi ne tikai Latgalē, visā teritorijā jābūt aizsardzības plāniem, kam jāietver noteiktu teritoriju appludināšanas iespēju.

    • mani mācīja, ka nav labi lēkt “grāvī” nost no ceļa, jo tur visticamāk ir mīnēts. bet ja nav bruņutransporta, tad citas alternatīvas aizsegam jau nav- jāskatās zem kājām un jāriskē, jo palikt uz ceļa ir kā uz delnas… lab, vēl dūmu aizsegu var izveidot, bet ar to pietiks?!

    • Redzams, ka nelasat klasiķus(ģen.kalniņu) – ir daudz apdraudējuma avotu, ar PK mīnām ir bruņota tikai krievija.

      • Hujedusmaize, te tiek celts gaismā tikai tas, kas vairs nav aktuāls vai arī ir noticis pasen. Ja pa šo laiku nekas nav mainīts apmācību procesā un taktikā, tad pidari ir nevis GRU, kas to varētu izmantot pret mums(pidari viņi ir šā vai tā), bet gan mācību plānotāji un NBS komandējošais sastāvs, kas liktu platu mīksto uz mācībām.
        Bet, tā kā mums augšā visi visu labi saprot, tad nav ko cepties.

        • Par Krievijas armiju video ir redzēts, ka mācībās kājniekiem pa priekšu iet sapieris un ar metāla detektoru pārbauda ceļa vai kalna takas drošību. Tas pats redzēts, kad pārvietojas krievu transporta kolonna – pa priekšu iet vairāki sapieri un meklē vai kaut kur ceļa malā nav aprakta mīna. Plus video redzēts, ka krieviem pa priekšu brauc mašīna, kas slāpē mobilo telefonu un radiosignālus, jo krieviem ir pieredze, ka pretinieks mīnas un lādiņus parasti iedarbina ar mobilā telefona zvanu.
          Latvijā nekas tāds nav manīts. Varbūt kaut kas notiek 54.bataljonā, bet metāla detektoru vajadzētu katrā vadā – pilsētā IED var salikt tādās vietas, kur nemaz neidomāsies un ar ātru vizuālu apskati var būt par maz. Pabrika piesauktajā X stundā zaļie cilvēciņi ceļa malās saraks mīnas un IED, un panāks, ka mēs savas personīgās drošības dēļ ejam ar kājām.

            • Nespēs, ja uz galvenajiem ceļiem ik pēc 50-100m būs ierakti 100kg smagi IED un ja sapierus apvāks snaiperi.

                • To “atmīnēšanas” mašīnu sašaus ar Gustavu vai spaiku, un ko tad?
                  Te filmiņa, kur arī brita staigā ar mīnu meklētāju un attīra sev ceļu, lai varētu pārvietoties un varētu iebraukt un izbraukt ārā no bāzes bez upuriem. Ja filmiņā britiem apkārt bija afgāņi, tad mums apkārt būs zaļie cilvēciņi, kuri sākuma fāzē bāzes tuvumā ceļu un tiltu malās novietos dažādus IED.

                  • Drīzāk abas puses liks mīnas nekā ied, jo ātrāk ierakt un efekts lielāks.
                    Turklāt mīnētājam jānojauš (s-2 darbs) maršruts, pa kurieni pārvietosies kolonna. Un rakšana ir viegli pamanāma darbība. Ja redz, ka rajonā notiek kkas aizdomīgs, var izlūkot vai braukt pa citu ceļu. Vislabāk vispār pa ceļu nebraukt, ja iespējams un ir aizdomas par bāzes apkārtnes mīnēšanu.
                    Un ja ir mīnēts ceļš, tad iespējams, ka pretinieks samazina kolonnas ātrumu pirms slēpņa vai artilērijas uzbrukuma…
                    Bet karā ir divas puses, kuras intensīvi domā, kā vienam otru apčakarēt un iznīcināt. Var paļauties uz veiksmi, bet drīzāk uz prasmēm, jo otra puse arī negrib mirt un tāpēc trenējas…

  2. Nekas nemainās. Savulak Spāde rakstīja “Militārajā Apskatā” – “zemūdenes? Mīnas? Ar tām arī mazais var sevi aizstāvēt. Tāpēc nost ar zemūdenēm un mīnām!”. Tikai viņam tās reāli bija.

Atbildēt uz Leonīds Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.