Dienas grauds

vara bungas: Derētu šo perfekto formul“ējumu atiecināt uz visiem LV pilsoņiem… Satversmes 100.pants? Nē, nedzirdējām.

Jauninājums karavīru un zemessargu disciplinārās atbildības reglamentā:

6.pants

[..]Par militārās disciplīnas pārkāpumu atzīstama arī karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas nav saistīta ar dienesta izpildi, bet kas diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus vai iestādi, kurā karavīrs vai zemessargs pilda dienesta pienākumus un mazina uzticību valsts pārvaldei.[..]”

avots

Die’s  ar visiem profesionāli pogainajiem, bet zs ir ar varu apveltīta amatpersona tikai n<90 dienas gadā. Kas tik ar personālu nenotiek civilajā ikdienā… Militārās disciplīnas pārkāpumus izskata komandieris (priekšnieks), tātad, gadījumā, ja komandieris saņem informāciju (iesniegumu) par civilajā dzīvē kādam netīkamu zs rīcību ārpus dienesta, kas šķietami “mazina” var sekot sods. Kaitinoša kritika soc.tīklos (pat neatklājot nekādus noslēpumus) ideāli iekļaujas šajā shēmā, bet vai tā notiks atklās tiesu prakse. Pierādīt, ka “uzticības mazināšana” nav vai ir notikusi  būs  grūti, bet juristiem interesanti.

Man šķiet, ka  brīvprātīgo organizācijās, šādus kāzusus būtu jārisina vēlētām  Goda Tiesām.

Mēģinot iztēloties hipotētisku situāciju, kad šo panta daļu var piemērot zs, ievērojot, ka citas likuma, APK un KL normas nav piemērojamas (dispozīcija neatbilst) man sanāk kaut kās šāds:.

Piemēram, (darbība) “sēžot krogā (pēc darba, civilajās drēbēs)  zs Pupkāns  kroga apmeklētāju un darbinieku  klātbūtnē izstiepa  labo roku un parādīja  paceltu vidējo pirkstu ģenerāļa Bedrīša attēlam televizorā, ar ko līdz kritiskam līmenim pazemināja klātesošajos uzticību militārai vadībai un valsts pārvaldei kopumā “. Cits piemērs (bezdarbība) “zs Līdējs sēžot krogā (pēc darba, civilajās drēbēs) pasīvi vēroja kā zs Pupkāns (pēc darba, civilajās drēbēs) diskreditē valsts pārvaldi“.

Ja ņemam nopietnāk, tad prātā nāk prasības, ko parasti attiecina uz policistiem ārpus darba, ka viņiem jābūt godīgiem, kārtīgiem un likumpaklausīgiem ne tikai darba laikā. Tiesa, arī  Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā ir līdzīga norma, bet mazāk kategoriska:

[..] Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai[..]

Profesionālam ierēdnim, lai tiktu sodītam par valsts pārvaldes diskreditēšanu ārpus dienesta ir jārada “kaitējumu”, kas ir taustāms, redzams, saskaitāms vai izmērāms, turpretī zs dzīves epizode  ārpus dienesta, kas priekšniekam šķiet “diskreditējoša” vai “mazinoša”, automātiski var padarīt zs par  pārkāpēju. Grūti iedomāties  kā, piemēram, politiskais zemessargs  Staķis priekšvēlēšanu batāliju karstumā kritizēs valsts pārvaldes neizdarības? Tas taču objektīvi   “mazina uzticību”!

PS No jaunā disciplānreglamentā svītrots  teikums:” Par šajos noteikumos piešķirtās disciplinārās varas pārsniegšanu vainīgo soda disciplināri, bet, ja dienesta stāvoklis ir izmantots ļaunprātīgi, komandieri (priekšnieku) var saukt pie kriminālatbildības.”

PPS  pozitīva  nianse, no ZS tagad var izslēgt tikai miera laikā 😉

 

17 domas par “Dienas grauds

  1. Perfekti.
    Nav nepieciešama nepatiesu ziņu izplatīšana, vnk saturs, kas kādam nepatīk. Viss VB saturs ir kontrrevolucionārs, būtu uz papīra – tiktu sadedzināts lāpu gājiena noslēgumā.

    Ja šādi panti būtu pieņemti krievijā, eksperti publiski šausminātos. Neko, guļam mierīgi

  2. Interesanti gan. Ja ir situācija, ka NBS plāno apmācīt 60 rezerves karavīrus gadā, un zemessargs Bērziņš par to kritiski izsakās VB portālā, un rezultātā tiek mazināta sabiedrības uzticība NBS, tad kurš ir īstais uzticības mazinātājs – NBS, kas apmāca tik niecīgu cilvēku skaitu, vai zemessargs Bērziņš, kurš pievērš tam sabiedrības uzmanību?

  3. Moskovijas kaganātā viens ļaužs aizdedzināja NKVD kantora durvis (tika izsūtīts tagad tas cilvēks laikam Francijā, tur arī laikam kaut ko dedzināja?).
    Bet ne par to stāsts. Kādas trīs dienas atpakaļ viens cits krievinieks laikam feisbukā uzrakstīja, ka to čekas durvju dedzinātāju uzskata par varonīgu cilvēku. Viens teikums, par kuru – jau aiznākamajā dienā tika tiesāts (moskovijas kaganātā par terorisma atbalstīšanu tiesā kara tiesa, lasi – NKVD troika) un VIŅAM TIKA PIESPRIESTI PIECI GADI būrī!!!
    Latvijā putina liecinieku sekta un kremļa ietekmes aģenti visu laiku komentāros gāna Latviju, INFORMATĪVĀ KARA IETVAROS cenšas Latviju pasniegt kā neizdevušos valsti, nodarbojas ar sabotāžu pret Latvijas valsti.
    Kad komentāros kāds atmasko kremļa fašistu un internacistu melus, pret viņu nekavējoties vēršās šie okupanti – internacisti, draud ar represīvo psihiatriju un aicina izmantot psihiatriju represīvos nolūkos.
    Padomju okupācijas laikā šie NKVD mežoņi psihiatriju represīvos nolūkos izmantoja pret disidentiem – Gedertu Melngaili, pret Lidiju Lasmani Doroņinu, pret Sandi Riga, Maskavā pret krievu disidenti Valēriju Novodvorsku un citiem.
    Mūsu “drošibas poļicija” (VDD) šos Latvijas ienaidniekus neaiztur, lai gan iemeslu ir vairāk nekā vajag un ir arī NEPIECIEŠAMĪBA šos INFORMATĪVAJĀ KARĀ PRET LATVIJAS VALSTI karojošos aizturēt un neitralizēt, jo tie apdraud Latvijas valsts drošību.

  4. Šodien jaunsargā pabriks jau slēpti brīdina?

    “Vienlaikus ir bēdīgi dzirdēt, ka ir cilvēki, kuri apšauba mūsu spēju pareizi rīkoties savas valsts stiprināšanai”

    Mūsu Spēja iepirkt lāpstiņas ir pasaulslavena

  5. Interesanti, kā to kontrolēs, ja publiski sevi nesaista ar ZS, teiksim nav nekādas fotogrāfijas, vai norādes- vai tādā gadījumā pārbaudīs katru personu, kas rakstījusi kaut kāda veida diskreditējošus komentārus sociālajās vietnēs? 🙂

  6. Man ir jautājums vara bungām par rakstā pieminēto Goda Tiesu. Atceros, ka deviņdesmitajos tāda vienreiz notika (nebija reglamentēta, tika radīta kā vienreizēja neformāla substance), bet viņa, cik es esmu dzirdējis un zinu (Goda Tiesa), ir piezināma un piesaistāma tikai uz virsniekiem. Zinu vienu gadījumu, kur toreiz deviņdesmitajos (es runāju jau par Latvijas atjaunotajām milstruktūrām) viens virsnieks saglabāja savu GODU un nevis brutāli izdauzīja purnu vienam citam postpadomju mēslam “virsniekam”, bet pieprasīja Goda tiesu un tā arī notika, lai gan tās Goda Tiesas “tiesneši” tā arī īsti nesaprata, par ko vispār problēma, jo paši bija ar padomju mentalitāti.
    Ar iepriekšējo tēmu nesaistīta lieta – ir dzīvē satikt daudz padomju oficierus (es nekļūdījos izteikumā – nevis virsniekus, bet prastus sovjetu oficierus), kā arī Latvijas un citu valstu virsniekus.
    Izmantojot izdevību – gribu pateikt – Guntim Ulmanim bija Sevišķu uzdevumu virsnieks – Anatolijs Jerumanis (tas kurš uzņēmās kūrēt “ģedovščinu” Latvijas obligātajā dienestā, kur jaunos piem. SUŽOS sita diezgan smagi) un šis Anatolijs Jerumanis (bijušais padomju lidotāju virsnieks) bija tāds sirdscilvēks, tik aristokrātisks, tik pozitīvs, tāds Virsnieks ar Lielo burtu, ka es otru tādu neesmu saticis visā Latvijas armijā, lai gan AM štābā biju bieži un mana karjera tika bīdīta uz augšu, pat līdz parlamentārajam sekretutkam, bet atteicos. Man nepatīk katru dienu stulbi smaidīt, katru vakaru gludināt baltos kreklus un pieņemšanās stulbi smaidīt. Arī par milatašeju nevēlējos būt, lai gan daudzi nesaprata un uzskatīja mani pat dīvainu.
    Es neesmu dīvains, es esmu pašpietiekams un dzīvē esmu pieredzējis un izgājis cauri tam, ko nenovēlu nevienam.
    Vara bungas, atceries – sākumjautājums bija par Goda Tiesu…!

    • Pirmskara Latvijas armijas vienībās bija šāda Virsnieku GT tradīcija, kas domājams pārņemta no vācu vai krievu armijām. Virsnieku tādēļ, ka tolaik vēl pastāvēja šķiru dalījums, uz zemākajām goda jēdziens netika attiecināts. 90-s bija mēģinājumi šo institūru reanimēt, beigās tas pārvērtās par Apelācijas komisiju pie/zem AM. Tas neder. Šķetinot tik gaisīgas matērijas kā ” uzticības valsts pārvaldei mazināšana” vai “NBS diskreditācija” brīvpātīgo organizācijā , kad iespējamais pārkāpums nepaiet ne zem viena cita disciplinārā reglamenta panta, būtu jāparedz tiesisku mehānismu, kas lēmumu par vainu un sodu atstāj izlemšanai vēlētai struktūrai – GT, kuras lēmus nav apstrīdams vai pārsūdzams. Vārdu “virsnieku” būtu jāsvītro, jo šķiru vairs nav. Līdzīga pieredze ar GT ir studentu korporācijām, kur goda tiesas tiek vēlētas katra konkrēta gadījuma izskatīšanai.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.