Kauliņi mesti


vara bungas:  Vērā ņemams rakstiņš par militāro ekzoskeletu nākotni iz Forbes. Interesanti, ka iekārtas energoapgāde  nav primāra problēma, kā mēs daudzi domājām par to svarīgākas irsensoru  jūtīguma un servomotoru (aktuatoru) ieregulēšana.  Manuprāt problēma ir arī pašā konceptā, vai ir vērts investēt strupceļa atzarā radot mehānismus karavīra konstrukcijas nepilnību novēršanai, ja var radīt inženiertehniski perfektu autonomu vai semi autonomu mašīnu, kas darbojas bez  cilvēka tiešās klātbūtnes, kā UAS. Tā vien šķiet, ka kaujas laukā ekzoskeletus mēs nesagaidīsim, tie attīstīsies  aizmugures darbiem (svarcelšana) un civilajā dzīvē (mugurkaula slimnieku rehabilitācija), jo

History indicates that there are two critical factors that all new technologies must account for – logistics and enemy reactions

avots

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.