vara bungas: Vērā ņemams rakstiņš par militāro ekzoskeletu nākotni iz Forbes. Interesanti, ka iekārtas energoapgāde nav primāra problēma, kā mēs daudzi domājām par to svarīgākas irsensoru jūtīguma un servomotoru (aktuatoru) ieregulēšana. Manuprāt problēma ir arī pašā konceptā, vai ir vērts investēt strupceļa atzarā radot mehānismus karavīra konstrukcijas nepilnību novēršanai, ja var radīt inženiertehniski perfektu autonomu vai semi autonomu mašīnu, kas darbojas bez cilvēka tiešās klātbūtnes, kā UAS. Tā vien šķiet, ka kaujas laukā ekzoskeletus mēs nesagaidīsim, tie attīstīsies aizmugures darbiem (svarcelšana) un civilajā dzīvē (mugurkaula slimnieku rehabilitācija), jo
History indicates that there are two critical factors that all new technologies must account for – logistics and enemy reactions
