vara bungas: Visi atcerās runātīgo UA vlogeri Rudenko, kurš Youtube veidoja sava dienesta US armijā apskatus? Nu dienestam ir pielkts priekšlaicīgs punkts, iemeslus skaidro pats autors… Ļoti pamācošs stāsts visiem, kas plāno padienēt citas valsts armijā, jo sižetā aprakstītās metodes un paņēmieni ir universāli. Vēl vairāk, caur šo stāstu var labāk saprast tos ex-PSRS armijas virsniekus -latviešus, kas 90.-s iestājās LV armijā un kurus pēc kāda laika sāka ar skubu pētīt un vētīt, ar un bez pamata. Dažiem palika aizvainojums. Rudenko nostāja pēc visa notikušā ir visai cienījama, noskatieties video līdz galam.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Es tā arī nesapratu, kāda Ukrainai ir daļa, ka tās bijušais virsnieks ir ASV armijas tehniķis? Vai ukraiņu attiecīgajiem dienestiem kara laikā darīt nav ko?
Jo var padarbināt, kā aģentu. Un nekur nav teikts, ka aiz UA kolēģiem nestāvēja RU kolēģi. Ukrainā viss ir ļoti samudžināts.
1. Kā izmantot? Pret ko?
2. Ja gribēja izmantot, tad vienkārši idioti par metodēm. Es atbrauktu ciemos ar horilku un speķi, parunātos, uzaicinātu ciemos Ukrainā, pateiktu, ka tagad jauni laiki, ka pagātnē pret visiem uzturējās slikti, bet tagad ir cita valsts utt. Tad ciemos Ukrainā piedāvātu.
Gatavs filmas scenārijs 🙂
Noskatījos un noklausījos no A līdz Ž. Kādas pazīstamas, ne pārāk sen aizmirstas “melodijas”…;)
Nav labi principiālam Patiesības Kareivim ar vēlmi pēc taisnības un ierobežotām iespējām ietekmēt situāciju uzrauties uz principiālu Karjeristu ar praktiski neierobežotām iespējām lemt un ietekmēt citu likteņus.
Agris ( tas, kurš Purviņš) zinās, par ko es te “filozofēju”. Un, visdrīzāk, ne tikai viņš vien…
Tāpēc arī saku metodes, paņēmieni un situācija kopumā ir ļoti atpazīstama. Pie tam viennozīmīgi “slikto” te nav vnk satikās akmens, papīrs un šķēres. Rudenko ar viņa backgroundu un principiem nevajadzēja līst iekšā jaunā sistēmā, kas šo backgroundu varēs un gribēs izmantot, bet principi pret to protestēs un arī rēķini no vecās sistēmas nebija apmaksāti. Par Agri to teikt nevar viņš bija īstajā laikā īstajā vietā, bet atdūrās pret iznireli ar ļoti apšaubāmu backgroundu, bet tikušu daudz tālāk pa karjeras kāpnēm. Agrim nevar pārmest pilnīgi neko.
uzmanības vērts moments no Rudenko video par to, ka RU sistēmiski vervē aģentus jau pirmajos kursos. Izteikta likme uz ilgtermiņu. Nekas neliek domāt, ka šis princips tiek darbināts tikai UA un mums šeit sāksies Saules pilsēta, kad pēdējais sarkanais “Leonīds” aizies godam nopelnītajā pensijā..
Domāju, ka ne mums spriest par to, ko Rudenko vajadzēja vai nevajadzēja darīt viņa situācijā, jo paši tādā neeam bijuši- kā saka “kto so mnoj ņe bil, tot mņe ņe sudja”. Un viņš jau pats arī saka, ka jau no paša sākuma rēķinājās ar to, ka no US armijas viņu var palūgt aiziet, it sevišķi ar viņa bakgroundu. Jautājums tikai- KĀ aiziet.
Un soriežot pēc viņa aprakstītā divīzijas CI WO4 uzvedības potenciālās vervēšanas gaitā ( 2 sarunas), jabTudenko nemelo, tad šis ripiņš prikš CI bija pārāk emocionāli nelīdzsvarots, kas izlīda ārā tajā brīdī, kad WO4 saorata, ka nav dabūjisnun visdrīzāk nedabūs kāroto infu. Un tad pārgāja uz personībām un dienestabstāvokļa izmanrošanu un draudēšanu ar to, lai kaut kā atspēlētos par savu profesionālo neveiksmi. Ar ko parakstījās zem savas orofesionālās ” nesastāvēšanās”.
Tā ka līdzība ar “indivīdu” Agra gadījumā ir lielāka nekā “meets the eye”. Turklāt man bija iespēja konkrēto Agra gadījuma indivīdu iepazīt 8 stundu garā ” intervijā” personiski, vairākus gadus pirms Agra situācijas ar viņu. Indivīds ir (cerams, bija) bijišais mentu opers, “intervijas” datumu bija izvēlējies veiksmīgi sev- manas tobrīd 4-gadīgās meitas dzimšanaa dienā un izvilka to līdz 8h zinādams, ka man jābūt pie viņas ( intervija sākās 0900 nonrīta un beidzās ap 1730-1800)- laika stresa faktors. Visas šīs 8h viņš nepārtraukti smēķēja kabinetā, sarunu vedot vienlaicīgi (jā, pārsvarā pārmaiņus, bekad pats sagura tad vienlaicīgi;)) labā un sliktā policista lomās. Protams, nebija patīkami, bet, zinot metodes un taktiku šādos pasākumos, kā arī iepriekšējo persomisko pieredzi, nācās viņu atstāt ne ar ko. Kas viņu, protams, sarūgtināja (kad viņš saprata, ka dārgais ētera laiks pa lielo ir iztērēts ne pārāk produktīvi viņam) , un vienā brīdīviņš pat neizturēja un atklāti pateica, ka viņam neka personiski neesot pret mani, vienkārši no šīs intervijas iznākuma ir atkarīga viņa paša karjera. Bet viņu iegāza tas, ka viņš bija mentu opers- nu nevar cilvēku ar citu, nekriminālu (ne blatnuju)/bakgroundu vervēt, izmanotojot tikpar rupjus argumentus, kā pret kriminālu personu. It sevišķi, ja vervējamais pats ir lietas kursā par OMD (nejaukt ar OMD šeit visiem pieņemtajā plašākā un pilnīgi citā nozīmē) metodēm un taktiku.
Man ir nācies saskarties ar bijušajiem “Kantora” cilvēkiem LV drošības sruktūrās un vienas NATO valsts CI pārstāvi sakarā ar šo ļautiņu vēlmi iegūt infu (gaudus padsmit atpakaļ)- neviens no abu minēto struktūru pārstāvjiem nedarbojās tik “crivjveidīgi” ka Rudenko WO4 un manis un Agra kopējais “labvēlis”. Un neiegūstot vēlamo, neviens no viņiem nešķieda siekalas un zibeņus pāri rakstāmgaldam/ kafijas galdiņam.
Tā, lūk.
Rudenko pats izlicis savu situāciju apspriešanai tā kā iekāpt viņa čībās ir pilnīgi legāli. Ja viņš tagad skrūvē kopā caurules kas traucēja viņam sākt to darīt 2013 bez visiem šiem piedzīvojumiem?
Iespējams tā bija vieglāk dabūt uzturēšanas atļauju, pie tam citā intervijā viņš teica, ka dzīves sākumā ASV arī caurules skrūvēja.
Domāju, ka traucēja profesionalā militārā ievirze/lepnums un vēlme dienēt- sevi pierādīt. ināmā un vēlamā lauciņā Ko viņš, starp citu, arī pierādīja ar savu dienesta gaitu US un savu normāli piezemēto attieksmi kā bijušais virsnieks, mierīgi sākdams praktiski kaprāļa dienesta pakāpē (E-4), virzīdamies pa karjeras kāpnēm līdz pakāpienam, kur jau prasa “clearance”. Un, būsim godīgi- pie amerikāņu bardaka rekrūtera pavirši aizpildītā āforma un tās otrās formas uz 30+ lappusēm, kurai Rudenko pēc viņa vārdiem, seržants steidzinaja cauri ar lappušu parakstīšanu bez iedziļināšanās tekstā- tā gan ir viņa paša nolaidība, it sevišķi kā bijušā izlūkošanas virsnieka), ja UA bijušie šefi viņam nebūtu palikuši šo cūku (lai gan, kā izlūkošanas virsniekam, kurš turklāt vēl dienēja centrālajā aparātā un kurš daudziem spieķus riteņos bija sabāzis, Rudenko bija jāparedz variants, ka pie esošās UA+US stratēģiskās partnerības kanālu, pa kuriem viņu iegāzt, ir vairāk nekā pietiekoši), tad viņš mierīgi būtu pabeidzis to līderēšanas kursu un kļuvis par NCO. No otras puses, pieļauju (ar savu profesionāli deformēto fantāziju), ka apzinata dzīšana cauri anketas aiPildīšanai, neļaujot tajā iedziļināties, varētu būt iestrādāts rezerves variants gadījumam, ja jātiek no cilvēka vaļā, bet ar citām likumīgām metodēm nevar- ļoti “ērti, lēti un praktiski” ir cilvēku apvainot apzinātā nepatiesu ziņu sniegšanā, salīdzinot pirmatnējo rekrūtera anketu ar šo “caurdzīto” 30+ lappušu anketu. Un to zināt varēja tikai pēc fakta- respektīvi pēc visa ceļa, ko Rudenko nācās noiet, un kurš vairumam nav jānoiet.
Man rodas iespaids, ka Rudenko savu stastu publiskoja ne tik daudz viņa paša “kosjaku” iztirzāšanai (ai gan, protams, arī tādēļ) be drīzāk kā pamācošu gadījumu tiem,.kuri ar līdzīgu pagātni varētu gribēt sekot viņa pēdās, bet ar izvairīšanos no uzkāpšanas uz tā paša ainavu veidošanas instrumenta.
Ar tādu pagātni viņš pielaidi nedabūtu, lai cik perfekti forma būtu aizpildīta. pats izlūkošanas kapteinis, šķirtā sieva turpat uzpeld kā izlūkošanas majore. pārāk daudz risku, rudenko nav verners von brauns.
Vienīgais variants bija noliet visu, ko zina par konkrētajiem intersējošajiem subjektiem. Bet arī tad viņu visu laiku “pieskatītu”, diez vai viņš gribēja dzīvot realitātes šovā
Mjā, nevaru nepiekrist. Bet atkal jau- iespēja turpināt dienestu bija, arī bez pielaides- ja nebūtu gājis uz līderšipa kursiem ar potenciālu paaugstinajumu pakāpē un amatā. Un, viņa gadījumā, lielu cūku viņam palika bijušie “savējie”. Domāju, ka ja viņu izkostu bez “savējo” palīdzības , viņš varbūt varētu kā NCO dabūt zemāko pielaidi, jo, kā pats teici, nav viņš tik jau nu vērtīgs un tik augsta ranga kadrs. Turklāt tikai tāpēc vien, ka viņš ir bijis izlūkošanas virsnieks, pielaidi neliedz. Liedz par informācijas slēpšanu vai sagrozīšanu. Un uz pielaidi tsevišķa anketa jāaizpilda, ko iesniedz caur savu priekšniecību/ sponsoru, E-QIP saucas. Pielaides izsniegšanas jautajuma izskatīšana (ne pielaides pašas izsniegšana) var ieilgt no2- 3 mēnešiem līdz gadam un ilgāk. Pie šādiem apstākļiem viņš turpinātu būt helikotperu tehniķis, varbūt tehniķu komandieris. Protams, nekur pie lēmumu pieņemšanas procesa viņu nelaistu, bet viņš arī nerāvās. Bet Tev tomēr ir taisnība- ar viņa vēsturi viņš, visdrīzāk, nekādu pielaidi nedabūtu. Man te kolēģi amerikāņi pat nevar dabūt,pēc dienesta karstajos punktos tikai tāpēc, ka sieva viņam filipīniete un tur arī dzīvo. Kā arī viņš pats, lielako dzīves daļu pavadīdams ārpus ASV. Un vēl kas- amīšiem pielaidi atņemt ir daudz vieglāk nekā to dabūt- ja atklājas jauni apstākļi pielaides nēsātājan dzīves stāstā. Kas, protams, ir tikai loģiski.
Ja viņš nesniedz informāciju par personām aizbildinoties ar hvz ko – tad viņš ir lojāls Ukrainai, nevis US.
Un viss tas stāsts par šķirto sievu, kas arī uzpeld štatos un varbūt izskatās pēc annas čepmenas, un avionics engineer, nevis traktorists. Pārāk daudz pazīmju.
Par sievu – piekrītu.
Par savu “korišu” neizdošanu- nav tik viennozīmīgi. Protams, no tā viedokļa, ka ja šodien nodod bijušos savējos, tad rīt var nodot tagadējos savējos- tur grūti nepiekrist Rudenko loģikai no lojalitātes noturības skatu punkta. Cik sapratu, viens no personāžiem, par kuru interesējās amīšu “kontriki” bija viņa radinieks. Nu, negribēja viņš būt Pavļiks Morozova, un pat padomju tiesā/ izmeklēšanā pret radiniekiem liecināt nebija obligāti, cik atceros.
Tas vēlmjautājuma, kurš palika neatbildēts kadrā, ar kādu mērķi (pēc Rudenko domām) amīšu ” kontriks” apvaicājās Rudajam par tiem bijušajiem viņa UA kolēģiem: vai kā potenciālajiem pozitīvajiem sadarbības partneriem, vai kā negatīvajiem tēliem, kuri var kaitēt UA-US sadarbībai un kā tādi ņemami operatīvajā izstrādē. Ja tie būtu pēdējie, tad Rudajam nevajadzētu būt problēmām viņus izgaismot, ar to pašu viņš pierādītu savu taisnības cīnītāja un dzimtenes nodevēja apkarotāja statusu atkal, bet šoreiz jau iekš US. Bet ja UA personāži, par kuriem interesējās WO4 (amīšu kontriks), bija Rudajam labi zināmi UA patrioti, tad atkal jau sarunu varēja pavērst dažādi- atkarībā no tā, kā Rudais uztvēra WO4 interesi par dotajiem personāžiem. Un kā “matjorijam razvedosam” viņam.tas bija jāspēj. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pats viņš savā videouzrunā pieminēja, ka pēc jautājumu uzdevēja jautājumiem var pateikt, ko un cik daudz viņš zina par sarunas objektu. Zinu, ko runāju, jo ir nācies savā laikā šādās ssrunās piedalīties vienā un otrā pusē.
Vēl pastāv trešais variants- Rudais par savu radinieku sarunā ar WO4 uzzināja ko tādu, par ko agrāk nebija zinājis, ka sviņa radinieku priekš viņa paša izceļ citādā gaismā, nekā līdz šim viņš viņu ir redzējis. Un te nu lomu sāk spēlēt P. Morozova fabulas mācība. Protams, tie ir tikai mani minējumi. Un mēs te operējam tikai ar infu, ko sniedza pats Rudais. Pilna bilde būtu, ja zinātu viņa UA dienesta biedru iespaidu/ raksturojumu par viņu, kā priekšnkeku, tā padoto, tā pakāpē un amatā vienlīdzīgo. Tāpat nezinām, kādu dosjē ir savācis US WO4. Un jā, ne mazsvarīgs izstrādes subjekts būtu viņa sieva. Tātad- nonākam.pie pārbaudītas informācijas un konstatētiem faktiem nepieciešamības minimālajā apjomā, lai sāktu izdarīt daudz maz objektīvus secinājumus par situāciju. Dotajā gadījumā mums šīs infas minimālajā apjomā nav. Tāpēc mani spriedelējumi ir tikai un vienīgi pieņēmumi, balstīti uz nepilnīgu manā rīcībā esošu infu.
Kaut kā tā.
P.S. Un tīri no strarēģiskā viedokļa es amīšus ļoti labi pat saprotu- viņu stratēģiskais partneris ir UA, kuram tagad visādi jāpalīdz, bet par partnera (UA) uzticamību kā minimums ir neatbildēti jautājumi vismaz konkrētu militāro amatpersonu lojalitātes sakarā. FSB un GRU ir pār-piesātinājuši UA spēka un politiskās struktūras, un kuram katram tur uzticēties nevar. Tāpat, kā šeit, LV, starp citu. Varbūt ne tādā mērogā, cerams.
Ja kāds (no US izlūkošanas//pretizlūkošanas) būtu parunājis ar Rudo no šādām pozīcijām, tad Rudais nevarētu atrunaties ar lojalitati pret bijušajiem dienesta biedriem, jo tagad viņam riek dota iespēja turpināt US dienestā to, ko viņš, pēc paša vārdiem, sāka UA dienestā- cīnīties pret dzimtenes nodevējiem, tā teikt.
Amīšiem ir atvērtas tēvzemes koncepts – ja tu iestājies asv armijā, tavs patriotisms ir vienīgi pret asv, iepriekšējā dzīve ir jāaizmirst. Ja viņš saka, ka asv valdībai infu nedos, jo ir ukrainas patriots…
Un intel koncepts ASV ir cits – NSA uzdevums ir noklausīties visus – gan sabiedrotos, gan ienaidniekus, līdz ar to interesei par GUR virsniekiem var būt dažādi iemesli
Par to, cik infiltrēti ir mūsu dienesti – var cerēt, ka nav sistēmiski infiltrēti, būvēti no nulles, atšķirībā no UA, kur pārņēma sistēmu ar visiem darbiniekiem.
Jā, ta gan ir. Ar tām dzimtenēm.un tēvzemēm. It sevišķi, ja gribivaksts maizē (dienestā) sevi pierādīt. Tas gan netraucē dažiem dubultpilsoņiem LV valsts maizē sevi pierādīt, tueklāt augstākajos politikas un izpildvaras ešelonos. Bet tad atkal viņi nav valsts maizē (vismaz aktīvā- zināmā) otrajā dzimtenē. Bet tas, protams, ir nedaudz cits stāsts.
Dzīvē viss ir līdzsvarā. Aktīvam izlūkošanas virsniekam būtu jābūt skaidram, ko no viņa prasīs citā armijā (pierādīt pilnu lojalitāti). 3 gadi pagāja un paprasīja un vēl amats tāds pietiekami interesants. Būtu rāvies uz karstajiem punktiem ilgāk liktu mierā.
Nav tādi “nesodāmie” karjeristi 😉 viss tas pats agrāk vai vēlāk arī pret viņiem.
S-am
Par “nesodāmajiem” karjeristiem: no Tava rakstītā šeit- Lielā Lēmumu Pieņēmēja acīs!
Protams, mums kā vājām cilvēkveidīgām būtnēm (to es vairāk par sevi personīgi) gribas pašiem būt lieciniekiem un dažkārt arī “karjeristu” sodīšanas līdzdalībniekiem, bet, kā vēsta nedaudz klišejiskais teiciens par atriebību kā auksti pasniedzamu ēdienu- labāk to atstāt Augstākā Lēmēja-Soģa (Dieva) ziņā. No personiskās pieredzes zinu, ka vairākumā gadījumu Lielais Soģis (Dievs) šīs lietas kāto bez mūsu tiešas līdzdalības, un pie tam negaidīti oriģinālos formatos. Kas varbūt ir labāk, jo Soģim, atšķirībā no mums, nav nekādas personiskas ieinteresētības procesa iznākumā- tātad nav interešu konflikta, tā teikt 🙂 Un pašu ne-klātbūtne “procesā” ir veselīga arī dzelžaina alibi esamības dēļ;)
Es ar RUD&CO jūtūbā sarakstījos, viņš pats piekrita, ka viņa iznākums ir loģisks rezultāts viņa spiega karjerai. Bet kopumā, tagad jūtas labi, jo oficiāli skaitās US Army veterāns ar visiem labumiem, kas viņam kā veterānam pienākas un arī par bijušajiem UA sakariem vairs nav jāuztraucas.
Nevar būt divas lojalitātes/tēvzemes. Par radiniekiem vēl ok, bet ja tu savu CI sūti naher uz jautājumu par random džekiem, ko pazīsti…
Interesanti, kā ASV strādā resora iekšējā tiesību aizsardzības sistēma – pie mums vēl attiesātu mācību izdevumus, kamēr tur honorable discharge
Viņam jau nav ko inkriminēt, lai sodītu. Atlaist OK, bet lai sodītu vajag ko smagāku.
Kamēr viņš nepiekrita aiziet meklēja kriminālu ieganstu. No juridiskā viedokļa viņš rīkojās taktiski pareizi, nepiekrita apsūdzībām, draudēja tiesāties, pacēla likmes un tad piekrita izligumam, kura varēja nebūt, ja uzvestos citādi. No US dienesta nekriminālos gadījumos atlaiž divos veidos ar godu vai bez goda. “Bez goda” nozīmē ka visi saprot, ka kaut kas nebija tīrs un zaudē visus atvaļināšanas bonusus.
ar cienījamu dienestu nostiprināja savas tiesības palikt ASV. bez dienesta skaitītos, ka viņš imigrācijas dienestam nav sniedzis kādu informāciju un tagad ir deportējams atpakaļ.
Nu, pēc 14.gada Obamas laikā viņš varēja pretendēt uz politiski vajātā bēgļa statusu, jo ir no Krimas. Stāties dienestā nozīmēja pakļaut sevi pakāpes dziļākām pārbaudēm ar negarantētu rezultātu. Turklāt tagad viņam uz UA ceļa nav, tur viņu paņems apritē par visu kopā.
Spiegiem bēgļa statusu dod reti 😉 Viņš savā blogā stāsta par angļu valodas apguvi un ka to vajadzēja izdarīt, lai tiktu armijā un izvairītos no deportēšanas. Bēglim būtu godīgi viss jāizstāsta kur dienēja, kāda velna pēc te atbrauci un ja te ko noklusēji (veidlapās pretrunas) tad te vairs labs/ieinteresēts valsts advokāts nepienākas 😉
Tā ka viņam bija jādabū ”godīga veterāna” statuss un jāizvairās no savējo nodošanas. Pieņemot, ka ”bijušo nav” viņš ir izvairījies no deportēšanas un veiksmīgi nostiprina savu leģendu. Tā teikt pirmais nozīmīgais iefiltrēšanās etaps pabeigts un leģenda strādā. Ko tālāk? 😉 Starpcitu namdarim daudzi paši atver durvis un ir lieliska iespēja ievietot dažādas nelielas iekārtas. Izcils ilgtermiņa aģents.
Tā viņa vervēšana arī tāda aizdomīga, kāpēc uz viņu izdarīt spiedienu, ja viņam vienkārši varēja palūgt pazvanīt savam “kolēģim” un palūgt viņu uzklausīt kādu amerikāņu unkuli. Vai vienkārši paprasīt, vai viņš ir amerikāņiem simpatizējošs un ja nav, kurš varētu būt. Pieņemsim, ka Ukrainā joprojām ir gana daudz, kas brīvi nopērkams un amerikāņu unkuļiem ar dolāriem nav nevienas paziņas ukraiņu dienestos, kas ļautu ieskatīties dažās personas lietās- ne tikai ieskatīties, bet vēl paši atnestu skaisti iesietu lietas dublikātu? Šī metode ir daudz drošāka nekā prasīt no izbijuša kolēģa pēc 8 gadiem.
Latvijā ģenerālprokurors uzreiz pēc nacionālās drošības padomes sēdes uzreiz aizgāja atskaitīties amerikāņiem 😉 un ukraiņu armijā nevarēja atrast nevienu, kurš nopludinātu informāciju pašreizējiem sabiedrotajiem, kuri viņiem piegādāja labus ieročus?
Bēglis vs SCI ir nesalīdzināmas lietas.
Uz bēgļa statusu pārbauda faktus datubāzēs, vai nav ar baigo genocīdu nodarbojies, tāds defacto līmenis uz 3lpp
Uz pielaidi pārbauda riskus t.i. nākotnes iespējamības, rūpīgi uz 30lpp, un ja vajag, tad vairāk.
Tāpat kā kosmonautu veselības pārbaude vs autovadītāja medkomisija
Vajadzēja viņam US , CA labprāt pieņemtu jaunu ukraiņu ģimeni. Kaut kas te nav.. Mums zaudējums – nebūs reportāžas no kārtīgas armijas iekšienes. Nu, vēl Svjatovs palicis.
Kanādiešu CI nekliegtu, citādi rezultāts tāds pats. Pie tam viņam bēgļa statusu neanulē, ne?
Alex Saint tāds paslinkāks blogeris, iespējams, biežāk norīkojumos. Viņam jūtūbā retāk video. Es gan viņam citos kanālos nesekoju…
Viņu uz US nosūtīja UA darba vieta. Tāpēc arī nav CA.
Esot kā bēglim un dēļ nenorādītiem faktiem viņš būtu daudz ievainojamāks pret šantāžu nekā karavīrs.
Pats interesantākais jautājums, kāpēc aktīvs Ukrainas izlūkdienesta aģents ieradās ASV un pēc 2-3 gadiem izlemtu prasīt patvērumu? Te būtu tāda pārbaude un pat ja Obama iedotu patvērumu, vai tas darbotos arī pie Trampa?