vara bungas: Sakarīgs teksts par protesta saknēm masu psiholoģijā, kas veltīts BY, bet tik pat labi noder, lai preparētu US notiekošo. Paralēles acīmredzamas un vispār universālas. Tomēr no raksta (un mūsu pašu pieredzes) izriet, ka deprivācijas izraisītu neapmierinātību (protestu) vara kanalizē vai persona sublimē uz citu objektu. Tik tālu ok, PSRS, kā zināms, zaudēja tukšam ledusskapim, politbirojs nespēja radīt efektīvus “kanalizācijas” virzienus, bet sublimēta agresija ex-PSRS teritorijā radīja energiju virknei asiņainu konfliktu.
Jautājums: Kas ir pamatā US sabiedrības neapmierinātibai, kuru līdz brīdim kanalizēja Tuvo Austrumu teroristu virzienā, ņemot vērā, ka sadzīves labklājības līmenī amerikāņiem nekā netrūkst un nekas nekaiš?
VB versija : labklājības līmenis ir relatīvs jēdziens, sasniedz kādu gribi rocību, vienalga būs par maz un gribēsies vairāk, tas ir cilvēka dabā. US jau ilgstoši iestājusies ideju stagnācijā par to kā un kur virzīties tālāk, pareizāk sakot esošā politiskā iekārta nav spējīga nospraust stratēģisku valsts attīstības mērķi un vest uz to, bet neapmierinātības kanalizācijas virzieni ir izsmelti, jo karstais karš ar CN vai RU neaizraus sabiedrību nu nemaz, aukstais arī. Savukārt US sabiedrība kā spiets instinktīvi jūt, ka progresa soli nodrošina zināma haosa deva un labprāt iesaistās haosa pavairošanā atbalstot kurš trampistus, kurš antifa un demokārtus. Nevienas nosauktās frakcijas uzvara nenodrošinās progresu, bet frakciju sadursmē var dzimt kāds trešais risinājums ārpus tīri konservatīvā vai gluži liberālā. Indivīdi abās pusēs to visu masā nesaprota un viņiem to nav jāsaprot, par stratēģiju tagad rūpējas Māte Daba.
Депривация порождает агрессию к источнику неудовлетворенности, либо накапливается и находит стихийный сублимированный выход,
vara bungas 
Manuprāt, nav vajadzīga deprivācija vai jebkas cits, lai vienalga kuras rases primāti justu agresiju. Tas ir dabiski mūsu sugai; vienmēr ir bijis un būs.
No situācijas atkarīgs tikai tas, kādā veidā un cik intensīvi tā izpaudīsies.
Manuprāt, “karstais karš” ar kādu valsti, kaut vai Ķīnu vai Krieviju, aizrautu gan ASV sabiedrības lielu daļu, pat ja ienaidnieka tēls tiktu radīts pavisam īsu brīdi pirms tam – daudzi gribēs iet izkauties, nogalināt, izgāzt dusmas, agresiju.
Kamēr nogurs (ja karš ieilgtu, kā bija Vjetnamā).
Bāze uz Marsa, kosmosa apguve varētu būt mērķis?
Krievu analīzes skola izceļas ar sķietami loģiskiem, vienkāršiem un saprotamiem spriedumiem, bet kā rāda prakse, tad tā ir aplama un neko prātīgu nesaprognozē, lai tas būtu izmantojams laicīgi. Sākot no komunistiem un beidzot ar esošo krievijas prezidentu stratēģiskā līmenī ir vieni fēleri pēc fēlera. Visas pierakstītās uzvaras ir faktiski taktiski sasniegumu pec strateģiska plāna mininuma. Sociums ar cilvēkiem nav ēzelis, kas ir 1 subjekts, kura reakciju uz apkārtējo vidi(stresu) var kanalizēt uz otru ēzeli, ko tam dauzīt ar pakaļkājam. Krievi šeit ir pārņēmuši komunistu skolu par to, ka sociumā ir noteikti dabas likumi, kuri noved pie tā vai cita rezultāta, atliek tikai tos zinat un noņemt merījumus, tad var prognozēt un saprast kas sociumā notiek un notiks. Diemžēl tā ir realitātes profanācija, kas labi der paštīksmei un propogandai, bet neder reālā analītikā. Visādus krievu analītiķu pārspriedumus par to, kas notiek ASV es ņemu nopietni tikai tādā ziņā, ka tie parāda ko doma krievi, nevis to, kas notiek reāli ASV.
No visas USA sabrauca neveiksminieki un sataisīja trobeli, jo nebija pietiekamas aizsardzības kapitolijā. Kapēc BLR izgāzās revolūcija? Tāpēc ka parastajai tautai un kritiskajai masai puncis ir pilns un cilvēks ar pilnu punci netaisīs pilnvērtīgu revolūciju. Tas pats ar ASV un jebkuru citu vietu. Nekadas nopietnas neapmiernātības ārpus ikdienas trokšņa līmeņa nav nedz ASV, ne Krievijā. Tas, ko mēs redzam tagad kā kaut kādu neapmierinātību ASV ir pedējo 10 gadu facebook rezultāts, kur visādi neveiksminieki var radikalizēties un pieslieties jebkam. Ja agrāk vajadzēja vietējā miestā 10 neapmierinātos, lai rastos revolucionāru šūna, tad tagad pateicoties facebookam pietiek ar 10 tādiem uz visu štatu.
Nekā vērā ņemama ASV notikumos es nesaskatu, visāda sakāpinata retorika ir iekšpolitikas virtuve, melnu kaķi melnā istabā var nemeklēt. Sociums nav ēzelis kura izjūtas var kaut kur profanejot kanalizēt. Ja krievu skolas analītiķiem būtu kaut kada faktūra un sakars ar realati, mēs dzīvotu laimīgā komunismā.
Biku ne pa tēmu: mūsu esošais apdraudējums ir kāds ASV un Eiropas vājuma brīdis, kas, ņemot vērā faktiski neesošus aizsardzības resursus, var būt kārdinajums jebkuram krievu vadonim salabot vēstures kļūdas. Un te nu nav nekads sakars ar sociumu, tā virzību seit, vai pie krieviem, bet gan tīra ieguvumu/zaudējumu analīze, kuru veiktu jebkura krievu vadība. Ieraugi sev kāpņu telpā nepiesietu velosipēdu un rīkojies.
Lai gan man kā redukcionistam un Okama asmeņa asinātājam nepatīk sarežģīt lietas iesaki kādu Rietumu vai Austrumu skolu, kas būtu pierādīta cauri gadsimtiem un nekļūdīga, lai arī sarežģīta. Vienkāršosim arī to 😉 Tātad US trako neveiksminieki A vs veiksminieki B, ok pieņemts. Droši vien abas grupas salīdzina savu stāvokli ar kaut kādiem veiksminiekiem un vispār veiksmi. Ne obligāti veiksme nozīmē personīgo vajadzību un gribēšanu apmierināšanu, daudziem var būt svarīgs vasts kurss, valsts panākumi, valsts vieta pasaulē, valsts ekspansija. Nepretendēju uz gala slēdzienu, bet paēdušu un kopumā OK pilsoņu gatavība enerģiski rīkoties politikā pretēji pašaizsardzības instinktam un šķietami neracionāli (sacelties) var skaidrot ar PSRS aizliegtā krievu filozofa Gumiļeva pasionārisma teoriju. Es personīgi pāris tādus pasionārus cilvēkus pazīstu un vēl daži ir bijuši LV vēsturē. Vispār LV tādu tagad ļoti trūkst.
Īsumā par konceptu šeit (eng) https://creativity.netslova.ru/Passionarity.html
vai šeit (rus) https://theoryandpractice.ru/posts/14513-chto-takoe-passionarnost-ili-pochemu-komu-to-legko-umirat
vai latviski (hipersaite zemāk), bloga autoru nerklamēju, vnk Google ieteica:
“[..]Izcilais padomju vēsturnieks un ģeogrāfs Ļevs Gumiļovs ir izstrādājis savu vēstures koncepciju. Viņš meklēja atbildi uz jautājumu, kāpēc tautas, kas dzīvojušas mierīgu, neviena nepamanītu dzīvi, pēkšņi ceļas vienotā trauksmē, veido neuzvaramas armijas un iekaro milzu plašumus, izveido milzu valstis. Un pēc dažiem gadsimtiem izklīst telpā un laikā, atstājot vien atmiņas hronikās un leģendās. Vandāļi un goti, Čingīshāns un Timurs, neuzvaramie osmaņu karavīri – par tiem ir palikušas vien atmiņas. Kāpēc vienas valstis kādu laiku dominē, bet pēc tam no jauna aiziet nebūtībā? Ļevs Gumiļovs ir izstrādājis koncepciju, kas ļauj izskaidrot šīs norises.
Viņa ideja dibināta uz to, ka kaut kādā brīdī tautām, kas dzīvo noteiktā teritorijā, kāds arējs impulss piešķir neparastu aktivitāti un spēcīgu iedvesmu. Šis impulss atmodina tautā tās iekšējo enerģiju, pasionārismu, kā to sauc Gumiļovs. Pasionārisms ir dvēseles enerģija, kas individuālai attīstībai un individuālai tieksmei dod ārkārtīgi spēcīgu grūdienu. Pasionāri cilvēki nevar būt ērti. Tie nevar dzīvot vienveidīgu ikdienas dzīvi, tiem ir vajadzīgi piedzīvojumi, darbība, panākumi. Viņiem domubiedru piekrišana ir daudz nozīmīgāka par individuālo bagātību vai individuālajiem sasniegumiem. Tie nerūpējas par savu dzīvi, par savu uzplaukumu un labklājību. Garīgā ideja – tas ir tas, kas virza šos cilvēkus. Tā ir bijis Čingīshāna laikos, kam izdevās izveidot nesaskaitāmu armiju un iekarot daudzas zemes. Tā bija pirmo kristiešu laikā, kas garīgas idejas dēļ pārvarēja ārkārtējas vajāšanas un ciešanas. Tā ir bijis visos dižajos karos, kad armijas ir cīnījušās, garīgas idejas vesti. Tā iet vēsture.[..]
https://tencinu.wordpress.com/2012/07/04/musu-domu-energija-cilveka-apzinas-ietekme-uz-vidi-konstantins-korotkovs/
Jā, pasionāriju mums trūkst. Vai arī pie teikšanas netiek. Man šķiet, mums sabiedrība uz tādiem cilvēkiem ar virspersoniskiem mērķiem skatās ar aizdomām. Liela daļa netic, ja tomēr notic, tad paliek bail.
Ja nav žēl laika, vairākos raidījumos erudīts etnogrāfs interesanti, plaši un detalizēti izstāsta, uz kāda pamata radās Čingishana impērija. Nebūt ne uz plikas vietas; nekas tur pēkšņi tā tieši ar Čingishanu neiesākās.
Pirmā viņa intervija:
Gan jau ka līdzīgi arī visādiem vandāļiem un gotiem bija.
Gan jau viņiem arī ir diezgan tukšs ledusskapis lasīju, ka ASV dzīvo zem nabadzības sliekšņa un gan jau vēl kādi 20% nepārāk tālu no tā nabadzības sliekšņa. un minimālā alga no 1945 gada ir precīzi pacelta tikai par inflācijas procentu.
Ar ko salīdzina? Būt par trailer trash ir drīzāk ekzistenciāla izvēle nekā nolemtība. Un ne jau food stamp saturs dzen viņus uz Trampa mītiņiem, bet rūpe, kā padarīt Amēriku dižu, savukārt BLM uztrauc nevenlīdzības problēmas. Kur prasība pēc maizes un izpriecām kā trūkumcietējiem pienāktos?
Minimālā alga ASV nevar būt ne pacelta ne nepacelta no 1945. gada, jo lielākajā daļā štatu tādas nav, un 45. gadā toč nebija (varbūt ir kādi izņēmumi, nezinu). Minimālai algai av nekāda sakara ar ekonomikas attīstību. Dānijā un vēl veselā rindā Eiropas attīstīto valstu vispār nav tādas minimālās algas. Algu līmeni nosaka tirgus un ekonomika. Lielā daļā Eiropas attīstīto rietumvalstu, kurās tomēr ir minimālās algas, tās ir uzradušās tikai pēdējos gados visādu sociķu populisma iespaidā, lai dabūtu balsis no visādiem migrantu jaunpilsoņiem un tupiem kreisiem jauniešiem.
Wikipēdija jums nepiekrīt:
Since July 24, 2009, the federal minimum wage is $7.25 per hour.
Ja štatā vai pašvald ībā ir augstāka min alga, jāmaksā lielākā
ASV minimālā alga ir no lielās depresijas un Ruzvelta New Deal laikiem. ES daudz kur tādas nebija, jo ES bija krietni spēcīgākas arodbiedrības, kuras vienojās ar darba devējiem par minimālo algu.
Kas ir pamatā US sabiedrības neapmierinātibai ? Manuprāt tas pats “vecais labais ledusskapis” nevis kaut kādas augstākas idejas.
Es piekrītu idejai, kas saka, ka trampisms ir radies pateicoties šim grafikam:
Tas parāda, ka pēdējos vismaz ~16 gados (Bušs + Obama) mājsaimniecību mediāna ieņēmumi praktiski nepieauga.
Ja to ņem kopskatā ar to, ka dārdzība visam pārējam ir augusi ļoti strauji: izglītība, medicīna, nekustamais, utt. Tad var secināt, ka ASV vidusslānis dzīvo relatīvi sliktāk nekā iepriekšējā paaudze, ar pesimistiskām nākotnes perspektīvām. Līdz ar to cilvēki ir dusmīgi un ar tieksmi pieslieties vienai vai otrai galējībai.
“2019 dollars” manuprāt nozīmē, ka inflācija ir ierēķināta grafikā – tātad 16 gadi pa nullēm.
Un iespējams palielinās nevienlīdzība – nabagi dzīvo nabadzīgāk, bagātie – bagātāk
Interesanti ka ari “Median income” ir Latvijaa?
Tāpat pienāks ASV imperiālisma beigas, un tas vēl notiks mūsu dzīves laikā, cik atceros skatoties friedman. Lai kurā pusē Jūs nebūtu, bet no Ķīnas dominances man nāk vēmiens.
Frīdmens pie visa tā ir optimists, ģenerālis Pauels arī, viens saka “pēc vētras būs bezvējš”, otrs “viss būs labi, pārdzīvosim”. CN dominance nevienam nepatīk, t.sk. RU, nāksies beidzot izdarīt izvēli, kuru vistas galvu nocirst. Visi kopā pret CN var pacīnīties, jo CN nekur nesteidzas.