vara bungas: Labs combat video materiāls par Hataba kaujinieku rīkotajiem slazdiem 2000.gada janvārī. Īpaši vērtīgi ir slazda grupas uzņemtie kadri, ko komentē kareivis no RU QRF vada, kas tika nosūtīts palīgā slazdā iekļuvušai kolonnai. Es pievērsu uzmanību kaujas distancei (ņemot vērā kameras zoom 50-150 m), koordinācijai strap kaujiniekiem, kuriem kā maksimums ir tikai OMD aiz muguras (nu un kaujas pieredze protams), riteņu bruņutehnikas menevriem, kurus var izskaidrot tikai ar bailēm nobraukt no ceļa un iestrēgt, slazda pozīciju sagatavošanai un slazdam pret (!!) QRF – situācija, ko atrisināja tikai ar kaujas (nevis SAR) helikopteru palīdzību. Tāpat jāatzīmē, ka SOP, kas liek – nonākot slazdā – spiest gāzes pedāli grīdā, reāli strādā. Šo to var pateikt par RU komandieru kļūdām – drošības grupa nonāca slazdā kopā ar visu kolonnu, QRF nerēķinājās ar slazdu pret sevi un nezināja slazda koordinātes, bruņutehnika pamatā palika uz ceļa, lai gan cik garš tik plats – iestrēgt (varbūt) vai tikt sašautiem (noteikti). Visbeidzot, kā ierasts, atzīmēšu, ka QRF bija spiesta rēķināties ar varbūtību (!), ka slazda pozīciju flangi var tikt aizsargāti ar PK mīnām un atkāpās, savukārt mūsu slazdu grupām PK mīnas ir liegtas humāno apsvērumu dēļ.
-
Sekojiet
Sekojiet
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Vadāmās mīnas nav aizliegtas, bet diemžēl viņu nav.
Mūsdienās visu var padarīt somehow vadāmu,neitralizējamu.
pāris stingeru (strelu, iglu…) ļautu slēpņa veidotājiem turpināt iesākto…
arī CG 441 lādiņš ietaupītu lieku šaudīšanos.
tāpat laba norāde, ka cīnīties pret sagatavotām pozīcijām pat specnazam ir grūti- tātad vienmēr jāizpilda savi mājasdarbi pirms operācijas!
PK ir tikai viens no līdzekļiem, lai iznīcinātu pretinieku. lēts, labs, bet ne vienīgais.
jā, pa kustīgu mērķi ir grūti trāpīt, tāpēc pēc iespējas braukāt kaut šurpu turpu un ar uguni mēģināt pretinieku nospiest. domāju, ka arī ar lāzeri novadāmu ptvrk grūti trāpīt ātri kustīgam mērķim. a pats būtu mēģinājis ar riteņtehniku braukt nost no ceļa? a ja būtu Boxeris?
lielākā krievu kļūda bija tā, ka bija nepareizi veidota kolonna. pa priekšu brauc apsardzes mašīna, tad divi smagie (vēlams mtl un nevis kājinieki), tad atkal apsardzes mašīna, pāris smagie un noslēdz apsardzes mašīna. kkad atpakaļ jau iemetu konvoja rokasgrāmatu… man būtu interesanti uzzināt, cik ZS bataljonos to ir atstrādājuši?!
Skat kāda sakritība tu domā kā ģenerālis, bet manuprāt lapsas un vīnogu fabula. https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2021-01-07/g-kerlins-bezpilota-lidaparati-ir-specigs-ierocis-tacu-nedrikst
tieši kurā teikumā ir līdzības?
Labs raksts.
“Nav jau tā, ka mēs tikai grāmatas lasām. Šo un to esam patestējuši, esam pierakstījuši rezultātus, ko pēcāk liksim iekšā savos nākotnes spēju attīstības plānos. [..] Mums ir pašu uzkrātā pieredze, karojot Irākā un Afganistānā tehnoloģiski visattīstītākās koalīcijas ietvaros. Šajās operācijās esam pārliecinājušies, ka tehnoloģiskais pārsvars nebūt neatrisina visas kaujas problēmas. Pret tehnoloģisko attīstību ir jāizturas nopietni, bet nevajag mesties pāragros secinājumos,” skaidro brigādes ģenerālis G. Kerlins.
Cilvēcīgā valodā: Patestējām šo to, no vakardienas piedāvājuma. Kaut kad prasīsim, varbūt nauda atradīsies, bet varbūt arī neatradīsies. Uz to brīdi jau būs novecojis, bet, ko Jūs no manis gribat?!? Pateikti, ka viss, beigas?! Kaut ko darīsim, kas atliek.
Labi nav. Mūsējiem būtu ko pamācīties no Irānas, Hezbollas, kad no praktiski nekā, kautko saķibina kopā ar laiku, izskatās truli, nav skaisti parādēs, bet ir pietiekami efektīvi.
Kerlins nevar teikt, ko domā un nedrīkst runāt pret vēju par trūkumiem.
Kā cilvēks, kurš izglītību sāka ar laikrakstu “Pionieris”, pārtulkošu:
“ir pilnīgā pakaļā un visas, spējas, kuras vajag un ! kuras var pacelt ir nobanotas. Ceļam štābus un taisam eiroremontus”.
domāju, ka grūti Tev (arī man) spriest, kas tur iekšā notiek un ar kurām spējām ir pakaļā…
Tur ir tāpat kā visur citur valsts pŗvaldē. Brīnumu nav.
Kerlins bez šaubām gaišais spēks uz kopējā pelēkā fona. Ir vēl 2-3, bet neviens no viņiem ne tuvu stūres ratam.
”Visbeidzot, kā ierasts, atzīmēšu, ka QRF bija spiesta rēķinājāties ar varbūtību (!), ka slazda pozīciju flangi var tikt aizsargāti ar PK mīnām un atkāpās”– šis saucas nedaudz citādi- nomīza un nemēģināja 😉 ārpusreglamenta attiecību kultūra- vai Tev gribas riskējot ar savu ādu glābt savus savus biedrus?
Palikt uz ceļa nāves zonā , lai neriskētu iestrēgt uz lauka. Šis ir ģeniāls pretslēpņa paņēmiens 😉 To video never vaļā. Visticamāk to video biju redzējis. Galvenā artilērija čečeniem visticamāk bija RPG un katru papildu 50-100 metru distance būtiski pasliktina iespēju trāpīt – tātad jābrauc nost no ceļa 😉 un ja nekļūdos tad aizslēpjoties aiz bmp čečeni pa asfaltu šāva tā, lai veidotos rikošeti. Tātad mīksts lauks būtu palīdzējis.
Atruna, ka krievu karavīriem bija tikai OMD pieredze – neiztur kritiku. ja grib 2-3 mēnešos jau var izkalt normālus piparus. Ja galvenais uzdevums ir apgūt topogrāfiju (motorizētiem kājniekiem), krāsot barģuras un dienestā laikā izšaut 50 mācību patronas tad arī pēc 2 gadiem no viņiem nekas prātīgs nebūs. Ja Tev ir iespēja gadu veselīgi jaunekļus drillēt- tur būtu jābūt priekam skatīties, cik skaisti viss atstrādāts.
iestrēgt uz lauka nāves zonā ir vēl sliktāk!
klasiski vajadzētu būt tā- drošības mašīnas nospiež ar uguni pretinieku, kamēr kravinieki izvelkas ārā no nāves zonas un tad paši evakuējas. sašautās mašīnas stumj uz priekšu vai nost no ceļa. no sašautajām mašīnām karavīri evakuējas, sedz kravu vai pēc rīkojuma ar kājām atkāpjas, kad izsaugts netiešās uguns vai gaisa atbalsts..
Njā, laba zasada sanāca……interesanti būtu tiešām pafilozofēt, vai tie ieroči kas mums tagad ir pieejami (un čečeniem nebija), kā piemēram tas pats CG, Spike, sniperi, būtu kaut ko jūtami mainījuši kaujas gaitā vai nē?