vara bungas: Vizualizācia par UK sauszemnieku nākotnes spējām uz kurām mēs cita starpā arī paļaujamies. Lai nu kas, bet,lai nezuadētu cerības uz līdzsvaru, zaļajiem kvadrātiņiem UK pusē būtu jābūt x10. Pie reizes “aiz auss” liekami kritēriji pēc kuriem vērtēt “mehanizāciju” visādās pakāpēs.
The British Army will be capable of fielding a war-fighting division by 2025. However, it will be smaller, less ‘heavy’ and have less modern armour than originally planned. The shortfall in armour is the result of procurement problems compounded by inadequate funding: the outcome is that the army will deliver considerably less near-term capability than was the goal.
vara bungas 
Te jāņem vērā, ka UK aizsardzības budžets no RU budžeta neko daudz neatpaliek.
Arī to, ka salas iedzīvotājs kontinentālos mērogus var neņemt vērā. Ja uzdevums ir nosargāt karalieni mājās, ar šādu “smago divīziju” pietiek (pretinieks nespēs atvest visu savu smago pakaļu), lai darbotos koalīcijās arī. 1:1 uz kontinetālās sauzemes – keep calm and stay at home.
Briti grib dabūt 2 jaunus aircraft carriers ar F-35…….tas daudz naudas apēd viņiem.
Šis ir tas populārais mīts ka Krievijas aizsadzības budžets nav nemaz tik liels!
Mēs nevaram salīdzināt 1:1 NATO valstu aizsardzības budžetus ar Krievijas, jo viena dolāra vai euro pirkstspēja Krievijā ir pavisam cita salīdzinot to ar Rietumvalstīm. Realitātē Krievijas militārais budžets ir apmēram 180-210$ miljardi. Tāpēc tā arī spējusi tik daudz ieguldīt jaunu tehnoloģiju izstrādē un jaunās tehnikas piegādēs isos karaspēku veidos paralēli vēl izstrādājot tādas dārgas ieroču sistēmas kā jaunas balistiskās raķešu kodolzemūdenes. Vācija, Itālija un Francija kopā ņemot nav tik lieli militārie tēriņi cik vienai pašai Krievijai.
tur korupcija arī ir lielāka, kas mīnuso daudz ko.
+ pirktspēja attiecas uz iekšējo patēriņu. Algas, siltums utt. Viss, ko pērk maksā tik cik maksā un dārgāk, jo shēmas lai apietu sankcijas arī ir dārgas.
HVZ ko viņi daudz ir ieguldījuši modernajās tehnoloģijās – mikroelektronika ir zem sankcijām, krievijā gandrīz neko neražo – tātad viss uz ķīnas komponentēm un pilnībā atkarīgs no no Sji labvēlības
https://bmpd.livejournal.com/4244403.html
Nu spriežot pēc šī, kaut ko tomēr ražo 🙂 bet jautājums ka vienmēr ir par apjomiem un kvalitāti 🙂
Varbūt kādā NII arī ko dara mazos apjomos par kosmisku cenu. Cik lasīts, tad sankcijas tieši pa elektroniku esot sāpīgas
Tur ir populāri nobrendod (ielikt savā kastē) to, kas kontrabandas ceļā ir atvilkts no rietumiem.
Krievi par savu elektronikas attīstību vispār tā kautrīgi klusē pēdējā laikā……kas katrā ziņā ir zīme par kaut ko. Ir viedokļi, ka tā pati Armata un Bummerangi un Kurganets tik ilgi kavējas ražošanā galvenokārt sankciju un tieši rietumu elektronikas embargo dēļ.
Uzražot dzelzi šobrīd nav baigā māka (mēs te pat mazajā Latvijā varam, kā izrādās), izgudrot un uzražot savu kompjūteru tā jau ir cita lieta
Ticami. Pirmkārt, RU taktiskais hitech neaiziet lielajās sērijās, otrkārt uzsvars uz wunderwaffēm, kur pietiek ar dažiem eksemplāriem. Cita lieta, ka šāds stāvoklis nebūs mūžīgs (teorijā) sankcijas liek pielāgoties un attīstīt savas ražotnes.
Par krievu kompjiem un elektroniku viss ir skaidrs vairāk vai mazāk. Elbruss ir viņu arhitektūra, kas darbojas ar zemu veiktspeju, bet darbojas, tikai tā bēda, ka ražo tos procesorus Taivānā. Krievijā var saražot Elbrusus līdz 65 nm(Эльбрус-4С 800 MHz), kas ir Pentium 4(20 gadus vecs rietumu procesors) līmenis. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AD%D0%BB%D1%8C%D0%B1%D1%80%D1%83%D1%81-4%D0%A1 ir jaunākais, ko paši var savā mātes zemē saražot. Niknākus elbrusus ražo aziāti. Ar to savējo elbrusu pietiek kodolraķetēm, zemūdenem, torpēdam, panciriem, jo tur nevajag multimediju, bet viedtelefoniem un datoriem tur krietni pa īsu. Kas nozīmē, ka visa ekonomika ir atkarīga no importa, jo bez datoriem nekur. Neko viņi paši neattīstīs tālāk pa 65 nm, kas ir 20 gadus veca lieta, jo procesoru būvēšana ir smalka lieta, tehnologijas ir tik specifiskas, ka vajag ne tikai zināšanas, bet tehniku, piegādes utt. Tā ir strateģiska lieta un ne ASV, ne Ķīna, ne Taivāna nedos viņiem šīs tehnoloģijas, jo tas būtu iešaut sev kajā.
Tāpēc RU būvēs neadvancētus tankus, bet daudz. Un Czar pušku. 3PK ar to neuzvarēsi, bet reģionālā līmenī pretinieka tehnoloģisko pārākumu var kādu laiku noturēt nekritiskā līmenī. Grūtāk būs ar ieroču eksportu, jo pircēji gribēs jaunākās tehnoloģijas.
t34 kak raz būs pretinieks CVRT. Varbūt eksportam taisīs modulāras sistēmas – krievu bundža, kurai piesprauž rietumu vadību un sensorus, ko Indijai un ēģiptei pārdod, bet raškai nē
Ja sankciju sarakstā ir iekļauts RU MRK uzņēmums tas kļūst toksisks jebkādai sadarbībai. Teorētiski var parādīties pārpircēju, kas nebaidās no sankcijām, nopērk RU piemēram tanku un modernozē to tālākpārdošanai ,bet tad rodas jautājumi par garantiju, atbalstu utt.
Viņi savās exporta mašīnās piedāvā importa detaļas un aparatūru, kuri pašmāju pirkumos neliek. Amizanti uzreiz ir tas, ka līdz ar to cena arī uziet kosmosā un nemaz tik lēts un darbaļaužu makam draudzīgs tas T-90 un Pantsirs vairs nav salīdzinot ar to pašu ”dārgo” Rietumu konkurentiem.
https://www.defenseworld.net/news/20021/Vietnam_Orders_Russian_T_90_Tanks
https://en.newizv.ru/news/economy/30-06-2020/cheaper-and-more-reliable-than-american-egypt-buys-500-russian-t-90-tanks
3,9 miljoni, un 4,4 miljoni par 1 tanku vairs nav ”lēti” . Tas jau ir tāda ne gluži pilnīgi svaiga bet pajauna Leoparda vai Abramsa cenas līmenis.
jā, bet ir baigais vendor lock-in. Ja tev jau ir visa infra T90 uzturēšanai, tanku apkalpes, tehniskais personāls.
Nomainīt visu uz leopardiem vai uzturēt paralēli divas – nav vienkārši
elektronikas indusrija ir tik komplicēta, ka pasaulē vispār ir 2 ražotāji, kas ražo parasto kompju procesorus. Visi sūta viņiem dizainu, šamējie tik štancē. Uztaisīt savu elektronikas ražošanu ir analogs kosmosa programmai.
Pie tam būvējot savu ražošanu:
a) korupcija – 80% nopizģīs
b) sankcijas – rūpnīcas iekārtas arī ir/būs zem sankcijām
Bet mums no tā ne silts, ne auksts – krievija ir apdraudējums ar esošo bruņojumu