vara bungas: Šodien US piemin operācijas Gothic Serpent 28. gadadienu. Mēs šo operāciju vairāk pazīstam kā “Black Hawk Down“, bet būtību tas nemaina – kaujas ilgums un intensitāte ar kādu US spēki tajā piedalījās 1993.gadā, joprojām nav pārspēti (15 stundas 100 US (-18 KIA, 73 WIA) vs 1000 OPFOR). Vēlāk amerikaņi daudz mācījās no šīs ne visai veiksmīgas operācijas norises un iekļūšanas slazdā. Lai gan arī ne uzreizi un joprojām ne pilnā mērā. Kļūdas un nepilnības Mogadišu kaujas kontekstā, ko 25 gadus vēlāk jau drīkstēja atzīt pat US aizsardzības resora izdevums, var izteikt šādi :
- Apmācība pilnīga un reālistiska. [..] Individuals interviewed, and multiple case studies of the battle repeat that same takeaway — realistic training and repetition to the point of mastery were crucial. [..]
- Kauju pieredze ir ne mazāk savarīga par apmācību. [..] for troops from the late 1970s until the late 1990s, actual combat operations were rare and brief.[..]
- Apmācībā neiekļauj mazsvarīgas tēmas [..] focus on marksmanship, physical fitness, battle drills and medical training. [..]
- Katrs pats sev mediķis-glābējs, vismaz uz to ir jātiecas [..] strove to have every Ranger certified as a combat lifesaver since the ratio of troops to medics was 48-to-1.[..]
- Plānošana tikai “ķeksītim” ir reāli bīstama. [..] raid was expected to be a one- or two-hour operation, so many soldiers brought only a basic ammunition load, no night vision goggles and one canteen of water.[..] Rangers had no armored vehicles, and even their Humvees lacked firepower beyond .50-caliber machine guns. They had no grenade launchers, and due to the civilian-packed urban terrain, fire support was limited to close-air support from helicopters. [..]
- Taktiskie šabloni, kas bieži tiek atkārtoti, ir ne mazāk bīstāmi par paviršu plānošanu. [..] Task Force Ranger had six times conducted missions using similar tactics to those used in the Battle of Mogadishu before the incident. That established a pattern that enemy forces could recognize and exploit.[..] “If you use one tactic twice, you should not use it a third time, and the Americans already had done basically the same thing six times,” a Somali militia commander told the Washington Post after the battle.[..]
Un tagad lūdzu savās vienībās vai apakšvienībās izejiet cauri šiem punktiem. Ir- ir, nav – nav. Komentēt VB nav obligāti.
Vēl par tēmu.
“There was a warrant officer who told me this: He said, ‘Hey, make sure you’re ready to go. Nobody improves in a firefight. You go into the firefight with the skill and knowledge you’ve trained with,’ ” Teakell said. “Don’t use the time you have to prepare lightly.”
vara bungas 
Apmācībā neiekļauj mazsvarīgas tēmas [..] focus on marksmanship, physical fitness, battle drills and medical training. [..]-
bļe kā bez topogrāfijas un sakariem un vēl visādas figņas ā pareizi pretinieka tehnikas atpazīšanas 😉
Ja visai apmācībai atvēlētas 28 dienas, labāk, ja kareivis iemācās manevrēt grupā, šaut un trāpīt pretiniekam. Pārējo kaut kā.
Godīgi sakot, sakarus un topogrāfiju un citus ”augstākās izglītības” priekšmetus varbūt vispār tādam vidējam zemesragam mācīt nav jēgas, zemē nomests laiks…….labāk tad brutāli tik dot patronas automātam un brutāli dzenā viņu pa šautuvi visas 20 dienas gadā cik viņš tur atnāk un lai šaudās un skraida līdz nelabumam, kaut ko tad arī iedrillēs puslīdz normāli un būs reāls strēlnieks.
Līdzīgi ar tiem kuriem ir tā specialitāte tomēr iedota (piemēram ložberis vai Gustavnieks), lai tad arī tikai staipa savas lentas un trubas 20 dienas bez apstājas un drilē savu vienu unikālo skillu cik vien fiziski iespējams, neko citu viņiem nedod…….tā vietā šobrīd liekas, ka visi dara visu un līdz ar to neviens īsti nemāk neko labi.
Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi – raksts ir par PD.
PD risinājumus nekritiski pielietojot ZS iznāk auzas
Nu kājniekiem to masveidā arī nemāca (ja nu tikai gatavojoties ZS patruļai, bet tas arī nav masveidā), un parasti viss turās uz daudz maz normāli sagatavotā nodaļnieka. Ar navigēšanu parasti nodarbojās navigators, ko parasti uzticēja tiem kas arī civilajā dzīvē piedalās orientēšanas sacensībās. Ar sakariem parasti arī nodarbojās sakarnieki. Savukārt izlūks kas nevar atšķirt sabiedroto tehniku no krievu tanka, un BMP no BTR ir sūdīgs izlūks. Bet īstenībā vismaz basic līmenī nolasīt garmina rādījumus un pēc tiem saprast kur viņi ir, un kur jānonāk, ieslēgt rāciju, nomainīt tai baču, piespiest tangentu un nodot informāciju kaut bez ziņojuma formas ievērošanas, pielādēt ložberi un nokapāt to pēdējo lentu un atšķirt tanku no bmp (nu māk taču bāleliņi atšķirt BMW no volvo, kur te problēma? neviens tak neprasa T-72B3 versijas atšķirt pēc dzinēja skaņas) ir katra kārtīga kājnieka cienīgs komplekts, kopā ar battle drills un physical fitness (kas bieži arī klibo, jo īpaši ZS).
Vispārējā fizo, orientēšanos, tūrisma/izdzīvošanas pamati, ierindas mācība, tēmēšanas pamati (vismaz ar gaiseni) būtu jāiemāca skolā sporta stundās, pirmā palīdzība – veselības mācībā, sakarus – fizikas stundā.
Un attieksmi pret pildamo uzdevumu – ģimenē 😀 bet realitāte ir kāda ir…
Attieksmi var mācīt arī bērnudārzā un skolā.
kādu attieksmi mācīt pret valdību, kura visu vasaru sit kulakā, un beigās 10h konferencē pieņem kaut kādus garus, nesaprotamus un iekšēji pretrunīgus lēmumus?
Attieksmi – ej un izdari labāk!
Jebkurš pagastvecis rīkotos adekvātāk, bet ja MP pauti ļoti iespīlēti koalīcijas skrūvspīlēs – varēja demisionēt un potenciāli dabūt ārkārtas vēlēšanās vienotībai 2x vairāk mandātu.
😀 Saeimā ir diezgan bijušo pagastveču. Pagastveču pauti tieši tāpat var būt iespīlēti koalīcijas skrūvspīlēs.
Ja kariņam nebija rīcības brīvības – naher nedemisionēt un savus 8 mandātus nepārvērst 16? Šlesers un gobzems vēl nav sasnieguši elektorālās formas virsotni, jkp irst pa vīlēm, attīstībai ar par ir lielākie naidnieki, saskaņa arī vāja. Tiešām bija bail no zzs+s, kas uzlasītu atbirumus no kpv, jkp, vai aprēķinātājus no la?