vara bungas: Šveices zinātnieki pilnīgā nopietnībā ieskicējuši kādam jābūt katra patērētāja Eiropā pienesumam, lai uz apmēram 2050.gadu samazinātu “karbona pēdu” līdz 2,9 t CO2 gadā uz cilvēku, kā to nosaka Parīzes vienošanās. Aprēķinu rezultāti zemāk (ar norādēm uz pirmavotiem), var smieties vai raudāt, bet manī tas viss tikai apsttiprina pārliecību, ka nekādi plānotie CO2 izmešu ierobežošanas rezultāti netiks asniegti, (ja nenotiks kāda jauna enerģijas avota introdukcija) savukārt klimata pārmaiņas būdamas reāla parādība jau drīzumā sāks stimulēt masu migrāciju Dienvidi-Ziemeļi virzienā un ne tikai no Āfrikas. Attiecīgi, migrācijas mērķa valstīs tas izraisīs dabisku pretreakciju un sabiedriskais pieprasījums pēc armijas, policijas, robežsardzes, PMK un paramilitāro vienību pakalpojumiem tikai pieaugs. Lai tas nenotiktu eiropietim būtu jāsāk taupīt CO2 jau tagad:
Pārtika un higiēna :
- duša x 3 nedēļā līdz 8 minūtēm vienā reizē;
- veļas mašīnas darbināšana x 2 reizes nedēļā līdz 1 stundai vienā reizē;
- vistas gaļas ēdieni x 2 reizes nedēļā līdz 100 g vienā reiž (10,4 kg gadā);
- siers 1 reizi nedēļā pa 25 g (līdz 1,3 kg gadā);
- Kafija – aizliegta.
Sports un izklaide:
- nodarbības uz skrejceliņa – 3 reizes nedēļa pa 30 min;
- TV un internets līdz 2 st katru dienu;
- datorspēles, videospēles – aizliegtas.
Apģērbs:
2 džinsu pāri un 2 krekli gadā.
Ceļojumi:
- 1 pārlidojums gadā;
- nobraukums ar elektrotransportu 5000 km gadā.
attēla avots
informācijas avots
PS. Es tik domāju vai nevar iemainit pārlidojumu pret kafiju (tur ellīga ekonomija sanāk) un sāku saprast kāpēc Cukerbergs aicina mūs pārcelties dzīvot uz viņa virtuālo pasauli.
vara bungas 
Ir jāmet nost gaļas un piena produktu nepamatota rīšana, kura, sevišķi pēc 40, tikai palielina sirds slimību un vēža risku. Tāpat jābeidz, regulāri pārkāpjot satiksmes noteikumus, braukt uz Rīgu ar veciem dīzeļiem ar “uztjūnētu” kvēpu filtru vienai personai piecvietīgā mašīnā, bet ikdienas vajadzībām jāpārsēžas uz elektrovilcienu, kuri mums beidzot no nākamā gada būs jauni. Tad varēs gan ieiet dušā, gan paskatīties TV, gan uzspēlēt Starcraft, gan reizi gadā pasauļoties pie TR zilajiem ūdeņiem.
Bet cilvēks ir vājš, neko no minētā labprāt neatmetīs un vēl protestēs, ja mēģināsi atņemt. No slimībām un pāragras nāves liela daļa līdzpilsoņu nebaidās, covid vakcinēšanas epopeja to pierādīja, ieskaidrot arī neizdosies skat to pašu epopeju. Ignores briesmas, beigās apdirsīsies un nosprāgs ar žāvētas vistas kāju mutē. Viss jau bija skat Senās Romas Impērijas norieta vēsturi.
Toties daļa baidās, ka vakcīnas nepārbaudītas, 5G starojums kaitīgs un vēja ģeneratori veselību bojā 😀
Paļauties uz cilvēku pašaizliedzību un loģisko domāšanu šādos nopietnos jautājumos ir diezgan naivi. Patīk mums tas vai nē, bet kad uzmet aci uz da jebko tādā lielākā mērogā ir labi redzams kā tad tas vidējais cilvēciņš dzīvo savu dzīvi (gan Latvijā, gan visur citur). ”Es” un ”Es gribu tagad” gandrīz vienmēr pārsitīs ”mums visiem vajag” un ”kas būs nākotnē?”, un daudzus vispār baigi neuztrauc nākotnes perspektīva kā tāda jau principā (parunājies ar vairākiem 40 galdniekiem par piemēram pensijām, un atklāsi ka daudzi vispār par šo lietu nav nekad ne domājusi nedz arī neko plānojuši vai krājuši). Vienīgais kas šādās lietas ietekmēs būs valdības diktāts vai ar to saistīts ekonomisks spiediens , paši cilvēki neko nedarīs no sevis.
Alu dzert aizliegts
Vot nē. To ražo uz vietas (nav jāved pāri jūrām), brūvēšanas procesā enerģijas patēriņš mērens.
No rūgšanas nāk viena molekula CO_2 uz vienu spirta molekulu.
Tad jādzer molekulas ārā ātrāk
Iesākumā ļoti labs solis būtu bitkoinu aizliegšana. Bet tā kā par to dokumentā nav ne vārda, tad secinu, ka tas ir politisks apcerējums, nevis nopietna pētījuma prezentācija. Cilvēki nespēs atteikties ne no kafijas, ne siera, ne gaļas, ne interneta.
Kriptovalūtas nevar aizliegt nepakļaujot kontrolei tīmekli un elektrības patēriņu atkarībā no patēriņa mērķa. Vienvārdsakot tehniski neiespējami, kamēr pastāv darknets.
Tad lai dzen visu to padarīšanu pagrīdē, nevis izliekas, ka problēmas nav. Tāpat kā narkotikas, kuras pilnībā izskaust neviens nekad nevarēs. Labāk lai tās ir pagrīdē un nav masveidīgas nekā nedarīt neko.
Bitkoini ir kā prostitūtas, izskaust ir nereāli. Pieprasījums vienmer būs. Bitkoini paver iespēju savu naudu tiešām noglabāt tā, ka neviens netiek klāt, parskaitīt bez visas tās birokrātijas, banku riska analīzēm, iesaldēšanas briesmām, bez bailem no kompetentām iestādēm, kas netiek klāt. Tam ir liela nozīme. Bitkoini beigsies tad, kad nebūs kreisās naudas, lasi – vainu kad iestāsies zinatniskais komunisms bez naudas un likumiem, vai – nekad. Bitkoinu pamats ir proof-of-work princips, tātad enerģijas pateriņš kā pierādījums un stūrakmens. Ja kads saka, ka jāizskauž bitkoini, tas ir kā 5.klases skolnieks saka, ka vajag ieviest elektronisko naudu, kuru kontrolē, tad pazudīs visa ekonomiski pamatotā noziedzība. Utopija. Par bitkoinu investīcijām vai cenām es neko nespriežu, bet šis fenomens ir uz palikšanu ar tādu vai citu cenu.
Pilnīgi iespējams notiks pāreja no anonīmā interneta uz internetu tikai ar autentifikāciju. Ķīnā jau tā izdarīts. Vai arī būs divi paralēli interneti.
Centralizētās kriptovalūtas (šobrīd plāno ieviest kriptoeuro) varēs ierobežot tēriņus atkarībā no patēriņa.
Tagad jau ir daudzi paralēli interneti. Inter-net = interconnected networks. Būs vēl vairāk, kā arī mainīsies indeksācijas un šifrēšanas algoritmi un arī to kļūs vairāk.
Nesanāks, īpaši jo vairāk visas legālās maksājumu iespējas pāriet elektroniski un skaidra nauda tiek ierobežota – kas nozīmē, ka tas viss ir kontrolējamas un attiecīgi – iespēja cilvēkus ierobežot vai kontrolēt. Jau ir precedenti, kad cilvēkiem, kam ir “nepareizi” uzskati, PayPal, VISA utt nogriež maksājumu un karšu izsniegšanas iespējas, vai fondiem, kas atbalsta idejas, kas nepatīk “progresīvajai” pasaulei, maksājumu uzturētāji nogriež iespējas organizēt elektronisku ziedojumu vākšanu.
Turklāt, citi crypto, piemēram Etherium, tā nav tiki nauda, tās ir daudzas citas iespejas, tajā skaitā, nākotnē veikt darījumus bez starpniekiem daduzās jomās, decentralizēta aplikācijas utt.. Kā, es šeit neskaidrošu, to paši varat atrast internetā.
Nav korekti visas e-naudas samest vienā katlā. Konkrēti bitkoins ir tik nenormāli resursus rijošs, ka ignorēt to pārskatā par globālo sasilšanu ir pamatīga nekompetence. Es gan minētu, ka šis jautājums ir apzināti noklusēts, baidoties no pretreakcijas.
Ko ir vieglāk īstenot – pamatīgi piegriezt skābekli bitkoiniem, vai likvidēt visā pasaulē (kaut vai tikai Eiropā) kafijas dzeršanu? Noteikti pirmo.
Vienkāršoti izsakoties, zaļš vai nezaļš kripto ir atkarīgs no blokčeina veidošanas (darījuma apstiprināšanas) protokola. Tie ir divu veidu. Viena daļa kripto izmanto nezaļo, citi zaļo. Bitkoins izmanto nezaļo, bet nākotnē, ja apreizi saprotu, ir doma pāriet uz zaļo. Zaļš vai nezaļš protokols ir atkarīgs vienkārši no tā, kādas datorjaudas nepieciešamas darījumu īstuma akceptēšanai (tā saucamajam mainingam).
—–
Nezaļais protokols ir sarežģītāks un patērē attiecīgi vairāk. Turklāt Bitkoins patērē visvairāk arī tādēļ, jo ir vislielākais apgrozījums. Aizliegs bitkoinu, būs cits, kam būs apgrozījums, un tas patērēs.
—–
Aizliegt kripto ir garām, tā ir nākotne, un ne tikai naudai, bet arī daudz kam citam. Turklāt visas maininga tehnoloģijas pliek arvien zaļākas un mazāk enerģijas patērējošas, jo mainings ir bizness, bet enerģijas patēriņš ir izdevumi, un tur pie izdevumu samazināšanas cilvēki nopietni strādā.
—
Nav nekas jāaizliedz, resuru patēriņš nākamajās desmitgadēs pieaugs milzīgos apjomos, pat ja rietumi savējo samazinās. Vienīgais veids zaļumam ir enerģijas avotu maiņa, un tur, atkārtošos, jaudas vējam uz saulei nepietiek un nepietiks pat lai aizstātu esošo fosilo apjomu, kur nu vēl nosegtu nākotnes enerģijas patēriņa mega pieaugumu.
—–
Un galu galā, tas zaļums un klimata izmaiņas ir arī, maigi izsakoties, nedaudz histērijas režīmā un pārspīlēts. Daļēji arī ar nodomu no rietumu puses – zaļuma ieviešanai vajag mega naudu, un tas ir variants kā rietumiem nodrošināt konkurētspēju nākotnē, jo naidas eesursi pagaidām vēl ir, bet tikai ar zinātni, tehnoloģijām un darba ražīgumu rietumi ar Āziju vairs sacensties nevar. Tādēļ vajadzīga zaļā histērija un attiecīgi dārgi regulējumi un dārgu tehnoloģiju ieviešana.
Super skaidrojums. Tomēr likumdevējs var vairāk vai mazāk spēcīgi pastimulēt bitconu u.c. pārvākties uz zaļākām tehnoloģijām un tas arī būtu jādara, ja reiz grib cīnīties ar klimata izmaiņām.
Nav jau svarīgi, ko par klimata izmaiņām domājām mēs un vai tās ir reālas. Ja kāds saka, kā klimata dēļ jāaizliedz dzert kafiju, tad lai viņš ir konsekvents un cīnās arī pret nezaļiem blokčeiniem. Un nav pat svarīgi, vai to dara klimata dēļ, jo, kā norādījāt, resursu patēriņš tāpat pieaugs milzīgos apjomos. Tātad tas tāpat ir jādara.
Iespējams zaļākais no zaļjiem maininga paveids
…один из сотрудников АЭС в складском помещении, доступ к которому был только у него, разместил собственное компьютерное оборудование для добычи криптовалют. …
https://news.obozrevatel.com/economics/economy/majnili-kriptovalyutu-na-yuzhno-ukrainskoj-aes-razglasili-gostajnu.htm
Jāsāk ar ES ārējo robežu aizvēršanu (sekojot Trampa paraugam). Jāturpina ar Āfrikas tuksnešu apmežošanu un tās infrastuktūras attīstību (daļēji sekojot Ķīnas paraugam). Jāturpina ar nacionālās sabiedrības stiprināšanu un maldinošu viltus vērtību ingorēšanu (sekojot Polijas paraugam). Jānoslēdz ar elektroauto reklāmrakstu aizliegšanu (kāds ir šis “pētījums”). Jo šo industrijas nozari lobējošais ‘Zaļais kurss’ faktiski vērsts uz ievērojami lielāku ekoloģiskās pēdas nospieduma radīšanu, nekā līdzšinējā diversificētā transporta nozare, kura iekļauj arī neatjaunojamo resursu izmantošanu.
Elektroauto izgatavošana iespējams rada vairāk CO2 (atkarībā no tā kur ražo batareju), bet dzīvesciklā elektroauto ietaupa krietni vairāk CO2 salīdzinot ar iekšdedzes analogu.
https://www.forbes.com/sites/jamesellsmoor/2019/05/20/are-electric-vehicles-really-better-for-the-environment/?sh=6070192276d2
Problēma nav pat pašreizējā autotransporta radītā piesārņojuma stāvokli, bet kas notiks, kad indijas un ķīnas sabiedrības slāņi, kas agrāk nevarēja atļauties auto sāks varēt.
Ekoloģiskā pēda iekļauj daudz, daudz vairāk aspektus par CO2 emisiju. Otrkārt, Zeme pašlaik vēl aizvien vienkārši iziet no pēdējā (kārtējā) leduslaikmeta.
Neatkarīgi no iemesliem mūs var interesēt kā izpaudīsies pārmaiņu process. Pilsoņu kari/kari āfrikā un āzijā un totāla masu migrācija IMHO būs pirmās pazīmes.
Tam piekrītu; cilvēku staigāšana turpināsies (kā jau tas ir bijis desmitiem tūkstošu gadu ar samērā neilgiem un lokāliem pārtraukumiem). Latvijā zemes cena augs.
Cena augs visam, zemei tai skaitā.
Tikai ir vēl viena lieta elektroauto – milzīga apjoma akumulatoru utilizācija. Un milzīgais piesārņojums (ne CO2) dažādu akumulatoriem nepieciešamo reto metālu ieguvē. utt. Šis nav tik vienkāršs jautājums. Jūtamākais labums elektroauto būs – CO2 koncentrācijas pārnešana no pilsētas uz citurieni. Par citiem ieguvumiem un vai tādi reāli būs – to rādīs nākotne.
Naftas cenu pieaugums no 2000. gadu sākuma tieši saistīts ar to, ka ķīniešiem valdība sāka atļaut to, ko tie jau varēja atļauties. Pēc 1999. gada Āzijas krīzes Ķīna saprata, ka pārāk liela paļaušanās uz eksportu ir riskanta un jāattīsta iekšējais tirgus. Tautai atļāva brīvāk pirkt auto, celt luksus mājokļus u.c. lietas. Tāpēc arī turpmāk energoresursu cenas visdrīzāk kāps. Trešā pasaule grib dzīvot kā pirmā, bet resursu visiem pietrūkst.
Resursu trūkums(jeb pieejamās izmantojamās enerģijas apjoms) ir tas izejas faktors no kā viss pārējais atvasinās – dzīvība, nāve, politika, reliģija, nācijas, strīdi, it viss, kas ir apkārt. Ja izdosies izlobīt enerģiju, kas ieslegta matērijā E=mc2, tad jau dzīvosim zaļi. Bet pagaidām jā. Gribam dzīvot kā kaimiņi, tad ejam kā migranti, vai atņemam ar tankiem. Gribi tankus pamatot? Ideoloģija, reliģija. Mazie, kas sēž uz resursiem bez pietiekamām iespējām tos aizstāvēt, apelē pie pacifisma, likumā un tiesības balstītas pasaules kārtības, dipolomātijas, piektajiem pantiņiem.
Ja arī būs mūžīgais dzinējs, tad nākošā būs citu resursu problēma. Ja kaut kā arī to atrisinās, tad būs problēmas ar atkritumiem. Limits of growth darbībā.
Nav jāsāk ar tik drastiskām lietām, kā minēts rakstā vai kā Kalējs Balians raksta. Milzīgs samazinājums būtu, ja saīsinātos loģistiskās ķēdes un samazinātos patēriņš mazliet citā veidā – ilglaicīga preču lietošana.
—–
Mainīt telefonu nevis reizi 1-2 gados, bet reizi 3-4 gados (pilnībā reāli, pats tā daru), jaunu auto pircējiem (īpaši uzņēmumiem) mainīt auto nevis reizi 3 gados, bet reizi 5-7 gados utt. Tam gan jābūt atbalstītam arī no ražotāju puses, jo tas samazinās saražoto preču nepieciešamību, bet šobrīd ekonomika galvenokārt balstās uz neilgi spēlējošām precēm ar uzsvaru uz biežu maiņu un uzņēmumu darbība attiecīgi – ar katru gadu vairāk un vairāk apjomu ražošanu.
—–
Bet var strādāt ari citādi – ražot apmēram vienā apjomā un pieaugums aptuveni tik, cik inflācija. Ir, kas aptuveni tā strādā, piemēram, vācu veļas mašīnu un citas sadzīves tehnikas ražotājs Miele – precēm mūža garantija un ikgadējais pieaugums neliels – https://www.statista.com/statistics/221027/revenue-of-miele/
Varam, salīdzināt, piemēram, ar Apple, kas ir mūsdienu “skriešans” iemiesojums – https://www.statista.com/statistics/265125/total-net-sales-of-apple-since-2004/
—–
Loģistikas ziņā – cilvēki var pirkt vietējo nevis tikai tādēļ, lai atbalstītu savējos, bet arī, lai samazinātu loģistikas ķēdes – ja pērc ko, skaties, kas ražots Tev tuvāk. Domāju, ka loģistikas ķēdes samazināsies arī no ražotāju iniciatīvas puses covida ietekmē, kas parādīja, ka loģistikas ķēdes jādiversificē, un tām jābūt īsākām. Turklāt, robotizācijas rezultātā un darbaspēku izmaksu pieauguma dēļ Ķīnā, daļa ražošanu lēnām pārcelsies (jau vairākus gadus nelielā apjomā pārceļas) atpakaļ. Arī ģeopolitisko risku dēļ, jo pasaule sadalīsies reģionos. Šī iemesla dēļ es arī nepiekrītu prognozēm, ka Ķīna 2026.-2028. gadā sasniegs ASV ekonomikas apjomu. Nesasniegs tieši šo iemeslu dēļ.
—–
Enerģētikas jomā – nekas labāks jau manis minētās kodolenerģijas vietā tuvākajās desmitgadēs vai pat simtgadēs – nebūs. Un var parēķināt – cik uz vienu vienību saražotās kodolenerģijas būs izveides – būvniecības, loģistikas utt – apjoms un tam patērētie resursi, un cik lai saražotu, izvietotu utt. milzumu daudzumu vēja propelleru vai saules paneļu, kas atbilst vienas kodolstacijas apjomam. Tās ir nesalīdzināmas lietas – cik ir jāpatērē resursus izveides, lietošanas un utilizācijas rezultātā, lai izveidotu atomelektrostaciju, un cik lai attiecīga apjoma vēja parku vai saules paneļu parku.
Tās visas ir jaukas lietas, taču ir nepareizi teikt, ka tas būtu milzīgs samazinājums. Siltumnīcas efekta gāzu (primāri co2, bet vēl metāns, fluora savienojumi utt) radīšanā visa šī preču ražošanas joma ir ~20%, attiecīgi ja mēs lietas lietotu 2x ilgāk un patērētu 2x mazāk (kas ir milzīga un mazticama pārmaiņa), tad siltumnīcas efekta gāzu ražošana samazinātos par 10%, kas ir vērā ņemams rezultāts bet nu ne tuvu pietiekams tiem Parīzes vienošanās mērķim (kas manuprāt ir nesasniedzami un vienkārši netiks sasniegti).
Vairāk kā puse siltumnīcas gāzu rodas no izrakteņu kurināšanas transporta un elektrības vajadzībām, tāpēc jebkuram milzīgam izmešu samazinājumam jānāk no turienes. Drastiski samazināt patēriņu transportam un elektrībai nav reāli, mazbišķiņ var, bet tas vairāk ir tāds tukšs PR; taču pāriet uz citiem enerģijas avotiem gan varētu būt iespējams. Jā, tas patērē resursus un rada cita veida piesārņojumus, taču tas nav tik svarīgi; šis palielinātais cita veida piesārņojums (kaut vai tā pati litija bateriju utilizācija) pat ja ķep ļep kaut kā nogrūsts maliņā neradīs tik lielas globālas problēmas.
https://www.statista.com/statistics/999398/carbon-dioxide-emissions-sources-european-union-eu/
Puse no emisijām ir transports un enerģija. Nenoniecinot centienus visās jomās, acīmredzami primārais ir atjaunojamās enerģijas/materiālu ieguve (saule, vējš, un cerams kaut kad arī kodolenerģija) + transports, kas balstīts uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Labāk darīt dažas lietas, bet labi, nevis visu uz ‘ķap-ļap’
Jā, ražošana pati ir salīdzinoši neliels apjoms CO2 radīšanā. Bet, ja tā pati ražošana ilgāka preču dzīves laika dēļ samazinās, piemēram, par 25%, tad par 25% samazinās nepieciešamo preču un to ražošanas izejvielu transportēšanas nepieciešamība. Ja vēl klāt liekam, ka loģistikas ķēžu garums samazinās, piemēram 2x, tad tas nozīmē, ka jau ražošanas samazināšanas rezultātā samazinātais komerctransporta apjoms samazinās vēl 2X, kopā samazinājums teju 3x.
—–
Protams, tas viss nebūs proporcionāli, bet faktiski, saīsinot būtiski loģistikas ķēdes un samazinot patēriņu tikai pr 1/4, var panākt būtisku, varbūt par 2x, komerctransorta (kuģi, kravas avio, kravas dīzeļvilcieni, kravas auto) nepieciešamības samazinājumu.
—–
Protams, paliks minētā problēma – trešā pasaule attīstās un grib lielāku komfortu. Un tas tiešām nozīmē, ka galvenais ir enerģijas avotu maiņa.
—–
Ja 30 gadus nauda būtu grūsta nevis vēja un saules enerģijā, bet kodolenerģijā, mēs būtu par pāris kārtām labākā stāvoklī, faktiski pie drošas mazatkritumu kodolenerģijas jau tagad nevis pilotprojektu līmenī, bet reāli darbojošos projektu līmenī.
—–
Tieši vēja enerģija un saules enerģija ir tjap-ljap risnājums, jo jaudas tur ir nekādas salīdzinot ar kodolenerģiju.
Mans sniegums.
1. Pārtika un higiēna
Kafiju gandrīz nelietoju. Sieru ēdu reti.
2. Sports un izklaide
Skrienu pa āru. Tā labāk.
Internets ārpus darba, partijas un ZS nesavāksies pat stunda.
TV un datorspēlēm laika nav.
3. Apģērbs
T.i. cits apģērbs netiek ņemts vērā? Man džinsi parasti vismaz pāris gadus kalpo. Krekli vēl ilgāk.
4. Ceļojumi
Privāti gandrīz nelidinos un privāti braucieni ar auto ir zem šī rādītāja.
Tā kā 2. un 4. es izpildu. 1. pārsniedzu. Par 3. vajag papildus info par to kā tas bija domāts.
Izlasi pašu pētījumu šis ir tikai izvilkums
Tieši pēc kura punkta nolasīšanas nopietni vīri valdībai sāks naglot ešafotu doma laukumā?
Viss, kas ir jāzin par “globālo sasilšanu”, klimata izmaiņām un taupību, ir atrodams šeit
https://www.homesandgardens.com/news/president-obama-new-house-marthas-vineyard
https://www.amlu.com/2020/08/22/president-barack-obamas-hawaii-beach-house-being-built-on-idyllic-site-of-magnum-p-i-mansion/
Planētas glābšana, kā redziet, prasa resursus, pārējie var turpināt skaitīt kreklus, cik kuram drīkst būt. Par postu, ko var nodarīt korumpētā zinātne, šeit domāju CO2 histēriju, brīdināja jau Eizenhauers savā “Farewell address”, no kuras parasti citē par militāru rūpniecisko kompleksu. Bet turpat blakus – “The prospect of domination of the nation’s scholars by Federal employment, project allocations, and the power of money is ever present and is gravely to be regarded.
Yet, in holding scientific research and discovery in respect, as we should, we must also be alert to the equal and opposite danger that public policy could itself become the captive of a scientific-technological elite.”
Pilnā runa šeit https://www.youtube.com/watch?v=CWiIYW_fBfY , augšminētais citāts pēc 9:34
Oahu īpašums vaeētu būt indikators, kad Obama to pārdos
https://abcnews.go.com/Politics/hawaiis-beaches-disappearing-due-climate-change/story?id=80875435
Ap 1970 ar līdzīgiem argumentiem stāstīja par tuvojošos ledus laikmetu. Leibmotīvs – azliegt, galvenais atrast iemeslu ar “zinātnisku” pamatojumu.
https://news.google.com/newspapers?id=j2gfAAAAIBAJ&sjid=5dQEAAAAIBAJ&pg=1789,2556510
Zinātne daudz kur ir tāds pats purvs kā citas jomas. Nobela prēmiju 1949. dabuja par lobotomiju psihisko saslimšanu ārstēšanā – Dr. Mengeles eksperimenti bija ētiskāki.
https://www.nobelprize.org/prizes/medicine/1949/moniz/article/
un pirms 6m vai pat 3m visi zinātnei ticīgie kliedza, ka vakcinētie covid nepārnēsā.
Par nepārnēsāšanas kliegšanu ir pilnīgas muļķības, tā nebija. proponēja, ka minimāla iespēja pārnest. un arī deltas variants vēl īsti nebija…
Zinātne visu laiku mainās un iet uz priekšu. Tas tikai norāda uz tās spēku, ka teica vienu, tagad citu. Nevis spītīgi stumj kaut kādu vienu iedomātu līniju. Nāk jauni dati, viss koriģējas. Zinatne nav purvs, reliģija, burkāns vai ezers, bet domāšanas princips – ja vari ar empīriskiem pierādījumiem kaut ko pierādīt – zinātne to mementā pārņem. Ja cilvēks izrauj kaut kādas aplamības, kļūdas, kas bijušas zinatnē, bet noklusē, ka it viss, kas mums riņķī ir zinātnes sasniegums – tā ir vēlme kaut ko irracionāli sev vai citiem iestāstīt.
iracionāli raksta ar vienu r
viens publicēts raksts vai aizstāvēta disertācija var būt kļūdaina – Nobelis ir ievērojamas kopienas lēmums.
Nu jā, kaut kad nobela miera prēmija ir piešķirta ne tam labākajam kandidātam, tamdēļ tā vietā, lai uzklausītu zinātniekus šobrīd, labāk grimt kaut kadās fantāzijās, kuras ir pamatotas ar iedomām un selektīvi atlasītiem datiem, kas apliecina X, ignorējot lielo vairumu datu, kas apgāž X.
Bet tas ir ok, jo, ja racionālā domāšana būtu pārāk izplatīta, ekonomika buksētu, jo nebūtu lētā darba spēka, iestātos kaut kada stagnācija, nebūtu lielgabalu gaļas revolūcijām un nemieriem, kas tomer visu iekārtu tonizē un trennē. Cīnītāji pret sistēmu un konspirologi patiesībā izdara sistēmas labā vairāk ka tie, kas pragmatiski klusē un darbojas kā vairākums.
Ideālistisks priekšstats par to, kā kā tas strādā, sevišķi pēc II pasaules kara. Ne velti Eizenhauers par to brīdināja. Ilustrācijai piemērs no salīdzinoši vāji apmaksātas nozares, autors Hiršs(Hirša indeksa izgudrotājs)
“Even sympathetic colleagues that profess to be open to the possibility that BCS(dominējošā teorija nozarē – Sh.b,.) may not be completely right are reluctant to undertake any serious consideration of the issues raised here, correctly assuming that it would undermine their chances to get their grants renewed, their salary raised, their invitation to speak at the next conference, and the growth of their H-index. Maybe they are right, maybe they are not. If the latter, at some point the tide will turn, but it could be many years from now, when we are all gone.” PIlnais teksts šeit
https://arxiv.org/ftp/arxiv/papers/2001/2001.09496.pdf Klimata zinātnē, kur ir iešķipilēta nauda, apjomos salīdzināma ar Apollo programmu, un tika prasīts apstiprinošs rezultāts, situācija ir daudz sliktāka. Kā anekdotē par grāmatvežiem: uz jautājumu cik ir 2+2, pareizā atbilde ir – cik vajag?
Kaut kur jau ejam tajā virzienā lēnām. Ar šodienas nordpool elektrības cenām(šodien manliekas pāri pa 40 centiem vienu brīdi), kas ir 10x augstākas kā gadu atpakaļ. Jā, es, piemēram, mazgāju veļu daudz retāk. Lēnām ar naudas spiedienu padarīs to visu tuvāku tam, ka patērēsim krietni mazāk. Kafiju ar dzersim mazāk. Nevarēsim atļauties. Es kafiju dzeru paris reizes menesī. Ikdienā tēja.
Vel jau maju siltinasa un ari tad +18 gradi ziema. Nekadas Tašentas
Bet GR , TR, IT prognozē +50 grādu vasaras. Ko ta šie? Slēgs kondiķus, vai raksies kā hobiti alās? Mums, varbūt, samazināsies, bet globāli jau ne. Pēc jaunākajām prognozēm EU dienvidi vispār pārvērtīsies par no-go zonu un tuksnesi, tikai bez naftas.
Varēs pārcelties uz Aļasku, Kanādas vai Somijas ziemeļiem, Krieviju.
Par prognozēm. Hodža Nasredins apsolīja vezīram par taisnīgu atlīdzību divdesmit gadu laikā iemācīt ēzeli runāt. Funktieris vienkāršs – divdesmit gados nosprāgs vai nu ēzelis, vai vezīrs, varbūt pat abi. Bet $ būs saņemti. Šīs prognozes ir precīzi no tā paša plaukta. Kā 12 krēslos – naudu šovakar, krēsli rīt no rīta. Pašlaik meteoblue Rīgā, 8. decembra rītā sola ne vairāk par -10, bet meteo.lv – 20, pat vairāk. Kam būs taisnība? Problēma ir tur, ka nav iespējams sarēķināt, daba tā ir iekārtota. Par ilgtermiņa prognozēm nav vērts runāt. Mēs vienkārši nezinām, kā tas strādā. Un, pat ja ja zinātu perfekti visus faktorus, aprēķinu apjoms ir nepaceļams. Vienīgais, kas ir droši zināms, ir tas ka Zemes klimats ir bijis mainīgs arī bez cilvēka klātbūtnes. Var saskatīt sakarību ar orbītas parametru izmaiņām, Milankoviča cikli, bet kā tas strādā, nav zināms.