Interešu kubs


vara bungas: Turpinot VB neklātienes diskusiju ar AM par Izlases militāro  dienestu (citi to sauc par OMD)  nevaru nepamanīt AM VS J.Garisona iemetienu  zonā: “Ja gribam obligāto militāro dienestu ar militāro nozīmi, tad…”

Tā kā VB droši pieskaitāms pie “OMD gribētājiem” precizēšu, ka ideālā pasaulē neviens negrib neko obligātu, bet mēs dzīvojam reālajā pasaulē turklāt apstākļos, kas nosaka akūtu nepieciešamību pēc ievērojamas sabiedrības daļas sagatavošanas bruņotai valsts aizsardzībai, kopš 1991.gada šī nepieciešamība nav zudusi , tikai augusi un  Zemessardze šai problēmai vairs nav pietiekams risinājums. Izskatās, ka te nu mēs beidzot esam vienoti.

Tālāk atbildēšu uz Garisona tēzēm tās nepārformulējot un necitējot. Skatieties video no Nacionālo interešu kluba.

  • OMD “militāro nozīmi” nevar un nevajag nodalīt no jauniešu audzināšanas, kur nu vēl to pretnostatīt. Jauniešus jāaudzina un jāradina pie militārās disciplīnas bez kuras “militārās nozīmes”  nebūs nekam. “Daudzi nesaprot”©, ka regulārais karaspēks nav kolhozs vai tusiņš dabā ar draugiem. Pakļauties likumīgām pavēlēm jaunākā paaudze neprot un negrib, visu apšauba un vērtē, jo audzināta brīvības garā. Tas nav slikti, bet jāprot līdzsvarot pienākumu un tiesības, to panāk ar audzināšanu.
  • Valsts aizsardzības spēju samazināšanās, kad atvaļinās rezervē kārtējā OMD vienība (iesaukums)  ir nedaudz samākslota problēma. Pirmkārt, šobrīd mums nav nekāda OMD un cik var saprast no AM tas neietekmē jau tā abnormāli augsto NBS kaujas gatavību un spējas. Otrkārt, civilizētajās valstīs šo problēmu novērš ar iesaukumu daļēju pārklāšanos, proti, demobilizācija rezervē nenotiek kamēr jaunais iesaukums nebūs pabeidzis pamatapmācību (2-3 mēneši). Treškārt, pārejas asumu mīkstina ar to, ka iesaukumu maiņa plānoti notiek vēlā rudenī – ziemā, kad konvencionāls uzbrukums uz sauszemes ir vismazāk iespējams.  Šī problēma var būt aktuāla, ja OMD ir vienīgā regulārā karaspēka sastāvdaļa, bet neviens nepiedāvā atcelt PD un balstīties tikai uz OMD iesaukumu.
  • Rezerves karavīru pārapmācība reizi 2 gados ir pārmērīga prasība. Šobrīd likums ļauj AM iesaukt rez.karavīrus uz mācībām reizi piecos gados – iespēja, ko AM no 1991.gada līdz 2015.gadam vispār nekad nav izmantojusi un neuzskatīja, ka tas samazināja NBS kaujas spējas (es gan tā uzskatu). Ja AM izmantotu vismaz tās tiesības, kas jau ir noteiktas normatīvajos aktos ar to pietiktu kvalitatīvas rezerves uzturēšanai.  Turklāt jāņem vērā, ka daļa OMD izgājušo karavīru iestātos ZS vai tiktu “pieskaitīta” pie ZS vienībām kā mobilizācijas rezerve. Esmu pārliecināts, ka ZS Bn komandieri būtu priecīgi smelties karavīrus no šī avota lielāku vai mazāku mācību laikā.
  • 8000 (?) rezerves karavīri nav apmācīti visi, nav apmācīti vienādi, nav apmācīti labi. Šobrīd rezerves karavīrus var sadalīt pa šādiem  nosacītiem “groziem”:

1.      Bijušie PD karavīri. Nekomentēšu šī “groza” apmācības līmeni, jo tas atšķiras atkarībā no dienesta vietas un  gadiem (jo tuvāk mūsdienām, jo augstāks). Kopumā mūsu apstākļos  tas ir augsts.

2.      Bijušie zemessargi, kas vēl paspēja dienēt PSRS OMD vai LV OMD. Ļoti dažāds līmenis atkarībā no dienesta vietas un amata. ZS apmācības līmenis 90-s nebija diez ko augsts, bet kopumā ņemot Ok.

3.      Bijušie zemessargi bez OMD pieredzes. Līmenis atkarīgs no konkrēta Bn komandiera, tā laika instruktoriem utml faktoriem. Šai kategorijai ļoti raksturīgi robi zināšanās – “te es biju, te es nebiju, te man dēls piedzima utt”.

4.      Visu laiku gadījuma zemessargi. Iestājās – izstājās. Vispār nulles, lai gan tiek prezumēts, ka viņi ir izgājuši vismaz pamatapmācību.

5.      PD un ZS profesionālie sportisti, klarnetisti, noliktavnieki, grāmatveži u.c. speciālisti, kuriem tomēr piešķīra uzplečus.  Apmācības vairumā gadījumu nekādas vai minimāla.

6.      Rezervistu 30 dienu kursa absolventi. Neko nevaru teikt, neesmu redzējis dabā, bet domājams var likt 3.”grozā”.  

Saukt visus šos “grozus” par apmācības ziņā vienādiem vai līdzvērtīgiem nekādi nevar. Iesaucot visas kategorijas uz pārapmācību vienā grupā instruktori sastopas ar nepieciešamību sākt visu no sākuma ar 4. un 5. “grozu” , kamēr 1. un 2. “grozs” garlaikojas un sūrojas par pazaudēto laiku. Ja pārapmācība notiek 1. un 2. “groza” līmenī  3., 4. un 5. bīstas, ka viņiem liek riskēt ar dzīvību, jo viņi paši atzīst, ka nav pietiekami apmācīti. Līdz ar to secināms, ka viena no  OMD priekšrocībām ir tā, ka OMD laikā pilsonis saņem standartizētu iemaņu un prasmju komplektu, kura atjaunošanu vai papildināšanu var viegli plānot, jo ir zināms kas un kā viņiem mācīts un ar kādiem rezultātiem.

  • Par apmācību reizi divos gados varētu runāt attiecībā uz “aktīvo rezervi”, bet tas ir pavisam cits stāsts.
  • 200 pavēstes rezultējās 16 rez.karavīros ierindā tādēļ, ka tikai pirms gada tika veiktas izmaņas normatīvajos aktos attiecībā uz rez.karavīru sociālajām garantijām, transporta kompensācijām utml.  Turklāt AM jāuzrunā rez.karavīrus tāpat kā PD vai ZS rekrūšus, tas ir “pa dārgo” ar sociālo reklāmu, filmām un raidījumiem, jo komunicēt ar brīvajiem cilvēkiem tikai ar pavēstēm ir nepareizi.  Nevar arī gaidīt, ka pavēstes dos 100% atdevi, atsaucība 30-50% līmenī būtu labs un objektīvs rezultāts, ko sagaidīt no mob.rezerves miera laikā. Kara laikā būs cita motivācija un citi rezultāti.
  • “Daudz kas uz papīra” nebeidzās 2014.gadā, jo to, kas NBS ir ielaists 20+ gadu laikā nevar labot vienkārši kaut ko iepērkot, piepērkot vai uzbūvējot. Aizsardzības sistēmai, lai tā darbotos,  ir vajadzīgi jauni, vienādi apmācīti, motivēti cilvēki uzdevumam adekvātā daudzumā. “Motivēt un apmācīt”, tādai jābūt prioritātei.

83 domas par “Interešu kubs

  1. Pakļauties likumīgām pavēlēm jaunākā paaudze neprot un negrib, visu apšauba un vērtē, jo audzināta brīvības garā.

    Kurā sabiedrībā tā nav? Amish kopienās un ZKorejā neskaitās

    • Ar smagā zābaka palīdzību ātri iemācās 🙂
      Mani vispār sajūsmina visa vērtēšana un apšaubīšana no personām, kuras ni*ja no konkrētās jomas nesaprot. Ja es nezinu kā man tiek laboti zobi, bet man ļoti interesē, es pieklājīgi uzdodu jautājumu zobārstam. Esmu gatavs tam, ka es neko nesapratīšu, jo saprašanai vajag mācīties vairākus gadus. Tā ir tikai saprašana, tā vēl nav vērtēšana un apšaubīšana.

    • ”nesaprot un negrib” jo neviens viņiem nav arī prasījis vai licis……16 gadīgs jaunietis ar nesaprot un negrib algebru vidusskolā macīties, bet viņiem liek un spiež lidz ar to viņi sēž un mācās pret savu gribu (to ka pašiem vajag sapratīs tikai pec 5 gadiem kad mēģinās paši sev darbu atrast un izrādīsies ka visi prasa matemātiku)…….Princips ar OMD tāds pats

  2. Rights also inevitably imply obligations. An obligation to _maintain_ ones rights is probably the most fundamental of them all. In that sense, freedom is not free.

    • I know this is a slightly older thread, but I found it kind of interesting that our prime ministers article on the eve of our Independence Day contained pretty much exactly those words and thoughts:
      “Vabadus annab igaühele õigused. Aga vabadusega kaasneb ka vastutus. Vastutus ühiskonna toimimise eest, vastutus teiste vabaduste ja õiguste austamise eest.”

      • Dear Estonians
        This day is the perfect time for us – Latvians to show our respect and love for your country and I hope you will also do the same. I wish you and your nation a pleased Independence day and also want that we will all work and fight together for our mother nations till our last breath.

        Congrats Estonia!

  3. Pie atvaļināšanas rezervē atgādināšu, ka eksistē normāls apmācību-kaujas dežūras-atpūtas cikls:
    1. Karavīru pamatapmācība.
    2. Karavīri, instruktori, virsnieki papildina vienību. Vienība sāk treniņu-saliedēšanas procesu.
    3. Vienība ir maksimāli sagatavota, uzsāk kaujas dežūru. Treniņi turpinās, bet ar zemāku intensitāti.
    1a. Iesaukums demobilizējās, kas tiek gatavoti tālāk – iet kursos, PD iet atvaļinājumos. Vienlaikus notiek karavīru pamatapmācība.
    Tātad, ja vēlās, lai pastāvīgi kaujas gatavībā ir viens bataljons, ir nepieciešama brigāde, kurā katrā brīdī viens no bataljoniem ir 1.,2. un 3. stāvoklī.

  4. https://www.tvnet.lv/7454882/pulkvedis-kara-vesanas-principi-kops-otra-pasaules-kara-nav-mainijusies
    Intervija ar S.Gaugeru. cilvēks īstajā vietā! (bez sarkasma)
    laba atbilde par OMD (sākot no 21:50 par omd). jau 2018.gadā viņam uzdeva šo jautājumu un viņš līdzīgi nepasakot skaļi atbildi deva mājienu- mums, komandieriem, po.uj, kur politiķi dabūs priekš mums karavīrus (caur omd, pd vai zs, kuriem būtu piespiedu kārtā jāierodas uz visām mācībām noteiktā laikā utt), galvenais, lai viņi mums ir ierindā, kur tālāk jau mēs tos apmācīsim un pateiksim, kas jādara. vismaz es tā toreiz sapratu.

    • Es ceru, ka šis amats Mirbaham būs augstākais viņa militārajā karjerā. nezinu, kāds viņš bija kā misijas komandieris, bet tagad viņš izklausās kā ņerga jeb maksimums kā skautu pulciņa vadītājs. Garisons izklausās kā mudaks, kurš demagoģē. kopumā grūti to visu klausīties!
      bļaģ, ja tagad viņš argumentē, ka, lai izveidotu omd, vajag izformēt vienības un no PD izraut ~700 karavīru, tad tā ir konkrēta demagoģija jeb sabotāža. ja vajag 700 instruktoru priekš omd, tad, bļaģ, sākat jau tagad apmācīt viņus apmācīt un nevis 5 minūtes pirms kara! debīli šo 700 instruktorus ir izraut no vienībām kara laikā, vai arī kara laikā jebkuru brīvprātīgo rezervistu sūtīs karot bez militārās apmācības? protams, Mirbahs var nodefinēt, ka VAM apmācītie ir pilntiesīgi karotāji…
      es atgriezos apritē pēc 20 gadiem, bet nekas būtiski pa šo laiku nav mainījies. protams, neesmu vairs nekāds advancēts instruktors, tomēr kā ierindnieks tīri labi iederos vienībā. tas pats attiecas arī uz pārējiem omd izgājušajiem.
      papīra divizioni…- lai tad Garisons publiski pastāsta, kā notiek zemessardzē gatavības pārbaudes, personāla komplektēšana uz robežu utt. kurš, bļaģ, komandēs zs vienību, ja lielākā daļa PD karavīru tajā brīdī būs uz robežas, jo parastais zemessargs negribēja pieteikties un viņa vietā brauc PDšņiks?!
      jā, Filipa arguments par kosīšanu, lai nenokļūtu omd (tāpat kā Igaunijā), būs blakusefefekts. bet kā Gaugers teica, ir cilvēki, kuriem par to maksā naudu, lai šo problēmu atrisinātu.

      • ja vajag 700 instruktoru priekš omd, tad, bļaģ, sākat jau tagad apmācīt viņus apmācīt un nevis 5 minūtes pirms kara! debīli šo 700 instruktorus ir izraut no vienībām kara laikā, vai arī kara laikā jebkuru brīvprātīgo rezervistu sūtīs karot bez militārās apmācības?
        ===========
        no tavas mutes Dieva, bļaģ, ausī.
        Mani arī tas instruktoru arguments vienmēr besī.

        Vēl, kad bija runas par augsti tehnoloģisko karalauku, kuram mācīt vajag vēl daudz ilgāk – bet tad kļuva kaut kā īsti nesaprotami, kā tad tiem mūsu augsti tehnoloģiskajiem pretiniekiem laidīs virsū zemessargus un rezerves karavīrus. Kā īsti ir domāts vinnēt – ar masu? Man šinī punktā kaut kāds smadzeņu īssavienojums iestājas.

        Es domāju, ka Mirbaha teiktajā par to, ka galvenais ir gribēšana, ir liela taisnība, un to nevar noliegt. Tikai, jāsaprot, ka, ja tu esi 1 no 100, tad reizēm nākas aizdomāties, vai tiešām tu dari pareizi, un vai gadījumā tu neesi vienkārši muļķis. Un tas ir tāds kā mīnusiņš tai gribēšanai.

        Bļaģ.

        • Bija izteikums, ka amerikāņi vienmēr visu izdara pareizi pēc tam, kad ir izmēģinājuši visus citus variantus. Ļoti iespējams, ka mēs esam kā amerikāņi. Es ticu, ka mēs izdarīsim pareizi. Padarīsim Latviju lielu atkal.

        • izskatās, ka reāla gribēšanas, kas ir vienāda ar varēšanu rezultējas ~1-2% no LV iedzīvotājiem. rezumējam, ka latvieši nav pelnījuši savu valsti. nākamais arguments, kas apliecina, ka latvieši nav pelnījuši savu valsti ir tas, ka viņiem karā vedēji ir ņergas, kuri nespēj pārējos ne motivēt, ne piespiest sargāt savu valsti.
          galvenais nav gribēšana sargāt savu valsti, bet gan spēja izveidot un uzturēt sistēmu, kas spēj nodrošināt valsts aizsardzību.

          • Es jau simts tūkstošs reizes (pārspīlējums) esmu paudis – gadījums no manas dzīves – braucam uz poligonu, izbraucam caur peļķi, mašiņa noslāpst.
            Kolēģi nevis cenšas novērst problēmu, bet izkāpuši no mašiņas sāk diskutēt par dažādu valstu mašīnu dzinēju resursiem, cenām, riepu diametriem.
            Es kā militārais psihologs (reta profesija, latviski ir tikai viena un nepilnīga grāmata par militāro psiholoģiju), es jums, mani brāļi pingvīni, saku – jums ir tendence būt naiviem, iracionāli priecīgiem par visu, jo jūs tādā veidā slēplaties no SAVAS dzīves patiesajām problēmām.
            Un te, analizējot reālo dzīvi – ja būtu reāla kaujas situācija, jūs jau otrajā dienā atmestu savu bērnišķīgumu un būtu vieni no labākajiem kaujiniekiem.

      • Par laimi Mirbahs arī neslēpj, ka pēc būtības ir skautu pulciņa vadītājs.

        Nez, nav pamanījis Pabrika idejas par karavīru skaita palielināšanu ar VAM absolventiem jeb šīs idejas ir atmetis arī pats Pabriks

        “Tajā pašā laikā Jaunsardzes centra direktors A. Mirbahs atgādina – valsts aizsardzības mācības primārais un svarīgākais mērķis ir sagatavot Latvijai lojālus pilsoņus. Līdz ar to netiek apsvērtas idejas, piemēram, par obligātām valsts aizsardzības mācības vasaras nometnēm vai arī VAM audzēkņu obligātu ieskaitīšanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē.

        Viņš atzīmē – gan Izglītības likums, gan Eiropas Savienības (ES) regulas nosaka, ka jaunietim vasara ir svēta un pie tās nedrīkst “ķerties klāt”, ja vien jaunietis pats nevēlas piedalīties šajos interešu izglītības pasākumos, tostarp valsts aizsardzības mācības nometnēs.

        “Mūsu primārais mērķis ir sagatavot Latvijai lojālu pilsoni – vienalga, par ko viņš pēc VAM izvēlēsies kļūt.
        Viņš pieļauj, ja valsts aizsardzības nometnes vai arī jauniešus pēc tām ieskaitītu NBS rezerves karavīru lokā, iespējams, jauniešu vēlme un prieks par dalību VAM pazustu. Vienlaikus, ja valsts aizsardzības mācība tiks izveidota par obligātu bruņoto spēku rekrutēšanas pasākumu, tad līdz ar to arī pazustu VAM galvenais un primārais mērķis”.

        https://www.sargs.lv/lv/jaunsardze/2022-02-14/jaunsardzes-centrs-iecerejis-parplanot-jaunsargu-nodarbibu-programmu-tas

      • Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Garisons pat teorētiski nevar pateikt neko citu, ko Pabriks. VS nav pilnvaru nākt ar saviem politiskajiem uzstādījumiem, kas atšķirtos no miinistra nostājas.

        Bet nu neapskaužams rēbuss viņam jāatrisina.Kur ņemt karavīrus, ja neko nedrīkst darīt. Mirbahs tā kā sola, ka pēc 2 VAM nometnēm 12.klasē varētu būt VAM fakultatīvais pulciņš, kura apsolventi jau būtu tuvu jaunākā instruktora līmenim. Varbūt šādā veidā tos 700 instruktorus sagatavos?

        • Ar nepacietību gaidu Kalniņa ziņojumu Pabrikam, kā dabūt jaunus karavīrus. Būs jau kāds mēnesis apkārt no Pabrika rīkojuma.

          • Nebūs publisks, uzzināsim tikai izvēlēto risinājumu no netiešām ziņām. žurnālisti drīkst pajautāt.
            Iespējamie virzieni:
            – pacelt PD algas
            – samazināt PD prasības
            – reorganizēt koristu štata vietas uz reālām spējām
            -OMD/īstermiņa PD

            Tā kā vajag reālus kaklus uz tehnikas, kas nāks iekšā, tad tālākie varianti der tikai ekselim:
            – straujāka VAMizācija
            – rezerves karavīru kursu mārketēšana/bonusi

        • Tik resns trollings, sen nav redzēts. Pēc VAM fakultatīvā pulciņa personāžs sagatavots kareivja pamatapmācībai. Ne vairāk. Jāņem vērā ka līdz 18 gv vispār nekāda jēgpilna militārā sagatavošana nav iespējama
          Bērnu tiesību aizsardzības likums
          “(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas bērna tiesības un būtiskas intereses, kā arī valsts drošību.” [..]

          Militārā apmācība vienmēr ir saistīta ar personīgās drošības un veselības apdraudējumu, kā arī vardarbību

          [..] (2) Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.

          • Par drošību tas tā – ja jau tā skatās, tad boksa un karatē treniņi arī zināmā mērā to apdraud. Trollings – jā, neviens no runātājiem neskanēja patiesi, vismaz brīžos, kad tika nolikts OMD vai slavēts VAM.

            Vēl, mani aizkaitināja Rajeva komentārs par igauņu OMD un otkosīšanu. Gribētos redzēt, vai viņš varētu to pateikt viņiem acīs.

            • To jau var saprast. Garisons ir viskutelīgākajā situācijā. No vienas puses ir uzdevums “nolikt OMD”, bet no otras puses ir “jānoliek pietiekami saudzīgi”, jo kā var noprast, tad vismaz kā plāns B tas tomēr eksistē. Turklāt Pabriks pēc 7 mēnešiem varēs domāt, kā un kur viņš grib turpināt politisko karjeru (no pietiekami spēcīgas platformas). A VS tak paliks un kas zin….nāksies pēc gada/gadiem stāstīt ko citu. Tas pats attiecas uz Mirbahu, lai arī viņam būs daudz vieglāk.

        • “Savukārt tiem jauniešiem, kuri Jaunsardzē absolvējuši visus trīs līmeņus, kā arī apguvuši visus četrus VAM posmus – valsts aizsardzības mācījušies 10. un 11. klasē, kā arī apmeklējuši divas VAM vasaras nometnes, kā arī bijuši kā jaunsargu instruktoru palīgi VAM nodarbībās, viņiem, kā atzīmē Jaunsardzes centra direktors, pietrūkst ļoti maz, lai viņu zināšanu līmenis būtu vienāds ar jaunākā instruktora līmeni. Līdz ar to Jaunsardzes centrs apsver idejas, kā šie jaunieši varētu kļūt ekvivalenti ar jaunāko instruktoru.

          “Mēs spēlējamies ar idejām, kā valsts aizsardzības mācība varētu sniegt lielāku pievienoto vērtību valsts aizsardzībai un kā pats jaunietis varētu iegūt vairāk no VAM. Šobrīd modelējam iespēju, kur valsts aizsardzības mācība 12. klasēs vai tehnikumu 3. vai 4. kursos varētu būt kā interešu izglītības nodarbības. Proti kā interešu izglītība tā tiek piedāvāta tiem jauniešiem, kuri apguvuši visus trīs Jausnardzes līmeņus, kā arī visus četrus valsts aizsardzības mācības posmus. Galu galā, apgūstot arī šīs VAM interešu izglītības nodarbības, vai nu viņi iegūst augstāku militāro kvalifikāciju, vai viņus gatavo kā jaunākā komandējošā sastāva līmeņa ekvivalentus, piemēram, iegūstot kaprālim pielīdzināmu izglītību,” idejā dalās pulkvežleitnants, piebilstot – tas viss jāapsver no resursu prizmas, pirmkārt, no personāla pieejamības.”- hujaks!, un šos uzreiz uz KBr par grupas vai nodaļas komandieriem! Lai vecajiem dižkareivjiem ir ko skaust!..

  5. Ar sabiedrības attieksmi pret sevi,
    nu nevari tu prasīt lai mamma valsts vai māsa pašvaldība tev ceļu momentā iztīra īpaši vēl ja buņdžu nomet kur pagadās tā ka nevar izgreiderēt,
    ja piebrauc sniegu tad rēķinies ka pavasarī sāls uztaisīs tādas bedres ledū ka karteri pārsist būs itin viegli (var būt ar 400€ tiksi cauri ja neuzvārīsi),
    ja neej palīgā sētniekam kaut pakaisīt, kad tas saslimis, tad rēķinies ka kauli lūzīs un pagalms būs piedirsts,
    ja gribi lai ceļa nodiluma kārta nesabrūk tik ātri un lāpītais asfalts nav ar jaunu salu pa mikoplaisām atkal nost tad rēķinies ar šķidrā bitumena tehnoloģiju un to ka dažreiz buņdžas sāns būs ar piķi nošķiests u.t.t.
    Jāsāk ar civilo aizsardzību. Nevar visu laiku bebi tēlot.
    Bērnībā taču stāstīja tēvs-māmiņa par flāmu puiku kam bij jāstāvj (kaut nosprāgsti) pie caurā dambja kamēr nenāk lielie palīgā aizlāpīt.
    Diemžēl C19 zelta pendele izskatās pakāsta.
    Gaidām nākamo?

    • Pareiza jums attieksme pret lietām! Tā domā tie, kas stājas ZS. Bet diemžēl pēc PSRS sabrukuma, kad paklusība un sistēmas absurds bija it visā, Latvijas jaunā vadība izvēlējās otru galejību – pilnīgs liberālisms., katrs dara ko grib un tikai savu interešu vadīts. Tāda sabiedrības nostāja bija svarīga, lai pamatotu kāpēc Latvijas ceļa elite varēja pievākt vērtīgākos īpašumus.
      Bet nu mēs tagad esam pie tām sekām, kad pēdējās paaudfzes ir izaugušas vidē, kur dominējošs ir uzskats, grāb ko vari, un tai pat laikā man ne par ko nav jāatbild vai jārūpējas, nozīme tikai manam ego.

  6. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka OMD tajā formā, kā tas ir bijis 90desmitajos, nekad vairs nebūs. Tas, ka OMD ir nepieciešams, nav ne mazāko šaubu.
    Pastāstīšu savus argumentus – OMD ir vajadzīgs ne tikai, lai nepieciešamības gadījumā būtu karavīri, kuri militāri uzbrūk (ne tikai aizstāvas) ienaidniekam, bet – ir apguvuši pamatapmācību, zina kū is kū. Es par šo stāstu jau trejus desmitus gadus – iniciācija ir pat, vai jo sevišķi visām primitīvajām ciltīm- pamatbūtība ir nevis cik jaunieši ir apmācīti darboties ar konkrētām milsistēmām, bet tas, ka šie jaunieši ir izgājuši iniciāciju ar grūtībām un līdz ar to viņi ir sapratuši, ka savas personīgās, mazās un primitīvās intereses ir jāziedo tautas (cilts) vārdā. (Man nav skaidrs, kā to tik ātri saprata latviešu strēlnieki, kuri liela daļa bija Grīziņkalna huļigāni, kuri nebija pieraduši pakļauties; un kā kopējām interesēm pakļāvās latviešu zemniekpuikas, kuri lielākajā skaitā nekad nebija bijuši Rīgā un nebija jūras krastā bijuši un it kā nedomāja ārpus sava pagasta robežām(!!!???)).
    Un manuprāt nav tik svarīgi, cik un kādus mūsdienu modernos ieročus pārzina konkrēts cilvēks (ieroču attīstība ir gandrīz tik pat ātra, kā visādu gadžetu attīstība), svarīgi ir tas, vai potenciālais karavīrs pārzina ieroču un ieroču sistēmu lietošanas pamatprincipus.
    Un atkārtošu ko esmu teicis agrāk, citos komentos – ne visi būs profesionāli kaujinieki. Ir jāsāk veidot spēki, kuri Xstundā apsargās noliktavas (esošā milpensionāru piesaiste nav devusi rezultātus), gūstekņus, milcietumus. Kuri spēs izkraut milkravas, ar ekskavatoriem rakt ierakumus, prettanku grāvjus un kapus. Beigu beigās – tie kuri spēs doties uz piem. Latgali, iesaistīties milkonfliktos, evakuējot no Latgalales cilvēkus un evakuējot no Latgales materiālās vērtības, vilcienu sastāvus ieskaitot.

    • Piebildīšu, jo izteicos nesaprotami – cik Zemessardzes apakšvienībās ir bijušas apmācības, kā iekustināt elektrovolcienu, dīzeļvilcienu!?
      Teiksiet – tas ir jāzina tikai specvienībām?
      Nekā tamlīdzīga, tas ir jāzina visiem zemessargiem (lasīt manu iepriekšējo komentāru par iespējamo cilvēku un vilcienu sastāvu evakuāciju no piem. Latgales. Pie tam piekabināt, atkabināt vagonus.
      Vai pavisam banāli – aizdzīt vilciena sastāvu priekšā pārbrauktuvei, pār kuru tiek prognozēta ienaidnieka milkolonnas virzīšanās Latvijas iekšienē. Var noderēt?
      Un nesakiet, ka tas ir jāzina tikai specvienībām, tas ir jāzina katram zemessargam un gatavniekam!
      Šāds “sīkums” uz pārbrauktuves var kaut kādā gadījumā ļoti un kardināli ietekmēt kaujas situāciju!

      • Zemessardzē ir zemessargi, kuri ikdienā strādā Latvijas Dzelzsceļā (viņiem gan tagad tur liela štatu samazināšana un daudzi palikuši bez darba)! Starp zemessargiem ir gan lokomotīvju vadītāji, vadītāju palīgi, gan dzelzsceļa elektriķi, gan lokomotīvju mehāniķi, gan cilvēki ar dzelzsceļnieku augstāko izglītību, kas arī sēž pie lokomotīves stūres – un tas ir Latgalē, Rēzeknes, Kārsavas un Daugavpils pusē. Ir cilvēki, kas prot braukt gan ar elektrovilcienu, gan dīzeļvilcienu, gan prot pārslēgt sliedes, gan izjaukt, gan arī saremontēt sliedes. Un šo gan katram zemessargam nav jāzina!

        • Nē, es tev nepiekrītu. Tas, ka tavā vidē ir cilvēki, kuri māk iekustināt elektrovilcienu un dīzeļvilcienu, tas nenozīmē, ka tādi ir visi zemessargi.
          Es saku to, ka Zemessardzē ir jāveic masveida apmācības, lai zemessargi vajadzības gadījumā mācētu gan piekabināt vagonu, gan atkabināt vagonu, lai zemessargi un gatavnieki mācētu izkustināt vilcienu sastāvu, lai evakuētu cilvēkus un nepieciešamības gadījumā bloķētu ar vilciena sastāvu sliežu ceļus, pārbrauktuvi, lai ienaidnieka kolonna apstātos.
          Un es atkārtoju – elektrovilciena un dīzeļvilciena vadīšana ir jāparzin ne tikai specvienībām, bet arī visiem zemessargiem un gatavniekiem.
          P.S. Par to, kā atsevišķus elektroviciena vagonus, salēdzot vadības elektekto shēmu… un izmantojot šos vagonus kā braukšanai derīgus, jūs protams nekad neesat dzirdējuši un jums tas šķiet kaut kas no “fantastikas filmām”.

          • Jā, … un ne tikai Zemessadzē, visā armijā! Kur es kādreiz strādāju/dienēju – man visi čomi bija tādi – viens ideāli pārzināja mīnas, ieskaitot radiovadamību, cits ideāli pārzināja medicīnu, cits ideāli pārzināja ideoloģisos uzbrukumus (Kubas vecis), cits pārzināja video modernās
            tehnoloģijas (žurnālisti mūs neieredzēja), cits pārzināja specvienību taktiku, cits psiholoģiju.
            Mans uzdevums bija koordinēt šo īpašo cilvēku uzvedību.
            Koordinēt jau ir viegli, ja viņi būtu dārzeņi, bet viņi visi bija ar savu pārliecību un testosteronu u n citiem hormojiem. Bet daudz izdarījām Latvijas labā.

          • Zemessardzē sākumā vajadzētu veikt arī pilnvētīgu LKI apmācību. moš pēc tam dīzeļvilcienus…

            • Piekrītu, Pipar! Un Zemessardzē vajadzētu veikt individuālo zināšanu pārbaudi/revīziju. Katru gadu tests par LKI, medicīnu, ieročiem, sakariem, darbs ar karti u.t.t.

    • Par Latvijas pirmsākumiem tiešam interesants jautājums. Jo varonība jau sākās WW1, kad nekādas domas īsti par Latviju pat nebija. Un kā tik plašas tautas maksas varēja pārliecināt par mēŗki un to ka tas sasniedzams (LV brīvība)? Jo īpaši ņemot vērā ka nieka pēdējos 500 – 800 gadus visu laiku bijā kalpi nezinu. Bet gribētu zināt, varbūt kādam ir ticamas versijas?
      Varbūt tāda studentu korporācijas veida jaunības pārgalvība sajaukta ar cēlām domām par to, ka tagad ir jukas, varam mēģināt?
      Atbildot uz ”so mēs varbūt varam atbildēt uz jautājumu kā piesaistīt jaunatni tagad?

      • Varētu sākt ar to, ka beigt d___t, ka draudu nav, bet viņi ir pieaugoši, 18k apbruņotu un apmācītu kaklu, Baltijas čempioni (visur citur lūzeri btw), mācībās viss izpildīts par 110%.
        Tauta nav stulba, cilvēki arī no ķermeņa valodas nojauš, ja viņiem melo.
        Atsevišķs jautājums, ja ziņo kā vajag, nevis kā ir – darbs tribunāliem.

      • Nu nav tā, ka Latvija radās tukšā vietā, ļaudis pēkšņi par to iedomājās un 1918. gadā viss notika. Jau vismaz pusgadsimtu bija norisinājies tautas atmodas un pašapziņas veidošanās process. Faktiski nācijas veidošanās. Bija bijušu gan jaunlatvieši ar valodas, pašapziņas un nacionālās vēstures veidošanu, gan jaunstrāvnieki ar Eiropas sociālisma idejām, gan 1905. gada revolūcija. 1. pasaules karš un it sevišķi 1917.gada notikumi radīja situāciju kuru vienkārši nedrīkstēja neizmantot. Labi, ka bija pietiekami daudz izglītotu un vadošās pozīcijās esošu cilvēku kuri to saprata un varēja dot pārējai sabiedrībai liktenīgo grūdienu.

      • WW1 sākumā bija naids pret vāciešiem. Iespēja atspēlēties uz baroniem. Tāpat kā sarkanie strēlnieki vēlāk atspēlējās uz kazakiem par 1905. gadu.

        • Zini, tas ir tāds baigais egocentriskais naratīvs. Drausmīgs vācu naida uzliesmojums bija visā Krievijas impērijā – daļēji tādēļ, piemēram, 1917. gadā ļoti operatīvi nolinčoja gandrīz visus Baltijas flotes virsniekus ar baltvācu uzvārdiem. Nu, un ne velti bija svarīgi pārsaukt Pēterburgu par Petrogradu – un galvenais pārmetums carienei bija vāciskums.

          Drīzāk jau latvji, kā kārtīgi cara tētiņa pavalstnieki, pavilkās uz to pašu WWI naratīvu, uz kuru visi pārējie. Tālāk perspektīvas mainījās – bet pasaki, racionāli, kāds bija pamats domāt, ka zem vāciešiem būs sliktāk, un ir jācīnās lai būtu zem krieviem? Kāds bija sakars Kurzemei izplūst bēgļu gaitās – tiešām vāciešu uzvedības dēļ, jeb vairāk krievu aģitpropa sakūdītiem, un kazaku patruļu izdzītiem?

          Un, ja plašāk, cik realitātei tuvs vispār bija tas naids par 1905. gadu, un cik folklora? Pa starpu bija bijušas Stoļipina reformas, valsts dome un veselas četra vēlēšanas, turības pieaugums – tur bija padaudz ūdens aizplūdis, sociālekonomiskos procesos.

          • “bet pasaki, racionāli, kāds bija pamats domāt, ka zem vāciešiem būs sliktāk, un ir jācīnās lai būtu zem krieviem?”

            Vācieši bija tiešie priekšnieki. Cara Krievija veidoja valsts politiku – piemēram, tas, ka veidot šnabja brūžus bija izdevīgāk, nekā skolas, vai pārkrievošanu skolās. Bet tie, kas to tiešā veidā izmantoja, bija vācieši.
            Es domāju tā.

            Otrs variants, ka latvieši vienkārši cilvēciski kļūdījās.

            • Bet tāpat – ir baltvācieši, kas ir atraduši savu nišu, smuki sadarbojas ar cara administrāciju, dien disproporcionāli virsniekos un tā (visādi Rennenkampfi) – un tad tiek izdarīts secinājums “jā, toč jāmūk no mājām jo nāk citi vācieši, un jācīnās par cara valsti”.

              T.b. tur nav loģikas kas īsti iet kopā ar latviešiem specifisko (iedomāto) vēsturisko kontekstu, ārpus vispārīgās noskaņas uz WWI sākumu – kas bija “jāiet kauties par Ķeizaru/Caru/Sultānu/Karali”.

              Un faktiski latvieši ar lielu sajūsmu to dara vēl gadu vēlāk, kad jau ir papists viss XX latviešu korpuss Augustovas mežos – strēlniekus formē ar milzīgu entuziasmu.

              • Vācu valstis 19gs braši karoja savā starpā, vācu nācijas ideja ir jaunāka par latviešu. 17. gada pēterburgas vācvalodīgajam maz kas kopīgs ar prūsi vai bavārieti

              • Nu agresija jau vienmēr vēršas pret tuvāko. Un vācieši arī bija tuvākie. Visi pārējie kaut kā bija pa virsu pārplivinājušies, bet jau augstākā līmenī. To, kā mēs ar vāciešiem bijām kopā gājuši kristīt igauņus (un mums izdevās!), mēs jau bijām aizmirsuši. Labo aizmirst.

                To, kā igauņi nomocīja Tālivaldi pirtiņā – to gan mēs neesam aizmirsuši.

          • Iespējams propagandas ietekme, kas zem vāciešiem būs sliktāk. Iespējams domāja, ka pēc kara vācu baronus padzīs un būs latviešu pašpārvalde vācu pašpārvaldes vietā.

      • Arī pirms WW1 bija doma par neatkarīgu Latviju – un tā bija tikai 1 latvietim – Miķelim Valteram jau 1903.gadā. Vēlāk un pat 1917.gadā ļoti dzīva bija doma brīvu Latviju brīvā Krievijā vai Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā pēc toreizējās Somijas autonomijas Krievijas sastāvā parauga. Nebūtu sabrukusi ķeizariskā Vācija un cariskā Krievija – Latvijas neatkarība 1918.gadā netiktu pasludināta.
        Par jaunatnes piesaisti labas domas ir psihoterapeitam Nilam Konstantinovam, kas ir bijušais zemessargs:
        https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2021-12-22/psihoterapeits-ipasi-pusaudzu-zeniem-ar-disciplinas-grutibam-biezi-iesaku

      • Labs jautājums. Viena no versijām, ko esmu dzirdējis – piedzīvojums. Karš ir kaut kas par ko ir lasīts, ir arī kaut kas no tā romantizēts (paveikt ko neikdienišķu kā kalpu zēniem, tā arī pirmajiem ciemā – visiem līdzīgas iespējas). Dzīve laukos ir cikls, kas gadu no gada atkārtojas un te pēkšņi tāda iespēja, kā karš. Protams, Rīgas apstākļos spēlē citi faktori – rūpnīcas tika evakuētas un otrie, trešie tēva dēli, kuriem nebija savas lauku saimniecības, palika bez darba un iztikas līdzekļiem. Tādēļ arī iespēja “strādāt” karā tika izmantota, lai nebūtu jāzog vai jālaupa. Bet šīs ir tikai versijas.

  7. Mirbahs spridzina – OMD lauž personību, bet VAM nelauzīs, bet pēc abiem varēs ieskaitīties rezervas karavīros. Kam derīga x stundā tāda Personība bez salauztas esības un 0 apmācības vienības sastāvā??? Armija ir superorganisms, un saulauzt personību ir pirmais solis, lai sasniegtu grupas identitāti. Tiešām šis tips nav bijis pamatapmācībā + kaut kādos jaunāko instruktoru kursos, kur šo svarīgo jautājumu apskata???
    Un vēl ēterā apsmiet somiju par simtiem tūkstošu rezerves karavīru, ka tie esot neapmācīti un pielīdzināmi nullei – klīnisks gadījums. Tādus laižot studijā, nbs prestižu neatgūs.

  8. Garisons: “līdz 14. gadam mums daudz, kas bija uz papīra”
    te vismaz parlamentārā izmeklēšanas komisija derētu – kas bija uz papīra, un kura paraksts uz tā papīra. Ir melots suverēnam – latvijas tautai, caur apzināti nepatiesām ziņām Saeimai. Demokrātijā nav šausmīgāka nozieguma.

    puspulkvedis Mirbahs: armija salīdzināma ar kiberjomu, pēc 15 gadiem viss ir mainījies
    pulkvedis Gaugers kaut kādā intervijā nesen jaunsargā: no otrā pasaules kara daudz kas nav mainījies
    brīvais temats vai kā – ja būtiskā jautājumā nav vienotas izpratnes…

      • Virzienu varēs pateikt pēc tā, kuru aizsūtīs uz attālu nato štābu papīrus stumdīt – lejiņš jau nostumts uz rezerves sliedēm. Kalniņam termiņš 2025. beidzas, bet var taču vēl pagarināt.

        Pēc manierēm Mirbaham vispār nevar nekādu pakāpi piemērot – deju kursu skolotājs max. Bezdibenis starp viņu un gaugeru

        • Nu Lejiņa pašreizējo amatu NATO Transformācijas štābā, laikam, nevar uzskatīt par nostumšanu malā. Bet tā gan mums ir problēma – sakarīgu ģenerāļu pulkvežu nu jau būs vairāk nekā piemērotu vietu NBS 😦

          • Mums vajag kaujas virsniekus, Transformeru štābs ar mākoņu stumšanu nenodarbojas gadienā? Ja mums būtu sava NSA, cybercommand vai DARPA, tad varbūt derīga pieredze nākamajam priekšniekam

          • Cepuri nost, vajadzēja uzmontēt pulvedis briedis skyforger celiņu virsū, dienesta pakāpe atbilst.

            Scenārijs mazliet rožains – lai puse brigādes veiksmīgi caur koridoru un ar kaujām atkāptos līdz vācijai.
            Patrijas to gabalu nobrauktu, bet cvrt un vēljovairāk m109 un pat kvadras/sešriteņi tikai uz treilera, vai ar kapitālo remontu varšavā.

  9. Nez, tiešām ticēja? Ja baltvāci bija kā cimds ar roku ar cara bendēm uz 1905. gadu, kāpēc domāt ka būs citādāk pēc kara?

    Nav vienkāršas atbildes, bet nepamet sajūta ka strēlniekus pārkrāsoja sarkanbaltsarkanus post factum, lai gan sākumā bija godprātīgi cara tētiņa pavalstnieki. Un latvieši kopumā arī.

    Nevar arī aizmirst, ka no strēlniekiem kas neaizgāja sarkanajos (virsnieki, daļa zaldātu) aizgāja baltajos, sargāt un atjaunot impēriju – Goppers, Bangerskis, Briedis. Uz tā rēķina tad brīvvalsts bruņotos spēkus uzņēmās apakšpulkvedis – lai gan augstāko virsnieku jau nekādi netrūka .

      • Klausoties interviju – ieroču izsniegšana uz mājām ir vēl viens jautājums, kas nepelnīti ir apklusis. Jo esošais regulējums ir tāds, ka šis serviss netiek pārāk izmantots, cik esmu novērojis.

        • Ļoti saprotami – vairāk stobru mājās = lielāks risks sūdiem rīt. Kaujasspējas nav publisko diskusiju objekts.

    • LV mūsdienu ziemas pielīdzināmas somu vasarai, pie mums soiģot arī 365d gadā.

      Nesaprotu, kāpēc tāda norūpēšanās par nekā nebūvēšanu – sāpīgā pieredze, kā RD/attPar nocēla 100M akustiskās koncertzāles projektu no VL/KM?

      Kazarmas visā tāmē nav sīkums, salīdzinot ar noliktavām, poligoniem/šautuvēm, ieročiem? Pāris maksimas sendviču angāri ar industriāli minimālistisku interjeru taču nemaksā kosmosu, simtu tūkstošu jautājums, ne tā?

            • 19-jā 8,45 milj priekš 450 karavīriem, no kuriem 3 milj sponsorēja Luksemburga. Luksemburga ganjau vēlreiz nosposorētu kko līdzīgu. ar šādām divām-trijām kazarmām priekš omd pietiktu. turklāt derētu arī vienkāršāks projekts, bez auto boksiem pirmajā stāvā.
              tāpēc sākotnējie 600miljoni priekš omd ir no pirksta izzīsti.
              un nevajag te Pabrikam/Garisonam/Kalniņam demagoģēt, ka vēl jau ēdnīca jāceļ un ekips jāpērk. ja NBS taisās palielināt karavīru skaitu jebkurā gadījumā, tad ēdnīca tāpat jāceļ un ekips arī jāpērk. vai arī PDšņikiem ēdnīcu un ekipu nevajadzēs?!

              • PD ešnikiem ēdnīcu nevajadzēs. 36.bat jau 3 gadus bez ēdnīcas iztiek. Un nekas traks nav noticis 🙂

          • nav nekā lētāka un efektīvāka par “sendviču pelēkajām maximām”. Ja tā nebūtu – torgaši būvētu ķieģeļu mājas, bet nebūvē tak. Tas ir ātri, lēti un atbilst visam, kam jāatbilst.

          • VNĪ izsola par >1,5 milj. savulaik renovētas bijušās Ērgļu arodskolas ēkas, tai skaitā kopmītni, kas var ietilpināt līdz 400 jauniesaucamos, skolas ēku ar ēdnīcu un sporta zāli, blakus visas iespējas – stadions, darbnīcas, garāžas, angāri un ka tik vēl ne. Sākumcena 30 000 EUR.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.