Dr. Freeman iesaka


vara bungas: Openheimera līdzgaitnieka Frīmana Daisona pieredzes stāsts par 2.PK laika britu pretgaisa aizsardzību un kādēļ jābeidz baidīties no bumbošanas, jo pat kodolkara apstākļos nav nolemtības. Labāk parūpēties par pagraba ierīkošanu vai iekārtošanu. Intervijas 06:54 -09:00 minūte.

[..] I am convinced that to avoid nuclear war it is not sufficient to be afraid of it. It is necessary to be afraid, but it is equally necessary to understand. And the first step in understanding is to recognize that the problem of nuclear war is basically not technical but human and historical. If we are to avoid destruction we must first of all understand the human and historical context out of which destruction arises.

— Dyson 1984[..]

Kam teritorija atļauj var izvēlēties LV ražotu preci. Runāju ar ražotāja pārstāvjiem, cena ap 5K līdz 7K eiro instalēšanas izmaksas atkarībā no situācijas. Cik nopratu pasūtījuma stadijā pagraba standarta garumu (sekciju skaitu) var variēt palielinot vai samazinot. Enkurots. Augstie gruntsūdeņi ir ok, jo stabilizē temperatūru.

avots

vēl

PS Frīmana intervijā minētā filma šeit

PPS

Viena doma par “Dr. Freeman iesaka

  1. Augsti gruntsūdeņi nav viss ok. Es tādu noenkuroju uz betona pamatu plāksnes, pa malām vēl pieberot smiltis, taču šā vai tā gruntsūdens pavasarī kaut kā uzspieda grīdu uz augšu. Nesalauza, taču pamatīgi ielieca. Varbūt no sāniem, nezinu (neraku vaļā skatīties, kas par lietu). Turklāt kārtīgs betona pagrabs ar labu hidroizolāciju var būt izbūvēts lielāks un lētāk. Šāds plastikāta pagrabs ir vien mantu novietne vēsumā, ne vairāk.

    • Tā jau ir, ka daudzi nenovērtē gruntsūdens ietekmi. Tā pa vienkāršo sakot, pagraba grīdai vai šādam PVC veidojumam jābūt smagākam par gruntsūdens spiedienu. Tas ir, ja piemēram gruntsūdens līmenis ir 0.5 metru augstāks par pagraba grīdas līmeni, tad uz grīdas vienu kvadrātmetru spiež uz augšu 500 kg. Jo kā zināms ūdens sver 1000 kg/m3. Tad pagrabu grīdai jābūt vismaz 20 cm biezai, kas svara ziņā būtu arī 500kg (dzelzsbetons sver 2500 kg/m3 reiz 0.20 ir 500kg). Labāk pagrabu izbūvēt kesonveidīgu, tas ir grīda ar sienām ir vienota dzelzsbetona konstrukcija. Tad gruntsūdens diez vai uzspiedīs visu pagraba konstrukciju, jo vēl jau pagrabam ir pārsegums un kaut kāds grunts uzbērums. Parasti tas kopā sver krietni vairāk kā gruntsūdens spiediens. Plus vēl kesonveidīgajam, ja betonējuma šuves ir pareizi izbūvētas, gruntsūdens netiks pagarbtelpā. Tas pats ir par šādām gatavām pagraba konstrukcijām. Vai nu viņas ieenkuro vai sēdina uz dzelzsbetona plātnes, kuras masa tiek noteikta kā iepriekš rakstīju

      • Parēķinam cik ūdens izspiež tāda plastmasas tvertne, 1m3 ir 1t, dabūjam spēku, kas spiež uz augšu. Pat, ja pati bandūra būs noenkurota, apbērta un šis svars būs lielāks kā cēlējspēks, slodzes tur būs diezgan pamatīgas.
        Gruntsūdens ir slikta štelle ar lielu spēku un radīs daudz problēmas. Uz izturību vai pontu nepaņemsi. Pat vislabākā un vispareizākā betona hidroizolācija ar laiku padosies un tad būs jādomā, vai to betona tvertni nebērt citet. Žanra klasika. Gruntsūdens problemas parasti risina izvēloties vietu bez šīs problēmas, nevis cīnās ar sekām.

        • Zemgalē var nākties būtiski mainīt dzīvesvietu uz pavisam citu Latvijas malu, lai atrastu vietu bez augstiem gruntsūdeņiem.

          • Kas liedz parakt nedaudz un parējo sabetonēt virs zemes un apbērt kārtīgi ar similtīm? Esmu redzējis dažadās LV malās krievu bunkurus mil bāzēs pec visiem GOST, kas ir 0,5m dziļumā, pārejais ir ar zāli apaudzis uzkalniņš. Lai to zemi ar dzelzbetonu sadragātu, vajag trāpīt precīzi ar kaut ko mega lielu. Bet tad arī pagrabs zem zemes nelīdzēs.

  2. Man ir šāds https://www.ekopagrabs.lv/pagrabs-1900/ (ražots Krievijā, starp citu). Noenkurots ar četriem betona klučiem. Šogad, piemēram, bija ļoti augsti gruntsūdeņi, mums visam ciemam ielas un pagalmi bija ūdenī. Pagrabam viss ok, nekas neuzpeldēja. Pie šādiem gruntsūdeņiem kādi ir man, betona pagrabs ir neiespējams.

  3. Nu kammon …..
    latvietim tagad ieteiksiet ieguldīt 5-7 tūkstošu pagrabā? Varbūt labāk ielikt pārsegta ierakuma shēmu? 😉
    Visticamāk, ja būtu pieejama statistika, tad izrādītos , ka reti kurš nomiris savā privātmājā no artilērijas apšaudes. Tik reti, ka pirkt ”apdrošināšanas polisi” par 5-7 tk eiro ir klaji nesaprātīgi.

    • Neuztraucies tā. Kodolkara gadījumā pārsegts ierakums neder, bet bunkuru=pagrabu tikai jāpapildina ar ieplūdes gaisa filtrāciju. Zem “vēl” ir arī citi varianti. Miera laikā pagrabs kā pagrabs, ja tu turi ievārījumus pārsegtā ierakumā, tā ir tava izvēle, neatņem citiem izvēles brīvību. Lūdzu.

      • kodolkara gadījumā viss būs saindēts. un Tu būsi gandarīts neejot 2 dienas ārā no pagraba? 😉 3 dienā pats izlīdīsi saprotot , ka slēpties pagrabā no kodoldraudiem ir tikpat efektīvi cik no kovida. ar atškirību, ka nebūs, kas maksā par Tavu dīkstāvi.

      • Pagrabs:
        1. Pagrabu taisīt vai nē ir gaumes jautājums, bet VB pareizi norāda, ka tam ir pilnvērtīgs pielietojums arī miera laikos! Kartupeļu maisi, zapte, strāvas ģenerātors (ja pazūd elektroapgāde), utt.;
        Temperatūra pagrabā vienmēr konstanta, arī, ja ārā – 25 grādi. Tāpēc pagrabā var uzglabāt to, kas šķūnī sasals;
        2. Pagrabs ir vajadzīgs, lai pasargātos no ložu krusas, tuviem sprādzieniem. Paskataties uz UA ciemiem, kur bijusi kara darbība un vēlreiz pārdomājiet vai pagrabs ir pārmērīga greznība;
        3. Mana priekšroka betonam. Ja tomēr notiek sprādziens tuvumā, tad aizsardzība labāka, kā stiklšķiedras tvertnei;
        4. Par gruntsūdeņu ietekmi – neesmu speciālists. Betonam, ja ir hidroizolācija un vieta kur ūdenim krāties, lai to sekojoši izsūknētu, ir vienalga. Par pagrabiem – stiklšķiedras tvertnēm, pieņemu, ka tiem ir stipruma rievas, ja nav un virsū ir zemes slānis un tie tuklāt noenkuroti, domāju deformācijas risks pastāv.

        • Ja tāds viegls pagrabs nebūs noenkurots, pavasarī uzbriestošā zeme tos izcels augšā.
          Gruntsūdeni var regulāri sūknēt ārā no blakus ierīkotas akas, ja nav jātaupa elektroenerģija tādai sūknēšanai un ja tuvākā apkaimē ir vieta, kur lielo izsūknētā ūdens daudzumu netecināt. Taču labāk tādu gruntsūdens atsūknēšanu nodrošināt vienīgi būvniecības laikā un uzmūrēt betona pagrabu ar tik labu hidroizolāciju, ka tam ekspluatācijas laikā gruntsūdens vairs nekaitē.
          Manuprāt, pagraba galvenā problēma ir nevis tā paša par sevi izveide, bet gan efektīvas un vienlaikus ērti lietojamas gaisa filtrācijas ierīkošana tajā. Ja, pieņemsim, blakus kaut vai deg automašīna un dūmi nāk pagrabā, tad tādā sēdēt nebūtu patīkami.

          • Man tā arī nav izdevies atrast cilvēkam parastajam (bet kam rokas no īstās vietas aug) derīgu variantu ienākošā gaisa attīrīšanai kodolputekļiem (un varbūt kaujas gāzēm) piemērotā līmenī un izelpotā gaisa izvadīšanai no bunkura. Tādu, kurš nebūtu agregāts, pērkams par trim un vairāk nullēm, kura darbināšanai nevajadzētu ražot enerģiju, un kuram nebūtu jānodrošina lērums rūpnieciski ražotu konkrēta veida un ražotāja filtri un rezerves daļas maiņai.
            Uzbūvēt pašu telpu ir reāli arī ar Depo un lauku saimniecībā pieejamo, bet gaisa filtrācija ir mīkla. Kaut kādi US blogeri raksta, ka pietiekot ar vienkāršu cauruli, kuram ārējais gals noliekts uz leju, lai krītoši putekļi nekrīt iekšā, bet tas tak nevarētu būt nopietni.
            Ja kāds ir atradis, padalieties.

            Otra lieta – izkārnījumi. Ļoti īstermiņā – ok – risinājums ir tvertnes un maisi, kam gan arī vajag vietu tā jau nelielajā telpā, bet, lai notiktu vismaz kāda putekļu nosēšanās un izotopu sabrukšana, cik lasu, pirms līst ārā vajag vairākas dienas kā pats minimums, bet, lai būtiski samazinātos apdraudējums – nedēļas. Urīnam varbūt pietiktu ar nelielu infiltrācijas lauciņu, principā bedri ar oļiem uz leju/sānu no pašas ieraktās telpas.

    • Man tas primāri ir pagrabs. Manā miestā regulāri ir elektrības pārrāvumi un bez pagraba būtu grūti.

  4. Biezie sarunājas.saliec koka stabus piecstāvenes pagrabā, smilšu maisus krustām šķērsām,sagatavo kuvaldus,laužņus,lāpstas ja visa māja uzkrīt virsū.

              • To VB
                Šaubaties par puspagrabu? Tad aisat pagrabu. Ja betona sienas un grīda betona, vienā malā grīdā aku, kur gruntūdeņiem krāties. Varianti jau ir dažādi. Nu ja baigais kūdras slānis apakšā, tad lieciet to plasmasu.

                • Lai taisītu pagrabu virs zemes, kam nav nekādas vainas, pat vieglāk un ilgmūžīgāk, vajag platību. Liekas platības, kur uztaisīt “uzkalniņu”, var tikai tie, kam ir apkārt daudz vietas. Privātmājas pierīgā ir uz maza zemes gabala, ar sarkanajām līnijām, kur neko nevar būvēt un acīgiem kaimiņiem – stukačiem. Savādāk jau koka veidņi, transportbetons un aiziet. Pēctam apber ar zemi apkārt un super.

                • Ar gruntsūdeņiem kauties ir bezjēdzīgi. Ir, protams, risinājumi, bet dārgi un problemātiski. Skaisti tie ir tikai katalogos. Un arī ļoti pareizi jaiestrādā viss. Ar laiku arī tie kapitulē. Vieglāk ir pacelties virs zemes. Bunkurus būvēja tur, kur gruntsūdeņi ļoti dziļi, izvēlējās vietu, nevis tupa blieza bunkuru kur sanāk. Ģeologija ir svarīga lieta.

  5. Jāsak nevis ar pagrabu, bet ar dziļurbumu, jo akās un spicēs, kas barojas no virszemes ūdens, būs nedzerams saturs, piesārņots. Protams, dzert no spices ir labāk kā no peļķes, bet visnelāgākais apstarojums ir tad, kad starojums nāk “no paša iekšām”. Kad ir dziļurbums ar sūkni, kas barojas no alternatīva avota, tad ķeramies klāt tam, kā nu paiku audzēsim, jo pēc kodolkara ēst gribēsies, a maksima ciet. Agronomijas zināšanas, sēklas, ieroči un labas attiecības ar lauku kaimiņiem. Un tikai tad – pagrabs. Pagrabs ir domāts pirmajām 2 nedēļām, viss pārējais – atlikušajam laikam līdz galam. Izrakt zemnīcu ar saimi var dienas laikā. Ierīkot dziļurbumu, iemācīties audzēt pārtiku, sapazīties ar kaimiņiem var tikai gadu laikā.

    • To ZINTNIEKS
      1. Vai pagrabā izveidota “aka” nepalīdzētu risināt gruntūdeņu problēmu?
      2. piekrītu jums ka jautājums jāskata kompleksi, tai skaitā dziļurbums, sēklas utt.
      Bet īsti nesapratu par pagraba rakšanu. Jūs sakat ka zemnīcu, kas nav īsti gan nav pagrabs, var izrakt dienas laikā. Jūs viņu raksiet, kad ies vaļā jau lielā apšaude un bumbošana?
      3. Pagrabs ir vajadzīgs pirms tā visa tā iemesla dēļ, ka pagrabā var uzglabāt ģeneratoru ūdens ieguvei no jūsu dziļurbuma, sēklas, pārtiku, ieročus utt. Man tomēr liekas, ka jāsāk ar pagrabu.

      • akā ūdenslīmenis = gruntsūdens augstums. Ja hidroizolēts pagrabs zem grunstūdens līmeņa, tad aka pagrabā=ūdens līdz celim, viduklim vai vēl augstāk. Vienkāršāk nav turēt ūdeni dezinficētos konteineros pagrabā?

        • Aka šai gadījumā bija domāta, kā tvertne, kur krāties gruntsūdeņiem. Nebiju domājis to, kā dzeramā ūdens ņemšanas vietu. Pateicoties akai nebūs tā ūdens spiediena, kas ceļ visu konstrukciju.

Atbildēt uz varabungas Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.