vara bungas: Civilie kolēģi jautā VB kādam jābūt RU uzbrukumam Donbasā, lai tas būtu veiksmīgs. Kad sāc stāstīt par RU Inf BnTG ORBAT, integrēto PGA, netiešā uguns un inženieru atbalstu, CAS un CSS, publika ātri aizmieg. Tapēc piedāvāju noskatīties vācu 1995.gada faktiski mācību filmiņu, kurā redzami gandrīz visi uzbrukuma elementi IDEĀLOS apstākļos. Reālajā dzīvē ideālo izpildījumu nepārtraukti traucē pretinieks, augstākie komandieri un štābi, pašu stulbums, slikta apmācība, vispārējs bardaks, korupcija un random neveiksmes , kā arī izlūkinformācijas trūkums un tās nprecizitāte (fog of war). Bet teorijā (vienkāršojot) mehanizēto kājnieku uzbrukumam jāizskatās šādi – sāk izlūki, turpina inženieri, artilērija un aviācija koordinēti apstrādā ar uguni pretinieka pozīcijas, neļaujot pretinieka personālam atgūties tanki pārrauj aizsardzību, tiem pārrāvumā seko mehanizētie kājnieki, kas ieņem iekarotās pozīcijas vai kādu brīdi vajā pretinieku. Pēc krājumu papildināšanas, atpūtas vai reorganizācijas viss cikls atkārtojas.
Būsiet pamanījuši, ka RU karo daloties kājnieku bataljona kaujas grupās (BnKG) – ap +- 1000 karavīru katrā, tas dēļ “nabadzības” – viena kājnieku brigāde vai pulks pilnībā nokomplektē vienu no saviem strēlnieku bataljoniem un pastiprina to ar vienības rīcībā esošajām atbalsta apakšvienībām. Pārējie paliek rezervē kaujas zaudējumu aizstāšanai. Aptuvenais vienas RU Bn KG sastāvs un taktika zemāk. Tieši šāda veida karu mēs turpmāk redzēsim Donbasā. kur šobrīd ir ap 60 šādu RU Bn KG.
shēma zemāk idealizēta, dabā vienmēr kaut kas iztrūkst
uzbrukuma taktika arī stipri idealizēta, bet ja to izdosies īstenot pretiniekam klāsies grūti
vara bungas 
Tu nevari nekur izlausties, kamēr katram 5. Vai 10. Pretinieka karavīram ir “moderns , pārnēsājams prettanku lielgabals” . Aviāciju Tu arī nevari aizsūtīt notīrīt ceļu, jo lineārs mērķis/ceļš ir kā slēpnis lidmašīnai. Noliec ik pa 5-10 km vienu stinger apkalpi un lidmašīna tur neradisies.
Faktiski te ir stāsts, ka neviens nespēj pārspēt ASV + Uk ražošanas jaudas.
Video par Vāciju vēl no tiem laikiem, kad pēc apvienošanās ar DDR tā bija bruņojuma ziņā viena no spēcīgākajām pasaulē.
Izskatās, ka Vācijā un Krievijā kopš tā laika armijas ziņā viss gājis rūsēšanas virzienā.
Šobrīd Krievijai problēma ar to, ka viņi mēģināja pielietot visu brigādi. Kamēr līdz šim Donbasā viņi lietoja pamatā PD bataljona kaujas grupas, tikmēr puslīdz izdevās. Tiklīdz sāka izmantot arī pārējo brigādi no OMD, tā sākās problēmas, jo visu tehniku nespēj piekomplektēt, karavīru trūkst, karavīri nav tik labi apmācīti un motivēti, sakaru līdzekļi pārējai brigādei veci, līdz ar to visa brigāde spiesta lietot nešifrētos sakarus. Krievija puslīdz varēja nodrošināt atbilstošu dronu un EW blīvumu Donbasā. Kad fronte ir izstiepusies, izrādījās, ka Krievija nevar mērogot šo haiteku uz visu fronti.
Kārtējo reizi pierādās, ka armija nevar būt “maza, bet profesionāla” un izlašu veidošana dalībai mācībās ir ļaunums vai pat noziegums. NBS piemīt gan viens, gan otrs.
Manuprāt, viņa vēstījums bija citāds…
Man vēstījums, ka arī XXI gs ar visiem brīnumieročiem bez mobilizācijas nevar iztikt (jābūt mob.rezervei), mācībām jābūt reālistiskām, pietuvinātām kaujas reālijām un organizātoriskiem secinājumiem pēc mācībām jābūt izdarītiem miera laikā. Pretējā gadījumā korekcijas nāksies veikt analizējot zaudējumus, kas arī notiek ar RU.
Teiksmaini izskatās tai vācu filmiņā (un citās), vārdi “dūņas” un “uzsēsties uz vēdera” laikam ir pārāk liels kognitīvs izaicinājums. Kāpēc mācības noris laboratorijas apstākļos, nu nav izprotams.
Bez krūmiem, fascijām un ceļa klāšanas no tiem parasti līdz ūdenim nav iespējams tikt.
Ļusja jau norādīja ka vislabākā fortifikācija pie Kijaevas izrādītās revolucionārais izgudrojums – prāvs meliorācijas grāvis, upīte un pirms slāvu laikmeta fortifikācijas змієві вали (змиевы валы).