vara bungas: Lasīts, ka AM sola “testēt” kaujas UAS, lai tos ražotu LV. Plats, lai gan gadus 15 nokavēts solis. Vēlot visu iespējamo veiksmi šim pasākumam jāuzsver, ka jau tagad, dažu mēnešu laikā, NBS kājnieku apakšvienības var apgādāt ar civilajiem droniem izlūkošanai, uguns koriģēšanai un mērķnorādei. To efektivitāte ir sen pierādīta un nekādi gadiem ilgstošie “testēšanas periodi” nav nepieciešami. Netiešs pierādījums – viens no hobbija klases dronu CN lielākajiem ražotājiem pārtraucis oficiālu sadarbību gan ar RU, gan ar UA, jo produkcijas kaujās slava “pieliptu” zīmolam tāpat kā tas notika ar Bairaktariem, ko CN vadība acīmredzami nevēlās. Vieglajam dronam jābūt katrā kājnieku nodaļā! Tāpat kā nakts redzamībai. Tas neprasa ne milzu līdzekļus ne laiku. Ja tirgū trūkst trūkst military grade modeļu, var pirkt civilos, efektivitāte neapšaubāma. Būtu tik vēlēšanās neizniekot karavīru dzīvības uzdevumos, kuru izpildi var atvieglot vai pat paveikt tehnika. Jā, RU ir REC spējas pret droniem, bet šīs spējas nevar pārklāt gaisa telpu visur, vienlaicīgi un nemanāmi. Jebkurā gadījumā hobby klases droni nemaksā gandrīz neko salīdzinot ar REC resursu pielietošanas un attiecīgi zaudēšanas risku.
[..] Украинское командование подходит к использованию беспилотников более гибко: в войсках, прошедших по ротации службу в Донбассе, есть, в том числе на низовом уровне, собственные беспилотники. Среди прочего в распоряжении у них гражданские модели от лидера рынка, китайской компании DJI. Операторы дронов, получившие опыт войны в Донбассе, способны быстро передавать целеуказание своей артиллерии. Коммерческие дроны также используют силы ДНР и ЛНР, хотя и в меньших масштабах. [..]
Ko mēs gaidām? Tā taču ir tūlītēja un taustāma priekšrocība, ne es, bet tautā mīlēts eksperts to saka.
vara bungas 
Zinošie ukraiņi gan DJI nerekomendē, bet rekomendē Rietumu analogus, piem. Parrot https://www.parrot.com/us/drones
Yes, apparently DJI provides countermeasures for their drones, which makes using them on the battlefield dangerous. Anyway, Estonia and Latvia both produce drones, so purchasing local products whenever possible should be a no-brainer.
Does your every infantry squad has a drone in their backpacks?
I think our regular forces use drones mostly at the company level, but Defence League might use them at much lower levels. I doubt whether a drone in every squad is reasonable, but having smaller ones in every platoon might make sense.
During last years Namejs 2021 EDL used their drones against us with great success. I would say that the drones were our biggest problem.
Latvijā arī ir cilvēki, kuri Ukrainai palīdz ar droniem https://www.facebook.com/groups/542074370506696
Un nodarbināts REC ir vēl viena vienība, ko barot, sargāt, transportēt un pamanīt ienaidniekam, bez būtiskiem ieguvumiem, kamēr drons ir neliels, lietot vienkāršs un sniedz neatsveramus ieguvumus.
Vienīgi, vai nav izdevīgāk investēt unikālās, tikai NATO pieejamās jomās, kur pretiniekam nebūs, ko likt pretī? Stealth droni, satelīti. USA ir viss knowhow un infrastruktūra, lai viņus lietotu, bet savs eksemplārs vienmēr garantētu nedalītu pieejamību un laiku kritiskā brīdī.
Nopietnu izlūk satelītu mēs nevar atļauties. Ar droniem ir būtiska nianse. It kā to ražošana dod zināmu neatkarību, attīsta rūpniecību un darba vietas, vari uztaisīt tieši to ko tev vajag, bet no otras puses rodas jautājums vai mēs paši spēsim tos ražot lētāk un labāk nekā lielie ražotāji. Varbūt labāk ietaupīt un pirkt gatavus. Pie kam tirgū ir novērošanas droni jebkādai gaumei. Varbūt ir jēga pašiem būvēt lētus un vienkāršus dronus kamikadzes, kuri tirgū tiek piedāvāti salīdzinoši dārgi un kuru piedāvājums nav tik plašs. Šeit vēl jāņem vērā, ka pērkot dronus kamikadzes nāksies prasīt atļauju ražotājiem par to pielietošanu.
Latvijā ir uzņēmumi, kas jau tagad spētu ražot dronus masveidā un lētāk nekā “lielie” ražotāji.
Otrs, ražošana ir lētākais un vienkāršākais solis. Ja mums ASV, Turcija vai Izreala padalītos ar savu dronu licenzēm, mēs paši varētu štancēt uz nebēdu.
NBS pat savu rūpnīcu no 0 varētu uzcelt ar salīdzinoši maz nepieciešamo ieguldījumu ( ~25mil) lai ražotu visu, sākot no elektronikas, līdz plastmasas detaļām.
to Devko
Tā ir ekonomikas aksioma, ka lai pazeminātu produkcijas pašizmaksu, vajag to ražot lielākos apjomos. Atteicīgi ražotājs, kurš ražo desmitiem tūkstošu dronu, var pārdot tos lētāk. Nelieli ražotāji var konkurēt tikai piedāvājot nelielām partijām kādus ekskluzīvus dronus, ar iespējām kuras nav citiem. Tā bija ar mūsu Airdog. Tu kļūdies domādams, ka mēs spējam ražot elektroniku. Patiesībā nespējam. Visas svarīgākās dronu detaļas mums nāktos iepirkt. Praktiski mēs varam nevis ražot, bet komplektēt dronus no ievestām detaļām. Jā, plastmasas un vienkāršas metāla detaļas mēs varam izgatavot paši. Mums lētāki droni varētu būt tikai pateicoties ļoti lētam darbaspēkam. Nolīgstam par lētām naudiņām UA bēgļus un tad varbūt kas iznāks.
Šeit Tu kļūdies. Mēs varam un jau ražojam ĻOTI sarežģītu elektroniku. Problēma nav ražošana, bet zināt ko ražot.
To LABS
Latvijā ražo elektroniku priekš ēku vadības serveriem, priekš industriālajiem kontrolieriem, kas ir smadzenes naftas platformās un saules paneļu parkos, elektroniku priekš plc kontrolieriem, elektroniku priekš mērinstrumentiem atomelektrostacijās.
Airdog pasūtīja savu elektroniku HanzaMatrix. Priekš viņiem tas bija dažu dienu darbs un ļoti elementāra līmeņa elektronika.
Latvijā var ražot elektroniku ar 0201 izmēra komponentēm, kas ir 0.3×0.6mm izmērā. Tās ir iPhone līmeņa elektronikas plate.
Un par Ķīnu runājot. Praktiski visa sarežģītā elektronika tiek ražota Rietumvalstis, bet Ķīnā ražo lētu un vienkāršu, kur daudzumi iet milijonos, nevis tūkstošos. Ir ļoti daži izņēmumi, ka Ķīnā ražotu sarežģītu elektroniku, bet tur ir veikts milzīgs darbs un nosmelts Ķīnas speciālistu krējums, bet kopumā elektronikas ražošanā, Ķīnai ir ļoti zems līmenis.
Līdz ar to, Latvijā jau tagad ir iespējams saražot pilnīgi jebko, ja mums iedod dizainu un specifikāciju.
Starpcitu, UAV factory reāli ir prototipu būvējoša garāžas darbnīca.
Ja NBS attīstītu dronu ražotni (~25-50mil), tāda veida dronus, kā Switchblade varētu ražos pilnībā in-house, pārsimts gabalus dienā. Ierobežojums būtu tikai elektronikas komponentu un citu izejvielu pieejamība.
to Devko
Nu ļoti labi ja mēs tiešām spējam ražot elektroniku, tas ir tieši pusvadītāju ierīces, nevis uzmontēt tās uz plates, bet kaut kā par to maz informācijas. Ta kā šaubas paliek. Jebkurā gadījumā, procesorus mēs neražojam. Tagad speciāli paskatījos video par Hansa Matrix. Cilvēli sēž pie galdiem un liek detaļas kopā, kāds Ilmārs Osmanis stāsta vispārīgas frāzes par to cik viss ir labi un perspektīvi, ka vajag mācīties. Nav nekādu cilvēkus spectērpos un maskās, speciālās hermētiskās telpās, ko citur redz pie mikroelektronikas ražošanas. Googlē atsauksmēs par Hansa Matrix arī ir minēts vienmuļš darbs pie detaļu montēšanas. Es nesaku, ka tas ir slikti, vajadzīgi arī tādi uzņēmumi, tos pašus Switchblade tur var mierīgi ražot un būs lētāk nekā pirkt no ASV.
Es arī nesaprotu, kāpēc lv nav to 2.5 valstu starpā, kas ražo pusvadītājus.
Un savas orbitālās apdzīvotas kosmosa stacijas nav, un marsa zondes arī.
Varbūt vajag nopūst putekļus no Latvijas globusa un saprast mērogus?!
You don’t have to have your own satellites. EDF has suggested renting satellite imaging services. Also, NATO allies with such assets are sure to help out in a conflict.
Kamikadzes drons ir ierocis. Kādu ieroču lietošanai vēl “jāprasa atļauja ražotājam”?
to Truecounter
Ražotājs var līgumu uzstādīt prasības, kuras valsti kur pirks tā ieročus, būs jāizpilda. Tā ir plaši izplatīta pasaules prakse. Tvnet bija aprakstīti gadījumi, kad Vācija neļāva citām valstīm piegādāt UA vācu ieročus, kuras bija to bruņojumā.
Nepiegādāšana trešajai pusei bez ražotāja atļaujas ir standarta prakse un tai nav nekāda sakara ar “atļauju lietot”. Ieročus iepērk to lietošanai.
Nemuldi Sitra, es vienkārši neveiksmīgi izteicos.
mušas atsevišķi, makaronus – atsevišķi! Lietošanas un nodošana tālāk ir divas dažādas lietas. Nodošanas tālāk aizliegums ir standarta prakse, pirkt ieročus, kurus paši nedrīkst bez atļaujas pielietot karadarbībā ir inovācija, par ko gribētos uzzināt vairāk.
Viņš tak speciāli pirkstu ar pim jauc. Es tiešām apbrīnoju pacietību atspēkot šī subjekta teikto.
Stealth droni un satelīti ir Latvijas budžetam neiespējamas lietas, kuras, pie tam, ņemot vērā to sarežģītību un ilgstošo izstrādi-ražošanu, nav pieejami šeit un tagad, bet gan tikai pēc vairākiem gadiem, piedevām, apmācīt personālu ar tādām sistēmām rīkoties un tās uzturēt būs ļoti ilgs, dārgs un sarežģīts process, jo stealth=super dārgs, satelīti=atkarībā no izpildījuma, bet arī nekas lēts tas nav un, tāpat kā pretinieka vienības, kas spēj traucēt dronu darbību, arī satelīts nav spējīgs būt visur un vienmēr un pēc vajadzības “uz sitiena”.
Pašus satelītus un to startus valstis parasti pasūta. Pasūtītājam ir vajadzīga tikai tā kontrole. Optiskās izlūkošanas satelīts karadarbības gadījumā sevišķi noderīgs nebūs ne seviški operatīvās informācijas piegādes dēļ, bet pirmskara periodā gan. Orbītas parametri tikai jāsaskaņo ar citiem NATO satelītiem “logu” pārklašanai.
Var un vajag pasūtīt arī attēlus no komersantu satelītiem tos papildinot ar pašu iegūtiem attēliem (plānojot “logus”). Tad tā bilde kļūs krietni operatīvāka.
Tādēl jau runa par NATO eksistējošām iespējām. Visa infrastrukūra jau ir. Bet pats paši satelīti kritiskā brīdī var būt nodarbināti USA svarīgākiem uzdevumiem – piemēram Taivānā, vai Ziemeļkorejā un optimizēti labākam citu reģionu pārklājumam.
Bet uz tehnoloģisko pārsvaru būtu ļoti ļoti jākoncentrējas visos virzienos. Protams armija dara savu darbu un strādā ar tiem instrumentiem kuri ir tajā brīdī. Tomēr kaimiņu galvenais pārspēks ir daudzumā un ar 1:1 aprīkojumu, neatkarīgi no mūsu labklājības un sabiedroto spējām, būs grūti pretī likt >20k dvēseļu, vai 12000 Javelinu. Jāatīsta spējas kas viņiem neeksistē un nav pretstāvāmas arī nākotnē. Mākslīgais intelekts, augsto tehnoloģiju ražošanas spējas, stiprinātas apgādes ķēdes (pazemes sakaru kabeļi, degvielas glabātuves, autonomās avārijas barošanas jaudas).
Ko nozīmē AM sola “testēt” kaujas UAS, lai tos ražotu LV? Pirks licenzi un tehnoloģijas, lai ražotu šeit?
Pajautā Graisonam.
https://nra.lv/latvija/378885-aizsardzibas-budzetu-lidz-2025-gadam-plano-palielinat-lidz-vismaz-2-5-no-ikp.htm
Aerodinamiku palielam spārnotam dronam var norēķināt ar tādu bišķi labāku datoru, kas sēž turpat zem galda (šis tas no tādas sērijas ir darīts), lidojošu prototipu principā ārī var izgatavot samērā viegli (lidotu, gan ar primitīvāku radio kontroli nekā militārajiem variantiem). Skatoties uz notriektajiem Orlan, tur iekšā parasti iebūvētas Nikon/Canon kameras, laikam sapratuši, ka nedomās riteni no jauna un ielikuši, kas ir, līdz ar to sākumā var rīkoties tāpat (grinning smile). Par ieročiem nav bijusi darīšāna, grūti pateikt, gan jau ceļams tāpat. Ja būtu gribēšana, tad vietējais drona prototips ir tāds normāls RTU grupas darbs uz gadu.
Paldies par lielisko blogu, lasu kopš 2014, kad pats vēl biju students.
Paldies
Var smieties, bet Orlana platforma ir robusta un saprātīga. Problēma ir ar cenu un izplatību. Viņam bija jāmaksā nevis 150, bet 15 tūkstoši un jābūt 10x vairāk. Tad attiecīgi varētu lietot vēl integrētākus risinājumus, kas būtu vēl lētāki. Piem. iPhone 11 kamera – daudz mazāku svaru un patēriņu, 3 gaiši sensori ar izcilu veiktspēju ~ 90 eur.
Nē, nē, par Orlanu es nesmejos, drīzāk mans domu gājiens līdzīgs kā tev, ka mūsdienās ir daudz integrēti sensori un detektori, kas ir komerciāli pieejami (i.e. nedomāt riteni no jauna). Atbilde GC – man arī tā šķiet, ka naudiņas slēpjas tur, kur tu minēji. Lai drons pats orientētos bez GPS, man bija ķecerīga doma, ka varētu lietot kameru, kas filmē zemi un ar neironu tīkla palīzību (deep learning???) salīdzina ar to, kā tas izskatās līdzi ielādētajā kartē, līdz ar to pozicionē sevi, ja GPS nestrādā un sakari ir pazuduši. Izrādās šāda doma nav oriģināla un tas jau ir izmēģināts: https://www.youtube.com/watch?v=ilIBzMu8QDY
Tomahawk no 70? gadiem to mācēja vizuālo navigāciju, miniaturizācijas dēļ tagad to jāspēj telefonam vai rokaspulkstenim.
Jā, ietekmējos no Tomahawk. Man liekas, ka Tomahawki lido mazliet gudrāk par deep learning, jo tajā laikā digitālais dators bija samērā vārgs šādiem uzdevumiem. Es tiešām gribētu zināt, kā viņi to dabūja gatavu 70. gados. Manuprāt, iekš Tomahawka iekšā sēž kaut kāds analogs elektro-optiskais kompjūters, kas spēj sekot līdzi ātri mainīgajam skatam uz zemi (tomēr tas brīnums lido ātri).
Tomahawk/ALCM DSMAC salīdzināja savus momentuzņēmumus ar digitālo karti. Tam raķete “palēcās” (bet naktī pat izmantoja jaudīgu redzamās gaismas bliceni). Nekā grūta tur nebija arī tad, vajadzēja tikai periodiski noskaidrot un koriģēt nobīdi INS rādījumos, ko darīja optiski kontrastējošu objektu vietās.
Ļoti apsveicami ja jūs ar SOLOMONS to smadzeni kaut 70-o stilā spētu uzveidot, tad korpusu gan jau kaut kā mēs saveidotu. Tas tomēr līdz pat mūsdienām ir augstā līmeņa tehnoloģijas. Vāci un Franči tad nervozi graustu semočkas stūrī? Vaui kā tur KF to saka?
Vajag divus harisus – vienu uz drona, otru drona operatoram. Un vadības loģiku, ko darīt sakaru pazušanas gadījumā. Vēl inerciālā navigācijas sistēma. Tur laikam tās naudiņas aizietu.
Off-topic:
Estonia moving forward with medium-range air-defence. Procurement will be announced this month and the system should be ready by 2025. Estimated cost is 350 million, but life-cycle costs will require additional funds for the budget.
https://news.err.ee/1608585538/rkik-estonia-s-mid-range-air-defense-capabilities-to-be-ready-by-2025
LV is more relaxed, we will start when you finish. That is the plan.
[..] Atbilstoši esošajam plānam un pieejamam finansējumam nozīmīgākās programmas AM varētu sākt faktiski attīstīt tikai no 2025.gada, proti, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, krasta aizsardzības sistēmu un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu programmas.[..]
https://nra.lv/latvija/378885-aizsardzibas-budzetu-lidz-2025-gadam-plano-palielinat-lidz-vismaz-2-5-no-ikp.htm
What are the other big projects currently underway that push these developments back?
I assume anti-tank and (short range) air-defence assets are being purchased, and the mechanization project is being finalized?
Imho infrastructure for second basecamp for guestsoldiers will cost a lot.
Ah, yes, that is actually true. Current construction costs are quite crazy. Expanding infrastructure will be very expensive. I’m glad we managed to build most of our stuff before these crises.
Oh, It is also worth noting that preparations for the air-defence procurement were already being done in 2020, even when no money was allocated for it. Apparently, our officers and procurement officials have plenty of pre-prepared projects at hand if resources become available.
Izlūkošanas droni (arī LV ražoti) jau labu laiku ir NBS struktūru rīcībā. Kas attiecas uz ZS, tad noteikti gribētu vairāk dronu un vairāk apmācīta personāla.
Manā rīcība jau sen ir 5 eiro. Eiro ir nauda. Vai ar apgalvot ka “šim cilvēkam ir nauda”? Var. Vai šī informācija ir noderīga? Nav. Kad droni būs tikpat izplatīts nbs instruments kā ložmetējs, tad šis fakts kaut ko ietekmēs kaujas laukā. Pagaidām ķeksītis plānā.
droni ir no 10minūšu lidojuma kvadrokoptera līdz Reaper. 3 lētuči un 100 Reaper – abi dod ķeksi “apgādāti ar droniem”. Tapat kā “aprīkoti ar SPIKE” – skaitās gan torņa, gan iemesti desanta nodalījumā.
Nū, necik sen vēl tak eirofaiteri sūdzējās, ka KSP visi nojāti un sapisti un lūza kā traki, kad šie trenējās, bet tas, šķiet, bija ap tiem 2014./2015.gadiem, ja nemaldos un pēc tam itkā tika iepirkti jauni KSP?
1. Tasnība ir bezpilota lidaparāti ir daudz un dažādi no NATO novērošanas monstriem 1 miljarda apmērā līdz maziem “lidmodeļiem” un kadrokopteriem. Latvijas lidmodelistu (bērnu, pusaudžu) komandas gandrīz vienmēr pasaules sacīktēs ieņem tās ugstākās vietas. Tā ka teorētiski potenciāls ir.
2. Protams saražot vienmēr būs lētāk lielās rūpnīcās kur Ķīnā, bet ši ir specifiska nozare, kad svarīgi ir ražot uz vietas.
3. Speciālizācija kādā iespējams mazi apgūtākā jomā dotu zināmas priekšrocības.
4. Karš UA skaidri parāda, ka droni vairs nav eksotika.
un atkal.
Atceramies cik liels bija Black Hawk helīšu (kuri nešauj) budžets.
Man kaut kas čukst ausī, ka pa to naudu varētu katru zemīti apgādāt ar dronu.
Nav pat svarīgi vai pašražotu vai no laba kantora nopirktu.
Tagad tak drīkst no uavfactory pirkt – amerikāņu kantoris!!!
Sen jau nopirkti…
To GARAMGĀJĒJS
Nu tas iepirkums jau startā neafišēti bija ar 2 citiem motīviem:
1. Parādīt galvenajiem sabiedrotajiem, ka pērkam viņu tehniku no 2 % IKP, ne tikai ballītes par drošībai paredzētu naudu taisām;
2. Hellīši lieti noderēs miera laikā glābšāans oparācijām.
Bet citādi piekrītu, pārāk maz no budžeta aiziet tehnikai, kas nepieciešama ugnus jaudai un precizitātei.
Aizdomīgi, kāpēc…
Tāpat kā aizdomīgi, ka austrumu robeža, tai skaitā bēdīgi slavēna BY robeža, joprojām stāv plaši vaļā un žogs kā netiek būvēts, tā netiek.
kas traucēja startā to budžetu iztērēt jeņķu letālajos dronos ?
galvenie sabiedrotie kaifotu un ugunsjauda NBS sistēmai būtu krietni augšā..
atkal un atkal stāsts par prioritātēm..
To GARĀMGĀJĒJS
Te jau iepriekš izskanēja: a no kā buvnieku lobijs tad Bentley apkopi veiktu?
Kāpēc nokavēts? Latvijā jau cītīgi tiek ražoti šādi tādi militāri risinājumi, uzņēmumu gan nenosaukšu, bet veina no filiālēm ir Ventspilī un otra Vidzemē…..