Dienas grauds


vara bungas: Tas par ko “zemeņu sargs” labi zina.

[..] Фундаментальная проблема формирования политического курса в государстве со сменяемой демократическим путем властью состоит в том, что правительство на коротком интервале привязано к текущим настроениям избирателя (а нынешняя широкомасштабная война — де-факто пока еще про короткие интервалы).

Это такой танец, где каждый считает, что управляет другим. На самом деле, оба — и политики, и их избиратели — оказываются вовлечены в инерцию. Как иллюстрация вспомнился знаменитый эпизод в «Золотой лихорадке»где герой Чаплина танцует, подпоясав спадающие штаны поводком собаки. Даже более-менее танцевать получается… До момента появления кошки.

Среднестатистический избиратель, он же — общественное мнение, откровенно инертен, не утруждает себя углубленным анализом ситуации и всегда сильно запаздывает с оценкой ситуации. Но он прилипает к иллюзиям и давит на политиков. Давит на политические решения, на военные решения. Давит, часто подогреваемый армиями ботов, в т.ч. запоребриковых. Потому что привык мыслить упрощенно, поверхностно, и не умеет различать. Потому что пытаться строить реалистичные прогнозы для него слишком тревожно.

Избиратель сам обманывается политиками, и сам же политикам мстит. За накопленные, в силу его же попустительства или недальновидных оваций, ошибок. Разочарование и недовольство накрывают избирателя с некоторым опозданием. Что позволяет политикам потешить себя самообманом. Но когда это происходит, реагировать бывает поздно.[..]

VB: Autoram taisnība. Kara laikā analītiķi nerunā to, ko īstenībā domā… Frīdmens iespējams vienīgais izņēmums. Neviens no tā neko neiegūst, bet sabiedrība gatava linčot par katru vārdu ārpus neoficiāli akceptētā meinstrīma. Šobrīd daudzas agrāk (pirms kara) tik runātīgas domnīcas vienkārši klusē.

[..] Аналитика и пропаганда выполняют разные функции, хотя и служат одному общему делу. Во время войны — победе. Но честная аналитика, по правде говоря, всегда рискует больше. Потому что, в отличие от пропаганды, она нелицеприятна. Более того, в силу самой природы своей, она — ересь.

Аналитика заведомо апеллирует к немногим. Аналитик, как и его вдумчивый читатель, всегда в меньшинстве. Они стремятся видеть и, очень часто, видят узоры будущих событий и грядущие последствия раньше массового читателя. И, следовательно, могут опасно далеко отклоняться от устаканившейся «нормы». А значит всегда рискуют столкнуться с негодованием Святой Инквизиции общественного мнения и всевозможных карающих «отступников» десниц. [..]

Аналитик, с его читающим, берут на себя риск заглядывать в будущее и потому оказывается в вероятностном мире — в саду вечно расходящихся и петляющих тропок, где не все возможно «угадать». Обыватель же «всегда прав», потому что идет по безопасной натоптанной тропе и обо всем судит задним числом (просто не замечает этого).

Правота для обывателя важнее поиска Истины. Но Истина о нашем мире неудобна, она уязвляет Эго. [..]

Несмотря на эту трудность, на нашу неизбежную человеческую ограниченность, аналитика пытается предвосхитить. Исходя из praemonitus, praemunitus — предупрежден значит вооружен.

Что еще непостижимее и еретичнее, честная аналитика позволяет себе наглость озвучивать вещь, которую никогда не скажет себе пропаганда: «Я могу ошибаться». Аналитика даже может позволить предположить, что истин может быть несколько. И в точности знать, что именно окажется истинным или истиной в будущем людям не всегда дано. Даже пророкам, даже лучшим из лучших, умнейшим из умнейших, проницательнейшим из проницательных.Аналитика допускает идею, что другой может быть отчасти прав, тоже прав или целиком прав. Поэтому аналитик способен и готов услышать мнение другого. На что никогда не заморачивается пропаганда.

[..]Аналитика — это способ и способность «читать» мир иначе. Она, как занятие и как дар, имеет высокую цену. Не только в тоннах затраченного на работу с информацией и ее обдумывание времени. Эмоциональную цену. Потому что когда обыватель читал бы об очередном успехе подразделений ТРО на линии фронта, он бы просто порадовался. А аналитик бы задался вопросом — почему в самых горячих точках на фронте появилось столько подразделений ТРО? Вывод не погрузил бы его в блаженство не ведающего. [..]

avots

16 domas par “Dienas grauds

  1. Jā, zināma lieta. Lamā par to, ka spēj ieraudzīt meinstrīmu, kāds tas būs pēc 5 gadiem. Pēc 5 gadiem, kad tas ir meinstrīms, par Tevi neatceras, jo ir mutes bajāri prot aprakstīt acīmredzamo labāk.
    Es uzskatu, ka te darbs medijiem, kuriem būtu regulāri jāvelk ārā ko viens vai otrs prognozētājs par šo runāja pirms 5 un 10 gadiem. Ko par šo runāja tie politiķi, kuri šobrīd populāri. Un skaidri skatītājam jāpasaka kuram izrādījās taisnība.

    • Varbut ne pa temu. Bet aktuali – politiki neatzis kludas, mes nomirsim, mus iznicinas, bet sitie neatzis, ka mums vajag rezerves, kas karos. Pat tagad visu redzot, kas ir UKR, mees vienigie gudrie? Vai mums krievu agenti nav sasedusi? Elektorats balso emocionali, to jebkuram politologam 1 kursa maca. Loti ceru nenonakt situaçija, kad Janis ar savu rotu neatnaks uz kauju, jo visi anglija.

  2. Brīžiem rodas sajūta, ka mūsu vadoņiem ir vienkārši aizbraucis prom jumts.
    E.Levits šodien nosprauž nākamā premjera prioritātes:
    “Levits arīdzan sēdē sacīja, ka Latvijas iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados ir jāsasniedz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) līmenis, bet arī aizsardzības jomā nākamajai Saeimai būs jāvērtē finansējuma pietiekamība.”
    “Valsts drošība nav tikai bruņoto spēku atbildība, tādēļ īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš iekšējai drošībai, jo tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā, akcentēja Valsts prezidents.
    “Iekšējai drošībai tādēļ turpmākajos gados (..) jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados “jāpievelkas” līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim,” uzsvēra Levits.”
    Tātad, NBS ir spēks un čotka, nauda tiem nebūs. Bet parsvarā krievvalodīgajiem iekšlietu dienestiem tiks dota nauda sapirkties visādus dargus loriņus, lai pēctam ienaidniekam nebūtu jāiegulda vietējo izstribiķeļu bataljonu apgādē ne rublis, kad tie tīrīs krieviem aizmuguri no nacionālistiem.
    Laikam tiešām tur cilvēki uzskata, ka viss ir čotka un dzīvo pilnīgi paralēlā realitātē, kur krievu meh. kājinieku cirvi apturēs ar visu ko, tikai ne brutālu spēku.
    Visu lieko naudu vajadzētu iebāzt NBS un visas nozares reorganizācijā pēc EST/FI parauga, bet iekšlietu dienestiem noņemt naudu nost, nevis likt klāt. Viņi tiešām nesaprot īsto apdraudējumu? Kas vispār notiek?

    • Taisnības labad jāsaka, ka esot arī jāpalielina skaits NBS un 2.5% ir aizsardzībai. Bet tā ir deklaratīva frāze bez satura. NBS iespējas papildināt skaitu ar PD, ZS ir izsmeltas jau labu laiku atpakaļ un labākajā gadījumā izdosies noturēties pa 0 gada bilancē. Bet AM uztaisīs smuku prezentāciju par to, ka tagad piesaisīs PR kompāniju un palielinās uzturdevu, uzcels vēl 1 peldbaseinu un tas iespaidīgi palielinās PD skaitu, VAM rezervisti drīz sāks nākt iekšā kuplā skaitā, būs gan PD, gan rezerve, gan ZS, kas vispār ir unikāli, patriotiski un efektīvāki pa PD, jo garā ir stipri un tic uzvarai kā gladiatori kolizejā.
      Kur ir OMD vēsmas? Kur? Tieši prezidentam vajadzētu šos nepatīkamos jautājumus uzdot politiķiem. Bet viss ir tieši otrādi.

        • Abet partijas jau grib būt ar savu premjeru un taisīs visu zem šiem Levita norādījumiem, lai palielinātu iespējas tikt pie krēsla. Kas nozīmē graubēšanu arī nākotnē. Negraubētājam prezidents parādīs durvis.

          • ?
            Sastellē 51 balsi, un viss. Prezidents komunicē vērtības un griež lentītes, reāla ietekme ir tikai caur uzticību sabiedrībā.

        • IeM un proķeni sen prasās pārformatēt
          Bet par to, ka aizsardzībā viss čotka – acīmredzot dzīvojam paralēlās realitātēs

  3. Hmm, vai tā nav tāda ilūzija par mediju darbu? Mediji jau ir reāla propagandas sistēmas sastāvdaļa…ierocis, forma un gultne, kur propagandai dzīvot un būt (eksistēt). Spēt analizēt tā (mediji) spēj tik tālu cik tas ir izdevīgi propagandai…vienkārši mierīgākos laikos ir mērenāka un piezemētāka propaganda, nemierīgos laikos- ekstrēmāka un agresīvāka. Sargsuņa laurus diemžēl mediji pamatā tikai piesavinās.
    Tas viss nenozīmē, ka mediji ir kaut kas negatīvs, slikts vai nosodāms un patiesība ir tikai Telegram vai kaut kādās FB grupās. Nē. Bet nerēķināties ar mediju reālo statusu un reālo sistēmisko atkarību no politiskās un ekonomiskās elites arī tomēr nevajadzētu.

    • Lielākā kļūda ir uztvert propagandu kā shēmu valdošie->plebeji. Propoganda ir interesanta ar to, ka plebeji paši pieprasa to. Savukart valdošie nedaudz vai brutālāk piestūrē akcentus. Krievu cilvēki paši tagad pērk SAT šķīvjus, jo viņiem patīk, ka stāsta patīkamas lietas, tas dara viņus priecīgākus. Skatoties ne-krievu valdības kontrolētus krievvalodīgo medijus viņiem vienkārši sāp galva, jo saturs neatbilst tam, kam viņi tic un viņu vērtībām. Propogandas lielākais dzinulis ir nevis tās veidotāji, bet masas, kas to pašas pieprasa. Veidotāji piestūrē kursu pa mazam grādam, kas ilgtermiņā, protams, ļauj kuģi pagriezt pa 90 vai pat 180 grādiem, bet ļoti ļoti lēnām.
      Tā, piemeram, mūsu pašu mediji raksta dažreiz pilnīgu tuftu pa krieviem iekš UA, kas paņemta no neuzticamiem avotiem. Un pilnīgi noteikti neatbilst patiesībai. Bet klikšķinātājiem patīk lasīt, ka kaut kur ir uzspridzināti un tagad 100 krievi angārā, kas nav īsti reāli, tāds cipars. 20 beigti un 80 ievainoti – nu ticamāk. Bet tauta pati pieprasa medu. Cilvēki delfos raksta ko pieprasa. Ta ir propoganda? Jā, ir.

      • Piemēram es nebiju taču rakstījis, no kurienes ir propagandas avoti- no “masām” , vai no “valdošajiem”. Vienkārši, ka mediji ir sistēmas sastāvdaļa. Un tiem ir sistēmiska atkarība no politiskās un ekonomiskās elites- finansējuma modeļi, normatīvi un uzraudzība un viss pārējais. Tāpēc sagaidīt no tiem objektīvi analītisku izvērtējumu nešķiet īpaši ticama iespēja. Komerciālie mediji- savādāk nekā sabiedriskie, bet tāpat- apraides tiesības, satura reglamentācija, reklāmas tirgus reglamentācija un daudz dažādu citu aspektu un ļoti bieži- tieša un pilnīga atkarība no sava īpašnieka politiskajiem uzskatiem un iesaistes kādos politiskajos procesos , kas bieži ir veikli maskētas utt. Krievijā gan principā tikai “sabiedriskie” mediji jau vairs tikai palikuši…
        Strīds par to kurš ko pieprasa un kurš ko veido… nu tas ir no sērijas par to, kas bija ātrāk- vista vai ola… Tā ir abpusēja ietekme. Masas ietekmē valdošās propagandas radīto saturu, bet tikpat labi arī ir pretējie procesi, kur bez valdošās propagandas masas domātu savādāk- tas nav gluži vienvirziena ceļš, vismaz manā skatījumā.
        Domāju, ka šajā aspektā var ļoti viegli kļūdīties ar secinājumiem- kurā brīdī masas kaut ko “pašas” pieprasa un kurā brīdī tas vienkārši ir ļoti prasmīgs un lēns ilggadējas propagandas darbs , kas rezultējies tajā, ka – masas “pašas” pieprasa … Protams, norakstīt visu uz masu pieprasījumu ir ļoti ērti, arī pašiem propagandas darboņiem – nu principā mēs neko, mēs jau tikai sniedzam tikai to ko tauta vēlas… Bet- pirms tam paši mērķtiecīgi panākuši, lai tauta tieši to un neko citu nevēlētos…

        • Krievija vispār ir visai ideāls piemērs tam kā propaganda ilgtermiņā izveido masu viedokli un propaganda var tikai pēc tam pieslīpēt akcentus …un eleganti virzīt visu sev vajadzīgajā gultnē. Jo publika ir labi vairākās paaudzēs izaudzināta . Ar dažādām metodēm .
          1) Cariskā Krievija ar nopietnu cenzūru ;
          2) Boļševisms- PS/PSRS , masīva un visaptveroša propaganda, militāra un policejiska vara +slepenie dienesti un totāla ikdienas dzīves kontrole – totalitārisms ;
          3) Daži gadi ar nosacītiem oligarhu kontrolētie medijiem un propaganda B.Jeļcina atkārtotai ievēlēšanai ;
          4) Krievijas jaunā režīma – Putina sistēmas propaganda- PSRS sistēmas atjauninājums ;
          Un ko gan citu pēc 70-100 gadu propagandas var secināt – Krievijā ir tautvaldība , valdība pilda to, ko tauta “vēlas” – jeb respektīvi valdība izdomā ko tauta vēlas un tauta to arī vēlas un viss “atbilst”…
          Tāpēc manā skatījumā Krievijas piemērs ir tieši pretējs tēzei , ka masas pašas pieprasa to ko tām sniedz propaganda – tā vienkārši ir lieliska maskēšanās no propagandas puses … ar masu “vēlmēm” .
          Citās valstīs var būt savādāk . Bet tieši Krievija – ir tieši pretējs piemērs , nevis tēzi apstiprinošs – ka propagandas kājas aug no masām …

    • Mediji ir gan atkarīgi, gan intelektuāli vāji, gan arī masu mediju laikmeta noriets – bendika-kolāta telefona raidījumam auditorija ir lielāka nekā dažam labam tv raidījumam.

  4. Un kāds ir mesidžs? Vissirslikti kopā ar banalitātēm no Hitlera “par kara propagandu” un Čērčila zobošanos par demokrātiju. “Godīgā runāšana” pašreizējos apstākļos ir vainīgo meklēšana. Nav jautri skatīties, kā bocmanis uzbrauc doņikam, jo jādala ziedojumu lauciņš vai visi kopā Butusovam.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.