vara bungas: Rudens kaujas darbības relaksācija iestājas ar nepabeigtības sajūtu. Hersonai bija un ir jāatgriežas UA kontrolē vēl šogad. Svatovo un Kremennaja eventuālā atbrīvošana vai Bahmutas zaudēšana neko kartdināli nemainīs. Visi priekšnosacījumi, kas nav atkarīgi no pretinieka vai sabiedrotajiem bija UA pusē – lapas kokos, ārpus ceļiem izbraucāms apvidus, UA karavīru kaujas gars, kopumā komfortabli laika apstākļi karošanai, Dņepras un Ingulecas tiltu stāvoklis u.c. Tomēr pretinieks un sabiedrotie “pievīla” – Hersonas apgabalā sadzītie RU spēki (ap 30 BTG) ir pamatā regulārie spēki – uzspiež savus spēles noteikumus, apgāde RU apgrūtināta, bet darbojas, jaunpienākušie mobiki nodrošina aizsardzības blīvumu. Savukārt sabiedroto piegādes UA armijai notiek plānveidīgi, tas ir, nesteidzīgi, atsevišķās jomās homeopātiski un reaktivi. UA, lai veiksmīgi uzbruktu, nekavējoties vajadzīgi tanki, IFV un CAS aviācija, ar labu artilēriju un prasmīgu granātu sviešanu no droniem nepietiek. Tā kā izskatās, ka kremlis dabūs kāroto pauzi līdz baltajai ziemai, ja tāda iestāsies, vai līdz maijam, ja būs zaļā ziema. Pa to laiku tiks apmācīti un puslīdz ekipēti čmobiki, kas objektīvi pastiprinās RU aizsardzības pozīcijas. Karš tuvākajos mēnešos būs vēl nepieredzēts – uz iesaistīto sabiedrību psiholoģisko, informatīvo un ekonomisko izturību, bet teorētiski šāda veida karadarbība tika paredzēta 4GW modelī.
Zemāk pēdējā laikā labākais situācijas apkopojums, kas man ir trāpījies:
[..] With the onset of the muddy season in mid-October, mechanized maneuver is channeled onto paved roads. The Russian command has every intention of taking advantage of the Fall weather to defend along the Kherson and Zaporizhzia fronts, blocking Ukrainian access to the Black Sea. Putin’s decree for a partial mobilization on September 21 will allow Russian commanders to reinforce their depleted brigades in Ukraine, even if with untrained recruits. This is sufficient for positional warfare, where manning a trench does not require specialized training and poses an obstacle to an attacking force, especially if it is limited to the paved roads. [..]
UPD1
vara bungas 
Kopumā jāsaka, ka atšķirībā no KF militārās vadības, kas pieļāvusi daudzas kļūdas sākot jau ar ideju, ka līdz Kijevai 3 dienās, “liederīgie idioti” un ietekmes aģenti priekšdarbus KF labā veikuši krietni labi un konkrēti ir panākuši to, ka Eiropas lielvalstis savus militāros krājumus vēl pirms kara no samazinājušas līdz minimumam.
Vismaz visi Rietumu eksperti utt. vienā balsī apgalvo, ka iedevuši UA visu ko vien var. Un ja paskatos atklātos avotus kaut vai pašgājējartilērijas jomā UK – 89 gab., GER – 121, LV ~ 45 gab.? Un ne jau ka mums būtu daudz bet Rietumu armijām nožēlojami maz. Var jau saprast 2000. gadu sākumu domu kā jākaro tik ar terorisitme kuriem AK ir max ierocis, bet ja pastāv KF vai Ķīna ir milziegiem ieroču krājumiem, kā var nepamanīt riskus?
Plānošanas horizonts. 20-30-50 gadi tāds ir tikai US.
ķīnai arī
“Potenciālo pretinieku” Eiropā nosaukt bija kategoriski aizliegts, līdz ar to budžetu karos nevarēja pamatot nekādas apjēgtas armiju vajadzības. Teiksim Bundestāgā nācās pamatot, kam Vācijai vispār zemūdenes, ja ar tām nevar cīnīties “pret teroristiem”. Pati fon Leijena, stājoties kara ministra amatā, poaziņoja, ka par savu misiju uzskata kara budžeta samazināšanu.
Ehh, nekāda pretinieka nav arī šobaldien. Lielākajai daļai krievi ir biznesa partneris, kas viņus neapdraud. Vienīgie, kam krievi ir potenciāls pretinieks – tie ir krievu kaimiņi. Pārējiem šī situācija ir “par tik, par cik”. Un vēl robs maciņos. Kad notrieca to Boeingu girkins, tad NL apsvēra izmest desantniekus katastrofas vietā no UA priekšējām pozīcijām tur bija pārdesmit KM, bet paskatoties ar ko bruņots bija girkins, kas pašiem ir uz rokām – atmeta momentā plānu NL ar sabiedrotajiem. Un devās ar nokārtu snuķi pie krieviem runāt atļauju salasīt līķus pa krūmiem. Un tagadējie krievu resursi iekš UA ar girkinu nav salīdzināmi, toriez tie bija pionieru pulciņš.
Tas, ka krievi ir reāla mums problēma, nenozīmē, ka tā tas ir arī citiem.
Eiropas armijas tika diezgan pamatīgi ”nolaistas” kad beidzās aukstais karš un PSRS sabruka……diezgan brutāli tika viss samazināts un izpārdots cik vien bija iespējams. Beļģijas armija piemēram tika nahranizeta tik traki, ka tur var teikt līdz mūsdienām nekas nav pailicis pāri (mums LV ir vairāk smagās tehnikas nekā viņiem, kas ir vienkārši nožēlojami zinot ka 80.gados Belģijai bija pilntiesīgs armijas korpus ar veselām 2 divīzijām un plus vel 2 brigādem). Viņiem bija simtiem Leopard tanku, M109 pašgējēju haubicu, AFV/IFV, Gepard SPAAG, un tā talak (https://en.wikipedia.org/wiki/NORTHAG_wartime_structure_in_1989#I_Belgian_Corps)…..tagad 2022. gadā nav nekā, reāli tikai viegli bruņoti džipi un viss. Nekādu smago ieroču, nekādas smagās artilērijas kas lielāka par 120mm mīnmetējiem, nekādu tanku, nekā vairs nav. Un Beļgija nebija vienīgā kas reali savu armiju noskaloja podā 90’s gados, gandrīz visa vecā Eiropa darīja līdzīgi lidz ar to tagad nav gandrīz nekā ar ko abruņot sevi, nemaz nerunājot par palīdzību Ukrainai.
Kāpēc Mums m109 ir tik daudz? Vai tāpēc, ka AT armija pašlikvidējās, vai arī ASV atzina par pārāk neizticamu un atņēma lietošanas tiesības???
Trollējam, neguļam?
Varianti:
Austrieši nopirka labākas
Austrieši samazināja artilēriju
Jāņem vērā arī pašas AT reputācija – nav NATO, pašlaik dreifē kaut kur virzienā starp ungāriju un baltkrieviju.
Un akcepta nepieciešamība no ražotājvalsts, lai pārdotu tālāk.
Oriģināli tie m109 bija domāti, lai šautu pa varšavas pakta pozīcijām, un pašlaik priekškara robeža ir atvirzījusies 1000+km uz A
Jāsaprot, ka tās eiropas valstis likvidēja nevajadzīgo, jo karot netaisijās. Pilnīgi loģiska rīcība. Arī tagad karot netaisās, bet vismaz dažas uzģenerēs kaut kādu nebūt minimumu, lai būtu kaut kāds politisks rīks. PL plāno karot kā reālu scenāriju un attiecīgi – bruņojās. Beļģiem jau kāda interese? Nekāda. Krievi līdz viņiem netiks nekādīgi. Uztaiisīs smago kulaku, būs vēl liekas problēmas – iespējams, būs kaut kur jāsūta. A tā, varēs paust norūpēšanos, aicināt visas puses uz savaldību utt. Nekāds krusta karš priet krieviem neplānojas, par to domā tikai krievu kaimiņi. Tie arī dala kopīgu sāpi, intereses un bruņojas.
To ZINTNIEKS
Viņu redzējumu jūs ļoti pareizi raksturojāt. Nāk prātā joks par Parex bankas reklāmas saukļu maiņu laika gaitā:
– “Mēs zinām jūs varat”;
– “mēs zinām jūs vārat”;
– “mēs zinām mūs izglābs”.
No kurienes info, ka LV ir ~45 pašgājējhaubices iedevusi?
sešas
https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-piegadajusi-ukrainai-sesas-pasgajejhaubices-m109a5oe.d?id=54644596
Man arī likās, ka 6, bet Huanito par ~45 runā, gan jau viš zina
Jūs nerunājat par dažādiem cipariem? Mums Bija 45, no tām 6 piegādāja UA-izklausās ticami
Labrīt!
1. Paldies par korekcijām, acīmredzot ātrumā neesmu skaidri uzrakstijis domu. Bet patīkami pārsteidz, ka kāds lasa. Neesam mēs atdevuši 45 gab. UA M-109 protams! Kaut gan ja saņemtu tuvākā laikā to vietā jaunākus un UA tas palīdzētu uzvarēt, tad tas būtu saprātīgs solis.
2. Lai novērstu nevajadzīgu satraukumu lasītā prātos paskaidrošu, ka doma augstāk manā komentārā ir tāda:
1) visi Rietumnieki saka ka atdevuši visu ko vien var – tas ir kā jums visiem labi zināms atdevuši tik daudz, lai pašiem kaut kādas vismaz kaujas spējas būtu palikušas;
un nākošā teikumā rakstu jau nākošo domu par šo lietu
2) ja paskatos atklātos avotos, tad kas mums katram ir rīcībā vai palicis, LV – 45, GER – 121, UK – 89. Tas ir nevis to ko MĒS ATDEVĀM UA, bet kas vispār ir armijas rīcībā.
Vēršu jūsu uzmanību, ka lielās un bagātās valstis ir nolaidušas savus krājumus līdz ar LV salīdzināmām līmenim.
Par LV tas ir aptuvevi, jo saņēmām pirmā daļā laikam 45 no kurām daļa haubices, bet nezinu cik no otrās partijas 18 ga.b bija haubices cik varbūt vadības vienības.
Jautājumi ir?
LV 45 visas laikam ir labā stāvoklī. No DE 121 haubices iespējams puse ir tolmetam derīgas.
Kas zināms par Stingeriem,ko Latvijā iedeva Ukraiņiem,vai vietā jau kas dabūts?
Oficiāli šķiet nekas nebija ne solīts, ne teikts. Dāvinājums notika pirms 24.02. Tas var ietekmēt aizstāšanu, jo tad vēl nebija šīs shēmas.
oficiāli visiem mutes ir ciet un visdrīzak publiski neko neteiks, vismaz kamēr nav beidzies karš Ukrainā……kompensācija tur var būt ļoti dažāda un neformāla, piemēram iedot ”atlaides” HIMARS vai Blackhawk iepirkumā vai tamlīdzīgi. Katrā ziņā mūsu Stingeri savu lomu arī spēle un tas nepaliks nepiefiksēts, Redditā r/combatfootage redzeju vienu video kur UA karavīri šauj Stingerus ar dāņu valodas uzraktiem uz trubām (tātad mūsu dāvinātie, neviens cits bez mums dāņu trubas viņiem nav devis)
mūsu stingeri diez vai kaut ko vairs spēlē, visticamāk izšauti pirmajā nedēļā vai divās. Ešaloniem taču mums viņu nebija. Politiskajā līmenī protams jāmēģina izmantot iespējas laicīgā dāvinājuma sniegtās iespējas.
Viens no izskaidrojumiem, kāpēc ukraiņu armijai ir tik “lēns” uzbrukuma temps ir tas, ka UA baidās nekontrolēti izstiept apgādi, kā to darīja ru orki.
Rietumu “plānveida” ieroču piegādes var izskaidrot arī ar to, ka tās nāk komplektā ar apmācības programmu. Ja tagad ienāca iris-t un nasams, tad apmācība sākās jau mēnešus atpakaļ. Pēc pēdējā Ramštaina Arestovičs bija ļoti priecīgs, bet visticamāk, ka līdz “pilnai laimei” jāgaida vēl zināms brīdis. Tāpat Rietumu pusei noteikti bija piesardzība par viņu ieroču nokļūšanu ru rokās.
Rudens laika apstākļi kājnieku mobibilitāti maz ietekmē 😃, bet cvrt būtu labs risinājums transportam. Porošenko šo un to nopirka un mēs varētu vēl kko piesviest. Kaudze ar m113 nesen ienācās. Līdz ziemai, kad grunts cietāka, varētu vēl tanki un kkm ienākties, par ko neoficiālas baumas dzirdētas. Karš galvenokārt sastāv no ilgstošas un nogurdinošas rutīnas…
Kājniekam var iedot zirgu, lai nes spaiku un paiku.
Kājniekam var iedot arī sixvīleru, bet pārapgādes principi paliek…
To PIPARS
Atvaino īsti nesapratu par apgādes līniju garumu. UA taču nekaro kaut kur Eirāzijas otrā galā?
Nomēri attālumu no UA “91.gada robežas” līdz frontes līnijai. Iegūsi +-100-200 km (kravas kolonnas dienas maršs) no drošas aizmugures – empīriski pierādīts puslīdz “drošas apgādes” attālums. To ietekmē a) savas artilērijas atbalsta sniedzamība un b)pretinieka artilērijas efektīvas uguns sniedzamība. Izstiepjot šo attālumu un vienlaicīgi nepievelkot “drošu aizmuguri”eksponenciāli pieaug risks nonākt aplenkumā bez pārapgādes iespējām.
Nevajag Eirāzijas otru galu, lai priekšējās līnijas uzkārtos. Pietiktu ar pārsimt km. Bija ļoti iekārojami paņemt Svatovu un Kremenuju bez sīvas kaujas uz inerces rēķina, bet tad varēja priekšējie tanki tur palikt bez degvielas un lādiņiem, karavīri bez pārtikas un ūdens. Tapat līdzi jātiek artai, hospitāļiem, pga utt. Pa vidu vēl upe, kurai jāmet pāri tilti. Ja kko nokavēsi, tad riskē ar aplenkumu, gūstu vai iznīcināšanu. Labs piemērs ir ru orki pie Kijivas, kur viņi bija “izstiepušies” ~80km… un uzkārās.
Paldies VB un PIPARS par skaidrojumu!