vara bungas: Mazliet paturpinot vakardienas tēmu par efektīvu pretdarbību bumbu droniem (civilā UAS platforma pielāgota VOG vai rokas granātu nomešanai). Pretdarbība var būt ne tikai aktīva (drona notriekšana ietekmējot to kinētiski vai elektroniski), bet arī pasīva – apgrūtinot drona operatora uzdevuma izpildi ar organizatoriskiem un taktiskiem paņēmieniem. Jāņem vērā, ka bumbu drona operatora darbību negatīvi ietekmē arī lidojuma laika limits, apgrūtinātā redzamība (arī redzes lauks), stiprs vējš un pieredzes trūkums.
Pieņemsim, ka drons ir savlaicīgi pamanīts vai sprāgusi pirmā nomestā granāta. Kā traucēt bumbu drona operatoram sasniegt viņa mērķi – nomest granātu, lai nodarītu jūsu apakšvienībai dzīvā spēka zaudējumus?
Iespējamie organizatoriskie un taktiskie risinājumi:
Pirmā iedomāta situācija: Jūs esat savā stacionārā aizsardzības pozīcijā (ierakumā).
- Savlaicīgi maskēt (ja ir šāda iespēja) individuālos ierakumus pret novērošanu no augšas.
2. Jebkura gadījumā pārklāt individuālo ierakumu ar tentu, kas apgrūtina operatoram vizuālo kontaktu ar mērķi. Redzēti gadījumi, kad ar slīpumu novilkta un nosprēgota teltene atmet krītošu granātu uz sāniem kā batuts (blakus secinājums – individuālie ierakumi ne tuvāk par 10 -15m viens no otra).
3. Savlaicīgi veidot viltus (tukšās) pozīcijas , kas arī pārklātas pret novērošanu no augšas. Drona operatoram būs jāpiedomā uz kuru ierakumu nomest granātu.
4. Veidot bunkurus ar nocietinātu pārsegumu, kur gaisa trauksmes gadījumā var patverties visa nodaļa.`
5. Izmantot dūmus.
6. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi to pieļauj). Izniekots būs daudz.
Otrā iedomāta situācija: Jūs esat patruļā vai jebkur citur ārpus ierakumiem vai buvēm – mežā vai laukā.
- Nečupoties bez ļoti īpašas vajadzības . Karavīru grupa ir prioritārs mērķis ne tikai drona operatoram. Distancei starp karavīriem jābūt 10-15 m
2. Pie katras iespējas attālināties no tehnikas.
3. Neveidot patruļbāzi tehnikas tuvumā.
4. Izklīst pa vienam pretējos virzienos uz attālumu, kas liks dronam pārvietoties līdzi kādam no mērķiem (+- 50m). Meklēt aizsegu pret novērošanu no augšas.
5. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi pieļauj)
Trešā iedomāta situācija: Drona operators zina, kur jūs esat un tēmē tieši uz jums (drons tieši virs jūsu galvas).
- Atcerieties, ka drona oeratora apsvērumus ietekmē akumulatora uzlādes pakāpe, vējš un atlikušās munīcijas daudzums. Manevrējiet.
2. Ņemot vērā iepriekšminēto, nav jāpaliek uz vietas, jo tad jūs esat viegls mērķis. Pārvietojoties ar vismaz 10-15 m īsiem pārskrējieniem, mainot virzienu, brīžiem apstājoties dronam būs jāpārvietojas līdzi un tā notēmēšana uz jums būs apgrūtināta. Jūsu mērķis atrast aizsegu, kas iztur granātas sprādzienu.
3. Jāskaita drona izlietotu munīciju. Ir vērts savlaicīgi pieprasīt informāciju no S-2 par to kāda tipa un konstrukcijas droni darbojās jūsu apvidū. Ja, piemēram, dronam ir līdzi divas granātas un pirmā jau ir izlietota, tad cilvēki ar stipriem nerviem, aktieri vai ievainotie var tēlot KIA. Divas granātas uz vienu šķietami beigtu personu var gadīties, ka netērēs. Imobilizētai personai nekas jau cits neatliek, jo pamanāmas dzīvības pazīmes ir tiešs aicinājums medījumu piebeigt.
4. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi pieļauj)
PS zinātniekiem būtu dodams uzdevums radīt vienkāršu drona klātesamības detektoru (par iznīcināšanu nav runas) izmantojot, piemēram, tā akustisko signatūru.
Video tikai piemēram, tādu ir simtiem.
UPD1 Arī labi
UPD2 kā dabā izskatās “viss ir nepareizi” – atklāta vieta, grupā, drons netiek novērots, pēc pirmās granātas visi paliek uz vietas.
vara bungas 
Aktīvās austiņas vai virzītais mikrofons arī ne pārāk dārgi maksā, bet dod dzirdēt pēc pieredzes diezgan. Par pašiem droniem ja nav ļoti vējaini, parasti ir sanācis bez papildus ierīcēm pie dabas vai blakus civilizācijai “nopeilēt” dronus diezgan lielā attālumā, protams ja blakus kāds uz ausīm nesēž. Tā kā ja ir izlikta sardze, kas nesēž telefonā un viens otram stāstus nestāsta, gan jau var vienoties par kādu signālu ar nozīmi – “uzmanību drons”?
aktīvo austiņu standarta problēma ir aktīva bateriju ēšana. Ja esi nost no ērtas pārapgādes, baigo kasti ar bačām vajag.
Amerikāņiem ir 40 mm granātas ar skrotīm, pamatā bija domātas ļoti tuvām distancēm, ap 30 m. Bet ja skrotis ieliktu plastmasas konteinerī kurš izjuktu un izkliedētu skrotis pēc 100 m lidojuma, varētu sanākt pietiekami low-tech pīļu medījamais aparāts, ko katram nodaļniekam var iedot.
Papildus pievienotā vērtība pēc 4 gadiem uz vēlēšanām, būs 1 eksemplārs-prototips kā apliecinājums mūsu Militārās industrijas stiprināšanai.
mazos lidoņus, šķiet var dabūt lejā ar kārtīgu standarta pīļu bliežamo bisi
Man šķiet, ka viss jau ir izdomāts, bet vajadzīgs palielināt piesātinājumu. Pret civilajiem droniem efektīvi strādā pretdronu manpads, kas bloķē radioviļņus. Ja ir pieejams inets, tad lidoni var piefiksēt uz ekrāna, ko nopeilējis radars, tāpēc atkrīt nepārtraukta lūrēšana debesīs.
Bet ierakšanos līdz blindāžas līmenim un maskēšanos neviens karavīram nav atcēlis.
Jā, transports ir liels, viegli pamanāms un vilinošs mērķis…
Shit happens, brīdī kad tev savajadzēsies pretdronu EW šauteni tā būs remontā vai hvz kur pazudusi.
https://youtu.be/7uM-ZTaJtdo maskēšanās nepalīdzēja un otrās granātas tam pašam vienam arī nebija žēl.
Kad pirms daudziem gadiem mācījāmies rakt .obanos ierakumus, kuriem vajadzētu glābt mūsu dzīvības, tad prasības bija, ka grīda bija jātaisa ar bik slīpumu un obligāti pretgranātu bedre ierakumā, kura parasti netīšām visu laiku nācās iekāpt, un brustvēra priekšā. Tagad vēljoprojām tā māca?
1. VB padevies ļoti labs izvērts risinājumu klāsts;
2. Jāpatur prātā, ka KF UA karš drīzākais rezumēsies ar dronu nozares attīstību un būs jāsāk tie iedalīt kādās kategorijās (apm. lidmašīnas, helikopteri, nezinu gaisa baloni utt.). Šeit mēs laikam runājam par 4 propelleru dronu, bet drons jau ir arī tas Irānas hlams, ar ko bojā UA infrastruktūru, pret to būs citas metodes.
3. Par transporta mērķiem, ja UA uztaisija finiera HIMARS, tad kāpēc mēs nevarētu finiera CVRT, atbalstot vietojo (finiera) ražotāju.
runa ir par pielāgotiem vieglajiem hobija droniem, kurus var nopirkt jebkur un kurus vada operators, lai nomestu granātu. Tieši tādi jau tagad tiek plaši izmantoti UA frontes abās pusēs. Pret vienreizlietojamu klejojošo munīciju (aka irānas hlams) līdzēs tikai PGA. Par viltus mērķiem šeit https://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-3837009/Something-Russians-blow-Putin-s-secret-inflatable-army-decoys-revealed.html
bet pret droniem ar labu optiku tas nestrādās.
Finiera cvrt makets ir daudzreiz dārgāks par drona nomesto granātu. Ja vien nav kā māneklis , lai dronu ievilinàtu sagatavotā PGA slazdā.
Finiera, vai zemas detalizācijas piepūšamie maketi var piemānīt satelītu vai dažu labu uz lidmašīnas bāzētu sensoru vai nevērotāju, bet pat vienkāršāko dronu kameru izšķirtspēja un lidojuma augstums ļauj samērā viegli atklāt mānekli.
Ir jau arī labās īpašības:
1. finiera maketu atšķirībā no krievu gaisa balona neaizpūtīs vējš vai nesagraus slapš sniegs;
2. ja drons pietuvosies lai saprastu vai tas ir īsts makets vai nē, pats kļūs labāks mērķis.
Dronam ir zooms.
Dronu klātesamības sensori jau ir pieejami un ir arī ļoti vienkārši pašiem uztaisīt.
Piemēram pret standarta civilajiem droniem, 2.4GHz un 5.5GHz skeneri var uzbūvēt pa <100€ – Android telefons + RTL-SDR. Tiklīdz uztver signālu interesējošā frekvence – sāk pīkstēt un var pat norādīt virzienu.
Drona klatbūtni var noteikt no drona reālā operācionālā attaluma – signāls no drona izplatās visus virzienos vienādā attālumā.
DJI dronus +- 1-2km attālumā var konstatēt. Testēta lieta.
šis? Tad kādēļ nav frontē?
https://www.researchgate.net/publication/317978772_Drone_detection_by_acoustic_signature_identification
Tur neiztiek bez AI tehnoloģiju izmantošanas. Jo jānodrošina sistēmas stabilu darbību, ja bus par daudz viltus trauksmes lietotājs sensoru vnk izslēgs.
Tas ir no sērijas “vajag tak youtube paskatīties un virpu CCCP dabūt, rokas no pareizās vietas un var jebkuras dīzeļa turbīnas mājās restaurēt!!”.
Var. Arī dronu radio SDR akustiskos un citus brīnumus taisīt. Cilvēki hackaday.com sabūvē praktiski jebko.
Tikai problēma, ka vajag priekšzināšanas un entuziasmu. ZS batiņā čalis salodēs pats dronu SDR detektoru, kas strādās, bet čalis aizies ar citām lietām dzīvē nodarboties, noliks karoti, vai X stundā izdomās paņemt pēdu un visa batiņa pret-dronu tehnoloģija tu-tū.
Tapēc ir centralizēti jāpērk dārga apmācība un dārgas MIL mantas, kuras lietos noteikts specu skaits, kas X stundā arī daļa būs ierindā. Bet tas maksā 50x dārgāk kā entuziantu elektroniķu-programmērāju sataisītais.
Šitie hakervarianti filmās strādā, SOF-ā varbūt, regulārā armijā – nestrādā.
To VARABUNGAS: Nē, tas nav saistīts ar akustiku, bet ar to izstaroto elektromagnētisko radiāciju (signāls no drona uz tā operatoru, lai tas varētu funkcionēt)
Piemēram, DJI Mavic drons un tā pults komunicē 2.4GHz frekvencē. Ja drons ir 1-2km attāluma no tā operatora, tad šo 2.4GHz signālu var uztvert 1-2km radiusā ap dronu, visus virzienos.
RLT-SDR ir ļoti vienkārša iekārta, kas ļauj redzēt un klausītos ļoti plašu radio frequency spektru. To ari var pielāgot tieši šādai vajadzībai.
Ir ari jau šādi industrializēti varianti – https://www.droneshield.com/rfpatrol
Vienkārši, tas ir tik elementāri uztaisāms variants, ka to var arī uzcept dzīvojamajā istabā un ļoti lēti. Kā jau minēju, ir testēts, var pateikt ka drons ir tuvumā, kādā virzienā un cik tālu, kā arī sameklē pašu drona operatoru.
Un protams, tas strādā arī ar visiem radio signāliem, basic EW, kas NBS ir ļoti nožēlojami un vispār netiek ņemts vērā.
Video kanāls nebija ap 5,8Mhz? Ja nemaldos, bija varianti ar 1,9Mhz. Ja neskaita frekvenču izvēli, šis risinājums izskatās daudz pievilcīgāks par akustisko sistēmu. Vēl jāatceras lidmašīnu tipa droni. Tie ir daudz klusāki, ja lido ar elektromotoru. Bumbu neuzmetīs, bet artilēriju nokoriģēs.
To ZINTNIEKS
Piekrītu, ka pareizi ir iegādāties minētos rīkus profesionālā izpildījumā, Bet pagaidām mūsu vadība visai kūtri ko pērk un neizskatās ka pārredzamā nākotnē būs liels skaits dronu / pretdronu tehnikas. Tad atliek 2 varianti nedarīt neko vai mēģināt vismaz ko meistarot. Izskatās, ka zināmi UA panākumi ir tieši dēļ dronu sniegtās izlūkinformācijas artilērijai. Un praktiski viss balstās uz amatieru līdzfinansējumu un darbu.
Tad lidos visādi lētuči bez kravas, un detektors visu laiku pīkstēs. Un ja beigs testēt un sāks iepirkt industriālos daudzumos, tad pašu drons arī pīkstinās detektoru. savējais-svešais vairs uz celīša nesanāks
Mani, savukārt, interesē kāpēc tiem droniem – granātu metējiem nav piemontēts kaut kāds lāzera stars vai tēmeklis lai precīzāk noteiktu kur tā granāta kritīs? Ļoti daudzos video redzams, ka precizitāte ir problēma un daudz granātu netrāpa mērķī.
Drona kravnesība ļoti ierobežota + brīvo kritienu ietekmē vējš, stars te nelīdzēs. Daudz kas atkarīgs no operatora uztrenētības, tā neko nesver un ņem vērā vēju 🙂
Arguments par kravnesību nepārliecina. Vējš, protams, ir faktors, bet ne brīvā kritiena kontekstā. Drīzāk vējš ietekmē paša drona stabilitāti un tad lāzera red dot visu laiku vējā peldētu. To gan var atrisināt ar žiroskopu, bet tas visu to procesu sadārdzina. Vēl viens faktors – baterija.
Fiziku neviens vēl nav atcēlis. Arī uz brīvi krītošu ķermeni iedarbojas vējšs. Cik un kā, to atstāsim citai reizei…
jālaiž pretī tikpat lēts drons ar nelielu spridzekli. Kamikadze.
Ierakums ar pārsegumu glābj no daudzam kaitem.
Dronu no sāniem diez vai kāds redz 120 metru augstumā. Tas ir augstums dronam ar labu maskesanos un labu novērošanu. Tad kad ir dronu uzbrukums visi kaut kur smuki nolien.
Necupoties vairāk par 4 un pat tad tas ir par daudz.
Pat tad kad viss no kokiem nobiris koka stumbrs lieliski maskē.
Iespēja, ka Tev uzmetīs granātu ir diezgan niecīga , kuru var samazināt ar elementāru disciplinu. Daudz lielāka iespēja, ka saus artilērija.