Ko var mācīties


vara bungas: Pirmo reizi redzu tik intriģējošu raksta pieteikumu 🙂

[..] this report seeks to outline key lessons, based on the operational data accumulated by the Ukrainian General Staff, from the fighting between February and July 2022. As the underlying source material for much of this report cannot yet be made public, this should be understood as testimony rather than as an academic study. Given the requirements for operational security, it is necessarily incomplete. [..]

avots

Ok. Lasām tālāk

[..] the West became Ukraine’s strategic depth[..] – zelta vārdi, gribētos ticēt, ka šo konceptu varēsim atkārtot.

Rakstā minētas piecas jomas, kurām ir jāpievērš uzmanību, lai izdarītu pamatotus secinājumus par to vai un kā RU tiks galā ar savas armijas strukturālajām problēmām:

  1. RU armijas vienības UA ir kombinētas, ar uzsvaru uz sauszemes spēku komponenti, bet visus kopā vada specdienesti. Tas acīmredzami negatīvi ietekmē sniegumu.
  2. RU tendēta veidot kaujas grupas, bet to elementu jaunākie komandieri nav apmācīti sadarboties, rezultātā kaujas grupas nav saliedētas.
  3. RU armijā ir pieņemts turpināt pildīt uzdevumu piešķirot arvien jaunus resursus, pat tad, kad neveiksme ir acīmredzama. Bezjēdzīga sišanās turpinās kamēr uzdevums netiek atcelts augstākajā līmenī.
  4. RU vienības nav noturīgas pret dezinformāciju, jo štābiem nav prasmes ātri apstrādāt un integrēt informāciju no vairākiem avotiem. Izpildītājiem netiek dota visa informācija un operācijas konteksts, savukārt izpildītāji tendēti “izpušķot” savas atskaites.
  5. RU vienības viegli kļūst par “draudzīgās uguns” upuriem, jo operāciju dekonfliktēšana ir retums, bet “savējais-svešais” atpāzīšanas procedūras tiek ignorētas.

Vēl daži secinājumi no UA karalauka novērojumiem:

  1. modernajā karā nav droša patvēruma. Triecieni notiek visā operatīvajā dziļumā. Izdzīvošanu nodrošina vienību, štābu , loģistikas, tehnikas decentrlizācija.
  2. Karošana prasa lielus munīcijas uzkrājumus. Pretēji populārajam uzskatam, ka RU karaspēku pie Kijevas apturēja ar PTVRK , īstenībā ZSU to panāca ar divu artilērijas brigāžu koncentrētu uguni. Lai gan artilērijas stobru ziņā starp UA un RU pastāvēja gandrīz paritāte, RU kādu laiku bija pat desmitkārtīgs pārspēks artilērijas uguns blīvumā. Pasaulē nav nevienas valsts izņemot US, kas varētu ilgstoši karot ar šādu artilērijas izmantošanas vērienu.
  3. Bezpilota lidaparāti ir kritiski svarīgi taktiskajā līmenī, bet 90% UAS tiek zaudēti. Tadēļ UAS ir jābūt daudz un tiem ir jābūt lētiem. Primārais līdzeklis pret UAS ir EW. Ne mazāk svarīgs pret-UAS paņemiens ir brīdinājums par UAS klātbūtni.
  4. Precīza munīcija ir efektīva un vienkāršo loģistiku, bet jūtīga pret EW. Jāprot veidot/atrast “logus” pretinieka EW darbībā un tos izmantot.
  5. Izdzīvošanu kaujas laukā nodrošina: a)maksimālā izkliede, kas padara vērtīgu mērķu grupu par “ekonomiski nepamatotiem” savrupējiem mērķiem. b) ātra pārvietošanās, kas apsteidz pretinieka mērķnoteikšanas, lēmuma un izpildes ciklu.

Diskusija par šo tēmu

Kopumā interesanti. Un noderīgi.

46 domas par “Ko var mācīties

  1. “ātra pārvietošanās, kas apsteidz pretinieka mērķnoteikšanas, lēmuma un izpildes ciklu.”

    “maksimālā izkliede, kas padara vērtīgu mērķu grupu par “ekonomiski nepamatotiem”

    Kas to būtu domājis? 😉 Pirms pāris dienām ieminējos, ka ir baigi labi ja kājniekiem ir daudz un lēta transporta (dzipa vairāk komforta, sesritenim mobilitāte). Un milzīga ugunsjauda. Stingeri , javelini, nlavi , mīnmeteji un aizmugurē lielie brāļi M109.

    Nesen dzirdēju, ka džeki pa BTR ieblieza ar stingeri. Iespējams šādu neparastu lēmumu veicināja citu efektīvu ieroču trūkums un PREMIJAs apmērs- tipa mamuts bija janomeda 😁 šaušanas distance ap kilometru.

    • Selektīva uztvere visā krāšņumā. Kapēc ignorē to, ka Kijivu nosargāja ierakušies cilvēki, sēdēja zem masīva uguns spiediena, nobloķēja krievus, lai varētu tos apstrādāt ar artilēriju? Pēc Jūsu teorijas viņiem vajadzēja atkāpties līdz Karpatiem ar visu savu uguns jaudu. Nav skaidrs, ka pretinieka uzdevums ir ieņemt teritoriju nevis spēlēt Quake II, kurš vairāk sašaus tankus? Pat, ja viņi zaudēs 10x vairāk cilvēkus, tehniku, dajebko, uzvarējis ir tas, kas ir ieņēmis teritoriju.

      Lielā ugunsjauda ar dārgām “šaitan-truba”, kas katra vidēji maksā kā normāla 1 gab. māja ārpus pierīgas, ir kaut kāds utopisks sapnis. Būs tās “trubas” zelta vērtē. UA sanāca tā, ka robeža bija vaļā un visa EU/UK/USA + anonīmie citi par rietumu naudu sasūtīja šīs super dārgās tehnoloģijas, jo bija pilnas noliktavas, piekam neskaitot naudu. Mūsu gadījumā tas nedarbosies, jo ārvalstu noliktavas tukšas, pēc X stundas komunikācijas būs ciet, pašiem naudas nav, un ja arī sakasīsim, ir šo ieroču deficīts. Būs kaut kas, bet noteikti pa maz. Un divi čaļi hilux pikapā, ar kaudzi NLAW noteikti nespīd.

      • Ir kaut kādas vidējās izmaksas cik maksā pretinieka 1 bruņutehnikas vienības iznīcinasana. Gluži kā Vmd izmaksas ir 35 000 uz kakla. Un mēs nevaram aiziet no sīs summas tikai tāpēc ka mums tā tīri subjektīvi nepatīk.

        • Iznīcināšana ar ko? Viens Javelins maksā 70-80 tūkst. Efektivitāte slikti apmācītajiem ukraiņiem ap 50%. Tātad viens tanks 140-160 tūkst. Dabīgi, ja tanks maksā 2 milj. tad ir ieguvums.
          Latvijas gadījumā mums jāspēj iznīcināt ienaidnieka materiālās vērtības 40x lētāk. T.i. ja tanks maksā 2 milj. tad jāspēj tas iznīcināt par 50 tūkst. Ja drons maksā 25 tūkst. ar 50% efektivitāti, tad to var panākt.

          • Izceptā apkalpe un munīcija arī maksā.
            Ja tehnika un apkalpes ir akumulētas laika gaitā, tad tekošajā grāmatvedībā atkonservēts tanks ar atkonservētu čmobiku nemaksā neko.

    • Izklausās labi, bet kas tādā gadījumā notiek ar pārapgādes punktiem- noliktavām- kuri nav tik mobili, ja priekšā atrodās/ karo tikai mazas mobilas vienības? Vai nepastāv risks- ka pretinieks vienā vietā vienkārši izsit caurumu- jo ar laiku saprot ka nav aizsardzības dziļumā, un cik ilgi tā var atkāpties visu laiku ierīkojot slēpņus? Es gan to neattiecinu uz PD vienībām- bet cik ir pieredzēts darbojoties pēc tādas taktikas mācībās- ja nav sakaru, tad rodas problēmas ar pārapgādi un koordinēšanu. Būtu interesanti vienkārši dzirdēt viedokli.

      • Sākumā pretinieku sašķeļ, novājina un tad kanalizē. Ideāli, ja var iedzīt kadā “pudeles kaklā”, kur pa pretinieku atstrādā arta. Un tikai tad pretiniekam jāsastopas ar mūsu aizsardzības līniju.
        BSA nav pārāk mobils, bet pārapgādes kolonnas ir mobilas. Kolonna piebrauks uz norādīto izveidoto pārapgādes punktu pēc iedotajām kordām. Galvenais, lai uzņemošā vienība zin, kā notiek pārapgādes pasākums.

        • Arta var nostrādāt pilnīgi pa jebkuru vietu , ja vien tā atrodas sniedzamības attālumā . Pat kustība netraucē , ja Tev ir drons.

          • Ja mērķis ir kustībā, drons var nepalīdzēt, jo lādiņa lidojumam arī vajag laiku, kustība ir nevienmērīga, apšaude kļūst mazefektīva utt. Sablīvējuma vietā kustības ātrums un manevra iespējas samazinās, un visi neapzināti samazina distances…

            • Nu pagaidām līdz šim sanācis darboties bez droniem ar radiostaciju/ mobilo telefonu- cerams, ka kaut kas mainīsies. Diemžēl pagaidām, ņemot vērā arī to ka viss nav 100% nokomplektēts, pa neplānoto mērķi mācībās- viss process no UA pieprasīšanas decentralizētajā variantā līdz FFE paiet +/- 30 min. Pa plānoto protams tas viss ir ātrāk bet vienalga mierīgi aizņems pāris minūtes. Ja ir problēmas ar sakariem- jo tiešām ir bijis tāds apvidus, kur ne tikai nav iespējams nodibināt radiosakarus, bet pat piezvanīt pa telefonu- jo nav pārklājuma, lauka telefons īsti neder dēļ attālumiem- tad neko nevar izdarīt. Kā reizi tieši tad tikai atstrādātas mācības ar mazo vienību taktiku, izveidojot slēpņus un novājinot pretinieku kurš ir agresīvs/ ātri pārvietojas ar BMP, izmantojot tanī apvidū esošo ceļu tīklu.

              • Ukraiņiem ar kropiva artilērijas ugunsvadības sistēmu esot megaātri. Cik daudz teika, cik patiesība…

                • Vislabākie rezultāti būs ja artilērijai ir pašai savi izlūki droni. Uguns saņemšanas ātrums 5 min.
                  Un normālam artileristam nesagādā problēmas ierekinat apsteigumu. Kolonas tomēr megaatri neraujas uz priekšu.
                  Kollonai Braucot ar 40 kmh un artilērijai šaujot maksimālajā attāluma 30 km – lādiņa atlidosanas ilgums 30-40 sekundes. Kolona šajā brīdī būs nobraukusi 300 -400 metrus. Nekā sarezgīta paredzēt mērķi pārsimts metrus uz priekšu.
                  Turklāt mērķa laukums ir 50*250 metri. Atliek tikai garāko malu uzlikt uz ceļa.

                  • Cerams ka kaut kad parādīsies- pagaidām jāstrādā ar to kas ir vēl jau arī FDC apstrādā iegūtos mērķa norādes datus un tas arī paņem laiku. Par norādīto mērķa laukumu- ja nemaldos tas jau ir lineārs mērķis un neviens netraucē arī norādīt lielāku garumu.

                  • Vada un rotas līmenī jābūt dronam, kas var tikt izmantots arī artilērijas korekcijai.
                    No bataljona līmeņa artilēristiem jau jābūt savam dronam.

              • Ukraiņiem jau 2014. gadā bija reāllaika sistēma. Iebakstīji vietu kartē, artilēristi jau saņem norādi kādi uzstādījumi lielgabalam jāveic.

                • bez šādas sistēmas mobīlā karadarbībā vispār nav varianti.
                  Procedūras starp novērotāju (dronu u.c.), vadības centru, FDC un šāvējiem ir nereāli ilgas.

                • Ar patiesu interesi gribētos zināt, kādas tad ir vietējās alternatīvas tādiem izstrādājumiem kā Крапива, vai oponentu izstrādātās Арт-блокнот (bez minētajiem ir vēl citi saimniecībā derīgi softi). Vai ir iedalītas planšetes / telefoni tikai softam? Ar to, ka ir apgūts Signal, varētu būt stipri nepietiekami.

      • Kad ir līdzi ģenerators ar starlinku, nav tādu momentu ka nebūtu sakari. Ja vien abi tajā brīdī nepārvietojas.

        Parapgadi tikpat mobilu. Dzipu komandai parapgadi īsti nevajadzēja nedēļas operācija, M109 parapgadaja naktī un līdzi brauca viens 5tonnīgais. Pie blīva ceļu tīkla tos nevar nosegt, tāpēc nav nekāda vajadzība atkāpties. Tikpat labi var “vislaik” braukt uz priekšu.

        Ceļa sargataji / postenī parasti tuse kaut kur pie krustojumiem. Piemēram 1 BMP Piebrauc uz 1 km distanci un iesauj vienu precīzu šāvienu un ceļa sargataji vairs nav , vai arī viņiem vairs nav transporta un starlinks viņiem tocna nav.

        Ukraiņu gadījuma viniem sākumā nebija transporta – tipa no Latvijas vien kādi 1000 džipi aizvesti un ugunsjauda viņiem arī bija nepietiekama. Tipa viena truba uz 3 auto komandu. Bet ja trubas būtu 3 tādai komandai neviens garām nepabrauktu.

        Tipa atbrauktu atlidotu viņu Qrf/ papildspēki, bet ja Tev ir pāris stingeri un javelini Tu vari izkapat jebkurus papildspēkus.

        • Starlinks strādā, bet jābūt rezerves risinājumam. Ir gan stacionārie, gan mobilie, gan radio sakari, gan citas satelīta sakaru sistēmas.
          Manā skatījumā mums pa visu valsts teritoriju ir jāizveido slepeno noliktavu tīkls, kur vienības pašas var pārapgādāties. Piem. ja uzbrukums notiek pa Pleskavas šoseju, tad mobilām vienībām tiek nodotas koordinātes kurā lauku sētā var iebraukt pēc pārapgādes.
          Vai pavadonis/navigators no vietējās ZS vienības, kurš zina, kur noliktavas atrodas. Vai šis slēptuves pārvaldnieks noteiktā laikā ar civilo auto piebrauc noteiktā vietā (piem. ar lauksaimniecības traktoru, kur pēc skata ir kartupeļi iekšā) lai pārapgādi nodrošinātu.
          Analoģiski varētu būt slēptuves, kur tehniku paslēpt no gaisa novērošanas.

          • Šeit ir nopietna problēma.
            No vienas puses slepenām noliktavām jābūt tiešām slepenām, kas nozīmē, ka par tām zin tikai daži cilvēki. Un ka kaut kas notiek ar šo cilvēku + sakaru problēmas (tās būs vienmēr) – vienības lielā skaitā gadījumu neuzzinās, kur pārapgādes resurss atrodas.

            • Otra problēma, ka, lai būtu patiešām slepeni, tad tas jādara/ jāzina dažiem cilvēkiem, bet daži cilvēki nevar fiziski ierīkot un uzpasēt slepenu noliktavu tīklu pa visu teritoriju. Ja nu vienīgi zemeņu sargs ar piparu …

              • ne gluži. Katrai noliktavai savi divi zinātāji, kurus pieskata rotņiks un S-2, piemēram. Attiecīgi risks ir lokalizēts līdz vienai adresei. Bet, jebkurā gadījumā paliek aktuāls jautājums, kā totāla haosa apstākļos uzburt informāciju par noliktavām tiem kam vajag un tad, kad vajag.
                Šis strādā ja Zemessardze ir decentralizēta uzdevumos. Piemēram pagasta x ZS vadam ir uzdots “turēt” konkrēto tiltu, krustojumu, admin ēku utt. Un divi vada pipari zin, kur un kas netālu ir apslēpts. Tad x stundā šo info uzzin arī nodaļnieki utt. un sistēma strādā. Tagad, kad ZS vienības pilda uzdevumu vairāku simtu km rajonā nekas no šī nestrādā.

                • Noliktavu drīzāk S-4 jāpieskata.
                  Regulāru vienību gadījumā kopīgi ar S-2 (jo papildus krīzes situācijā šis cilvēks arī info dos) tiek savervēts vietējais iedzīvotājs (sauksim viņu par konspiratīvās noliktavas turētāju) kuram mājās noliktava tiek iekārtota. Šim cilvēkam ir starlinks. Sākoties karadarbībai attiecīgajā apvidū, vienību komandieri, kuri atrodas attiecīgajā apvidū un, ja centralizētā pārapgāde, iespējams, nebūs pieejama, saņem no brigādes S-4 ziņu par apvidū esošām noliktavām. Iebrauc iekšā, uzkraujas un dodas tālāk. Variants – ja vienība pieprasa pārapgādi, vai pārapgāde jau tiek ieplānota, tad konspiratīvās noliktavas turētājs var saņemt ziņu piekraut traktora piekabi ar 155mm lādiņiem un atstāt noteiktās vietās ar noteiktām koordinātēm piem. ceļa un stigas krustojumā. Pēc noteikta laika savāc pat bez personīgā kontakta ar tiem, kuriem viņš to atveda. Vai arī noteikta meža masīvā 500m no mājām pie cinīša piesprauž karodziņu, piebrauc kolonnas uzpildās no zem cinīša paslēptas degvielas cisternas.
                  Zemessardzes gadījumā ir nodaļu, vadu un rotu noliktavas par kurām zina daži cilvēki attiecīgajā vienībā. Piem. par vada noliktavu zina vada komandieris, seržants un nodaļu komandieri. Uz augšu – rotas komandieris, viņa vietnieks, apgādes nodaļas komandieris, bataljona S-4. Ja attiecīgajā apvidū parādās regulārās vienības vai citu novadu ZS vienības, tad tām tiek piekomandēts vietējais zemessargs, kas gan apvidu pārzina, gan var piekļūt sarakstam ar piem. rotas noliktavām, kur ir arī materiāli vienībām, kuras nav nepieciešamas ZS, piem. tie paši 155 mm lādiņi.
                  Ja nu pavisam bēdīgi ar sakariem, tad konspiratīvās noliktavas turētājs var vienkārši piedāvāt pārapgādi visām garām braucošām draudzīgām vienībām.
                  Tā kā divi cilvēki nekādu tīklu neveido. Tīklu veido decentralizēti sākot no katra zemessarga. Nekādu centralizēto reģistru. Zemessargam tiek iedalīts plastmasas kanalizācijas konteineris, kas ir hermētisks. Var slēpt rezerves ekipējumu, degvielu, akumulatorus u.c. neletālas lietas (kā man tas izdarīts). Pārinieks un nodaļnieks zina kur tā atrodas. Tad ir vada noliktava, piem. betona konteineros šķūnī, bez fiziskās apsardzes, bet ar labām durvīm un signalizāciju. Augstākais, kas par to zina – bataljona S-4. Un tad ir rotas noliktava, kur jau ir pastāvīga slēpta bruņotā apsardze ar kamerām u.c. lietām. Piem. ir noliktavu komplekss, kuram viens nodalījums aiz sienas nez kāpēc netiek izmantots. Apsardze pēc skata kā parastā noliktavas apsardze, bet slēpti nēsā ieročus. Apsardzes telpā arī nopietnāki ieroči stāv. Noliktavu daļas viss kaut kam iznomātas, dažādi uzņēmumi strādā un dikti lielas aizdomas neizraisīs, ka pie dažām rampām mašīnas vispār nekad nav redzētas un cilvēki tur nerādās. Iznomāja kaut kāds SIA X, velns viņu zina ko viņi tur dara.

                  • Šitas viss ir baigi labi, bet Leonīds to ZS bez orķestra pavadības aizsūtīs kaut kur tālu prom, kur tam sagribēsies fronti stutēt. Šie plāni strādā, ja ZS konkrēti ir nodefinēts kā REĢIONĀLS spēks, kuru nekur nesūta prom.

                    • ierakstu augstāk tieši šo teicu.
                      Un Zemeņusarga shēma ar augstu iespejamību nobruks pat miera laika mācībās. Nerunājot par karu, kur S4 nieks ar S2 rātni un auksti guļ blakus sabumbotā štābā un tādā garā.

                      Tas strādā tikai tad (Zviedrijas paraugs), ja konkrētajam ZS vadam ir konkrēts lokāls apsargājams tilts un noliktava ir kaut kur netālu par ko zin tie, kam jāzin.

                    • Vēlreiz:
                      1. To var izmantot arī jebkurš spēks, kurš tajā reģionā atrodas. Ja mēs no Rīgas karojam Balvos, tad izmantojam viņu vietējo ZS noliktavas.
                      2. Mūsu noliktavas pierīgā varēs izmantot piem. sabiedrotie, kas šeit ieradīsies.
                      3. Ja nonāk līdz partizānu karam, kur piedalīsies dzīvi palikušie NBS/ZS/policija/brīvprātīgie, tad noliktavas joprojām noderēs.
                      Šādas noliktavas sākot no rotas līmeņa jābūvē ar aprēķinu, ka var sanākt apgādāt arī citas vienības, kuras tajā apvidū darbosies. T.i. ieroču, munīcijas, degvielas utt. ir krietni vairāk nekā konkrētam ZS bataljonam vajag. Piem. zviedriem 1994. gadā, pirms lielām samazināšanām, vienai Hemverna (viņu ZS) rotai krājumu bija tik daudz, ka zemas intensitātes partizānu karu varētu karot 5 gadus. Mums jārēķinās, ka ir jāturas vismaz 6 mēn. Krājumus vajag vairāk, jo daļa noliktavu tiks iznīcināta vai atklāta.

                    • Iedod scenāriju kā shēma sabruks.
                      Shēma ir gana labi strādājoša, arī tad, ja štābu iznīcina. Ja ZS vienība X strādā ZS vienības Y teritorijā, tad lai piekļūtu noliktavām, X vienības komandierim (kas tajā brīdī uzņēmies vadību), ir jāsalinkojas ar vienības Y pārstāvi.

                  • Brīnišķiga 90o gadu ZS stila pasaka, paldies!
                    1) Esošā likumdošana šādus pasākumus nepieļauj, īpaši jau ar ieročiem / sprāgstvielām / degvielu,
                    2) Fiziski neiespējami – kolhoza laiku šķūņi pļavās 99% gadījumu ir nojaukti / nopuvuši. Reģionos nav tādu noliktavu ēku – vecās ir privatizētas / sadalīti īpašumi, jaunas celt privātajiem nav naudas, bet valsts / pašvaldības nedrīkst, LV meži neļaus / info noplūdīs, bet “zviedru” un privātajos mežos tak nedrīkst,
                    3) Katrs zemessargs jau ir sarakstā, radinieki arī, un kartēs atzīmēti – ļoti iespējams, ka “draugi” piebrauks ātrāk nekā sabiedrotie, un pajautās kas/kur/kā,
                    4) Individuāli laba opcija, ja nauda atļauj, izveidot tādu savas ģimenes / radu nodrošināšanai,
                    5) Lētāk/efektīvāk varētu būt 2motoru / 6 vietu glābšanas laiva vai 4vietīga lidmašīna, regulāri treniņi, un attiecīgi ģimenes izvešana,
                    6) visefektīvāk ir mainīt mītnes valsti jau ilgi pirms potenciālā iebrukuma, nepaļaujoties uz LV valdību un NBS.

                    • Aizej zviedriem pasakas pastāsti.
                      1) Es runāju, kā es uzskatu kā ir jābūt, nevis kā šobrīd drīkst.
                      Kāpēc ar degvielu nedrīkst? Zemnieki saimniecībās glabā degvielu cisternās. Otrkārt, ja šādu slēptuvi kādas kontrolējošās iestādes atradīs, tad ienaidnieks atradīs noteikti. Sūdīgi taisīta.
                      2) Kur problēma privātajam samaksāt, lai uzceļ blakus esošajai fermai tādu pašu? Privātie meži pieder ārzemniekiem par apmēram 50%. LVM nekas ir jāuzliek par pienākumu – ja NBS pateica, ka tajā meža nogabalā visi darbi tikai saskaņojot ar viņiem, tad tā tam jābūt.
                      3) Pie visiem zemessargiem nepiebrauksi. Piebrauks ne tur. Piebrauks un lodi pretī saņems.
                      Konspiratīvās noliktavas turētājam kā reiz nav jābūt zemessargam. Viņam vispār jābūt personai, ko kara gadījumā nemobilizēs. Ne NBS, ne ienaidnieks.
                      4) Jābūt ZS izdalītam konteinerim un rezerves ekipējuma komplektam.
                      5) Lētāk par ko?
                      6) Tak lai maina laicīgi kas vēlās.

  2. Vislielākos zaudējumus nodara krievu artilērija, kurai nav nekādu bruņu. Smerchi , gradi un velkama artilērija.

    No sī nevar izvairīties/izglābties super dārga veida ieterpjoties metāla/ sakapjot visiem patrijas. Jo šis masīnas nespej izturēt artilērijas triecienvilnis.Katrs tuvs trāpījums ir kā ar mietu pa galvu/ kontūzijas, šķembas tāpat saplosa masīnas. Artilērijas triecienu nevar izturēt sēzot un aizklājoties ar vairogu, tāpēc ka vairogs uzņems visu triecienvilni.

    Un visas krievu BTR/BMP var sašaut ar “pokemonu” ložmetējs pkm ar brunusiteju patronām. 7,62x 54r. Es nelolotu ilūzijas, ka NATO tas kas sver mazāk par 15-20 tonnām spēj šo kalibru izturēt. Šis ložmetējs ir standarta bruņojums ikvienai krievu kājnieku nodaļai. Tā kā visas brunas ir ilūzija , un noder pret iezemiešiem.

    Sit stipri un brauc ātri. Reizēm ierocies.

    • Patria tomēr ir labāk nekā bez Patrias, jo paglābj no sīkām šķembām, kas cilvēka miesai joprojām bīstamas. Ne velti uz BTRiem piefrontē pārstāja braukāt jau 2014. gada vasarā. Ja ir BTRs, tad pēc iespējas slēpjas tajā.

      • Intervijās nezkapēc UA karavīri sūdzas, ka nav normālas bruņas, lai pa lauku pārvietotos. Statiskās pozīcijās apgādes ceļi ūdenim un paikai, munīcijai, ievainoto evakuācijai ir diezgan piešauti un vienīgais risinājums ir ātrums + bruņas. Cilvēks laikam vēl nav sapratis, ka karš 90% ir pozīciju karš arī mūsdienās, javien nav vēlme atdot visu teritoriju pretiniekam.

      • Sīkas šķembas pret specīgu metienu uz pretimsēdoso . ar milzīgu piemaksu . Un diezgan ierobežotu mobilitāti, nobraucot no ceļa slapjā laikā.

        • Patrija nesanāk kādu pāris foxu cenā? Uz vienu pasažieri iznāk lētāk, plus šķembu un mīnu aizsardzība

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.