vara bungas: SE Zemessardzes komandiere saka, ka zs kandidātu iesniegumu skaits gada laikā ir audzis 6 reizes. Zviedri kaut ko zina? Kopumā rakstā maz faktoloģiskās informācijas, tipiska žurnālistu jūsmošana par “sievietes var” tēmu un bēdāšanās par SE demilitarizāciju. Tomēr var atzīmēt, ka SE ostas pilsētas zs uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai pretinieka kuģi nevarētu pietauvoties, līdz pat kuģu ceļu bloķēšanai ar vrakiem un šķembu kravām. Pēc SE iestāšanās NATO šis uzdevums var mainīties, sabiedrotajiem SE ostas būs vajadzīgas kuģojamas, tādēļ uzsvars būs uz pretinieka flotes atturēšanu no tuvošanās ostām (A2/AD). Tad SE ZS būs vairāk jādomā kā cīnīties ar RU jūras kājnieku desantiem/diversantiem, kas apdraudēs krasta aizsardzības artilērijas un raķešu pozīcijas. Pārsteidz SE zs minimālais dienesta dienu skaits gadā – 4 līdz 15 dienas. Ja zs apakšā nav OMD, tas ir daudz par maz. Tājā pašā laikā spriežot pēc uzdevumiem neizskatās, ka SE ZS kāds būtu mēģinājis pielīdzināt regulārajam karaspēkam. Un tas ir pareizi.
[..] Since February 24 last year, applications for the Home Guard have poured in. 29,000 Swedes have wanted to become members, compared to 4,500 in a normal year. Laura Swaan Wrede calls the pile of applications the “gold mine”.
– We have never seen such an influx. It is an incredible asset. People’s willingness to stand up and defend Sweden is fantastic.[..]
vara bungas 
Gadsimtiem ilgi visus Krievijas karagājienus uz savas ādas iznesām mēs 3B. Kamēr SE no otra krasta uz to noskatijās.
Laikam gan būs kas mainījies, ka SE tādi bažīgi paliek? It kā jau KF Baltijas jūras jūras spēki pēdējās desmitgadēs nav būtiski pieauguši? Varbūt SE baidās, ka tā kā 3B ir NATO, tad KF varētu krievu zemes izdomāt paplašināt uz neitrālas valsts rēķina?
No otras puses SE šī varētu būt PR kampaņa par tēmu, mēs nestājamies NATO, lai ASV mūs sargā kā sargā R-eiropas valstis, bet mēs stājoties iekšā rādam savu pienesumu. Tad jau redzēsim vai šī aktivitāte turpināsies pēc iestāšanās NATO, vai būs kā pie mums.
Zviedrijas vēsturē ir kari ar Krieviju, bet pēc Poltavas kaujas viņi nav vairs mēğinājuši.
Vēsture rāda, ka zviedri LV uzmetīs vienmēr, viņiem ir savas prioritātes!
Kas attiecas uz zviedru zs, kopējās mācības pierāda viņu tehnisko pārākumu
Citu zviedru mums nav. Jāsatiek ar esošajiem.
VISIEM ir savas prioritātes. Vienkārši jāskatās, kam tajā brīdī ar mums pa ceļam.
Sadzīvot jau ar zviedriem nav problēmu. Zviedri mums neuzbrūk pēdējo gadsimtu, par to paldies. Latviešu leģionārus, neskatoties uz zviedru tautas atklātiem protestiem, atdeva PSRS.
Zviedri būs pakļāvušies medijos uzkurinātai panikai, pie mums cilvēki ir tik labi informēti par NATO plāniem mūs aizsargāt līdz mūsu zemes pēdējai collai, ka relaksēti novēro apkārt notiekošo, bet daži ir vēl gudrāki – tie, kas zina par masonu, anglosaksu un ķirzakcilvēku vienošanos sadalīt pasauli.
Ja bez jokiem, tad medijiem liela nozīme. Ja šeit pacifistiski kvīriskās “redakcionālās neatkarības” vietā dienaskārtībā būtu tiešām svarīgas tēmas, sākot ar civilo aizsardzību un beidzot ar masīvu ZS klātbūtni TV, radio, tīmekļa portālu lapās un LSMā, būtu citi rezultāti arī Latvijā. Vilcināšanās ar VAD arī nenāk par labu.
Protams, jāņem vērā, ka zviedru neitralitātei bija sava cena, kuru sabiedrība apzinājās, un tā atkal ir būtiski augusi, ko visi saprot.
Par civilās aizsardzības trūkumu man tiešām nav skaidrs cik zemu vēl var krist.
Ok.. skaidrs, ka naudas lai visur sabūvētu jaunas patvernes nav un tik drīz nebūs. Bet, kāpēc nevar sakārtot normatīvus uz priekšu – nudien nav skaidrs.
a) jaunajos projektos patvertnes ir jāparedz. Un tās var būt arī duālas nozīmes telpas. Miera laikos, mantu noliktava, kas kara liakā ātri ir pielāgojama patvertnes funkcijām.
b) nedrīkst likvidēt jau esošās !
tikko vienā lauku ciematā bija konkrēts gadījums. Tur vietējā daudzstāvu ēkā pagrabs jau no cccp laikiem bija ar šādu funkciju. Bija gan ūdens, gan wc, gan gaisa filtrācija utt.
Māju renovēja un visu šo funkcionalitāti būvnieks izplēsa ārā un telpās ierīkoja granulu katlu. Tad nu lūk. Būvnormatīviem būtu jābūt tādiem, lai šādus darbus nevarētu saskaņot !
Es domāju pamatā nevēlās čakarēties ar normatīvu maiņu. Un negrib, lai cilvēkiem mājokļi paliktu dārgāki.
Es domāju Tevis pieminētā daudzstāvu mājā nekur publiskajos reģistros nav ierakstu, par to, ka tur ir gaisa filtri un viss pārējais.
pofig. Lodāmuru ānusā līdz atradīsies vēlme mainīt normatīvus.
Aiz sētas tūlīt jau gadu būs raķešu apšaudes rutīna.
Kam, b..ģ, vēl ir jānotiek lai klerki pamainītu papīrīšus ?
Mums, ko, marines ģenerāli arī VARAM jāliek ?
neapvaino klerkus – tiem ar jaunradi nav jānodarbojas. Politiskajai vadībai jādod uzdevumi, tad klerki var sākt rosīties, nevis otrādi.
Būvnormatīvi pie EM.
Mums valstī ir “padomju vara”. Viss kaut ko lemj konsultatīvās padomes, sadarbības padomes, reformu padomes utt. Kamēr visas puses nepanāk kompromisu, tikmēr uz priekšu nekust. Vai arī stratēģiskais partneris neuzbļauj.
Kā redzi, Ukrainā pat ierobežota mēroga karš 2014.-2021. gados neizraisīja masu bumbu patvertņu būvniecību. Tā kā domāju, sāks domāt, ka apšaudes sāksies.
Pačuksti lai Ilze sarosās..
Nākamajā Saeimā vēlēšu par USA Marines ārējo pārvaldi. goč pendel. Jau pieriebies.
Standarta atbilde visdrīzāk būs “būvniecības nozares sadarbības padome kategoriski noraidīja piedāvājumu par būvnormatīvu grozījumiem, kamēr valsts neapņemas kompensēt sadārdzinājumu” (būvnieki un namīpašnieki negrib ķēpāties, īrniekiem bail par īres cenu celšanos, EM būs mazākumā).
Ak jā, pašvaldības arī būs pret, jo arī vajadzēs ķēpāties.
Balsot var arī par vietējiem reformatoriem.
vispār ir kāds risinājums šim ?
Jo ja sūdi būs – un esam reāli, neviens nevar noprognozēt, kas tur aiz robežas darīsies, tad mums būs līķi. Daudz, daudz ar sadarbības padomēm nesaskaņotu civilo līķu.
Somi un Zviedri kaut kā sarunāja. Tiešam NAV iespējams normāls, saprotams risinājums ?
Kad būs sūdi, tad arī domās. Šobrīd nedomā.
Somiem un zviedriem tautā (tātad arī tās priekštāvjiem) ir krietni lielāka valstiskuma apziņas sajūta.
Šobrīd man izskatās tā.
NA, ilgi neko nevarēja, jo nebija attiecīgo ministru.
Šodien NA tur gan aizsardzību, gan ekonomiku. Gan jau arī IEM nav būtiski pretī CA reaminēšanai.
Un – nekāds, pilnīgi nekāds rezultāts nebūs, jo sadarbības padomes skumst.
Man ir labāks priekšlikums. Davai likvidējam pilnīgi visu aizsardzības sektoru.
Ļoti daudz naudas uzradīsies priekš visa cita. Un vismaz nemelosim sev. Jo arī šodien gandrīz neko jau nevaram. Tad netērējam naudu nemaz. Likvidējam (Formāli) arī Civilo aizsardzību, jo ir skaidrs, ka sarakstītie plāni ir ķeksītim. Un resursu pretī nekam nav rakstītā nav un nebūs. Mums ir plikas dirsas, bet nauda izstādēm un dakteriem. Tikai godīgi.
Šis ir līdzīgi, kā Tramps savu laik “palūdza” palielināt līdz 2% aizsardzībai, vai arī USA uzliks mīksto savām saistībām. Sašutums, nožēla un neizpratne no uzvalkiem skanēja, bet budžetus pārskatīja.
Saproti, būvnormatīvu nevar pieņemt NA viena pati. Standarta atbilde būs, ka koalīcijas padome uz MK neko nepiekritīs virzīt, kamēr nav panākta vienošanās sadarbības padomē (būvniekus vairākums politiķu baidīsies aiztikt, tāpat kā bankas).
Sabiedrībā nav izaugusi. Pie tā jāstrādā. Vai nu ir kāds nejauši pagadījies reformators tiks pie varas, tad viņš rīkosies šķērsam demokrātijas labai praksei. Jo savādāk ātri reformas nepaveikt. Mūsu “padomju vara, iesaiste, visu pušu uzklausīšana, demokrātija” atražo atpalicību un atspoguļo tautā valdošo tuvredzību un korupciju. Jo uz augšu netiek labākie, bet vidējie. Tie, kas atspoguļo pelēko viduvējību (Eiropas mērogā atpalikušo). Viss tas skaistais demokrātijas process dod labus rezultātus noteiktās sabiedrībās. Tās valstis, kuras ātri panāca pirmo Pasauli 20. gs., ar retiem izņēmumiem to darīja pēc modeļa demokrātija vispirms – tad reformas. Pārsvarā tur bija diezgan skarba autoritāra vara (Japāna, Singapūra, Taivāna, Dienvidkoreja). Demokrātiskie izņēmumi ir Izraēla (ne gluži labs piemērs, jo tur sabiedrība pārsvarā bija no attīstītām valstīm), Īrija (nu vienkārši ļoti zvaigznes sakrita ar ļoti mierīgu Pasaules nostūri, īru diasporu ASV un likmi uz ASV IKT pārstāvi Eiropā 90-tajos gados). Ja paskatās dziļāk, tad arī mūsdienu attīstās valstis šiem procesiem gāja cauri, tikai krietni senākā pagātnē. Kromvela Lielbritānija, bez kura rūpnieciskās revolūcijas nebūtu (vismaz tik ātri nebūtu un, iespējams, Lielbritānija nebūtu vadošā). Vācija visdrīzāk nekļūtu Eiropas vadošā ekonomika bez Bismarka autoritārām reformām pret ko demokrātiskais parlaments protestēja (Bismarks parlamentam uzspļāva virsū un ar ķeizara atļauju rīkojās bez parlamenta sankcijas).
Civilā aizsardzība jau arī pēc būtības ir likvidēta un kaut kas eksistē ķeksītim. T.i. eksistē kaut kādi elementi no dažām civilās aizsardzības funkcijām, absolūtam vairākumam funkciju nav nekā. No civilās aizsardzības ārpus ikdienas UGD funkcijām, eksistē nedaudz kritisko preču krājumi. Pašvaldību civilās aizsardzības komandas ir ķeksim bez satura. Ir daži izņēmumi tajās vietās, kur ik pa laikam kas notiek ar dabas nelaimēm – Ogre, Pļaviņas, Jēkabpils, Jaunjelgava.
Nē, melosim sev. Jo pastāvīgi melojam. Tautas apziņā un sistēmā meli ir būtiska sastāvdaļa. Politiķi melo tautai, tauta netic, precīzāk tic, ka politiķis melo un tomēr balso par to, kurš melo labāk (saka to, ko vēlētājs grib dzirdēt). Patiesība ir nepatīkama. Priekšnieki melo padotajiem un padotie priekšniekam. Uzņēmēji melo ierēdņiem un ļoti sašutuši, ja ierēdņi tiem netic. Ierēdņi melo politiķiem, jo politiķi vēlās dzirdēt labu stāstu. Ierēdņi ražo skaisti skanošo dokumentu, kas ir domāts, lai skaisti skanētu, nevis atspoguļotu realitāti.
kāds vispār ir sācis par šo runāt, tajās padomēs ?
Vai visiem pie ūksta šis jautājums ?
Kā minimums neoficiālās diskusijas ir bijušas. Bija arī publiskie neoficiālie viedokļi no būvniekiem un pašvaldībām.
Tava NA pieļava, ka pēc 24.feb. tika nojaukta Rīgas centrā, steidzamības kārtā, labā lietošanas kārtībā esošā bumbu patvertne, kura traucēja lielam biznesa projektam!!!
Kas par ēku?
Viņš laikam runā par dzelzsceļa uzbērumu ko nojauca būvējot RailBaltic….cik atceros, tur demontējot kaut ko atrada
Jā, tur bija bunkurs dzelzceļa satiksmes dispečeriem (pazemes darbavieta). Jauno staciju nevarēja būvēt nenojaucot visu uzbērumu ar bunkuru. Starp citu tajā bunkurā tikai sienas bija palikušas. Viss aprīkojums jau sen netika uzturēts un nestrādāja.
Nevis atrada, brt pat publiski pieejamos vzd? fatos bija redzams bunkurs pretī SM/DZElzceļa ēkai, zem uzbēruma. Ņemtne laikam bija diezgan nopietna – cements bunkuram netika taupīts
Atslēgas vārds būvnieki. Tie var gan palienēs iebūvēties, gan kāpās, gan visādas patversmes u.c. nevajadzīgus pribambasus aizlobēt prom.
nefiga. Būvniekiem tikai iedod iespēju visādus pagrabus būvēt. Būvēs ar prieku.
Būvniekiem šī ir potenciāla zelta bedre.
lielāki apgrūtinājumi=dārgāki kvadrātmetri. Cena augšā-pieprasījums samazinās.
Par aizsardzības budžeta naudu protams – gatavi izflīzēt
Principā lielos vilcienos būvniekiem vienalga kur grūst betonu. Būvēt par 20% mazāk māju, toties 20% dārgākas principā viņiem nav starpības. Drīzāk vienkārši grib darīt kā līdz šim (standarta projekti tak gatavi) un neiespringt.
Tava NA pieļava, ka pēc 24.feb. tika nojaukta Rīgas centrā, steidzamības kārtā, labā lietošanas kārtībā esošā bumbu patvertne, kura traucēja lielam biznesa projektam!!!