vara bungas: Gatavnieku zināšanai kā mākslīgā intelekta* tehnoloģijas iespējams JAU izmaina pasauli (mājsaimniecību ekonomiskā drošība). Secinājumus katrs izdara pats.
Svarīgas atrunas:
- “Exposure” – šeit ietekme, ko Large language models (LLMs) tehnoloģiju attīstība atstās uz profesiju. Šī ietekme var būt arī pozitīvā, ja to savlaicīgi ņem vērā un somehow tai pielāgojas (bērnu proforientācija, papildu amata apgūšana, tehnoloģiju pratības paaugstināšana darba mūža garumā utt).
- Pētījums attiecas uz US darba tirgu, līdz mums ietekme nonāks vēlāk (
divas-trīs nedēļas3-5 gadi)
*ja kāds vēlas diskutēt par to, ka nekāds MI nemaz nepastāv, ka tādi brīnumi kā Generative Pre-trained Transformer ir tikai chat bots – mazliet mazāk alternatīvi apdāvināts nekā mūsu “Anete”, es nestrīdēšos. VB interesē taustāma, reāla ietekme no šīs tehnoloģijas ienākšanas jau tuvākajā nākotnē.
[..] Our analysis suggests that individuals holding Bachelor’s, Master’s, and professional degrees are more
exposed to LLMs and LLM-powered software than those without formal educational credentials (see Table 7).Interestingly, we also find that individuals with some college education but no degree exhibit a high level of
exposure to LLMs and LLM-powered software. Upon examining the table displaying barriers to entry, we
observe that the jobs with the least exposure require the most training, potentially offering a lower payoff (in
terms of median income) once competency is achieved. Conversely, jobs with no on-the-job training required
or only internship/residency required appear to yield higher income but are more exposed to LLMs [..]
VB: tas ir, profesijas, kas vismazāk pakļautas LLM ietekmei prasa visvairāk apmācības darba vietā (nav nepieciešams grāds), bet nodrošina zemāku atdevi (ienākumu ziņā), kad tiek sasniegta nepieciešamā kompetence. Pretēji tam, profesijas, kurās nav nepieciešama apmācība darba vietā vai nepieciešama tikai prakse (bakalauri, maģistri), nodrošina augstākus ienākumus, bet tās ir vairāk pakļautas LLM tehnoloģiju ietekmei.
Tabulas fragments: Nozares ar lielāko un mazāko LLM tehnoloģiju ietekmi (vislielākā ietekme augšā, zemāka lejā) – 1. aprēķina metode
Tabulas fragments: Nozares ar lielāko un mazāko LLM tehnoloģiju ietekmi (vislielākā ietekme augšā, zemāka lejā) – 2. aprēķina metode
avots (Figure 6 and 7)
VB: Visbeidzot pofesijas, kuru pārstāvjiem vispār nav ko uztraukties par “transformeriem”
VB: Pie pēdējās tabulas es pierakstītu arī karavīrus, tomēr štābu darbu LLM tehnoloģijas ietekmē un ietekmēs – izlūkošanas analītiķu (S,G, J-2) darbs kļūs efektīvāks, “operatoru” (S,G,J-3) veiktais wargaming kļūs kvalitatīvāks, par loģistiku (S,G,J-4) varam tikai minēt, tur ietekme būs vnk grandioza. Bet tas viss pie nosacījma, ka ar pielāgošanos sākam nodarboties TAGAD, kamēr pretinieks vēl domā. Vilcināšanās un atpalicība štābu darba MIntelektualizācijas jomā novedīs pie lēnāka OODA cikla, tas ir pie neizbēgama zaudējuma karā.
Pats pazīstamākais transformeris chatGPT domā šādi:
“LLMs ietekmē karaspēku vairākos veidos, tostarp:
- Datu apstrāde: LLM var palīdzēt karaspēkam apstrādāt un analizēt milzīgus datu daudzumus, tostarp sociālos tīklus, ziņu rakstus un citas avotus. Tas var tikt izmantots, lai apkopotu izlūkdatus, uzraudzītu draudus un saprastu vietējo iedzīvotāju noskaņojumu.
- Runas atpazīšana: Lielie valodu modeļi var palīdzēt uzlabot runas atpazīšanu, kas ir būtiska militārajai komunikācijai, īpaši trokšņainās vidēs. Tas var palīdzēt karavīriem efektīvāk sazināties un uzlabot viņu situatīvo modribu.
- Tulkošana: Lielie valodu modeļi var arī palīdzēt uzlabot tulkošanas spējas, kas ir būtiskas daudznacionālu militārajām operācijām. Tas var palīdzēt karavīriem efektīvāk sazināties ar vietējām iedzīvotāju un partneru spēkiem un samazināt nesaprašanās risku.
- Apmācība: Lielie valodu modeļi var tikt izmantoti, lai apmācītu militāro personālu ārvalodu, kultūras apziņas un citās prasmēs. Tas var palīdzēt uzlabot starpkultūru komunikāciju un samazināt kultūras nesaprašanās risku.
- Autonomie sistēmas: Lielie valodu modeļi var tikt integrēti autonomās sistēmās, piemēram, dronos un robotos, lai uzlabotu to spēju mijiedarboties ar cilvēku operatoriem un veikt sarežģītas uzdevumus. Tas var palīdzēt samazināt cilvēka kļūdas risku un uzlabot militāro operāciju efektivitāti.
Kopumā lieli valodu modeļi var būtiski uzlabot militārās spējas komunikācijā, izlūkdarbībā un autonomajās operācijās. Tomēr ir arī bažas par šo tehnoloģiju etiskajām sekām, piemēram, potenciālu nepareizību un nejaušu kaitējuma risku civiliedzīvotājiem.”
nu un vēl mazliet interesentiem par to, ko tranformeris “domā” par LLM ietekmi uz militāro izlūkošanu:
“Large language models have had a significant impact on military intelligence by enabling the military to process and analyze vast amounts of textual data in multiple languages. This has allowed for more efficient and effective intelligence gathering and analysis.
Large language models can help to identify patterns and anomalies in data, which can be used to detect threats, monitor social media activity, and identify potential sources of instability. They can also be used to analyze the sentiment of local populations, which is crucial for understanding the attitudes and behaviors of potential adversaries.
Furthermore, large language models can help to improve the accuracy and speed of machine translation, which is essential for multilingual intelligence operations. This can help the military to communicate with local populations and partner forces more effectively, reducing the risk of misunderstandings.
In summary, large language models have significantly improved the military’s capabilities in intelligence gathering and analysis, particularly in the areas of data processing, pattern recognition, sentiment analysis, and multilingual communication.”
UPD1
vara bungas 
Tulkošanai no krievu valodas karadarbības teātrī būs nepārvaramas problēmas ar daudzfunkcionālo vārdu hui, pizda, ebatj, kas aizņem 30-50% teksta.
Viss atkarīgs no konteksta, ko LLM nesaprot/neuztver.
Bļa@ tā ir mašīnmācīšanās tehnoloģija nahu@ ātri pielāgosies.
Lamu vārdus MI formāli iemācīsies, tas tiesa. Taču problēmas būs apjēgt izteicienus ar pārnestu nozīmi, tostarp, sarkasmu, noliedzošus vēstījumus ar pārspīlējuma lietošanu; tāpat arī vēstījumus, kas tiek pausti ar noklusējumu; tāpat arī vārdus un vārdkopas ar dubultu vai pat trīskāršu nozīmi, kas atkarīga no runas emocionālās iekrāsas (tas pats vārds заебис! var būt lietots ar diametrāli pretēju vēstījumu, atkarībā no runātāja toņa).
Izsakoties antropologu valodā, cilvēku sugas tēviņiem iespēja dabūt seksu ir būtiski atkarīga no prasmes jokot. Citiem vārdiem – pat cilvēku spējas jokot ir ievērojami atšķirīgas, un sievietes izvēlas asprātīgākos (tātad, attapīgākos). Vai MI pārspēs cilvēku jokošanas prasmēs? Šaubos.
Turklāt patlaban ne tuvu nav reāli pielietojamu kvantu datoru, un pat eksperimentālajiem apjoms nav sasniedzis tūkstoti kubitu, savukārt pilnvērtīgam MI vajadzīga skaitļošanas jauda simtos tūkstošos kubitu pietiekami ilgu laiku, lai pilnvērtīgi iemācītos valodas nianses – līdzīgi, kā mazi bērni tikai laika gaitā tās iemācās.
Nav tiesa, chatGPT lieliski “saprot” humoru un skaidro jokus
https://susam.net/maze/chatgpt-explains-jokes.html
Piemēram tu varētu izskaidrot joku:
Bārā ienāk 3 juristi
bārmenis: “Vēlaties alu?”
1. jursts: “nezinu”
2. jurists: “nezinu”
3.jurists: “Jā”.
A robots var izskaidrot, kur jāsmejas…
Tas joks nav sarežģīts – tikai pēdējais pie vārda tikušais jurists var sniegt pārliecinātu atbildi, jo ir jau dzirdējis abu pārējo atbildes.
Robota spēja izskaidrot valodas likumus un arī lietot valodu ir principā līdzīga tam, ka automatizētas durvis ar kustību sensoru spēj pamanīt tuvojošos cilvēku un patstāvīgi atvēras, lai cilvēks var ienākt; tikai cits sarežģītības līmeni. Jautājums ir par to, vai durvis ar kustību sensoru kādreiz iegūs patstāvīgu iekšēju pamudinājumu vērties vai nevērties. To, ko dzīvām būtnēm sauc par iedzimtiem instinktiem. Jo, kamēr robotam nav iekšēju patstāvīgu pamudinājumu, kas ir līdzvērtīgi iedzimtiem instinktiem, tikmēr tas ir vien sarežģīts kalkulators. Jā, to var saukt par intelektu, taču tas ir principiāli cita tipa intelekts, nekā cilvēkiem.
Kas no tā izriet? Tas, ka, pirmkārt, MI nekļūs pilnībā neatkarīgi no programmētājiem.
Otrkārt, MI neieņems to pašu ekoloģisko nišu, kādu ieņem cilvēki. Piemēram, skudru saimei ir savs sociālais intelekts; tāpat arī bišu saimei; tāpat arī sēņotnei mežā un pļavā ir savs nosacīti intelekts, bet tas šīm būtnēm ir piemērots vienīgi atbilstīgā ekoloģiskā nišā. Tāpat arī MI paliks piemērots vien tajā nišā, kur attīstās. Bet tā niša [datoru pasaule] būs vienmēr atkarīga no cilvēkiem, jo cilvēks vienmēr varēs izraut rozeti. MI saglabāsies kā labs palīgs un efektīvs instruments cilvēkiem. No tā var ciest vien tie, kuri būs padarījuši sevi atkarīgus no MI ekoloģiskās nišas, piemēram, kuri pieņems lēmumus, balstoties uz internetā vai kādā citā datortīklā redzēto un lasīto.
Protams, kā efektīvs instruments, kā palīglīdzeklis cilvēkiem MI būs ļoti noderīgs daudzās jomās, sevišķi jau militārajā jomā.
AI ir apkopojošs termins. Zem tā paiet virkne tehnoloģiju, pamatā:
Natural language generation
Speech recognition
Virtual agents
Decision management
Biometrics
Machine learning
Robotic process automation
Peer-to-peer network
Deep learning platforms
AL-optimized hardware
Tāpēc šobrīd neviens nerunā par mākslīgo saprātu, bet par atsevišķu AI tehnoloģiju sprādzienveidīgu attīstību. Par to bija mana atruna ieraksta sākumā. Diskusija par to, ka AI iegūs/neiegūs apziņu ir bezjēdzīga, jo priekšlaicīga. Toties citas AI tehnoloģijas attīstās burtiski pēc eksponentes.
Protams, joks nav sarežģīts, vnk loģiskais paradokss, kā jau visi joki (izņemot britu).
Paldies NAICHEZ! Varu būt mierīgs, robots tuvākā laikā paliks draugs, ne anticilvēks. Tātad kurš robotam būs lielāks draugs, tas arī nākotnes karus uzvarēs.
“Tātad kurš robotam būs lielāks draugs, tas arī nākotnes karus uzvarēs.”
Nē, nav loģiski. Nevar izslēgt nedz vienu, nedz otru variantu, tai skaitā arī to, ka tā puse, kura būs robotam lielāks draugs, nākotnes karu zaudēs.
Proti – pats par sevi apstāklis, ka vienai pusei draugos ir MI, nenodrošinās uzvaru karā, jo nevar izslēgt, ka šā apstākļa dēļ šīs puses lēmumu pieņēmēji sava slinkuma vai cita cilvēciskā netikuma dēļ pārāk paļaujas uz MI iespējām, savukārt MI nav iekšēja pamudinājuma noteikti nodrošināt uzvaru karā. Nevienu rīku, lai cik tas nebūtu efektīvs, nevajadzētu uztvert kā brīnumlīdzekli, kas ļauj slinkot un neuzņemties pašam pilnīgu atbildību par vēlamā mērķa nodrošināšanu.
To NAICHEZ
Bija domāts kā sarkasms. Ja telefonam baterija beidzas modinātājs no rīta nestrādā.
Par loģiku savukārt jāsaka, ka rādās ka parāk reti cilvēce pieņem lēmumus pēc loģikas.
Sarkasmu labāk adresē tiem, kuru sajūsma par MI iespējām robežojas ar jaunas reliģijas veidošanos (sauksim viņus par “MI lieciniekiem”).
Kko tādu dzirdēju no mob.sakaru kritiķiem/noliedzējiem. Kur viņi tagad…
Nezinu, ko tu dzirdēji. Es dzirdēju, ka 5G mobilo sakaru starojums esot kaitīgs veselībai, tāpēc iebilda pret antenām blakus dzīves vietai. Tā ir cita kategorija, jo te ir runa par to, vai – primitivizējot vēstījumus – ar MI pietiek, lai uzvarētu nākotnes karos.
To NAICHEZ
Sarkasmu neadresēju ne NAICHEZ ne tehnoloģiju faniem. Sarkasms pret vienaldzību.
Tu domā vienaldzību kā pretēju attieksmi sajūsmai?
Man gan šķiet, ka nevajag krist galējībās – pret MI nevajag attiekties nedz ar sajūsmu (sapņojot, kā ar to uzvarēs nākotnes karus), nedz ar vienaldzību (kurš tad, tavuprāt, te ir vienaldzīgs?), bet gan vajadzētu vienmēr, visās jomās un situācijās saglabāt kritisku domāšanu un atbildības sajūtu.
https://twitter.com/liana_langa/status/1650879328555618306
Bet jūs arī atceraties to stāstu par prorabu un celtniecība darbinieku – ieācēju, kur lietojot vienu vārdu xy— tika kontatēta visa problēma un kā tā risināma.
Jebkurā gadījumā AI tiks galā ar šo uzdevumu vnk forvardējot sarežģītas leksiskās konstrukcijas lingvistam – cilvēkam. Bet tur kur tagad sēž 10 lingvisti paliks 1.
Šai sakarā ļoti jāuzmanās no ilgtermiņa plānošanas pēc pieņēmumiem, ka viss turpināsies, kā līdz šim. 21. gadsimtā būs vismaz tikpat lielas pārmaiņas kā 20. gadsimta gaitā, starp 1900 un 2000.
Ja kāds saka, ka “ja tā turpināsies, Latvijā vajadzēs xxx000 darbaroku”, tad varbūt tā tehniski ir taisnība, taču tajā teikumā vārds “JA” spēlē lielu lomu, jo mainīsies gan, un ņemot vērā visu augstāk rakstīto, man ticamāks šķiet variants ka manos pensijas gados darbarokas Latvijā (un visur citur) nevis trūks, bet gan būs liekas, ka lielākā problēma būs strukturālais bezdarbs tiem, kuriem vairs vienkārši nav palicis nekas sakarīgs, uz ko pārkvalificēties.
pirmās roboti apēda Maksimas kasieres, tagad izskatās ņems priekšā mazkvalificētus biroja darba darītājus. Kas nākamais – nav zināms/miljarda dolāru jautājums. Visādi šoferi varētu būt, gaisa kuģu otrie piloti?
Skaidras naudas darījumi un norēķini. Grāmatvedības pakalpojumi. Tulki. Pop mūzika. Vizualizācijas. SEO.
Lv grāmatvedības likumi ir savstarpēji pretrunīgi, AI pakārsies.
+ un citas algoritmizējamās darbības.