vara bungas: UA pretuzbrukums dīķa tālā krasta kravīra skatījumā. Man jāsecina, ka PSRS sauszemes doktrīna ir novecojusi un UA kara apstākļos nestrādā, par ko visi tā kā būtu vienojušies, t.sk., to atzīst paši krievi pakāpenski pārņemot Rietumu taktikas. Bet Rietumu (US) combined arms doktrīna UA apstākļiem neder ne tik, jo ir rakstīta armijai ar gandrīz neierobežotiem resursiem un krājumiem. Dot UA resursus pa kripatiņai no nepieciešamā, bet gaidīt US doktrīnās paredzētus rezutātus ir aplami. Neapšaubāmi, ka šobrīd UA kaujās dzimst taktikas un doktrīnas, kas pielāgotas tādiem plikadīdām kā mēs – apmācīta personāla, ieroču (ieroču sistēmu) un munīcijas trūkumu krājumos būs jākompensē ar gara spēku, drosmi un attapību. Pirmais solis uz to ir sperts – dziedam mēs ne tikai tīri un skaisti, bet arī braši.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Nu re. Leonīds jau gadiem skaidroja, ka štrunts par ieroču sistēmām, ZS un NBS, galvenais trumpis ir patritorisms un dzelžaina griba.
Žēl, ka visiem šī atklāsmes nāk tik vēlu. Nenovērtējam pravieti.
Uzdziedāt arī var tomēr kaut cik līdzsvaru ar KF domājams var iegūt tikai uzdziedot kopā ar pārējiem 3B, FIN, PL, ar lielu tehnisku pārākumu un cīnītājiem, kas to tehniku labi pārvalda.
Plikadīdas ir visi. Neviens nespēj visus karavīrus sabāzt brunu transportā.
Tā kā jastancē vilīši, lēts un viekaršs. Un kravas kastē svētais dzavelīns, Gustavs un stingers
Plikadīdas ir visi. Bet lielākā daļa vismaz ir kaut kādu kaklu skaitu un rezervi gatavojusi, saglabājusi. Bet, protams, šeitan jautājums, vai karot plāno 72h, vai ilgāk. Iespējams, ka tā viedā doma ir integrēties ar visām mantām kaut kādā ārvalstu struktūrā, tie visu nodrošinās, bet tad jautājums par valsti kā tādu. Kas ir valsts pamats.
Nu tas ir domāšanas veids. Nav perspektīvi domāt, ka mēs esam un būsim plikadīdas. Tad labāk domāt kā Ceplim.
Ir cena ko nācija maksā par karu. Vai nu dzelžos vai karavīru dzīvībās. Pat ja nerunājam par cilvēka dzīvības vērtību, tad LV vienkŗši nav to karotāju tik daudz laik krauti kravas auto. Un nebūs daudz pat ja OMD dosies visi. Tāpēc vienīgā perspektīva atsakoties no “integrācijas ārvalstu streuktūras” ir bruņoties “līdz zobiem”.
Neesmu diplomēts sociologs, bet tā mūsu sabiedrība, šeit es ņemu darbspējīgu kritisko masu, noteikti nav gatava mainīt dzīves kvalitāti pret kaut kādu cīņu par ideju. Tas, ka ir kapitāli nojāti 30 gadi neko nedarot, tikai to pastiprina. Vēl te ir ņaudētāju koris, kas darbojas ar tādu kā kalpa sindromu – Maskavai/Briselei ir par visu jāparūpējas. Kaut kas nesanāk – vainīgi ir viņi. Nevis paši. Bruņoties līdz zobiem nav vairs laika, paliek integŗēšanās. Bet jāsāk laikam studēt estiņu valoda, diezvai SHTF gadījumā būs kādas citas opcijas kur integrēties militāri. Sēlijas poligona paliekām būs vieglāk – braļukām valoda līdzīga. Es te, protams, krāsas sabiezinu, bet, lai kaut kur integrētos, vajag masu ar tiem, pie kā integrēties. Kaklu bads ir visiem. Aizdod tos maz un uz dārgiem %.
Nu integrācija militāriEE jau ir mūsu pašapziņas kulminācija! Tauta 30 gadus čakarētaar to, ka personīgais labums ir vienīgais mūsu mēŗķis cik nu kuram tas gan ticis. Tomēr dziesmu svētki kā reizi atgādina, ka kaut kāds tautu vienojošais kods ir mūsos vēl iekšā.
Nav jau rīt jākaro, tā ka bruņoties līdz zobiem ir vēl laiks, galvenais to vispār ieskārt darīt. Un es neteiktu, ka aplam nekas netiek darīts. Mums kaut nomināli parādīsies “raķešu karaspēks” utt.
Lasu čivināšanu par D-Svētku keiteringa nedienām un jūtu, ka vēl mazliet un valdība kritīs.
Var izklausīties emocionāli, bet dziesmā var just kādu tautu apvienojošu garu, cauri visiem PSRS laikiem utt. Vienas valdības stutēšana vai brukšana šo tautas kodu nesagraus.
Bet Pu vairāk domīgu dara HIMARS un IRIS-T nevis mana dziedāšana.