vara bungas: Lokāli LV svarīgākais notikums samita laikā būs NATO reģionālā aizsardzības plāna apstiprināšana, kas ietekmēs mūsu NBS attīstību gadus uz priekšu. Šodien Viļņā tiks apstiprināti trīs reģionālie aizsardzības plāni augstā detalizācijas pakāpē, kas noteiks katrai NATO valstij vietu un lomu kara laikā, mērķus un uzdevumus, kas ir sasniedzami nacionālā līmenī patstāvīgi vai ar sabiedroto atbalstu. Turklāt mērķi un uzdevumi tiks nosprausti visaptveroši, atbilstoši vairāku domēnu kaujas operāciju doktrīnai, tas ir, ietverot uzdevumus uz sauszemes, gaisā, jūrā, kosmosā un kibertelpā. Reģionu iedalījums atgādina Aukstā kara laika NATO plānu struktūru. Pirmais reģions ir “Ziemeļi un Atlantija” (vadīs Apvienoto spēku pavēlniecība Norfolkā, ASV), otrais reģions- “Centrālais“, tajā ietilpst arī Baltijas valstis (vadīs Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā, Nīderlande), trešais reģions – “Dienvidaustrumi/Vidusjūra” (vadīs Apvienoto spēku pavēlniecība Neapolē, Itālija). Plānu apstiprināšanas fakts nozīmēs “zemo startu” dalībvalstu operatīvā un taktiskā līmeņa plānu izstrādē iesaistītajiem štābiem. Pakārtoto plānu izstrāde nav viena mēneša process, piemēram, darbs pie reģionāliem plāniem ir aizsākts 2018.gada. Visticamāk šo plānu saturs un detaļas nekad netiks apspriesti publiski, bet strukturālās izmaiņas dalībvalstu bruņotajos spēkos, investīciju virzieni un to apjoms, kā arī lielo mācību saturs netieši atklās kopējo ievirzi.
Ņemot vērā tradīciju, ka visi kardinālie lēmumi un uzlabojumi Latvijas aizsardzības jomā notiek īsi pēc kārtējā NATO samita, atliek cerēt ka arī Viļņas samits nebūs izņēmums.
[..] The summit will also see the release of a new set of regional plans for NATO. These will establish three new blocks: an Atlantic-European-Arctic block based out of Joint Force Command, or JFC, Norfolk; a Central European block based out of JFC Brunssum in the Netherlands; and a block, based in JFC Naples, focusing on the Mediterranean, the Black Sea, and the southeastern portion of alliance territory.
Henry said each block will establish independent planning and exercises but still participate in NATO-wide plans and exercises as needed.
Gen. Chris Cavoli, NATO’s Supreme Allied Commander Europe, “himself spent a lot of time making sure that these three patterns sit side by side and entirely aligned. But also these plans can be done independently or collectively, depending on the nature of the challenges that we face,” Henry said. “The work is done and needs to be agreed” at the summit. [..]
Cox said NATO’s expansion produced a need for new battle plans.. NATO now has eight brigade-sized battle groups in the eastern front, as agreed at the 2022 Madrid summit.NATO needs to “exercise the forces that will be executing the plans, and doing that in a much more realistic environment. So that units that are going to fight together can train together. And so by having plans, forces assigned an understanding of the reinforcement, and logistics and sustainment needed to operationalize those plans, will enable [the Supreme Allied Commander Europe] to just have a much more ready capable force,” she said. [..]
PS Interesanti, ka Cox runā par 8 eFP brigādēm kā par notikuši faktu nevis iepriekšējo plānu plāniem.
vara bungas 
Opā! Igauņu aizsardzības ministrs tiešā tekstā pasaka, ka negrib Igaunijā patstāvīgi NATO brigādi, jo tas ir dārgi, negrib jaunu poligonu un naudu labāk tērēt savai armijai.
https://news.err.ee/1609032476/estonian-defense-minister-we-would-not-be-ready-for-another-nursipalu
Igauņi kaut ko zina… Bet LV būs lielākais Baltijā PX, kurā zs nevarēs iepirkties (joks).
Herētiķis. Orķestri arī nahrenizēja.
Būsim kā igauņi!
Protams, jo nafig viņiem sev veidot jaunu poligonu, ja reizi gadā uz mēnesi var paņemt Ādažus?!
Vajadzētu izveidot aptauju:
-tas ir labi, jo šo mēnesi mēs jūtamies drošāk,
-sūtīt viņus .irst, jo nav ko paratizēt uz citu rēķina,
-po.uj, jo es to nemaz nezināju.
Mums jāņem otrā brigāde. Vismaz būs atbilstība RAND aprēķiniem par divām sabiedroto brigādēm katrā Baltijas valstī.
Kāpēc reizi gadā? Poligonā jātrenējas visu laiku.
Kautrīgi iebilstu, ka tas tomēr ir mūsējais poligons, kurš jau tā ir pārslogots ar grafiku, un nevis igauņu…
Reizi gadā lielajām brigādes mācībām ar igauņu poligoniem par īsu, mazākām mācībām pietiek?
Ja vairāki bataljoni vai rotas trenējas, tad vienalga platība vajadzīga.
No vienas puses varētu saprast – Nato brigāde var vienā dienā aizbraukt, tāpēc attīstit savus spēkus itkā ir loģiski. Taču no otras puses infrastruktūra nekur neaizbrauks un būs tāpat izmantojama arī saviem spēkiem un lai iegūtu tāda līmeņa brigādi kā britiem azies gadi. Lai vai kādi būtu iemesli, tas liekās tuvredzīgi
EE un LV noskatijās bērnu multeni par sienāzi un skudrām. Vieni no tā izsecināja, ka ziemai jābūvē patvērums. Otri, ka vienmēr kāds ielaidīs pasildīties. Jo vecāks un gudrāks paliec, jo mazāk tas viss groteski izskatās.
Šķiet, ka “jūtas” ir abpusējas.
https://www.politico.eu/article/uk-resists-pressure-to-station-troops-permanently-in-estonia/
Lielbritānija izvairās no “spiediena”, lai pastāvīgi uzturētu savus karavīrus Igaunijā.
Faktiski sanāk, ka tikai Latvijā būs pastāvīgie spēki ko Kanāda arī apstiprināja. Vācija uz Lietuvu arī nesteidzas.
Visvairāk jāstiprina vājāko posmu.
Kanāda parakstīja tikai to, ka “apņemās”, tāpat kā Latvija no savas puses.
—- “Ceļa karte” nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecinājusi savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tai skaitā izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”. —-
Protams labi būtu redzēt melnu uz balta, kāds ir tas “apņemību” teksts. Jo zem diplomātiskas valodas un juridiskiem terminiem, katra puse var traktēt pa savam. Droši vien slavenākais piemērs ir Franču – Poļu savstarpējās palīdzības/alianses līgums pirms 2PK, kur vēl šobaldien vēsturnieki no abām pusēm strīdās par tā saturu.
Kamēr te fiziski realitātē nav kaujasspējīga Kanādas brigāde uz vietas, tikmēr neesam labākā situācijā par igauņiem vai leišiem saistībā ar NATO valstu palīdzību pārskatāmā nākotnē.
Pastāvīgi = skolas, bērnudārzi, poliklīnika, dāmu klubiņi un kļavu sīrupa dedzinātavas par aizs.budžeta līdzekļiem.
Varbūt izdevīgāk 3-6m komandējumi kā pašlaik
Mums jāņem otrā brigāde. Vismaz būs atbilstība RAND aprēķiniem par divām sabiedroto brigādēm katrā Baltijas valstī.
Igauņu Varabungas diezgan pesimistisks (Piparam nepatiks)
https://news.err.ee/1609032440/meelis-oidsalu-baltics-defense-spending-should-be-4-to-4-5-percent-of-gdp
“”On the battlefield itself, NATO is weaker than it was a year ago because we have given away a great deal of ammunition and equipment, it has not been produced back, and there is currently no indication of a desire to produce it back and there is still a huge void in the ammunition depots, larger than we might be talking about,” he said.”
“This proposition is fundamentally opposed to the European nations’ current production and manufacturing sluggishness. If there are no significant advances on the front line by the end of the summer, the West will be unable to supply Ukraine with arms. And if the territories have not been retaken by then, Ukraine’s NATO membership may be discussed as a possible exchange for a territorial cession or a temporary approval of the current situation,” he reasoned.
“”When I listened to yesterday’s press conference of NATO Secretary General Jens Soltenberg and especially his responses to the confused Ukrainian journalists’ questions about what was actually said to Ukraine, I would say that the general secretary had a panic attack, on a purely human level; the talk that Ukraine’s place is in NATO, but we’re not starting the formal accession process yet — this is essentially what has been said — this talk seems a too raw or ill-considered, both in terms of language and diplomacy,” Oidsalu said.
Varabungām patiks:
“In the Baltics, 3 percent should be the minimum rate for the next decade and 4 to 4.5 percent would be adequate, so that in seven or eight years, Russia will have recovered and will be doing its next thing, and we won’t have to worry as much about the upcoming US elections and whether or not we will be helped,” he said.
Vienmēr pēdējie?
“Oidsalu also said that Latvia and Lithuania’s respective defense contributions of 2.2 percent and 2.5 percent of GDP are still insufficient.”
Filozofēšana par tēmu un nekas vairāk.
Nebūs nekādas teritorijas iemaiņas pret mieru, ja ukraiņi paši to nevēlēsies. Punkts.
Nato mazāk munīcijas nolktavās un ru arī. Toties Nato ražošanas jaudas ar kārtu ir lielākas par ru. Ir problēma, kuru risina.
Ukraiņiem rietumi var piegriezt piegādes, lai veicinātu dialogspēju
+
+
UA ir dota 1 iespēja līdz ziemai. Es viņu vietā to neizmantotu, kamēr nav pārliecības ka 100% gatavi.
Un ko pēc ziemas darīt?
Vienošanās diez vai tiks panākta, bet šaušana var atgriezties 21.gada intensitātes līmenī no abām pusēm. Nav tālredzīgi, bet Rietumos nav neviena līdera, kas to atzītu.
Domā, ka abas puses pārtrauks raidīt dronus un raķetes pa pilsētām, infrastruktūras un militāriem objektiem? Ja nepārtrauks vai pēc trāpījumiem zemas intensitātes karadarbība atkal neuzliesmos ar jaunu sparu līdz pilvērtīgam karam? Vai zemas intensitātes karadarbība neradīs iespēju uzņemt UA NATO, kas priekš Putina kā sarkana lupata? Bija taču idejas par UA uzņemšanu NATO pa daļām.
Ua uzņemšanai jau tāpat nav politiskā atbalsta, gruzdošs konflikts un ru okupētas teritorijas atbalstu noteikti neveicinās
Pilnvērtīgs konflikts nebūs iespējams, ja abām pusēm tam nebūs resursu.
UA resursu pilnīgi kontrolē rietumu piegādes, savā industrijā nav ieguldījuši/izzaguši
RU resursu mēģina ietekmēt ar sankcijām. Jautājums – cik efektīvi
Karadarbība nav ugunsgrēks, kas tā vienkārši ņem un uzliesmo. Tā ir krāsns, kuru kurina, kad vajag un cik vajag. Viss, ko UA vēlējās no Viļņas samita bija MAP – oficiāls uzaicinājums ar uzņemšanas laika grafiku un uzņemšanas kritērijiem. MAP piešķirsana neļautu izmantot potenciālu UA dalību NATO par kaulēšanās objektu Rietumu sarunās ar RU (tad nāktos atsaukt MAP ar nopietnu pamatojumu). Acīmredzot tieši to arī plāno darīt – piedāvāt RU pamest UA teritoriju pretī garantejot UA neuzņemšanu NATO. Tas tiešām īstermiņā var dot efektu un karš uz laiku tiks pārtraukts, UA teritorijas atbrīvotas (iespējams ne visas). Par tālāko pašreizējie politiķi nedomā, vai tieši otrādi labi piedomā. Tālāk RU veiks militāro reformu, uzsāks armijas modernizāciju, atjaunos krājumus un, ja UA pa to laiku neklūs draudzīga/neitrāla vismaz kā FI PSRS laikos, uzbruks atkal. UA pa to laiku būs sprukās ar pēckara atjaunošanu, tās iekšpolitiku noteiks hibrīdkara rezultāti. Pēc 10-20 gadiem sadziedāties ar RU tai būs vieglāk un izdevīgāk nekā “ielauzties” NATO. Tā kā viss notiek saskaņā ar Hantingtona 1993.gada civilizāciju sadursmes tēzes 1.pielikumu – karte (autors nav vainīgs, ka viņa teoriju izmanto kā stratēģiju).
Click to access the-clash-of-civlizations-huntington-1993.pdf
Labi teikts. Cilvēkiem gan grūti abstrahēties prom un paskatīties uz to visu plašāk, no augšas. Parasti jau ikdienas domās dominē tādi prasti stereotipi – mēs labie, viņi – sliktie, labie uzvarēs utt. Tādu jau labo un slikto nav. Ir fizikas likumos ierobežota cilvēku grupu kaušanās par resursiem. Notiekošais ir diezgan līdzīgi kā austrumromas pirmskrišanas apcere, tā bija pat progresīvāka visādā ziņā, iekļaujošāki modernāka kā EU liberastu gals var sapņot. Austrumroma jeb Konstantinopole krita barbariem, kas aizņēmās šo to. Kuri te labie, kuri, te sliktie? Starp citu arī šobaldien to tā saucamo mežoņu pēcteči šūpo NATO.
Visu nosaka daudz praktiskākas lietas, kad kārtējais miers uz laiku tiek noslēgts. Un s’ākas viss no gala.
UA ar RU ir daudz kopīga, kas tagad ir nonācis aizmugurējā plānā. Pēc laika tur neredzu problēmu finlandizācijai.
Protams,viss ir iespējams,jo vairāk,kur saistība ar ru.
“Izdevīgums” ir viena lieta,bet “обида” ukraiņiem ir liela.Jo sevišķi tiem,kuri “piļī”,kā arī tuviniekiem un atbalstītājiem.Laiks rādīs(atkal banāli).
Gruzīniem arī bija obida, bet kkā pārgāja. Trīs reizes turklāt. Armēņiem līdzīgi.
Gruzijas kariņš jau makten īss bija un neskāra katru ģimeni personīgi ar kritušajiem/ievainotajiem.
Jauns tu esi. Neatceries karus par Abhāziju ub DOsētiju 90-ti sākumā. Abi ar tiešu RU piedalīšanos.
Gruzīņi ir padevušies. Viņu galvenā motivācija balsot par Ivanašvili bija – ja paliks Saakašvili, tad būs karš.
Saprotu tavu domu. Tomēr neticu, ka RU pametīs UA teritoriju (kaut vai daļu) apmaiņā pret UA neuzņemšanu NATO. Līdz ar to iemesla pātraukt karu nebūs. Sekojošu iemeslu dēļ. Kā jau minēju abas puses nevarēs atturēties no nopietnām apšaudēm. Minskas miera laikā šāva un arī tagad šaus. Līdz pat triecienam pa Kerčas tiltu vai kādai UA rūpnīcai. Abas puses to tā vienkārši nevarēs norīt un atsāks karot, pat ja to negribēs. Vēl iemesls. Karam apsīkstot arī UA centīsies atjaunot, modernizēt un stiprināt armiju, saraks nepārvaramas aizsardzības līnijas. Atjaunos militāru rūpniecību. Rietumi samitā jau solīja ilgstoši militāri atbalstīt UA. Pat ja UA būs problēmas ar valsts atjaunošanu, armijai tā naudu atradīs. Tā pat kā atrada pēc 2014. gada. Iznāks, ka vēlāk RU nāksies uzbrukt UA (ja neizdosies to pārvilināt) daudz neizdevīgākos apstākļos. Priekš kam tas viņiem vajadzīgs? Galvenais iemesls. RU jau uzņēma savā sastāvā visas tās pašpasludinātā republikas okupētajā teritorijā, ierakstīja to savā konstitūcijā. Par tām jau atdots daudz krievu dzīvību. Tapēc Putins nevar ieslēgt atpakaļgaitu un pat daļu atdot. Kas viņš pēc tā būs par krievu zemju savācēju! Tas priekš viņa būs lielāks zaudējums nekā UA neuzņemšana NATO.
Es drīzāk piekrītu Arestoviča pareģojumam, ka karš vēl ilgs 2-3 gadus, līdz resursu izsīkumam.
veto garantija + sankciju daļēja atcelšana + bez formāla līguma. (nav pretrunas ar konstitūcijām) postputina laikā var aiziet.
Ukraina dzīvo uz SVF kredītiem, tēriņu jomas atkarīgas no aizdevējiem
to Ojh
Piekrītu, ka UA uzņemšanai tagad nav politiskā atbalsta, bet tas var arī mainīties ja iestāsies, kas līdzīgs pamieram. UA jau tagad ar vienu kāju ir NATO.
to Ko
Abām pusēm pagaidām resursi pietiek. Nav saprotams cik ilgi pietiks.
Nē, abām pusēm ar resursiem ir smagi.
Smagi, bet resursi pagaidām ir. Nauda karam ir, karotspējīgi cilvēki vēl ir, degviela un pārtika ir, ieroči pagaidām ir. Krievi ražo jaunus, bet nepietiekamā daudzumā, tā ka nākas vilkt arā pavisam vecus padomju ieročus, bet ja nu tiešām nepietiks tad nopirks ZKorejā un Irānā. UA arī regulāri saņem militāru palīdzību ar ieročiem. Domāju, pāris gadiem resursi vēl pietiks.
Šeit neviens nezin, cik rezervju ir UA pusē, neticu ka viņi gadiem var kārtīgi karot no krājumiem/bez piegādēm, pat mēnešiem domāju nevar.
Just-in-time karš
G7 solīja UA ilgstošu militāru atbalstu. Rietumos ir zināms nogurums no kara un iekšējās problēmas. Tomēr Rietumi nepametīs UA, it sevišķi ja RU gribēs nopietni virzīties uz priekšu. Karos vēl 2-3 gadus, līdz vairs nespēs.
No 38.min
Luttwark labs. Tikai kremlī pretī nav racionāls spēlētājs
Profesoru interesanti paklausīties. Profesors vēl pesimistiskāks par mani un prognozē, ka karš ilgs 30 gadus, jo Eiropā kari ilgst ilgi. 30 gadiem gan grūti piekrist, jo mūsdienu cilvēki nav tik izturīgi kā agrāk. Profesors gan beigās nonāca pretrunās, kad teica, ka nevajag ļaut sabrukt RU, jo tad visu pārņems Ķīna. Teica arī, ka nevajag ļaut RU uzvarēt, kas var novest pie sabrukuma. Tā arī nepaskaidroja, kā viņš to domā apvienot.
Izi. Gan RU sabrukums, gan RU uzvara par UA (RU ienem Kijevu, visu MJ piekrasti un ar atlikušo UA robeža ir pa Dņepru) ir nepieņemamas galējības. Risinājums pēc Lutvaka domām ir pa vidu, RU aiziet no UA pilnībā vai daļēji, bet nesabŗūk un ir pietiekami spēcīga, lai līdzsvarotu CN āzijā, āfrikā un centrālāzijā. Šim nolūkam Rietumiem būs maksimāli ātri jāatjauno ekonomiskos sakarus ar RU. Putina režīms var krist, bet ar jauno sarunās.
Arī PSRS sabrukumu ASV negribēja, bet nespēja novērst. Un viņi visi ir kremļa, nevis krievijas eksperti – par tatarstānas, kaukāza un sibīrijas republiku īpašo noskaņojumu neinteresējas
Lai sabruktu PSRS US bija jādara tieši NEKO. Lai nesabruktu RU, US ir konkrēti jābremzē UA, dodot laiku kremlim apdomāties un iziet uz kkādu visiem, arī UA, pieņemamu kompromisu. Šādi signāli nāk no visām pusēm, viens nav rādītājs, jāskatās kopumā.
Lūk es domāju, ka Krievija ir jāsabrucina un NATO ar ES jānodibina protektorāts tajā teritorijā pēc Vācijas pēc 2. PK parauga.
Skaidrs. Paldies.
PSRS sabrukumu rietumi centās visādi novērst, visādi masējot Jeļcinu, Kučmu un BY līderi – jaunais savienības līgums utml.
Masēt vajadzeja Gorbačovu. Tutklāt, kas tad bija NVS ja ne PSRS bez 3B.
Tak arī pēc PSRS sabrukuma Rietumi uzskatīja, ka Krievijai jābūt drošības un stabilitātes garantam bijušajā PSRS telpā, līdz ar to Baltijai ieročus nedrīkst pārdot. Kaut kas sāka mainīties apmēram 1994. gadā.
Krievijai UA un KZ 90.sākumā atdeva kodolieročus un visu tāldarbības bruņojumu, ko paši tagad dabū uz galvas
Rietumi ukraiņiem var arī palielināt piegādes, lai veicinātu dialogspēju. Abi varianti teorētiski iespējami, bet palielināšana ir ticamāka.
Rietumi vairs negrib iesaldēt šo konfliktu, tāpēc iznākums finišēsies ar ru orku nahrenizēšanu no visām UA teritorijām. Ja tiešām kāds no jums cer, ka UA vajadzēs atteikties no savām teritorijām, tad sapņojat vien…
Var, ja UA brīnumainā kārtā būs jūtami panākumi frontēs. US demokrātu kandidātam pirms vēlēšanām vajag vai nu ātru UA uzvaru, vai situāciju, ko var traktēt kā uzvaru. Sliktākais, kas var notikt priekšvēlēšanu periodā ir UA atkāpšanās (maz ticami) vai iestrēgšana ar lieliem zaudējumiem. Rietumi nav vienoti par to kā tieši izskatās UA uzvara. Daudziem pietiek ar to, ka UA turpina pastāvēt mīnus teritorijas. Vienotība ir tikai jautājumā, ka kremļa režīms netiks apdraudēts ar militāru spēku, cerībā, ka pats sabruks vēlamajā vitzienā un secībā.
Lai arī US ir lielākais donors, tieši eiropiešiem būs jāiespringst, lai izveidotu mieru Eiropā. Un tieši Eiropas lielvalstu vēlēšanu cikli drīzāk var ietekmēt UA apgādi. Bet Eiropas lielvalstis sāk saprast, ja karš nebeigsies ar viennozīmīgu UA uzvaru, tad viņiem pašiem nāksies sūtīt savus karavīrus karot uz Austrumu fronti. Un to nevēlas neviens. Tāpēc viņi ir gatavi piemaksāt un “pakarot” arī ilgāk. Lai arī es domāju, ka līdz nākamā gada pavasarim UA uzvarēs, tomēr esmu morāli gatavs, ka karš var turpināties vēl 2-3 gadus līdz ru kapitulācijai jebkādā izpausmē.
Līdz šim piegādāja no noliktavām, būtiski nepalielinot ražošanu. Noliktavas nav bezizmēra, bet ražošana nav iekurbulēta kara režīmā. Var kvalitatīvi ko jaunu/garāku iedot, varbūt beidzot aviāciju. Raķetes jau tuvojas maģiskajam 300km ierobežojumam, kam visi ir pievienojušies un netaisās pārskatīt.
miljonus lādiņu nav no kurienes.
“Gruzīniem arī bija obida, bet kkā pārgāja. Trīs reizes turklāt. Armēņiem līdzīgi.”
Nu,gruzd.Ar laiku izleks(izšļāksies,izvemsies utt.).Pats teici,viss iespējams.Un nekas nav tā,kā izskatās. 😉
Protams, arī Gruzijā paaudzes mainās. Tikai šobrīd Gruzijā vairāk novērojams Moldovas scenārijs – jaunie, spējīgie, aktīvi, pasionārie brauc prom.