Dienas grauds

[..] Šā gada notikumi pierāda pietiekoši skaidri, cik cieši saistīts visu jauno valstu liktenis. Šīs valstis ir par mazām, lai visās valsts dzīves nozarēs rīkotos lielos apmēros, bet,apvienojušās konvencijās, viņas ar kopējiem spēkiem varēs panākt to, kas nav iespējams katrai par sevi atsevišķi, tikai ar saviem spēkiem vien. Pasaules politikā patiesība un taisnīgums nespēlē nekādu lomu, tāpat arī labdarība un citas kādas jūtas, bet noteicošā loma tajā ir vienīgi spēkam un pašlabumam: ikviens dara tikai to, kas viņam nes labumu, ja tikai to ar savām spējām var paveikt, rēķinoties pie tam kā ar acumirkļa apstākļiem, tā arī ar nākotnē paredzamiem gadījumiem un apstākļiem. Vai kādai no lielvalstīm rietumos vai austrumos ir kāds labums par velti un bez kādas atlīdzības mums palīdzēt un tērēt savus spēkus un līdzekļus tikai tālab, lai mazās tautas – latvji, igauņi, lietavieši, somi u. c. – būtu neatkarīgas un patstāvīgas? Bet somiem, igauņiem, latvjiem, lietaviešiem pašiem ir katrā ziņā izdevīgi citam citu pabalstīt, jo, pabalstīdamas cita citu, šīs tautas pabalsta arī katra sevi. Visas šīs jaunās patstāvīgās valstis atrodas gluži vienādos apstākļos un tāpēc draud visām pārējām. Šā apstākļa dēļ arī visām šīm valstīm nepieciešami vajag jo cieši apvienoties. [..]

Ģenerālis Pēteris Radziņš

Jaunākās ziņas, Nr. 176 (1920, 5. augusts).