Aizsardzības inspekcija


vara bungas: Secinājumi, kas tika izdarīti US 2023.gada martā pēc UA veiksmīgas aizsardzības operācijas 2022.gadā.

[..] Finding any virtue in Russia’s illegal and unnecessary war in Ukraine is challenging, but it may remind Western countries of the diligent effort necessary to maintain deterrence. Political leaders should clearly communicate to their citizens the potential costs of a large-scale war. Without public support, vital military investments to maintain peace will not be sustainable. If there is one clear “lesson” that Western nations can confidently draw from the current war, it should be a renewed commitment to prevent a future one.[..]

avots

un vēl šis tas, kas iekrita VB acīs:

  1. Militārais haiteks vēl nav izmainījis kara darbības būtību, tā joprojām ir kā XX gs . Rupjam spēkam, skaitliskam pārsvaram ir nozīme, spēku var apturēt tikai ar tādu pašu spēku.
  2. Ne RU, ne UA nav gatavi veikt kombinētās operācijas līmenī no Bn uz augšu.
  3. Būtiskas izmainās izlūkošanas jomā – sensori ir visur, izlūkdatu apjoms liels un kvalitāte salīdzinoši augsta . Problēmas ir izlūkdatu pārvēršanu par izlūkinformāciju un tās pilnvērtīgu izmantošanu.
  4. Munīcijas krājumi jāvido miera laikā. Krāumus jāglabā tuvāk paredzamai konflikta zonai.
  5. Tālās darbības/augstas precizitātes munīcija pagaidām nevar tikt saražota reģionālā kara mērogam pietiekamā daudzumā. Jāražo parasto munīciju un daudz.
  6. Jābūvē integrētu vairākslāņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. (būvēja visu XX gs un, re, atkal jābūvē – VB)
  7. Pret-UAS spēju trūkums ir kritisks.
  8. Izdzīvošana modernajā kaujas laukā balstās uz izkliedi/decentralizāciju, manevrētspēju un pārāku (ātrāku un kvalitatīvāku) OODA ciklu.

84 domas par “Aizsardzības inspekcija

      • Pirmkārt, Valsts prezidents var izvēlēties, kad kurp doties vizītēs, tātad VUGD apmeklējums nebija nejaušs. Otrkārt, tu gribi teikt, ka viņam nav taisnība un iekšējā drošība nav tikpat svarīga, kā ārējā? Militārisms, tātad, ir pašvērtība [fetišs]? Esi dzirdējis tādu teicienu “kritiskā domāšana”?

        • Tu pats ar sevi runā? Kritiski domājot drošībai ir vienalga, kādus objektus apmeklē un ko deklarē par finansējumu politiķis, kuram nav tiešas ietekmes uz valsts budžeta veidošanu.

          • Kritiski domājot, valsts un sabiedrības drošība, pirmkārt, ir atkarīga no sabiedrības motivācijas. Valsts prezidents [jeb, taviem vārdiem “politiķis”] ar saviem vēstījumiem var to ietekmēt un arī ietekmē.

            Militārpersonas, iespējams, izjūt dusmas, ka valsts prezidents vispirms devās vizītē VUGD, nevis NBS. Jo militārpersonas, iespējams, ir pieradušas uztvert sevi kā svarīgākus. Iespējams, tu arī izjūti dusmas saistībā ar to…

            Nē, es nerunāju pats ar sevi. Es vēršu uzmanību uz lietderību vienmēr kritiski apdomāt visus sev pierastos priekšstatus. Vienmēr, jebkurā vecumā.

            • Likās, ka karstais laiks mazliet ir pagājis sāņus, bet nē, kaut kur tomēr ir paaugstināta temperatūra, kas karsē galvas…
              “Militāristi, militārisms, militārpersonas” – no malas izskatās, ka kāds Tevi ir apbižojis vai nav laidis svētku dienās G36 rokās paturēt.

              • Nē, mani neviena militārpersona nav apbižojusi. Taču esmu runājis ar vairākām esošām un atvaļinātām militārpersonām sakarā ar to, ka šie cilvēki ir (a) slepkavojuši ar iepriekšēju nodomu, (b) dusmās situši kaimiņu, kā pamuļki, (c) izvarojuši, (d) pārdevuši munīciju, (e) slēpti sadarbojušies ar Krievijas specdienestiem, (f) iesaistījušies koruptīvos darījumos, un tml. Ja man nebūtu tātas pieredzes, tad droši vien es mierīgāk uztvertu, kad kāda Latvijas militārpersona savas valsts iekšlietu dienesta pārstāvjus sauc par mentiem.
                Ja kāds no jums nejūt sevī augstprātību pret savas valsts iekšlietu dienestiem, tad nebūtu pamats pārdzīvot par Valsts prezidenta vizīti VUGD un manu komentāru par to. Jautājums par “paaugstinātu temperatūru galvā” primāri jāskaidro, skatoties spogulī.

                • “Taču esmu runājis ar vairākām esošām un atvaļinātām militārpersonām sakarā ar to, ka šie cilvēki ir (a) slepkavojuši ar iepriekšēju nodomu, (b) dusmās situši kaimiņu, kā pamuļki, (c) izvarojuši, (d) pārdevuši munīciju, (e) slēpti sadarbojušies ar Krievijas specdienestiem, (f) iesaistījušies koruptīvos darījumos, un tml.” – bet biji ciets, slepkavas, vilkačus un noziedzniekus ar uzplečiem “savas valsts iekšlietu dienestiem” nenodevi, tikai parunājies ar tiem, kļūstot par līdzdalībnieku, un tagad spļauj indi anonīmi. Spogulis tev neko nerāda. Teicami!

              • Kaut vai piemērs, kad šā bloga autors savulaik komentēja manu uzrakstīto, ka viens bijušais Latvijas SUV kaujinieks bija ar iepriekšēju nodomu, personu grupā noslepkavojis Latvijas pilsoni, bet policija viņu aizturēja jau pēc četrām dienām. Šā bloga autors uz to uzrakstīja vēstījumu, ka tas ir neslikts termiņš, jo šādi cilvēki ir apmācīti pazust no notikuma vietas [vai valsts] daudz īsākā laika posmā. Nekādu komentāru par to, vai tas ir labi vai slikti, ka Latvijas atvaļināta militārpersona noslepkavo Latvijas pilsoni, nebija. It kā tas vispār nebūtu svarīgi.
                Par ko tad jūs cīnaties patiesībā? Varbūt par savu paštēlu?

        • Vai tad šajā portālā kādreiz ir tikusi noliegta iekšējās drošības nepieciešamība? Jeb kādas citas nozares? Mošķis piemēram tur rūpi par kultūru – orķestri, kori. Mošķim tā ir vērtība

  1. Iekšējā drošiba mums nav mazsvarīga kaut vai tāpēc, ka Latvijā dzīvo ~445 000 krievu tautības cilvēki, no kuriem daļa atrodas, tā teikt, Krievijas informatīvajā telpā.

    • Ir jāprioritizē štābu un komandieru apmācībā no bataljona un uz augšu. Apmācībai ir jānoslēdzas ar vienības (bataljons-brigāde-divīzija) kolektīvām mācībām.

        • Ņemot vērā cik ļoti pieaugusi Ukrainas armija, ir pietiekami daudz leitnantu un kapteiņu, kuri jātaisa par pulkvežiem.

  2. Visu pareizi raksta. Tomēr integrēta vairākslāņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzību ir ļoti, ļoti dārga. Mums nav pa kabatai. Ar aizsardzību pret UAS kaut kas ir jādara jau tagad. Pašreizējie pretdronu ieroči un līdzīgas pariktes, pret tie pilnībā nepalīdz.

      • Somija arī, pie tam suomilainenini paši par savu naudu dzēra/būvēja, bez onkuļa sema spalvainās rokas

      • Mums nav tādu finansiālu un tehnoloģisku iespēju kā Izraēlai. Somija, kura sapirkusi NASAMS un Crotale, arī krietni bagātāka par mums.

        • Objektivitātes labam gan jāpiebilst, ka Somija arī ļoti ilgus gadus bija nabadzīga valsts (var teikt visu Aukstā kara periodu no 1945-1991. gadam), tur ar nekādas lielās naudas un mega investīciju nebija. Viņi to savu armiju būvēja no kripatiņām un sāpīgi nopelnītās naudas kuru ņēma nost citam nozarēm. Ir jāgrib veidot armiju, tad arī sanāks…….Latvija un Baltija kopumā arī tagad pēdējos 2 gados (Ukrainas kara ”negaidīta kaktusa dirsā” efekta iespaidā) arī ļoti labi rāda ka var ļoti daudz , ja grib. Spilgts piemērs : Entos gadus mums pat plānos nebija nekādi HIMARS vai IRIS-T, un tagad pēkšņi 2022. gadā bāleliņiem ”nauda atradās”, plani izveidojās un līgumi ļoti ātri parakstījās. 15 gadus ”naudas nebija”, un tagad ir???

          • Somija līdz 1940. gadam bija nabadzīgāka par Latviju. Izraēla uz Eiropas fona arī bija nabadzīga līdz 90-tajiem.

            • Šeit gan nepiekrītu. Šis ir viens no latviešu lielajiem mītiem, ka LV 1939 bija tajā pašā līmenī kā FIN. Patiesībā atšķirībā starp LV un FIN 1939 bija apmēram tāda pati kāda tā ir šodien. FIN 1939 jau bija attīstīta industriāla valsts, kamēr LV tikai sāja virzīties industrializācijas virzienā. Par politisko, pilsonisko, militāro līmeni, vieglo automašīnu skaitu utt, pat labāk nepieminēsim.
              Somijas interesentiem iesaku izlasīt Anas Žīgures grāmatu “Ziemeļzemes Cēlā tauta”, kur no LV preses var izlasīt latviešu apbrīnu par Somijas sasniegto 30-tajos gados (arī militārajā sfērā).
              Nepiekrītu arī, ka FIN 80-tajos bija nebadzīga valsts. 80-tajos FIN jau bija pat nedaudz virs Rietumeiropas vidējā līmeņa ( virs ITA un FRA, vienā līmenī ar UK).
              P.S. Esmu lasījis, ka šie salīdzinājumi, ka LV bija Eiropas attīstīto valstu sešiniekā radās dēļ LV monetārās politikas (konkrēti latadevalvācijas) rezultātā, kas mākslīgi uzrādīja LV daudz augstāku IKP līmeni uz galviņu nekā tas bija realitātē.

              • Kā vēsturnieks varu pateikt, ka viss, kas šeit ir rakstīts, ir absolūta muldēšana.. kur tu šādu informāciju esi rāvis? 🙂

                • No somu literatūras: Henriks Meinanders “Somijas Vēsture”, Sepo Zeterbergs “Igaunijas vēsture”, no mūsējiem pamatā Ādolfs Klīve. “Latvijas Neatkarības gadi un protams Edgara Andersona darbi par LV armiju starpkaru periodā.
                  P.S. Precizēsi, kur Mošķis kļūdās?

                  • Vai tikai viens no lielajiem konstruētajiem mītiem nav sensacionālās atpalicības un viltotās statistikas apoloģētika, kuru, piemēram apkopo un izplata kāds Sergejs Pavlovs rus.lsm.lv? Diez vai citu valstu pētnieki nebūtu šādu krāpšanu jau sen atklājuši un izcēluši gaismā.

                    “The economic output growth of Baltic countries
                    in 1913–1938: a quantitative cross-country
                    comparison” https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31175282.pdf

                    • Vainīgas arī varētu būt nacionālās mazohisma un “viss ir slikti” īpatnības, ko spilgti redzam arī šodien. Viens piemērs – debilais mīts par to, ka “Latvija jau atpaliek no Rumānijas”. IKP statistiku apkopo daudzas organizācijas, taču pat pēc Pasaules bankas (sic!) datiem ir redzams, ka Latvijas IKP uz vienu personu ir par trešdaļu – ceturtdaļu lielāks par Rumānijas IKP. T.s. “Atpalicība” ir radusies tajā, ka kāds ģēnijs mumbo džumbo metodikas veidā ir “aprēķinājis”, ka Rumānijas IKP pēc pirktspējas paritātes esot lielāks par Latvijas IKP. jebkurš sabalansēts skatījums uz situāciju prasītu, ka, atsaucoties uz “Rumānijas pārākumu”, sekotu arī piebilde, ka tas ir pēc pirktspējas paritātes (kas ir, teiksim tā, neviennozīmīga), savukārt nominālais IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir daudz lielāks. Bet kas to deva – piemēram, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Steinbuka intervijā LSM nesen vispārēji norādīja, ka “Latvija jau atpaliek no Rumānijas”, šo citātu jaunākajā numurā pārņēma žurnāls “IR”, un tā tas izplatās tālāk. Līdzīgi mentālie mazohisti arī rīkojas, katru teikumu iesakot ar “….atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas”, neņemot vērā nianses, piemēram, atšķirīgu darba algas aprēķinu Lietuvā kā arī daudzu ekonomistu norādīto par Lietuvas “radošu pieeju statistikai”.

                    • Paldies! Bet atsūtītajā pielikumā esošās tabulas ļoti precīzi ilustrē to, par ko Pavlovs raksta. Vienīgi Somijas zemais novertējums tajās tabulās Mošķi nedaudz izbrīna. Bet tā viss pareizi – bijām drusku virs Polijas un Igaunijas, stipri virs Lietuvas, bet stipri tālu no R-Eiropas .
                      Mošķis saprot, ka problēma ir, ka par šādiem tematiem raksta Pavlovs. Ja par to rakstītu Berziņš vai Kalniņš būtu ok.:)
                      Turklāt es šeit neredzu arī nekāda pamata kādiem kompleksiem. LV 1920.-tajā visu sāka no 0 kā agrāra valsts un pat teorētiski nevarēja 20 gados iedzīt valstis, kuru teritorijas neskāra 6 gadu nemitīgs karš, 1/3 tautas aizplūšana un pilnīga deindustralizācija.

                    • “Vienīgi Somijas zemais novertējums tajās tabulās Mošķi nedaudz izbrīna” – nu ja, viss ir, kā Mošķis raksta, izņemot Somijas superaugsto attīstības līmeni salīdzinājumā ar Latviju. Augstāks bija, bet ne tādā kosmosā.
                      “Mošķis saprot, ka problēma ir, ka par šādiem tematiem raksta Pavlovs. Ja par to rakstītu Berziņš vai Kalniņš būtu ok.:)” Mošķis pūlas pārvirzīt diskusijas būtību uz oponenta (tas ir, manu), acīmredzot, “primitīvo rusofobiju un ksenofobiju”. Nē, šādus un līdzīgus rakstus varētu sacerēt arī Ainārs, Sandris un Juris, nerunājot par citiem latviešu pus- un vatņikiem. Šajā gadījumā Mošķim nav nekādu konkrētu faktu un skaidras, lasītājam viegli saprotamas kritikas par 3B un FI salīdzinājumu 20.-30. gados, izņemot apgalvojumu, ka latvieši salaiduši dēlī savu statistiku, un patiesībā attīstības vietā ap 1935.-1938. gadu teju vai degradējušies. Kāpēc Mošķim patīk šie naratīvi, atliek vienīgi minēt. Sava veida mazohisms?

                    • To cik sekmīgas bija 3B un FI politiskās un FI elites lieliski parāda “sausais atlikums”
                      1939./1940.

                      Un jā….1935 – 1938 tik tiešām nekāds veiksmes stāsts LV nebija. Veiksmes stāsts bija beidzies kautkur 20-gadu beigās. Veiksmes stāsts 30-to gadu beigās protams bija autoritārā režīma darboņiem, kuri, masveidā sasēdās privātīpašniekiem izpiesto uznēmumu valdēs un padomēs un cēla savdabīgu valsts sociālismu.

                    • “To cik sekmīgas bija 3B un FI politiskās un FI elites lieliski parāda “sausais atlikums”
                      1939./1940.” – sausais atlikums, b. speciālist, ir tas, ka vācieši un krievi vienojās sadalīt Austrumeiropu, iesākot 2. Pasaules karu ar Polijas iznīcināšanu. Tas, ka Latvija un vispār visas trīs Baltijas valstis (kuru skaitā tajos laikos bija arī Somija) ir neveiksmīgi, valstiski vāji limitrofi, ir tīrais krievu boļševiku un vācu nacistu naratīvs ar liegu rasistisku smaķeli. Pēc Polijas iznīcināšanas 3B liktenis bija izlemts, sava Karēlijas šauruma un Manerheima līnijas 3B nebija, un 3B vadītājiem, lai nu kādi tie arī nebūtu bijuši, nepalika daudz variantu – vai nu cerēt, ka krieviem pietiks ar ģeopolitiski lojāliem protektorātiem Baltijā, vai sākt karu, kur Polijas iznīcināšanas piemērs bija acu priekšā. Tāpat kā Antantes praktiskā bezdarbība. Uz ko varēja cerēt “neitrālās” 3B?
                      Un kas notiek šodien?
                      Šodien atkārtojas lielā mērā tas pats – vismaz Latvijā. Patiesas Baltijas antantes nav, Latvija ir Maskavas politiski ekonomisks protektorāts ar formālu dalību NATO pēc minimālā ieguldījuma principa, karam un neatkarības aizstāvēšanai gatavojas tikai entuziasti, iekšlietu un tieslietu struktūras acīmredzami lielā mērā pārņemtas. Dažādi speciālisti lielākoties ir atstrādājuši grantus, nodarbojoties ar bezjēdzīgu, acis aizmālējošu un patiesībā pilnīgi nesekmīgu “sabiedrības integrāciju”, mēģinot piekukuļot krievus ar faktisku divvalodību, bet politiskā elite tirgojusi Latvijas sociālo kapitālu maskaviešiem, cerot uz tieši to pašu, ko Ulmanis. Šajā ziņā Latvijā valda mežonīgs neoulmanisms.

                    • Ekonomiskie rādītāji 30-to beigās bija manāmi labāki nekā 20-to beigās.

                    • Izskatās, ka Pēteris apkaro pats savus mītus 🙂

                      Vienā rindkopā raksta:

                      “Tas, ka Latvija un vispār visas trīs Baltijas valstis (kuru skaitā tajos laikos bija arī Somija) ir neveiksmīgi, valstiski vāji limitrofi, ir tīrais krievu boļševiku un vācu nacistu naratīvs ar liegu rasistisku smaķeli.”.

                      Jau nākamajā rindkopā uzgāž valstij samazgu spaini un netieši apstiprina to, ko pats ar nelielas histērijas piedevu mēģina atspēkot iepriekšējā rindkop’a

                      “karam un neatkarības aizstāvēšanai gatavojas tikai entuziasti, iekšlietu un tieslietu struktūras acīmredzami lielā mērā pārņemtas. Dažādi speciālisti lielākoties ir atstrādājuši grantus, nodarbojoties ar bezjēdzīgu, acis aizmālējošu un patiesībā pilnīgi nesekmīgu “sabiedrības integrāciju”, mēģinot piekukuļot krievus ar faktisku divvalodību, bet politiskā elite tirgojusi Latvijas sociālo kapitālu maskaviešiem, cerot uz tieši to pašu, ko Ulmanis. Šajā ziņā Latvijā valda mežonīgs neoulmanisms.

              • Neizliecies, ka nesaprati. 1918.-1940. 3B bija saimnieciski un kulturāli veiksmīgas Eiropas valstis, nevis vārgi limitrofi. Padomju un krievu propaganda, savukārt, cenšas iztēlot, ka saimnieciskie un kulturālie sasniegumi ir pārspīlēti, ka krievi atnesa, kultūru, pārticību, kolhozus un uzbūvēja visus dzīvokļus. No šīs operas ir visi sensacionālie atklājumi par Somijas nesalīdzināmo pārākumu labklājības, kultūras un pārvaldības kvalitātes ziņā – sak, neko mēs te jums, gansiem, nesamaitājām, bet gluži otrādi – kultūru atnesām.

                Otrā daļā samazgu spainis ir uzgāzts nevis valstij, bet visāda veida tās nodevējiem, kuri ļaunprātīgi izmanto unikālo drošības situāciju, kurā mums ar cūkas laimi burtiski nospīdējis nonākt, bet tā vietā, lai līdzīgi kaimiņiem igauņiem izturētos pret ieguvumiem nopietni un tos rūpīgi nostiprinātu, viss kapitāls tiek bezrūpīgi noplītēts, ja vien sabiedrotie nesāk spārdīt. Tas tā, galvenajos vilcienos.

                • Atslābsti taču!

                  Ne par kādiem limitrofiem Mošķis nav rakstījis (to Tu pats esi sadzejojis), kā arī nav , kā arī nav noliedzis nedz saimnieciskos vai kulturālos panākumus.

                  Taču `to,ka 3b militāri, diplomātiski, politiski atradās citā (krietni zemākā līmenī nekā FI), tas ir fakts. Izlasi taču kaut vai trimdas izcilākā militārā vēsturnieka Andersona darbus par Latviajs armiju. Tad sapratīsi par ko runa.

                  Ja velies, Es te varu nocitēt, ko par LV politisko un militāro establišmentu rakstīja stapkaru periodā savos ziņojumus britu, franču, amerikāņu militārie novērotāji, bet baidos, ka Tav sirsniņa vēl neizturēs. Tur starp citu arī ir frāze “Pietrūkst valsts pastāvēšanas gribas”.

                  Un beidz te tēlot kaut kādu hibrīdkara apkarotāju.

          • Somijas bruņotie spēki gandrīz visu Aukstā kara laiku bija vāji bruņoti(salīdzinājumā ar austrumu bloku vai nato), 80% sauszemes karaspēka bija vieglie kājinieki bez jebkāda bruņutransporta, pretgaisa aizsardzība maz un ne pati labākā (S-75), T-72 vai T-55 tanki ierobežotā daudzumā ar defektīvu bruņusitēju munīciju(jo PSRS īstu negribēja dot), tikai artilērijas parks kaut cik cienīgā daudzumā. Un protams kalni ar visu veidu mīnām.
            P.S. Latvija ar ASV līgumu par HIMARS vēl, atšķirībā no pārējām 3B, nav noslēgusi(vismaz publiski nē). Laikam nav naudas budžetā vai atlikts.

    • Neviens jau nesaka, ka nevajag investēt drošībā, tai skaitā pērkot pretgaisa aizsardzības sistēmas. Vienkārši jāsaprot, ka mums tāls ceļs ejams līdz integrētai vairākslāņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai kā Izraēlā. Lai pārliecinātos var vienkārši paskatīties sistēmas raķešu cenas. Izraēla savu sistēmu David Sling ilgstoši būvēja un pilnveidoja.

      • OA troļļo

      • Labi pateica, tikai pārāk lēni runā, tas nevis pastiprina efektu, bet gluži otrādi. Grūti piekrist, ka būs kaut kas pilnīgi negaidīts, ja nu vienīgi publikai, kura skatās tikai Panorāmu un lasa LSM vai Delfus.

      • Ja putins deklamētu šo pašus lato lapsas vārdus, tad arī būtu jāieklausās? Manā skatījumā, viņš joprojām turpina atstrādāt kremļa naudu, šķeļot Latvijas sabiedrību…

          • l.lapsas teikto jāuztver komplektā ar viņa personu. Viņa proponēto “ņemšanu savās rokās” jāuztver kā sišanu kulakā, jo manos novērojumos viņš cīnās pret Latvijas valsti un tās drošības institūcijām.

            • Lapsa ir skandālžurnālists, kādu arī attīstītās valstīs pietiek. Nevajag tāpēc uzskatīt par kādu, kurš atstrādā krievu naudu.

              • Bija diezgan pasens skandāliņš, kur lapsu vainoja par kremļa pārstāvju konsultēšanu. Viņš par to solījās sūdzēt visus tiesā. Es neko neapgalvoju, bet kopš tās reizes es viņam neuzticos…

              • Iespējams. Tomēr grūti nepamanīt, ka L.Lapsam īpaši patīk gāzt samazgas uz tiem nedaudzajiem LV politiķiem, kurus var uzskatīt par valstvīriem un kuri nav ērti Krievijai.

        • Es pieņemu pat tu Pipar labi saproti uz ko konkrēti Lapsa ar saviem tekstiem vērsa uzmanību……ja nesaproti tad atgadināšu ar dažiem nejaukiem jautājumiem……saki man : kā tas iespējams ka Latvija pilnībā nebija nekā gatava Ukrainas karam un no tā izrietošajām sekām? Kapēc nebija jau iepriekš ieviests OMD? Kāpēc jau iepriekš netika pastiprināta robežkontrole uz Krievijas/Baltkrievijas robežas uz tādu līmeni kādu vajadzēja? Kapēc Pabriks un Kalniņs gadiem stāstija mulķības ka ”draudu nav, kara nebūs, viss mūsu reģionā labi”?

          • Es pieņemu, ka es saprotu, ka lapsa nevērsa ne uz ko uzmanību, bet darīja savu netīro darbu savu saimnieku vai savu iekšējo perversiju intresēs.
            Reāli viņa tekstus var vērtēt kā vardarbīgu vēršanos pret valsts varu, kas prasīs nāves… Ne man to izvērtēt, jo viņš nav tā vērts.
            Un diez pēc kādiem kritērijiem izvērtēt, vai Latvija bija gatava Ukrainas karam??
            Starp citu, omd iepriekš bija ieviests… Jautājums ir par to, kāpēc cilvēki gāja ielās, lai to likvidētu?
            Un kādu līmeni robežkontrolē vajadzēja? Ceru, ka pats kaut reizi uz robežu aizbrauci, lai saprastu, par ko tagad runā…
            Kamēr karš mūsu valstī nav bijis, nav argumetu, lai K un P tekstus sauktu par muļķībām. Turklāt Pabriks ir politiķis, kuram jāpiedomā, lai Latvijā tiktu investēta nauda. Jā, arī es uzskatu, ka mūsu armija jāveido jaudīgāka un ar lielāku sparu, bet pliki .irst ar apvainojumiem bez seguma ir vismaz neproduktīvi, smieklīgi un bezjēdzīgi. l.lapsas gadījumā pat kaitnieciski valstij. Tiešām tu domā, ka Latvijai nav izlūkošanas struktūras vai arī visi tur strādājošie ir konkrēti muļķi?

            • ”Kamēr karš mūsu valstī nav bijis, nav argumetu, lai K un P tekstus sauktu par muļķībām.” nu ja, atgriežamies pie Ulmaņlaikiem. Kamēr Polijā un Somijā krīt bumbas un mirst cilvēki, mums Latvijā viss (vēl) labi tapēc guļam mierīgi un neceļam paniku.

              ”Ceru, ka pats kaut reizi uz robežu aizbrauci, lai saprastu, par ko tagad runā” – Es dzīvoju pie robežas Pipar, Jā es zinu kā tur izskatās un stipri labak nekā tu. Visādi vjetnamieši čečenu pavadībā spēj atnakt pāri LV/Rus un reali aiziet gulēt vietējo ciemu klētīs pa nakti (reāls stāsts) un neviens baigi neuztraucās ka mums līdz pat pagājušajam gadam nebija nekāda nopietna žoga uz robežas vai cita veida drošības līdzekļu (bija tikai aptuvena robežlīnija plika meža vidū un robežsargiem kā indiāņiem bija jāmeģina izgudrot kur kāds ir pārgajis pāri). To visu sāka pārbūvēt un uzlabot TIKAI, tikai pēc Ukrainas sūdu sākšanas. Pirms tam neko bļed nedarija un nekādu naudu tur neinvestēja, mūsu augstākstāvošie kungi izlikās ka nekādu drošības problemu nav un viss čiki briki.

              ”Tiešām tu domā, ka Latvijai nav izlūkošanas struktūras vai arī visi tur strādājošie ir konkrēti muļķi?” – Nu tu tad parādi man kur ir šo struktūru rezultāts pēdejo 10 gadu laika? Viņi neko neuzķēra, viņi neuzķēra Krievijas un Baltkrievijas migrantu plūsmu uzbrumumu mums un Polijai, viņi neuzķēra Ukrainas karu, viņi neuzķēra faktu ka Krievija mums nogriezīs gāzi un iedragas ekonomiku ar to. Neko viņi nevar parādīt lai attaisnotu savu darbu. Nekādas pirmsdarbības lai šīs sekas mazinātu netika veiktas pirms pati nelaime jau nebija notikusi. Kur skatijās tavas izlūkošanas struktūras un amatpersonas?

              • Ulmaņlaikos armijā/aizsargos tika investēts ļoti daudz un viss beidzās ar čiku viena politiķa politiskā lēmuma dēļ. Man noteikti nešķiet, ka līdzīga situācija var rasties mūsdienās. Lielākais apdraudējums var rasties tikai tad, ja pie varas nāk šlesergobzemjlapsasveidīgie. Lai tas nenotiktu, katram LV pilsonim katru reizi tikai jāaiziet uz vēlēšanām un jāizdara pareizā izvēle.
                Ja jau dzīvo blakus robežai, tad labi zini, kā tiek reaģēts uz bēgļu plūsmām. Un pagājušā Kariņa valdība parādīja, ka lēmumi tika pieņemti adekvāti. Fiziskā žoga (ne)esamība ir tikai daļa no risinājuma. Un Paldies no manis Golubevai, kas lielu daļu atbildības toreiz uzņēma uz sevis, jo viņa noteikti visu zināja par notiekošo.
                Visdrīzāk tu dzīvo tikai no mediju ziņām, kuras “analizē”, bet neķer pārējo lauku. Ir lietas, par kurām medijos sāk rakstīt pēc pusgada un ir lietas, par kurām vispār nekad nerakstīs.
                P.s. tiešām mums ir nogriezta gāze vai arī mēģini izraisīt kkādu mākslīgu paniku??

                • ”Un pagājušā Kariņa valdība parādīja, ka lēmumi tika pieņemti adekvāti.” – tika pieņemts panikā mest zemessargus uz robežu, jo paši robežsargi ar tiem līdzekļiem kas viņiem bija atvelēti brutāli netika galā. Tas ir fails kuram nevajadzēja notikt jau principā, ja atbildīgie dienesti būtu nodevuši struktūrai naudu un līdzekļus kurus tiem vajadzēja lai pildītu savu darbu. Tam nav attaisnojumu. OMD priekš NBS tika pieņemts arī tikai kad sūdi jau bija sasnieguši ventilatoru, un tagad pār galvu un kaklu jāskrien un jamēģina sasteigt lietas kas tika ielaistas 15 neizdarības gadu laikā. Tam nav attaisnojumu

                  Par Krievijas gāzi : saki man, kapēc jau pirms 2022 gada nebija kārtīgi investes škidrinātās gāzes termināļos lai varētu pasargāt ekonomku no Kremļa mahinācijām un pilnīga krievu monopola? Tu esi aizmirsis kas notika 2022. gada Februāra un Marta ietekmē uz mūsu gāzes cenam, un piegādēm?? Okey es tev atgādināšu : https://www.enefit.lv/en/majai/zinas/Energijas-tirgus-apskats-2022-gada-marts

                  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-gazes-dabasgazes-tarifi-majsaimniecibam-no-julija-pieaugs-robezas-no-656-lidz-899.a460884/

                  Normāli ja? Pieaug cena par 80% no mēneša laikā , jo tavas nevainīgās amatpersonas nebija ko darījušas lai mazinātu Krievijas monopolu 20 gadu garumā. Un tu vēl te mēģini pīkstēt pretī un teikt ”nelamā viņus, viss ir OK, viss ir labi!!! Neviens neko nepareizi nav darijis!!!”

                  • Njā, stresa noturība tev ir 0…
                    Viss, ko valdība dara tev saistās ar paniku. Tavā uztverē arī PL un LT valdības panikoja un paniko, kad sūta savus bruņotos spēkus tuvāk savām BY robežām?
                    ZS ir NBS sastāvdaļa un pieņem to, ka ZS būs jāveic tai uzdotie uzdevumi.
                    Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta bremzēšanu vērsies pie NA fanātiem…
                    Un gāzes cenu kāpums notika visā pasaulē un ar ru monopolu Latvijā tam bija mazs sakars. Cenu svārstības biržās notiek un ar to jārēķinās. Karš Ukrainā bija labs iemesls, lai kāds uz to nopelnītu… Manai mājsaimniecībai tas rada papildus izdevumus ~7€ mēnesī, tāpēc nekādas panikas lēkmes manī tas neraisa.

                    • Tu esi pilnīgi debils, vai arī dzīvo naturālajā saimniecībā? Gāzes cena=elektrības cena un apkure Rīgā, vairākas reizes dārgāki minerālmēsli, energoietilpīgās industrijas rīstīšanās. Tieši tāpēc esam inflācijas čempioni. 7eur, slava kariņam!

                    • Par NA un sašķidrinātās gāzes termināļa projekta saistību ar NA varētu plašāk?

                    • >>Y7G
                      Nu, debila humora izjūta man noteikti ir! 😎
                      Hmm, jebkura privātmāja skaitās naturālā saimniecība? 🤔
                      Jā, latviskā dzīves ziņa liek man malku/briketes/granulas sagadāt diviem gadiem uz priekšu, kas atļauj pārlaist cenu pīķus bez liekām raizēm. Saules paneļi un kolektori elektrību pēc dažiem gadiem vispār padarīs gandrīz bezmaksas…
                      Un ja jau “mani pensionāri” Rīgā spēja “pārziemot” bez raizēm, tad nekādi pārbriesmīgie cenu lēcieni tur nebija jeb valdība spēja to visu noamortizēt.

                    • Un kur no apraksta izriet, ka NA pauda kaut ko par termināli? Rakstā ir samestas divas atšķirīgas lietas – teritoriālā reforma un terminālis.
                      Vispār terminālis ir pilnībā pareiza lieta un tādam jābūt.

              • Ulmaņlaikos armijā bija investēts mazāk nekā vidēji reģionā un neadekvāti apdraudējuma līmenim. 20-tajos tika investēts mazāk, bet tas bija reģionam atbilstošs finansējums.
                Aizsargos neko daudz investēt nevajadzēja. Aizsargiem tolaik nemaksāja, formas un šautenes bieži pirka paši vai no 1.PK bija palikušas, zirgi bieži bija pašu. Aizsargi bija tādi ļoti viegli kājnieki.

                • Ulmaņa režīma laikā armija tika turēta diezgan lielā badā. 30to. gadu otrajā pusē tās bruņojums un tehnika bija ļoti novecojusi uz Eiropas fona. Sevišķi arhaiska bija aviācija un to neglāba arī Gloster Gladiator lidmašīnu iegāde, kas bija tobrīd ātrākie divplākšņi pasaulē un var tikt uzskatīti par puslīdz moderniem. Situācija mainījās 1939.gadā, kad valdībai kļuva skaidrs, ka draud lielas ziepes. Armijā sāka grūst iekšā milzu summas, bet letālu bruņojumu jau tobrīd neviens vairs īsti pārdot negribēja. Kaut vai bēdīgi slavenā epizode ar angļu Hawker Hurricane iznīcinātājiem, par kuriem jau bija samaksāts, bet līdz LV tie tā arī nekad nenokļuva, jo sākās karš. Jau pēc bāzu līguma pat nopirka kādus T-26 tankus no PSRS, bet arī tos, iespējams apzināti, piegādāja ar neatbilstošu munīciju un līdz ar to tie bija faktiski nelietojami.

            • > Tiešām tu domā, ka Latvijai nav izlūkošanas struktūras vai arī visi tur strādājošie ir konkrēti muļķi?

              Kapēc uzreiz tāds uzstādījums?

              Tāpat attiecīgās amatpersonas un politiķi pieņem lēmumus no informācijas, ko viņiem piegādā izlūkdienesti un drošības struktūras, kuri var būt pašos labākajos uzdevumu un profesionalitātes augstumos. Pilna vēsture ar piemēriem, kur atbildīgās personas kļūdās vai nereaģē uz piegādāto imformāciju.

              Tālāk var būt kā tu pats teici par Pabriku kā politiķi ” jāpiedomā, lai Latvijā tiktu investēta nauda.” līdz ar to “draudu nav” vai “netracināt sabiedrību”.

              • Politiķus ievēl LV pilsoņi, tāpēc nav jēgas pliki lamāt politiķus, ja mēs ievēlam šlesergobzemjlembergveidīgos.
                Cilvēciskās kļūdas būs vienmēr, tāpēc pilsoņu pienākums ir izvēlēties labākos savus priekšstāvjus. Neskatoties uz visu ļembastu ar BordānPīlēnveidīgajiem un NA merkantilajām iegribām (piem., gāzes termināļa jautājumā), Kariņa valdības spēja daudzmaz adekvāti reaģēt uz bēgļu krīzi (nosūtot NBSu uz robežu un noturot migrantu spiedienu), bīdīt enerģētisko neatkarību (pieņemot likumu par vēja turbīnām un bīdot sašķidrinātās gāzes terminālu) un izmuļļāt cauri omd/vad likumu (ar lielu laika un skaita nobīdi).

              • Sūdīgus lēmumus var pieņemt uz vislabākās izlūkinformācijas pamata, bet pareizus lēmumus – tikai balsoties uz labu informāciju (cūcenes vienmēr var gadīties,jāskatās ilgtermiņā)

              • Pipar, saki lūdzu, kurai krīzei, notikumam, kas iziet ārpus ierastās dienas kārtības Latvija bija gatava kaut reizi? Es esmu nostrādājis padsmit gadus valsts pārvaldē. Nekur, nekad uz priekšu nebija gatavots (ne manā iestādē, ne pie kaimiņiem) kaut kas kaut cik nopietns, ja vien nebija zināms, ka tas droši būs un tas kaut ko maksā. Uz pandēmiju pat elementāro masku nebija. Kad Tu OMD dienēji vai bija rezerves tikšanās vieta, ja pa kazarmu iebliezīs? Bija slēpti ieroču krājumi? Bez NATO pendeļiem arī OMD neatjaunotu. Kad sākās plaša mēroga karš Ukrainā, tad Rīgā sacepās par civilo aizsardzību. Esi pamanījis, ka viss apklusa? Kāpēc? Tāpēc, ka paskatījās, parēķināja, saprata cik tas maksā un apklusa. Jo ņemt nost citām nozarēm būs bļaušana. Savukārt par patvertņu būvniecību paldies neteiks. Ne jau tā, ka būvniecības lobija mums nav, bet būvēt vienmēr var politiski krietni rentablākas lietas, ko publika savām acīm redzēs un novērtēs. Neviens negrib būt sliktais.
                Piem. Pļaviņās vai Ogrē civilā aizsardzībā attiecībā uz plūdiem iegulda, jo tur plūdi ir konstanti ik pēc vairākiem gadiem. Vai arī kā Zemessardzē visādi alarmisti veido slēptuves, kas ir neliela sabiedrības daļa.
                Tādas ir sekas mūsu sabiedrības kolektīvai bezatbildībai, ko atspoguļo mūsu vēlētie politiķi. Citādi politiķi kaut cik vērā ņemamos daudzumos netiek ievēlēti, jo uz priekšu domājošie ir maza vēlētāju daļa. Tas neaizliedz mums kritizēt gan sabiedrību, gan šos priekšstāvjus.

                • Zemeņu sarg, pasaki, kura valsts ir gatava jebkurai krīzei? Visās valstīs pēc jebkuras krīzes valdības tiks lamātas no panckām ārā. Pēc 2005.gada vētras ģeneratori katrā slimnīcā parādījās…

                  • Nevis jebkurai, bet jābūt gataviem paredzamām un prognozējamām krīzēm. Šveicē karš ir maz iespējams, tomēr patvertnes apdzīvotās vietās ir. Somijā tāpat.

                    • Kam mums patvertnes? “Visi” uz fronti. Lai šveicieši un somi savās patvertnēs sausiņus grauž.
                      Krīzēm gatavojas tikai bagāti nejēgas. “Gudrākie” valstiski nekam ļoti negatavojas , naudu iztērē kā un kur vajag . Kad iestājas “neparedzami” apstākļi- veiksmīgi sniedz ziņojumus par pilnībā “neparedzamo” apstākļu ietekmi, piedāvā risinājumu un -risinājumu krīzes novēršanai izmanto savā labā. Un tā atkal līdz nākamajai krīzei. To var nosaukt par -sekmīgu krīžu vadību.
                      Prognozēt un plānot lielā mērogā kopumā ir ļoti neizdevīgi pie minimāliem pieejamiem resursiem. Gan dārgi, gan reputāciju negatīvi ietekmē. Krīze- vēl ļoti tālu , ieguldījumi veikti, publisks skandāls garantēts.
                      Cik var – tik izmanto ES naudu. Kad liela mēroga projekti, kuriem nav ārējais finansējums vai nav kādas ārējas saistības – tad ir tikai sabiedriskas diskusijas. Lokālās problēmas- risina iespēju robežās, bez lieliem ieguldījumiem.
                      Kad finanšu situācija valsts budžetā ļoti laba- tad cita situācija. Un tad ilgtermiņa ieguldījumi un reāla rezultāta sasniegšana no ieguldījumiem (kas balstās tēzēs par kādiem nezināmas nākotnes draudiem) ir pat potenciāli politiski izdevīga .
                      Bet kad naudas ir tik cik ir- tad visi rīkojas savu iespēju robežās. Secinājumi- vajag kaut ko nopelnīt visiem kopā , tā lai valsts budžetam arī paliek vairāk nekā minimimālais minimums un tad cerēt, ka ievēlētie tautas pārstāvji, izpildvara un ierēdņi un projektu rakstītāji būs tālredzīgi , godīgi un pragmatiski un vismaz daļu no nopelnītā ieguldīs ilgtermiņa projektos, kas būs noderīgi pie ārkārtas apstākļiem…

      • Publiskajā telpā uzzin tikai par izlūlošanas kļūdām – selection bias.
        Taisnība, Otrā Neatkarība iekrita klēpī – bez asinīm nebūs kvalitatīvas attīstības

        • Neticu, ka pie mums izlūkošanā vai pretizlūkošanā tika un tiek ieguldīts, jo nedz vēlētāji novērtēs, nedz sponsori pateiksies. + šajā jautājumā nav runa tikai par naudu. Nopietni dienesti izveidosies par vēl vienu ietekmes centru. Kurš tad gribēs dalīties ar varu? Tas ir tāpat kā ar uzņēmumiem, kuri nevēlās jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, kas paņems kādu daļiņu no klientiem.

        • Mums kaut ko sāks veidot šajā jomā, ja:
          1. Sabiedrotie pendeļus iedos.
          2. Teroristu uzbrukumi, nelieli militārie uzbrukumi (kā permanentās apšaudes uz Izraēlas robežas pirmajās valsts pastāvēšanas desmitgadēs) kļūs regulāri vismaz ik pēc dažiem gadiem (viena vēlēšanu cikla ietvaros).

Leave a reply to Gints Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.