vara bungas: Ukraiņu novērojumi un rīcība kaujas laukā tikai apstiprina to, kas sen bija skaidrs speciālistiem – aizsardzība bez pretkājnieku mīnām ir dāvana uzbrucējam. Tiesa, pārejot no aizsardzības pie uzbrukuma arī savas pretkājnieku mīnas var traucēt. Bet te ir jāizvēlas, ko ir vieglāk panākt: pretinieka SOF darbības nepieļaušanu savā aizmugurē neizmantojot mīnas, vai bardaka novēršanu savu mīnu lauku kartēšanā. RU piebāza frontes līniju ar mīnām līdz tādai pakāpei, ka ukraiņu SOF kiborgi, kas specializējās dziļo izlūkpatruļu veikšanā (50+ km pretinieka aizmugurē) spiesti pārkvalificēties par FPV dronu operatoriem, kas var darboties un darbojas no dīvāna (ok, dīvāns var būt bunkurā). Kas par negaidītu(?) kaujas lauka transformāciju!
[..] “What is the problem with going behind enemy lines? Total mining,” said Oleh, the first deputy director of the Alpha forces, who, like others in this story, asked to be identified only by his first name for security reasons. “It’s almost impossible to go somewhere secretly. You have to use some kind of demining equipment. This means you will already be identified.”[..]
[..] “Mines are everywhere, on the outskirts of the trenches,” said Ilya, an officer in Alpha’s artillery unit. “First, it has to be cleared by artillery, then assault groups will go. If the assault group encounters any resistance, it’s back to the artillery, then back to the assault groups. Very slowly. But this is our reality.”[..]
[..] The nature of this war — fought mostly at a distance with artillery and with the sides separated by densely mined fields — has forced traditional special operators to transition from covert tactics they used more often earlier in the conflict. Now, the fighting is largely done with technology, including a wide array of self-detonating drones, while the skilled soldiers direct them from a safe distance — a preferable risk-to-reward ratio than sneaking behind Russian lines.[..]
VB: No Otavas konvenciju atbalstošo… valstsvīru un valstssievu puses pēdējā laikā dzirdama gāgināšana: “Ak, Vagners nāk, ko darīt, ko darīt?” Es pateikšu, ko darīt:
1) Pasludināt moratoriju valsts dalībai Otavas konvencijā vismaz daļā par PK mīnu ražošanu, iegādi un glabāšanu.
2) iegādāties dārgās, bet viedās vadāmās pretkājnieku mīnas un sensorus, kuras apdraudējuma periodā var aktivizēt (ieslēgt vai izslēgt izmantojot aizsargātu sakaru kanālu) un izvietot tās atsevišķos posmos pierobežā un kritiskās infrastruktūras aizsargjoslās (starp žogiem). Robežpārkāpējiem un vietējiem huļigāniem paskaidrot, ka “nekā personīga, vienkārši aizsardzība pret Vagneru”. Viņi sapratīs. Vietējiem iedzīvotājiem veicot saimniecisko darbību pierobežā būs jāievēro zināmus noteikumus.
3) iegādāties un noglabāt lielā daudzumā klasiskās pretkājnieku mīnas kara gadījumam, kad de facto nedarbosies neviena konvencija, kas nekalpo uzvarai. Iespējams var pasūtīt PK mīnas, kas aprīkotas ar attālināti aktivizējamu pašiznīcināšanās mehānismu, bet šādu noslēpumu (kodus) ir grūti nosargāt.
4) paziņot par 1., 2. un 3.punktu visai pasaulei.
Sagaidāmais efekts:
1) nelegālās robežas šķērsošanas gadījumu skaita samazināšanās (atturēšana no mēģinājuma)
2) mums vēlamās izmaiņas pretinieka plānošanas apsvērumos (jāplāno atmīnētāju darbu, lielāki riski, nepieciešami papildu resursi)
3) lēnāka pretinieka kustība iebrukuma gadījumā uz inženierizlūkošanas veikšanas nepieciešamības rēķina (t.sk. apgrūtināta pretinieka SOF grupu darbība apdraudējuma periodā)
4) lielāki pretinieka zaudējumi
5) mazāki savējo zaudējumi, kas radušies vai palielinājušies neaizsargātu aizsardzības pozīciju dēļ.
Nepatīkamās blaknes:
1) jāatzīst politisko kļūdu pievienojoties Otavas līgumam, bet to var pamatot ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā (ak, šis cerību pilnais 2006.gads.)
2) vides un cilvēktiesību aktīvistu protesti
3) miera laikā iespējami atsevišķi incidenti ar ievainotajiem vai bojāgājušiem pierobežā
4) pēckara periodā – rūpes par atmīnēšanu, kas tiks uzvarētājam.
Kura no šīm blaknēm ir kara vai 1 cm2 savas teritorijas zaudējuma vērta?
vara bungas 
Par to parkvalificēšanos no dziļās izlūkošanas- lai noietu tos 50 km cik daudz laika vajag un katru kara mēnesi tie gājēji paliek ar vien mazāk.
Un nolidot tos km , lai kaut kur kaut ko iznīcināt ir 0.5-1 stundai. Laikam, jau ātrums kaut ko nosaka.
Ir tik svarīgi tikt aizmugurē- trenējiet sunus uz sprāgstvielām, bet nafig suņus un lēnu patruļu – ja ir drons kamikadze.
Sof mezainā slapjā apvidū, baigi efektīvais nebūs.
Par mīnām. Ir teiciens, ka vīri, ne mūri ir pilsētu aizstāvji.
Vislabāk man patīk Spaiku “kamikadzes droni”. Baidi ar to ko viegli kontrolēt- 200 jaunas Spaika iekārtas.
Tas ir skaidrs, ka pie nepārtrauktas, mazkustīgas, ar dzeloņdrātīm notītas un nomīnētas 1.PK stila frontes, LLRP ir mazizmantojams līdzeklis.
Ne tikai šķēršļi ir pie vainas, darbu (izlūkot un uzspridzināt) var izdarīt ātrāk efektīvāk un drošāk ar fpv dronu+precīzo munīciju.
Neliela kritika. Krievu kājinieki dotos pāri robežai tieši pa ceļiem un sēžot uz tehnikas, nevis ar kājām. Tā tas bija Ukrainā kara sākumā.
Šajā rakstā nav runas par kājniekiem, bet speciālo operāciju spēku diversantiem un dziļām izlūkpatuļām. Kādā operācijas etapā viņi var braukt vai lidot, bet pamatā viss notiek kājām.
Žanra klasika
Interresants fakts par filmas tapšanu:
В фильме самолёты не имеют опознавательных знаков. В военно-транспортной авиации ВВС использовались Ил-76 в ливрее и с бортовыми номерами «Аэрофлота», но демонстрировать это было недопустимо; поэтому кадры с самолётами ретушировались вручную.
Hmm, priekš kam sūtīt diversantus un dziļas izlūkpatruļas pāri robežai, ja ir droni kamikadzes un izlūkdroni? Kuru filmas “В зоне особого внимания” laikos praktiski nebija. Es vēl saprastu, ja pāri robežai sūtītu Vagneru, lai biedē un provocē. Vēlāk var pateikt, ka viņi paši. Mēs jau neko. Tomēr tikai pret Vagneru mīnēt robežu iznāktu izšķērdīgi. Vagner ir izturīgs pret zaudējumiem.
Par viedu kājinieku mīnu iegādi es gan piekrītu. Šajos laikos vajag uzspļaut Otavas līgumam.
Tu vari iedomāties, līdz kādam 2022.gadam tā arī skraidīja, pat amerikāņi savos karos. Pat pāri mīnu laukiem, jo alternatīvas nebija. Tagad ir. Par to ir raksts angļu valodā, ko iesaku lasīt.
Alternatīva vienmēr ir bijusi, tikai jautājums cik ļoti tai pievērsta uzmanība.
Jau gana daudz gadus esmu teicis, ka kājnieks izlūks/sabotieris mūsdienās ir daudz lēnāks, nekā izlūku jātnieku ātrums Napoleona kara laikā. Regress ?
Ka jebkuram lidonim ir iespēja pielikt, klāt trotilu.
Ka 2 pretinieka kājnieki ir labs mērkis, lai ieplēstu ar Spaiku.
Kā brunmasīnas tik viegli uzsprāgst, ka ar tām vairs nevar nekur aizbraukt
Vēl neliela niansīte. Robežsargi paši izvadās vagneriešus pa takām, ja tāda nepieciešamība būs. Ka zemessargs, kurš patstāvīgi strādā uz robežas, man teica, ka Jaunajā gadā mūsu robežsagi klausās kaimiņa gubernatora uzrunu, nevis mūsējā prezidenta. To apliecina arī tas, ka joprojām melnajā tirgū varot dabūt kontrabandas cigaretes!!!
Kontrabass nāk pāri ar fūrēm pa balto robežu – muita, nevis RS
Bullšit. Tā nāk dažādos veidos. Un zaļā robeža IR viens no veidiem.
Pāri robežai somās daudz neaiznesīsi.
Purviņa k-gs, labāk viereiz pašam redzēt nekā simtreiz no citiem dzirdēt!
Piesakies un pats aizbrauc papatrulēt, lai tad apgalvotu, ka robežsardzē lielākā daļa ir potenciālie nodevēji un kontrabandā iesaistītie. Jo apvainot kādu par zagli ir diezgan neforši, ja tikai tā pašam izlikās. Jā, viņi tur runā latviešu-latgaliešu-krievu slengā savā starpā, bet man nepavisam nešķita, ka tur ir nodevēju perēklis.
Zinu, zinu, ka skraidīja un vēl ilgi skraidīs, tomēr retāk. Karš Ukrainā daudz ko mainīs kara mākslā. Nezin tikai vai uz labu vai sliktu priekš cilvēces. Poļu fantastam Staņislavam Lemam bija stāsts ”Miers virs zemes” par cilvēces nākotni, kur ieroči ar MI bija kļuvuši tik gudri, ka ar nanorobotiem apēda visu elektroniku uz Zemes, lai cilvēki tos neatslēgtu.
Toties miers iestājies un muskuļu spēka uzplaukums.
“Kura no šīm blaknēm ir 1 cm2 savas teritorijas zaudējuma vērta?”
Trešā.
Vai tad cilvēka dzīvībai nav vērtības?
Protams, ja runa ir tikai par attālināti iedarbināmām mīnām, kas izvietotas starp mierīgām civilpersonām ļoti grūti pārvaramiem žogiem, tad trešā blakne tiek novērsta. Tādā gadījumā iebildumu nav.
S-samērīgums. Es pieļauju, ka kāds var ignorēt Ahtung minen! zīmes un spārdīt skārdeni pa kontroljoslu, kā rezultātā uziet gaisā ar visu skārdeni. Tas būs negadījums no sērijas noslīka, slikti noleca, nodzērās, ne tur ielīda utt 1000 ways-to-die, tas nav iemesls ignorēt parējo intereses aizberot ūdenstilpes, aizliedzot alkoholu, vai neadekvāti palielinot iekļūšanas kontroli jebkur. Vadāmi mīnu laiki būs ar to, ka tos ieslēgs iespējams reizi mūžā -apdraudējuma periodā, kad reģionā ir izsludināts īpašais drošības režīms. Jā, pastāv iespēja, ka arī tad tur vienalga kāds ielīdīs, bet risks ir menedžējams ar organizātoriskiem pasākumiem, savukārt sabiedrības ieguvums acīmredzams – izmaiņas pretinieka plānošanā, tā uzdevuma izpildes apgrūtināšana.
Play stupid games, win stupid prizes. Zoodārzā arī pie lāčiem var ielekt – žogs ir pret nejaušu ievelšanos, un ik pa laiam kāds pašnāvnieks ielec.
Striķis ar achtung minen! karodziņiem pietiek. Zvērus žēl, par migrantiem un sēņotājiem pofig
Ja kāds sēņotājs (piemēram, veca latviešu tantiņa, kura domā par sēnēm, nevis kaut kādu uzrakstu lasīšanu mežā) pateiktu, ka viņai ir pofig, vai Latvijas karavīrus nošauj vairāk, tad droši vien tu pirmais ķērktu, ka tā sēņotāja ir nelojāla?
Bet kad Latvijas karavīrs paziņo, ka viņam ir pofig Latvijas iedzīvotāju dzīvības, tad viss čikiniekā, vai ne?
Kāpēc Latvijas karavīri tik bieži izrāda augstprātību? Savādāk neprot pašaplieicināties?
Samocīts piemērs ar tantiņu. Kāpēc pacifisti tik zemu vērtē Latvijas tantiņu (lojalu un nelojālu) kognitīvās spējas? Laikam apsēsti ar savu paštaisnumu.
Apsaukāšanās un birku karināšana jeb ad hominem metode ir pazīme, ka nespēj argumentēt pēc būtības. Es neesmu pacifists.
Piemērs ar tantiņu var būt nosaukts par samocītu, taču augstāk komentētāja, kurš visticamāk ir Latvijas karavīrs, paziņojums, ka viņam ir pofig atsevišķu Latvijas iedzīvotāju dzīvība, nemaz, nemaz nav paštaisnuma izpausme, ja? Par tādu attieksmi tev nekas nav, ko iebilst?
Nu tad nebrīnies, ka reizēm tiek lietots vārds ‘militāristi’ ar lamu vārda nozīmi – kā Latvijas karavīru reizē augstprātīgas un agresīvas attieksmes pret savas valsts iedzīvotājiem raksturojums. Kuru savā paštaisnumā viņi paši negrib pamanīt.
Uzliekot viedo mīnu, tantiņa to varētu arī paņemt uz mājām, sajaucot ar sēni un viņai nekas nenotiks – tāds arī ir risinājums, lai nebūtu nevajadzīgi upuri, kuriem tur nav jābūt. Problēmas var atrast katram risinājumam, bet kāds tad ir pareizais risinājums? Tie kas vārdu militāristi izmanto kā lamuvārdu, lai dod konstruktīvus, kvalitatīvus risinājumus ar mērķi glābt pēc iespējas vairāk dzīvību. Kritizēšana ir visvieglākais ko var izdarīt. Zināmā brīdī arī ir jāsaprot, ka ir jāuzņemas risks nevajadzīgiem upuriem, lai glābtu daudz vairāk nevajadzīgus upurus.
Pacifists nav lamuvārds, bet birkas karināt pats esi meistars.
Naichez ir atkal sa.isies savā meistarībā 🤷
Diez “civilisti” ir mazāk augstprātīgāki par “miltāristiem”? Elektriķi, kuri salīmējuši zīmes “Augstspriegums”, “Bīstami dzīvībai”, “Nelien- nositīs”, un pēc tam nepārdzīvo par katru idiotu, kurš ielīdis transformatora būdā zagt krāsaino metālu, arī ir augstprātīgi? Kas vēl ir augstprātīgi? Dakteri? Viņiem vispār ir diezgan debili joki…
Tikai pēdējos gados tūkstošos mērāms sods sāk atturēt apmātos sēņotājus no sēņošanas poligonos, kur notiek kaujas šaušana un atrodas nesprāgusi munīcija. Ja Naichez ir ultra iejūtīgs, lai patrulē gar poligona robežu un mēģina atturēt stulbeņus no sava neprāta. Man arī par tādiem pofig, jo nahren man čakarēt savu prātu un nervus, ja viņu pašu atbildības līmenis ir 0?!
P.s. ZS arī ir militāristi? VAD izgājušie pēc gada vairs nebūs militāristi vai arī tas ir uz mūžu? 🤔
Sūds par transformatoru būdām – naichez piedāvā likvidēt metro, jo trešā sliede ir brīvi pieejama jebkuram pasažierim. Vai arī atgriezt atpakaļ metro tuneļos tvaika lokomotīves – bet tur grētai būs iebildumi
Negribu izplūst garā un emocionālā spriedelēšanā, taču īsumā, manuprāt, var argumentus salikt divos plauktiņos:
a) ja [stulbs] gājējs iet pāri brauktuvei tur, kur nav gājēju pārejas, tad nebremzējam, jo pofig, turklāt vēl jādomā, lai aizmugurē braucošais nesamīca mana auto bleķus;
b) ja [stulbs] gājējs iet pāri brauktuvei tur, kur nav gājēju pārejas, tad ekstremāli bremzējam, cenšoties pienaglot savu auto uz līdzenas vietas, jo tas ir vienīgais veids, kā izglābt tā stulbeņa dzīvību.
Kamēr diskusija ar šādiem argumentiem būtu ar random pusaudzi, viss būtu saprotami. Ja diskusija ar šādiem argumentiem ir ar Latvijas karavīru par Latvijas iedzīvotāja dzīvības vērtību, tad rodas neizpratne, kādas tad ir Latvijas karavīra vērtības.
Šis jau pēc tramvaja problēmas izskatās. Šajā piemērā gājējs iet pāri ielai ne tikai neatļautā vietā, bet ir ignorējis zīmi par ātrgaitas šoseju, ir pārkāpis pāri barjerai vai žogā izgriezis caurumu. Un auto ir autobuss pilns ar cilvēkiem. Ja strauji bremzējot pastāv iespēja busam avarēt, kā rezultātā var iet bojā pasažieri, tad žēlums pret gājēju man nav absolūti nekāds.
Latvijas karavīrs nav daudz īpašāks nekā pārējo profesiju pārstāvji. Dakteru un celtnieku humors ir tāpat ar savām īpatnībām. Katrai profesijai ir savs humors. Bet neesmu dzirdējis, ka kādas specialitātes pārstāvji masveidā vēlētos nogalināt savus līdzcilvēkus.
Ja vēlies uzzināt Latvijas karavīra vērtības, tad tās ir uzrakstītas Militārā dienesta iekārtas reglamentā.
Ja gribi dzirdēt argumentus par labu mīnēšanai, tad mīnējot robežu, tur var iet bojā tikai cilvēki, kuri apzināti pārkāpj likumu vai neievēro izliktās zīmes, bet mīnu lauki nodrošina valsts robežu drošību un glābs daudzu pilsoņu dzīvības, kuri šīs robežas sargās. Un sargāt šīs robežas var nākties gan Taviem, gan “tantiņas” tuviniekiem, jo Latvijā ir likums par mobilizāciju…
Labi, labi, viss kārtībā – visu Latvijas karavīru faktiskās vērtības var neapšaubāmi uzzināt no likuma.
Tomēr atsauce uz humoru, manuprāt, nav gluži korekta. Ja kāds Latvijas karavīrs paziņo, ka viņam ir pofig par sēņotāju [Latvijas iedzīvotāju] dzīvībām, tad vēlāk iztēlot to par vienkārši humoru ir tizli un bērnišķīgi. Tas nebija un nav nekāds joks, tai skaitā arī tavā izpildījumā; atzīsti. Te nenotiek nekāda mērīšanās ar asprātību.
Bez tam ne visai korekti ir pieminēt dakterus. Hipokrāta zvērests nozīmē, ka dakteris pirms savas palīdzības sniegšanas neskatīsies konkrētā cilvēka “labo un slikto īpašību sarakstu”, bet gan sniegs palīdzību VISIEM (burtiski).
Vai ikviens Latvijas karavīrs, tai skaitā arī tāds, kurš vēsā mierā paziņo, ka viņam ir pofig par atsevišķu Latvijas iedzīvotāju dzīvību (tikai zvērus gan žēl), arī nešaubīgi aizsargās VISUS Latvijas iedzīvotājus bez jebkādām aizturēm – lūk par to arī ir jautājums. Ja viens vai otrs Latvijas karavīrs pirms sava darba veikšanas tomēr tā kā gribētu paskatīties konkrētā Latvijas iedzīvotāja “labo un slikto īpašību sarakstu”, tad tas ļoti, ļoti slikti ož.
Protams, šajā vietnē mana nostāja notekti tiks pārliecināti torpedēta, jo pārējie komentētāji ir militārpersonas. Taču jautājums – jums tiešām nav interesanti, kā jūsu attieksme izskatās no malas?
Jā, strīds ir izgājis ārpus temata par mīnām. Iemesls ir mana attieksme pret Latvijas karavīra to paziņojumu, ka viņam ir pofig…
Kas attiecas uz mīnām – kā jau norādīju, ja attālināti vadāmas mīnas izvietotas starp mierīgiem civiliedzīvotājiem ļoti grūti pārvaramiem žogiem, tad riski tiek novērsti, līdz ar ko iebildumu nav.
nav korekti, ja kāda civilpersona savus apgalvojumus balsta uz saviem no sava pirksta izzīstajiem pieņēmumiem (“…kurš visticamāk ir Latvijas karavīrs” līdz “… Latvijas karavīra to paziņojumu, ka viņam ir pofig”)…
jebkurā gadījumā konkrēto piemēru par tantiņu, imigrantiem un zvēriem es uztveru kā sarkasmu saistībā ar turpat izteikto izteicienu. ja Tu to nespēj uztvert, tad tā ir Tava problēma un nevis pārējo. ar augstprātību un skatu no malas tur vispār nav nekāda sakara.
Dzīve ir pilna ar lēmumiem, kuros ir risks.
Kāpēc Vmax ir 90kmh, nevis 5kmh, kas viennozīmīgi ir drošāk? Jo otrā pusē ir ekonomika viduslaiku līmenī.
Tāpat ar mīnām – varam pirkt gudrās mīnas par miljardiem vai desmitkāršot NBS, vai arī akceptēt risku, ka kāds sēņotājs vizuāli marķētā aizliegtā zonā groziņā mēģinās ielikt mīnu.
” Karš no nulles”- UKR mīnmetējnieku (vada) komandiera iespaidi, pieredze un secinājumi par karu no tā sākuma līdz šim brīdim- interesanti un izzinoši:
Bija VB, bet ja vēl kāds būs palaidis garām, iesaku.
Lūdzu atvainot, tad pats palaidu garām. Bet dotajam autoru kolektīvam ir arī citas interesantas intervijas par mums (diemžēl) aktuālo tēmu.