vara bungas: Speciāli visu zinošiem zs. Video nav par to kā JUMS vajag organizēt ēkas aizsardzību, dariet to kā jums mācīja, bet par to kā domā pretinieks organizējot ēkas aizsardzību, kuru JUMS nāksies pārvarēt. Galvenais: šķietami ērtas, gatavas ieejas vispirms jāuzskata par lamatām. Meklējiet neacīmredzamus ieejas variantus. Labākais – izspridzināt caurumu “aklajā” sienā. Ja nav šādas iespējas, būs jālien pa aizbarikadētu pirmā stāva logu iepriekš izjaucot barikādi un izpūšot IED ar granātām. Ēkas kreisajā (skatoties no ēkas) spārnā jūs īpaši gaidīs, labajā spārnā būs grūtāk nokļūt un šaut nāksies mainot plecus. PK mīnas būs visapkārt. Labāk, ja jums līdzi ir šis vai vismaz tanks.
UPD1 Šis tas par triecienvienības taktikām
vara bungas 
Termobāriskie lādiņi – obligātais atribūts kaujām pilsētā. Vajadzētu būt vienam uz nodaļu (nē, ne staipīt līdzi, bet mašīnā jābūt) ar iespēju dabūt lielā vairumā, ja kaujas iet pilsētā.
Ja paskatīties uzmanīgi gan Mariupoles kauju video, gan Severodoņecku, gan Bahmutu, pilsētā mašīnas nav. Ir tikai bruņutehnika, bet viņa nevādā nevienu, tie ir tikai mobīlie uguns līdzekļi. No vienas puses tas neizslēdz pievešanu, bet vienkārši jāapzinās ka tas jebkurā momentā aizripos. Vispār pēc maniem novērojumiem tur reti kad nodaļai ir sava mašīna, visbiežak tās ir atsevišķas bruņu vai vienkārši transporta grupas.
Ko es ar to gribēju pateikt – ka tieši pilsētas kaujās visvairāk arī vajadzēs stiept uz sevīm…
Mariupolē pieņemu, ka krieviem bija vairāk transporta.
Tāpat daži dpils ogļrači vs tūkstošiem mariupoles aizstāvju – dažādi scenāriji
Es desantētos no helikoptera, un iespiestu pretinieku viņa paša nomīnētajā 1. stāvā. Ja nopietni, tad pie skaidras saprašanas šādu ēku šturmēšana neizklausās jēgpilna, tur pat pie vispareizākās taktikas būs milzīgi zaudējumi.
Vispareizākā taktika: līdzi ir smagais ložmetējs un trubas (CG, AT4 whatever) ar ko apstrādāt atvērtus logus un iznest aizbarikadētos + sprāgstviela ar ko taisīt ejas, tur kur eju nav. A šturmēt tāpat nāksies, ibo pavēle.
Vislētāk kontrolēt perimetru un likvidēt ēku kopā ar aizstāvjiem, izmantojot smagās aviobumbas vai raķetes. Tie, kas bez bumbām, izlīdzas ar kājniekiem
+ lielgabalus, gan tanku, gan atbalsta.
Cik lasīts, tad ar lielgabaliem daudzstāvenes ļoti ilgi brūk, kamēr 500kg bumba likvidē problēmu
Nu vismaz no ārpus pagrabu telpas ar labu šāviņu var nonest visu dzīvo. Tāpēc jau vajag termobariku.
Pavēles apspriežās🤭
Ja jāriskē ar dzīvību ir vērts saprast, kā labā.
Kara 6 mēnesī, karavīri būs parsvarā ar 3-5 mēnešu apmācību, kurus iesauca piespiedu kārtā.
“A šturmēt tāpat nāksies, ibo pavēle.”
Izskatās, ka es karā iešu kopā ar savu juristu.
Ja ātri – nonest ēku.
Ja nonest ēku nevar – piemēram, tur var būt civilie, bet var lēni – tad iznest visas barikādes, cik var, ar ložmetējiem (lai aizsegtu logu nebūtu), izgaismot visus logus, un šaut pa visu, kas kustas. Un pamazām jaukt nost mīnu lauku apkārt.
Ātri un šturmēt – iesaistu juristu.
Nepildīt var tikai pavēles, kas liek izdarīt kara noziegumus.
Skriet pāri mīnu laukam ir leģitīma pavēle, neizpilde = pants
man ir labas ziņas mums visiem.
tā kā Latvijas armija pie šādas taktikas izbeigtos pie kādas desmitās piecstāvenes – neviens šādas pavēles nedos.
Pants kaut kā mazāk baida par mīnu lauku 😋
Ja nopietni, tad – un nesakiet, ka armijā tā tas nestrādā, jo tas pieder pie komandiera darba ar cilvēkiem – ir jābūt pārliecībai, ka pavēlei ir jēga. Ja pašnāvniecisks uzdevums tiek dots vienkārši tāpēc, ka nebija labāku ideju, un ir pofig par cilvēkiem, tad uzspļaut visam var arī no otras puses, un tur palīdz jurists. Ja uzdevums ir vajadzīgs, un mans risks palīdz sasniegt lielāku mērķi – ok, lai būtu.
Karā vispār asinis un upuri ir nevis ekscess, bet norma. Kaut ko izvērtēt var vēsturnieki pēc x gadiem, redzot kopējo ainu, nevis ierindnieks vulgaris.
Juristu meklētājus reāla konflikta gadījumā klusi likvidē un noraksta zaudējumos
Tīrīt vajadzētu tikai nenocietinātas ēkas…
Ja ēka ir nocietināta, tad tīrot var sanākt ~80% zaudējumu tīrītājiem 🤷, kas ir nesamērīgi daudz. Tur tad atliek lielkalibra lādiņi un aviobumbas…
Pieļauju, ka nākamo “nobela prēmiju” šajā jomā dabūs tas, kurš izdomās lētu lidojošu-braucošu dronu, kurš spēs tikt uz priekšu tuvās distancēs caur barikādēm un sietiem. Un visdrīzāk dronu-pašnāvnieku.
Pagaidām izskatās, ka dēļ slinkuma ēkas (pagrabi) reti kad tiek nocietinātas, tapēc max daudz granātu un tempu…
Mariupolē un Severodoņeckā krievi aktīvi izmantoja Tulpanus, arī ar Smeļčak vadāmajām mīnām, kas vairumu ēku problēmu risināja visai radikāli. Apmēram tāpat kā krievu 203 mm haubices b-4 tiešā tēmējumā kara laikā.
Vāciešiem kara laikā bija virskalibra 90 kg štīlgranate-42 ar 53 kg amonāla pulka lielgabalam sig-33, kas arī sagrāva vairumu ēku ar pirmo trāpījumu. Un dažādi pašgājēji švervurfgerāti ar 28 cm smagajiem reaktīvajiem šāviņiem.
Sturmtiger ar 38 cm bumbmetēju bija visradikālākais ēku problēmu risinātājs.
Sovoka laikā pat taktiskā raķete luna-m bija izmantojama tiešā tēmējumā (500 kg lādiņš).
Nez kur tas viss pačibēja, laikam cerībās uz aviāciju.
Ēku ir jēga taupīt tikai tad, ja tā pašiem ir vērtīga kā pozīcija.