vara bungas: Beidzot mums ir plāns, …ak šie svētie pendeļi un finansējums.
[..] Drošības apdraudējumu rada arī Latvijas dzelzceļa vadības sistēmas un mūsu rīcībā esošā ritošā sastāva turpinātā savienojamība ar Krievijas dzelzceļa vadības tīklu. Nesavienojamība ar Rietumeiropu būtiski palēnina militāro mobilitāti Baltijas reģionā, jo ir nepieciešami loģistikas centri, kuros notiek kravu pārkraušana uz cita platuma sliežu vilcieniem, vai arī uz cita veida sauszemes transportlīdzekļiem. Šis process aizņem ievērojamu laiku, kā arī var būt mērķis Latvijai naidīgu valstu īstenotai sabotāžai un uzbrukumiem.[..]
VB: Oho..:
[..] viens no vēlamajiem aizsardzības resora ilgtermiņa risinājumiem ir pilnīga pāreja uz 1435mm platuma sliedēm Latvijas teritorijā, tādējādi maksimāli nodrošinot savienojamību ar mūsu sabiedrotajiem, kā arī vēl vairāk nodrošinot ātru un efektīvu personāla un materiāltehnisko līdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā. Ir paredzams, ka šāda veida pakāpeniska pāreja ir ilgs un finansiāli noslogojošs process, kā rezultātā tā īstenošanai ir nepieciešama cieša starpresoru un starptautiskā sadarbība un kopīga Baltijas valstu vīzija.[..]
VB: Nu, mēs taču sen teicām, ka to vajag kā ēst…
[..] Viens no efektīvākajiem veidiem, kā saīsināt piegāžu un apgāžu ķēdes ir savlaicīga personāla un materiāltehnisko līdzekļu izvietošana un ar to saistītās infrastruktūras nodrošināšana miera apstākļos. Piemēram, laicīga divējādas lietojamības prasībām atbilstošu noliktavu un kravu iekraušanas/izkraušanas punktu nodrošināšana atbalstītu NBS un sabiedroto aktivitātes un reaģēšanas spējas krīzes vai kara apstākļos [..]
VB: Būs 2024.gada jaunvārds – “pretmobilitāte”
[..] Attīstoties transporta infrastruktūrai Latvijā un lai nodrošinātu papildu aizsardzību un pārliecinātos, ka esam spējīgi izmantot visus mūsu rīcībā esošos resursus arī aktīvas karadarbības apstākļos, ir nepieciešams jau iepriekš apzināties, projektēt un izstrādāt pretmobilitātes mehānismus, ar nolūku maksimāli traucēt potenciāla ienaidnieka karaspēka kustību Latvijas teritorijā. Šī iemesla dēļ, ir nepieciešams veicināt ne tikai efektīvu valsts un pašvaldības iestāžu koordināciju un resursu pārdali pretmobilitātes pasākumu plānošanā, bet integrēt pretmobilitātes mehānismus gan topošos, gan jau esošos transporta infrastruktūras objektos. Šādi mehānismi ir nepieciešami visā Latvijā un to esamība krīzes apstākļos nodrošinātu turpinātu valsts pārvaldes darbību visos līmeņos, kā rezultātā šis faktors ir būtisks ne tikai ministrijām un to padotības iestādēm, bet arī pašvaldībām. Attiecīgi, pašvaldībām un NBS ir cieši jāsadarbojas, lai radītu optimālus pretmobilitātes risinājumus un izstrādāt stratēģiju to pielietošanai nepieciešamības gadījumā. Tāpat, pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski svarīga TEN-T tīkla kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā ikdienā var tikt izmantots pret mūsu interesēm krīzes apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas, pretmobilitātes mehānismu integrēšana TEN-T tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir kritiski svarīga. [..]
vara bungas 
Viss labi, tikai ieskatoties kalendārā neliela neizpratne, kāpēc viss ir vajadzības izteiksmē, nevis atskaite ar datumiem un sarkano lentīšufoto
No mums EU plānu prasīja. Plānu dabūja. Iedos finansējumu – apgūsim. Kā parasti.
Būsim reāli – šāds 1435 attīstības plāniņš ir nejēgā dārgs. RailBaltica vien būs 5-6 miljardi. Kur nu vēl Daugavpils līnija un Liepājas līnija. Par šādu naudu var visas NBS attīstības programmas nosegt, plus izstrādāt pāris pretmobilitātes plānus. Turklāt, situācijā, kad Baltijas jūra ir iekšējais ezers, neredzu RailBaltica stratēģisko nozīmi.
“Būvnieku lobijs”TM nevaid miris.
Nav tik traki. Rail Baltica ir jauna līnija. Citur pietiek vienu sliedi tuvāk ielikt.
Gribi saderēt ka tā nenotiks?
Nu, varbūt tā arī nemaz nevar, bet es galvoju ka nenotiks.
Otra sliede tāpat jāpaceļ, lai gulšņus mainītu.
Ww1 un ww2 tas jau ir darīts vairākas reizes. ar koka gulšņiem lauznis, kuvalda un darīšanas vaina, ar dzelzsbetona viss kapitāli jāmaina
M7G5F : par tehnoloģiju, kā to izdarīt būtu skaidrs, bet kā jau iepriekš teikts: tik vienkārši tas nenotiks – pilnībā paredzams, ka šis process (ja notiks), tad notiks absolūti sadārdzināti, lai pēc iespējas lielāku peļņu no tā gūtu… diemžēl … korupcija pie mums liek gulšņus skaistiem ceļiem, vēl joprojām…
Patīkami, lielu daļu no šiem priekšlikumiem decembrī biju Mūrniecei nosūtījis.
Izlasot ziņojumu, var noprast, ka pašreiz viss kopējais ES līmeņa finansējums investīcijām ir 1,5 miljardi, bet atbalsta intensitāte – 50%. Ziņojums gan pauž apņēmību “pieprasīt”, lai vismaz pieejamais finansējums palielinātos. Ja nu kaut kādā neticamā veidā tiešām tuvākajos gados izveidojas situācija, ka ES līdzfinansē sliežu ceļu nomaiņu LV uz Eiropas platuma sliedēm ar Rail Baltica projektam pielīdzināmu atbalsta intensitāti – 85% – tad tā būs tūkstošgades veiksme, kur ieguvēji LV pusē būs visi iesaistītie – varbūt izņemot tikai tos, kas joprojām nebeidz sapņot par, “gandrīz eirokomisāres” Ingrīdas Ūdres vārdiem, “RU neizmērojamajiem tirgiem”. Pašu spēkiem tuvākajā laikā sliežu ceļu nomaiņas izmaksas diezin vai varēsim – vēl jo vairāk tādēļ, ka tam nav itin nekāda ekonomiska pamata, tikai drošības apsvērumi. Tāpat būtu jāizlemj, ko iesākt ar vilcienu parku, kura atkārtota iegāde arī nebūtu no lētākajiem pasākumiem (neesmu drošs, vai pārbūve būtu iespējama). Kopumā, ja vien nebūs ārkārtīgi izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas sliežu platuma maiņai, prognozēju, ka tiks aktualizēti krietni vien vienkāršāki varianti – proti, Latgalē “vīri ar laužņiem” demontēs sliežu ceļu segmentus, cerams, tādā veidā un apjomā, lai mēslu gadījumā radītu rēbusus RU “dzelzceļa karaspēkam” un loģistikai.
Šaubos, ka būs tik daudz naudas dzelzceļa platuma maiņai. Domāju Salacgrīvas tiltu salabos, šur tur ceļus paremontēs un ar to tā nauda arī beigsies.
kāds sācis VB lasīt ? 🙂
Kur problēma priekš militārām kravām izveidot dzelceļa platformas un vagonus ar maināmu riteņu platumu? Ir lasīts, ka padomju laikā tas tika izmantotas. Iznāktu daudz lētāk.
Nē, sanāk dārgi, jo kara gadījumā vagonu vajadzēs ļoti daudz. Un šāda tehniska modifikācija ir dārga.
Vēl 90.gados, pirms vilcienu satiksme uz DE nomira dabīgā nāvē(autobusi piebeidza), PL vagonus cēla uz domkratiem un mainīja ritošās platformas pret EU platumu un brauca tālāk.
Šis tak nebija nopietni?