Starpziņojums

vara bungas: Blakus produkts no viena VB nenotikušā domraksta, faktiski melnraksts. Tomēr man pašam tas palīdz sakārtot domas. Visi skaitļi aptuveni un nāk no dazādas kvalitātes atklātajiem avotiem.

…

Pirms kara aktīvās fāzes sākuma 2022. gada februārī RU un UA militārās spējas bija ievērojami atšķirīgas, RU esot izteiktai priekšrocībai gan ekipējuma nomenklatūras, gan personāla skaita ziņā.

Vadoties no atklātajos avotos minētās informācijas RU bija vairāk nekā 15 857 bruņoti transportlīdzekļi, savukārt UA – 3309. Aviācijā RU dominēja ar 1391 lidmašīnu, kas ir vairāk nekā desmit reizes vairāk nekā UA (128), tāpat arī RU 821 helikopteri pret 55 UA pusē. Par jūras spēkiem šeit nerunāsim, jo UA pusē tur nav ar ko salīdzināt.

RU bija viena no lielākajām tanku flotēm pasaulē ar aptuveni 13 000 tankiem (dažādā kaujas gatavības kondīcijā), kas ir vairāk nekā piecas reizes vairāk nekā UA rīcībā esošo tanku skaits, kas bija aptuveni 2500. Artilērijas ziņā Krievijas rīcībā bija aptuveni 10 000 sistēmu, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā UA 2850. RU bruņojumā esošo raķešu (balistisko, spārnoto, PGA) nav precīzi zināms, bet proporcionāli pret UA krājumiem ar to ir līdzīgi kā ar visu pārējo bruņojumu – starpība par kārtām par labu RU.

Personāla ziņā RU bruņotie spēki ir ievērojami lielāki ar 900 000 aktīva personāla un vēl 2 miljoniem mobilizācijas rezervē. Salīdzinājumam – UA kara sākumā bija 196 000 aktīva dienesta karavīri ar 900 000 1.kategorijas rezervē. RU sauszemes spēku sastāvā bija 280 000 karavīru, kas ir divreiz vairāk salīdzinot ar 125 600 karavīru UA Sauszemes spēkos .

2021. gadā UA aizsardzībai atvēlēja 4,7 miljardus ASV dolāru, kas ir tikai desmitā daļa no RU aizsardzības izdevumiem, kas tolaik bija 45,8 miljardi ASV dolāru. Neraugoties uz šīm skaitliskām disproporcijām, UA karavīru varonība, motivācija un cīņas spars var tikt vērtēta kā būtiska spriekšrocība, ko nevar novērtēt naudā vai nosvērt.

RU pret UA centās izmantot dažādas stratēģiskās priekšrocības. Viena no efektīvākajām izrādījās Ka-52 “Alligator” trieciena helikoptera bruņojumā esošo prettanku raķešu izmantošana maksimālajās distancēs (7-8 km), kas joprojoām spēlē svarīgu lomu RU aizsardzības operācijās Zaporižjas apgabalā. RU helikopteru efektivitāti ierobežo UA robustā pretgaisa aizsardzības sistēma (paldies PSRS MRK un Rietumu sabiedrotajiem). Papildus tam RU stratēģiskā priekšrociba aizsardzībā ir spēja būvēt blīvus mīnulaukus, kā rezultātā UA ir kļuvusi par vienu no visvairāk mīnu piesārņotajām valstīm pasaulē (neskatoties uz to kā UA, tāpat kā LV, ir ratificējusi Otavas konvenciju par pretkājnieku mīnu nelietošanu, RU par to nospļauties, RU neko nav parakstījusi, tādēļ lieto PK mīnas uz nebēdu) . Tāpat par efektīvu risinājumu pret statiskiem mērķiem var uzskatīt RU rūpnieciski ražotus kamikadze dronus , piemēram, Lancet sērijas dronus.

Finansiāli karš ir smagi ietekmējis RU. Kopš 2022.gada marta tā šajā karā ir iztērējusi vairāk nekā ~134 miljardus USD , piemēram aprīkojuma zaudējumi ir pārsnieguši ~27 miljardu USD ekvivalentu. Kopējie izdevumi ietver dažādas pozīcijas, tostarp militārās operācijas kā tādas izmaksāja ~41 miljardu USD, karavīru algas ~28 miljardu USD apmērā, kompensācijas bojāgājušo ģimenēm ~21 miljardu USD apmērā un soc.palīdzība ievainotajiem karavīriem~ 16 miljardu USD apmērā. Finansiālo slodzi vēl vairāk ir palielinājis rubļa vērtības kritums, kas palielinājis kopējos izdevumus, kas saistīti ar RU karavīru sociālajām garantijām.

Laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada 29. septembrim RU karaspēka aptuvenie tiešie kaujas zaudējumi ir ievērojami. Tā ir zaudējusi aptuveni 277 660 militārpersonas, 2329 tankus, 4118 bruņumašīnas, tostarp BTR (bruņotus transportlīdzekļus) un BMP (kājinieku kaujas mašīnas), 1099 artilērijas sistēmas, tostarp haubices un raķešartilērijas palaišanas iekārtas, 166 pretgaisa aizsardzības sistēmas, 72 lidmašīnas, 105 helikopterus, aptuveni 300 bezpilota lidaparātus, 16 jūras kuģus un vienu zemūdeni, kā arī 930 taktiskos transportlīdzekļus un citu aprīkojumu.

Tomēr, karā arī Ukrainas bruņotie spēki piedzīvoja ievērojamus zaudējumus. Tie zaudēja 652 kaujas tankus (MBT), 1421 kājnieku kaujas mašīnu (IFV) un bruņutehnikas transportlīdzekļus (APC). Šajā skaitā ietilpst ne tikai transportlīdzekļi no Ukrainas armijas bruņojuma, bet arī kaujas transportlīdzekļi un tanki, ko ziedojuši Eiropas sabiedrotie un ASV. Turklāt Ukraina zaudēja 424 artilērijas sistēmas, kas ietver pašgājējhaubicas, velkamās haubices un lielgabalus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas cieta no 128 raķešu sistēmu zaudējuma. Ukrainas Gaisa spēki cieta 72 lidmašīnu un 35 helikopteru zaudējumu. Tāpat tika zaudētas 193 operatīvā līmeņa bezpilota lidaparāti un 27 dažādas tonnāžas kuģi.

Uzturēt šādu kauju intensitāti 2023/2024 ziemas apstākļos puses nespēs un sauzemes operāciju intensitāte samazināsies, lai gan dronu un raķešu uzlidojumu apjoms var pat pieaugt – UA plāno paplašināt savu tālās darbības “vienvirziena” dronu ražošanu, RU savukrāt cer iegrābties Ziemeļkorejas raķešu krājumos (vai Ķīnas, izmantojot ZK kā starpnieku). Kara turpinājuma aprises definēs elektorālie cikli RU un ASV. RU ieguldīs maksimālas pūles, lai līdz Putina “pārvēlēšanai” (2024.gada marts) iztiktu bez jaunas “daļējās mobilizācijas” izsludināšanas, kā arī darīs visu iespējamo info- un kibertelpā, lai prezidenta vēlēšanās ASV (2024.gada novembris) uzvarētu Tramps vai Trampa atbalstītājs. Most dangerous scenario: “vispārējā mobilizācija” RU valsts mērogā, ko pavada izmaiņas ASV ārpolitikā (pieaug izolacionisms). Most likely scenario: mobilizācija RU notiks, bet ne vispārējā, ASV ārpolitika būtiski nemainīsies (pat pēc Trampa vai Trampa atbalstītāja ievēlēšanas). Īstenojoties pirmajam scenārijam kara intensitāte strauji pieaugs, bet nosacīti “labākajā” gadījumā tas ievilksies uz gadiem. Pie šādām perspektīvām “Melnie gulbji” ne tikai iespējami, tie ir akūti nepieciešami.