Žogbūvniecības akadēmija


vara bungas: Pamācība kādai jāizskatās LV Austrumu pierobežai. Video plēšams uz citātiem. Saprotams bez tulkojuma. Turklāt redzam, ka Otavas konvenciju ratificējusi valsts kara laikā mierīgi izmanto petkājnieku mīnas (OZM-72) un neviena liberālā … lakstīgala pakaļ nedzied. Labi, ka UA nepaspēja iznīcināt pretkājnieču krājumus. Mēs paspējām.

45 domas par “Žogbūvniecības akadēmija

  1. starp citu Somi savā pierobežā lēnām un pamatīgi blakus tūristu šogam taisa itin pamatīgus militāra rakstura nocietinājumus.
    Kalniņam, protams, to nafig nevajag.

  2. Mīnas sevi pierādījušas UA karā, kā svarīgs uz laiku atturošs faktors, jo vienā pusē jūra, otrā, KF, kurā UA nedrīkst ne cm ieiet, lai neizraisītu bažas Rietumvalstīs.
    Bet kur garantija, ka KF mūsau mīnu laukus neapies desantā caur B-jūtu?

    • Jūras desants Bn vai lielākā mērogā ir sarežģītākā un komplicētākā no visam militārajām operācijām. RU to nespēja paveikt UA, nespēs 3B, zāles pret to krasta aizsardzības pretkuģu raķēšu batarejas un jūras mīnas.

  3. Diemžēl PK mīnām, kuras maksā lēti un glābj dzīvības, ir blaknes- tās rada neapdzīvotu teritoriju uz vairākiem desmitiem gadu. Sajūta ir debīla, kad negribās pat no takas noiet, lai pa.īztu, ja zini, ka teritorijā kāds kkad varbūt ir tās pielietojis (personīgā pieredze). Vajadzētu PK mīnas pielīdzināt ķīmiskajiem ieročiem…

    • Blaknes rada XX gs modeļi, XXI gs var radīt tādus, kas pēc komandas vai noteikta laika sāks ražot elektrību vai kļūs par barību zaķiem. PKM jau ir jau pielīdzinātas MII, tikai pretiniekam tas pie kājas. Tomēr prieks, ka starp mums ir vismaz viens Otavas murga fans.

      • Vairākkārt esmu brīnījies, kā mana – civilista – attieksme saskan ar acīmredzami militārpersonas “pipars” pausto viedokli.
        Citāts: “Mine fields which can be activated from afar”. Manuprāt, par šo ir jārunā daudz, daudz vairāk. Tik ļoti, ļoti daudz, ka tas rada faktisku nosacījumu, ka tā aŗī tiešām tiks darīts. Proti – tiešām lietos tikai attālināti iedarbināmas (nezinu pareizo militāro terminu) mīnas, kas nevar radīt kaitējumu nejaušam garāmgājējam miera apstākļos. Un nevar būt lieta, ko metālmeklētāju entuziasti (ir tādi cilvēki, kuriem patīk staigāt pa mežiem) varētu viegli atrast un savākt savai interesei ar potenciālu apdraudējumu citiem.

        • realitāte Ukrainā rāda, ka ja sākas reals karš tavam ”garāmgājējam” apdraudējumu radīs 100+ citas lietas un objekti ne tikai tās dažas mīnas ko mūsējie kaut kur būs izlukuši. Mums kaut kā daudziem ir iesakņojies tas naivais viedoklis, ka redz ”nedaudz pakaros un tad viss fiksi beigies un lielākā problēma Latvijas nācijai būs tie musu izliktie mīnu lauki” vai kaut kas tamlīdzīgs……pilnīgas muļkības

    • Blaknes rada XX gs modeļi, XXI gs var radīt tādus, kas pēc komandas vai noteikta laika sāks ražot elektrību vai kļūs par barību zaķiem. PKM jau ir jau pielīdzinātas MII, tikai pretiniekam tas pie kājas. Tomēr prieks, ka starp mums ir vismaz viens Otavas murga fans.

      • Es nefanoju par Otavas konvenciju, bet apzinos pkm blaknes, tāpēc pārējiem arī neiesaku ļoti fanot par pkm. Tā vietā uzsvars jāliek uz virzienmīnām vai “gudrajām” pkm, kuras pašas pēc kāda laika deaktivējas.
        Starp citu, es esmu tik vecs, ka mani Latvijas armijā mācīja un tālāk mēs mācījām, kā slēpnī pielietot pkm…

          • Es esmu gatavs piemaksāt, lai mums būtu “gudrās” pkm, kuras efektivitātes ziņā diez vai atpaliek no parastajām pkm.
            Un šobrīd pretinieks ir jāutilizē līdz tādam līmenim, lai viņš piekristu atteikties ne vien no pkm, bet arī no kodolieročiem. Un šo procesu var nodrošināt kopā ASV, ES un Ķīna.

    • Neesmu nekāds mīnu fans, bet varbūt labāk 5 km neapdzīvotas pierobežas ar draudzīgo kaimiņvalsti, kā Bučas notikumi. Ja ir kāda laba alternatīva stulbam mīnu laikam, kas nobremzē KF, kamēr Sabiedroti atved pie esošiem 15 vēl pāris tankus, labrāt lasītu ierosinājumus par efektīviem alternatīviem videi draudzīgiem risinājumiem.

      • Alternatīvs risinājums ir mūsu sabiedroto dominance gaisā komplektā ar mūsu JTAC.
        Sliktāka alternatīva ir 155mm un atacams kasešu munīcija.
        Taktiskai aizsardzībai der cg he441d lādiņš.
        Šis arī ir politiskās vienošanās jautājums- ja dēļ mūsu atteikšanās no pkm kanādieši ir gatavi nodrošināt mūsu drošību, tad viņu brigādes atrašanās šeit mums ir lielāks ieguvums nekā pkm.

        • Klasiska gurķu salīdzināšana ar ananāsiem. Bet iedarbosies tikai uz idiotiem. CA atrašanās šeit ir tikai atrašanās ko var salīdzināt ar neatrašanos vai citu atrašanos. Ja CA mums garantētu drošību, tad mēs būtu CA protektorāts pēc definīcijas. Esi gatavs kļūt par 2.šķiras kanādieti?

            • Izstāsti pašiem kanādiešiem par to fufeli! Ja šādu lēmumu mēs pieņemtu bez konsultēšanās ar kanādiešiem, tad viņi to uztvertu kā nepieklājību un apvainojumu. Kanādas kontingenta atrašanās šeit ir politisks lēmums…

              • Domāju, ka kanādiešu kontingeta skaļi neizteiktās domas ir diametrāli pretējas Otavas konvencijas autoru domām.

              • ja Kanādieši apvainosies, viņu vietā atnaks ASV kuriem vispār visas tavas Otavas konvencijas pie vienas vietas………plus šobrīdējā NATO klātbūtne pie mums ir arī tikai simboliska, tās mīnas mums dotu vairāk labuma nekā tie nabaga 15 tanciņi no Kanādas kas te stāv šobrīd. Ar 15 tankiem offensiju nevar apturēt, ar mīnām var. Jautājums līdz ar to, mēs te taisamies reāli karot vai tikai simboliski teātri spēlēt?

        • Politiskās vienošanās nāk un iet, PKM ir daudz cietāk.

          Civilais risks ir tukša iršana – konflikta gadījumā(izņemot padošanās pēc 96h somas ziedputekšņu iztukšošanas) rusņa ap visām savām pozīcijām būs sabalstījusi mīnas bez kartēm un sensoriem..

        • To PIPARS
          1. Kasešu munīcija jau arī ir pie tiem aizliegtajiem. Skatos kasešu munīciju mūsu iztapīgie tautas kalpi nepaspēja aizliegt. LT gribēja būt pirmrindnieks un pasteidzās aizliegt, tagad prāto ka vajadzētu izstāties no koncencijas https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2023-lietuva-varetu-izstaties-no-konvencijas-par-kasesu-municiju.a520986/
          Un ASV vispār UA to piegādā, zināms gan ka tikai tāpēc lai robus aizpildītu.
          2. Mjā Sabiedroto lidmašīnu atlidošana ir atkarīga no Sabiedrotā politiskiem lēmumiem, kamēr gar robežu izvietotās mīnas ražotājs vairs atsaukt nevar.
          3. Varbūt masveida dronu pielietošana varētu būt kā mīnu alternatīva. Pie noteikuma ka daudz operatoru sagatavots un droni tiek iepirkti par Dosjas cenu, bet lielā skaitā.

          • Drons par dosjas cenu nebūs nekad – EW noturīgi sakari un sensori nevar maksāt mīnas cenu (10$).
            Par PGA vai krasta aizsardzības 300M cenrādi visu A robežu var nokraut ar vairākus metrus augstu mīnu krāvumu

            • To HHG
              “drons par dosjas cenu” ir domāts tēlains salīdzinājums.
              PGA nebūtu prātīgi upurēt, jo tad KF Krokodili kuplā skaitā pārlidos pāri tam mīnu laukam un tam tad ar vairs nebūs jēgas.

              • Vajag visu, bet tupās pkm ir tik lētas, ka cena kompensē visas blaknes – par salīdzināmām izmaksām iznāk dzelzcēļa ešaloni ar mīnām.

                Bet kā redzams UA – mīnu lauki bez kakliem, kas tos piesedz, ir tikai laika kavēklis

      • Ņemam stulbo PKM aprīkojam ar barošanas avotu un vadības bloku, kas šifrētā veidā ziņo par savu atrašanās vietu, uzlādi un statusu, ko var attālināti mainīt uz armed, stand by un off. Viss pasākums kā minimums nodrošinās precīzu mīnu lauka robežu kartēšanu.

    • Pipar, saki lūdzu, kā šīs atziņas atturēs Krieviju no neapdzīvotās teritorijas taisīšanas uz vairākiem desmitiem gadu? Pie tam nebūs jau neapdzīvoto teritoriju. Būs atmīnēti ciemati, ceļi, mežos būs labāk nerādīties. Pēc 2. PK Latvija bija neapdzīvota?

      • Nevienu brīdi neesmu apgalvojis, ka krieviju kkas varētu atturēt, bet ejot uzbrukumā, parasti neviens pkm nelieto, jo tas vairāk ir aizsardzības ierocis. Tāpēc primāri mīnas lietosim mēs un mēs lietosim to, ko paši būsim nopirkuši un ar ko būsim apmācīti strādāt. Karavīrs pēc definīcijas ir razpizģajs (neuztveriet šo kā apvainojumu, bet gan tikai kā blakni nogurumam un adrenalīnam), kurš ne vienmēr kartes sazīmēs un ne vienmēr noziņos…

        • Mums vajag PKM daudz un lēti. Neesi naivs, pastāv iespējamība, ka kaut kur no iepriekš sagatavotām pozīcijām būs jāatkāpjas un ne vienmēr tas būs iespējams uz jau iepriekš sagatavotām nākamajām aizsardzības pozīcijām. Tādās situācijās ātri būs jāmīnē un daudz.
          Es uzskatu, ka labāk gadiem nodarboties ar SAVAS zemes atmīnēšanu nekā palikt bez savas zemes.

          • es neesmu kategoriski pret pkm- ja izdodas korekti no šīs konvencijas izstāties, lai veicas!
            lielākā problēma šobrīd tomēr ir tā, ka mīnu (gan parasto, gan virzien) lietošanu parastajam kājniekam batoljonā vispār nemāca… varbūt sākam ar savas apmācības programmas maiņu pirms pieņemam stratēģiskos lēmumus?!

            • Viens otram netraucē. Tur nav jābūt secībai. Suverēna valsts var izstāties ( vai iesaldēt dalību) no jebkāda starptautiskā līguma, kas neatbilst tās nacionālajām interesēm. Es jau daudzreiz tecu, ka pat tikai teorētiska iespēja, ka NBS pielietos PKM (kuras ir noliktavās) jau ietekmē pretinieka plānošanu liekot tam paredzēt lielākus resursus šī faktora pārvarēšanai. Šobrīd pretinieka plānošana pretkājnieku mobilitātes ierobežošanas laukā ir vienkārša: no NBS puses PKM draudu nav, jo to iepirkšanuražošanuglabāšanu tieši aizliedz normatīvie akti un arī noliktavās to fiziski nav.

    • Ziepes sākas, kad paniski jānotur fronte ciema, vai parka vidū. Miera apstākļos var mierīgi, sistemātiski, dokumentēti un droši iekārtot robežai piegulošu zonu, kurā tā pat diži nevienam nav jāklīst. Jo tagad ir otra galējība – praktiski slēgtas, nekontrolējamas teritorijas pieder pretvalstiskiem sovjetiem, kas tur var noorganizēt un pārcelt pāri, ko tik vajag.

Leave a reply to Sens robiņš Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.