vara bungas: Green runā reti, bet, ja runā, tad par lietu. Jūtami, ne vien no šīs intervijas, ka Zalužnijam aug opozīcija gan no politiskās varas puses, bet arī armijā. Laiks viņam (Zalužnijam) ar godam padarīta darba sajūtu iet politikā.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Par situāciju ar Zalužniju un viņa attiecībām ar UKR PA (prezidenta adminsitrāciju) un Augstākās Padomes ( Verhovna Rada) deputāti (tipa nacionālās drošības padomes priekšsēdētāju) uzvārdā Bezuglaja saistībā ar PUBLISKU kara plāna pieprasīšanu un apvainošanu tā neesamībā – acīmredzamu politisku motīvu iespaidā (kas negatīvi ietekmē UKR sabiedrību attiecībā uz uzticību augstākajai valsts varai, šaubu sēšanu un jautājumu rašanos sabiedrotajiem Ukrainas vadībai un negatīva PR dāvanas pasniegšana RU (kura to izmantos pēc pilnas programmas savā labā) :
No sērijas- ar tādiem draugiem ienaidnieks tiešām nav vajadzīgs.
Manupieticīgoprāt – klasisks piemērs politiskās varas (“Sluga Naroda”) liekulībai sava politkapitāla saglabāšanai un vairošanai karas apstākļos uz militārās karā vadības izaicinājumu rēķina. Gara acīm redzu LR (drošībā ārvalstīs fiziskās arašanās) “valdības izdzinumā” taisnošanos un “otmazku” piemeklēšanu pretošanās kustības ( kura atrodas savā diemžēl okupētā teritorijā – valstī) problēmām, izaicinājumiem un galu galā neveiksmēm, atbildību un vainu noveļot uz palicējiem (pretošanās kustības tiešiem dalībniekiem) , labākajā gadījumā turpinot baudīt luksusu drošā attālumā un neko nekomentējot par pretošanās raksturu uz vietas- okupētājā valsts teritorijā.
No kurienes tāds pesimistisks skatījums? No notiekošā vērošanas un tā seku apzināšanās gadījumā, JA/KAD (tuvāko dvēselei pasvītrot) ieknābs Ceptais Gailis… Kā arī šāda tāda personiska beidzamos 30+ gados par doto tēmu uzkrātā pieredze.
Iespējams, ka esmu labi informēts optimists ): , bet rozā brilles esmu atmetis nēsāt no momenta, kad sapratu, ka jāsalīdzina (ne)padarītie darbi ar to atbilstību verbālām deklarācijām un paziņojumiem tos veikt.
Domāju, ka jābūt kā biznesā. Ja līdzšinējais top managers nenodrošina valdes plānotu izaugsmi, tam ir ar godu jāiet un vietā tiek izvēlēts cits. Atsevišķa tēma vai valdes kompānijas uzaugsmes ekspektācijas ir pamatotas un vai citi, labāki top manageri jau stāv rindā. Kļūda vedīs pie kompānijas un valdes bankrota.
Par top-mendžeru biznesā piekrītu daļēji.Tomēr- lai gan aizsardzības vadīšana ir bizness, vienlaicīgi tas tāds tomēr nav. Līdzīgu tēzi savulaik esmu dzirdējis attiecībā uz valsts pārvaldi- ja nekļūdos, tā bija A. Šķeles tēze, ka valsti jā vada tāpāt kā privāt ( biznesa) uzņēmums/projekts. Teorijā skaisti, un Šķēle, izmantojot administratīvo resursu un citus resursus savas premjerēšanas laikā, ko piedāvā dienesta stāvoklis, izmantoja sava biznesa nodrošināšanai un pacelšanai (arī pēc premjerēšanas), valsts intereses atstājot pēc tam.
Jā privātais bizness ir tendēts uz maksimālu izlietoto resursu efektivitāti tādā ziņā, ka tos izmanto maksimālai peļnas gūšanai, kas ir privātā biznesa mērķis numur VIENS (vai PIRMAIS)-tātad viss ir pakārtots pirmkārt peļņai.
Aizsardzības sektors tāds nav pēc definīcijas (un tam tādam arī nav jābūt), ja nu vienīgi to izmanto kā militāri rūpnieciskā sektora eksporta komponenti un “humānos resursus” ārpakalpojumu sniegšanai ( algotņi) pakalpojuma pieprasītājam – kā peļņas gūšanas avotus.
Bet, nodrošinot savas valsts un iedzīvotāju aizsardzību, tajā nākas ieguldīt un to sponsorēt ar mērķi nevis pelnīt, bet nodrošināt resursus savas teritorijas, iedzīvotāju, infrastruktūras utt. nosargāšanai pret apdraudējumu ar mēŗki saglabāt valsti tās pastāvēšanas nodrošināšanai. Tāpēc valsts aizsardzību , manuprāt, nevar vadīt, TIKAI vadoties pēc biznesa-t.i, materiālā izdevīguma principiem – tas tāds mans vienkāršots un pat primitīvs situācijas raksturojums.
Ja ar top- menedžeri ir domāts Zalužnijs, tad pēc atklātajos avotos pieejamās informācijas viņš, manuprāt, ar pieejamajiem resursiem ir izdarījis un panācis tādu rezultātu, kāds vislabāk ir iespējams. Manuprāt, viņu varētu vainot nekompetencē tad, ja plānojot “Diženo Pretuzbrukumu” no pagājušā gada beigām, viņš nebūtu veicis vajadzīgo resursu daudzuma un kvalitātes aprēķināšanai nosprausto pretuzbrukuma mērķu sasniegšanai un to nodrošināšanu pieprasījis politiskajai vadībai (Zelenskim), kurai savukārt VAJADZĒJA PANĀKT (nato ono i polotičskoje rukovodstvo), ka sabiedrotie tos piegādā NEPIECIEŠAMAJĀ daudzumā un kvalitātē, UKR speciālistu sagatavošanu noteiktā laika posmā ieskaitot.
Jo-biznesa valodā runājot- kompānijas CEO nevar no top- menedžera prasīt rezultātus , ja viņš (CEO) nav nodrošinājis pietiekošus resursus uzdevuma izpildei, jo CEO atbild par resursu nodrošināšanau, bet top- menedžeris- par to efektīvu izlietojumu uzdevuma izpildei. Un menedžera pienākums ir konsultēt CEO par nepieciešamo resursu daudzumu un kvalitāti, lai izpildītu uzdevumu (sasniegtu mērķi), kuru ir uzstādījis CEO, kā arī par gaidāmo reālo rezultātu atkarību no piešķirto resursu kvantitātes un kvalitātes.
Uz doto brīdi izskatās, ka piepildās tēze no pazīstamās ironiskās komēdijas “12 krēsli”: tiek barota cerības raisošā tēze “Jevropa s nami- Zapad nam pomožet!”, bet tās piepildījums ir pieticīgs un ilgas nepiepildošs. Jo, kā teica šeit kritizētais (pamatoti un citādi) V. Solovejs un citi tēmu tomēr pārzinoši eksperti un analītiķi- Rietumi dod UKR mazāk un vēlāk, nekā solījuši un tikai tādā apmērā, lai Ukraina nezaudētu un Krievija neuzvarētu. Tas izskatās pēc situācijas ar 3B pēc WW2- kad mūsu “morāli” atbalstīja, bet reāli uzmeta, vienojoties par mūsu likteni visādās Jaltās un Potsdamās.
P.S. Un kas liek domāt, kaja kaut kas līdzīgs nenotiks ar mums, ka mūs nesagaida līdzīgs liktenis?…. Neizslēdzu (ņemot vērā mūsu vēsturisko un UKR pašreizējo pieredzi), ka mūs baros ar līdzīgu tēzi: “NATO s nami, 5-ja staja nam pomožet!”. Negribu čurāt uz parādi, bet realitāte ir, kāda nu ir. Nepatīkama,bet patiesa.
Jā es ar top menedžeri domāju Zalužniju un pekrītu, ka valsti nevar vadīt kā biznesu. Bet biznesa un kara vadībai ir kopīgas pazīmes. Abi procesi ir cīņa (konkurences un fiziska), lai izdzīvotu un paplašinātos. Abos procesos galvenais ir rezultāts – peļņa vai karogs mastā. Likmes ir augstas tāpēc biznesu un karu nevada ar demokrātiskām metodēm – visur stingra vertikāla hierarhija. Tas kurš nesasniedz rezultātu ar piešķirtiem resursiem lido ārā, apcerēt pasaules netaisnību nav laikā pretinieks un konkurenti nestāv uz vietas. Zalužnijs izcili tika galā ar UA aizsardzības operāciju 2022.gadā (ja piever acis uz to, ka Tauriju varēja un vajadzēja noturēt), bet šobrīd viņš ir sasniedzis savu spēju plato, tur neko nevar padarīt. Jā, Rietumi spēlē savu spēli (labākajā gadījumā) vai nevar savākties, bet UA ir jānodrošina savu izdzīvošanu kaujas laukā – neizskatās, ka Zalužnijs zina kā to panākt.
PS ne tikai Solovejs saka to, ko saka Solovejs. Bet Solovejs runā no Maskavas, tas ir brīnums.
Jā, panākumu “priekšmetainis” nodarbē, kura maksā daudz asiņu un/ vai naudas, tā saucamais “demokrātriskais” modelis “desižion meikingā un eksekjūšonā “acīmredzami zaudē autoritārajam, seviški laika ziņā, kura kara laikā nekad nepietiek, jo visu vajadzēja izpildīt un realizēt jau vakar.
Kā krievi saka: “Medļenije smertji podobno”. Šīt teiciena patiesīgumu apstiprina UKR “” Dižā Pretuzbrukuma” ( to tā saucu irnoiski ne jau aiz necieņas, bet aiz nekvalitātīvas tā PR pārizbazūnēšnas – (kas varbūt bija daļa no PsyOPS) pieticīgie rezultāti- Rietumi, vilcinot vajadzīgo resursu piegādi laikā un apjomā, ļāva krieviem nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas.
Par Zalužnija savu spēju robežas sasniegšanu – ļoti iespējams. Neesmu kompetents par viņa spējām padziļināti spriest, jo nav pietiekošas infas par viņu. Viņa atbildība būtu/ir, ja viņš ne tikai nebūtu spējis aprēkināt vajadzīgos resursus, bet arī nebūtu noorganizējis efektīvu izlūkošanu operatīvās un stratēģiskās situācijas izmaiņu sekošanai laikā un telpā, adekvāti uz tām reaģējot. Taurijas padiršana varētu būt tam kritērijs. Ja izlūkošana organizēta efektīvi- t.i., infa tiek vākta, analizēta un atzīta par atbilstošu īstenībai, tajā pat laikā to nerealizējot pie pietiekoša resursu nodrošinājuma- tad gan viņam ( Zalužnijam) tiešam būtu laiks iet pen… atvainojos- POLITIKĀ 😉
Par Soloveja ” vesčaniju” , atrodoties Maskavā… Tas man personiski ir interesants topiks, bet man ir pārāk maz infas ,lai par tādas iespējas pamatotību ” priekšmetaini” diskutētu. Pagaidām tikai esmu dzirdējis viņa nelabvēļu ( un ne tikai nelabvēļu) apgalvojumu, ka viņu neaiztiek, jo viņs ir “Kantora” cilvēks, un viņa paša skaidrojumu, ka viņam ir iespējams no Maskavas “raidīt” tāpēc, ka viņam ir nopietns “Jumts”. Uzskatu, ka abām šīm versijām un visām pārējām pa vidu ir tiesības uz eksistenci tik ilgi, kamēr nav gūti apgāzoši vai apstiprinoši PIERĀDĪJUMI kādai no tām. Dzīvosim- redzēsim. Galvenais kritērijs, manuprāt ir, viņa tēžu un apgalvojumu īstenošanās vai neīstenošanās (notikumi, fakti, dokumenti, aculiecinieku liecības, utt.) laikā un telpā. Bet pagaidām nav pamata domāt, ka viņa sniegtā infa ir izzīsta no pirksta- vismaz ne pilnā mērā – kaut kāds insaids viņam tomēr pastāv. Bet es šeit ne viņu pārdodu, ne pērku. Vienkārši salīdzinu viņa sniegto infu ar citiem avotiem. Ne tikai dažādiem, bet arī no pretējām ierakumu pusēm.
Tajā pat laikā – izmest ārā par rezultātu, neatkarīgi no piešķirto resursu apjoma, nav normāli, bet tas notiek ik uz soļa -tā zem sitiena paliek jebkuru menedžeri. Jebkuru, kurš neuzdrošinās CEO priekšā stādīt pieškirto resursu attiecību pret sagaidāmo un iespējamo rezultātu. Nu nevaru es ar nodaļu uzbrukt un ieņemt un iznīcināt nocietinātas kājnieku vada aizsadzības pozīcijas, turklāt bruņotai tikai ar triecienšautenēm, kaujas sparu un daili. Seviški ja vads aizsardzībā nav aunu bars bez pieredzes.
Pieļaujot, ka Zalužnijs sevi ir izsmēlis- jāskatās, kurš (kura) ir jaunas karamākslas vadības cerības zvaigzne?… vai ir zināmi kādi kandidāti, kuri turpāk visu varētu izdarīt labāk,nekā Zalužnijs?
Zalužnijs (un jeb kurš cits) uzvārds ir ķīlnieks armijas sistēmas priekšā.
Ukrainas armijai var mākslīgi spicē nolikt Švarkopfu, bet tuksnešā vētru viņš neatkārtos nekādā veidā, pat ja būtu tehniskie resursi.
Nevar ne no kurienes dabūt vajadzīgos simtus un tūkstošus ar moderniem vecākajiem un visiem citiem virsniekiem.
Tad varbūt nevajag viņus mocīt (šobrid) ar “NATO standartiem”, lai karo kā prot un mācīti. ģen.Švarckopfu nesaprot , varbūt sapratīs maršali Timošenko. Lai gan, kaujas tehnika tiek konstruēta konkrētai taktiskai doktrīnai un lietojot Rietumu tehniku būtu jāpārņem Rietumu doktrīnu, lai nezaudētu lielu daļu kaujas efektivitātes.
un Rietumu dokotrīnas stūrakmens ir 100% pārākums gaisā.
aplis noslēdzies.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa kājnieku tiek apmācīta ārzemēs, rodas liels errors, ja komandieri izrādās stulbāki par pamatapmācību izgājušajiem kareivjiem, jaunizceptajiem nodaļniekiem un vadiniekiem.
Bet karot pa vecam toč nevajag, ko var redzēt pēc ru taktikas un viņu zaudējumiem.
Jau bija. Gadsimta sākumā NBS jaunākie virsnieki pēc apmācības UK, US, DE, DK, SE, FR sastapās ar tieši tādām pašām problēmām, kad priekšnieks (psrs skola labākajā gadījumā vai nekādas) nesaprata, ko tas leitnants viņam mēģina iestāstīt par kaut kādu tur MDMP. Nācies pagaidīt 20+ gadus kamēr vecie priekšnieki nomainīsies dabiskā ceļā.
mums tas cikls sāk noslēgties. Gaidu, kas nomainīs dinozauru leonīdu.
Ukriaņiem nav 20 gadu.. Viņiem vajag vakar. Kopumā paliels strupceļš.
Un paralēli, protams, gaisu jauc RU aģentūra visos iespējamos līmeņos. Viena no ļoti sliktajām ziņām bija ukraiņu SOF bosa noņemšana. Tas bija kantoris, ko rietumu puikas palīdzēja uzcept no nulles.
Kompānija jau sen ir maksātnespējā, un valde nesaprot kreditoru vēlmes, iespējams valde vispār ir pazaudējusi saikni ar realitāti.
Zalužnija rakstu un interviju publicē Financial Times, kamēr Zelenski netiek tālāk par the Sun – pilnīgi viss ir skaidrs pēc šī te vien.
https://youtu.be/MSuML-jGzgg?si=XD1VJUcAlYe44prd Polonska komentārs…
Ja noderīgajiem idiotiem jeb pamuļķiem pamet iebarotu ēsmu, kuru viņi nenogurstoši apzelē nepārtraukti, tad to paķer arī šaubīgie, kas tēmu padara par “leģitīmu visai sabiedrībai”. Zināmas līdzības par Kariņa lidošanu… Ja tādi zalužniji un kariņi ir kaudzēm pieejami, tad, protams, rotējam, jo tas “vairos sabiedrības uzticību”. Citāda ieguvuma toč nav.
Toč, pazls salikās… Kariņu močī tāpēc, ka viņš būtu pārāk bīstams RU un CN NATO ģen.sekretāra amatā. Bezuglaja nav problēmas autors, viņa ir tikai tās rupors. Nesaprašanās ar stake holders briest jau sen un tikai panākumi frontēs spēja to notušēt. Turklāt jāatgādina, ka Zalužnijam pienākas vilka biļete par Taurijas neaizstāvēšanu (tur gan daudz vainīgo). Karavadoņi nošaujas, tos tiesa viņi staigā ordeņos un tiem ceļ pieminekļus, tādēļ ka viņiem (teorētiski) jāuzņemas visa slava un visa atbildība par kara rezultātiem, gan par uzvarām, gan par neveiksmēm. Ja Zalužnija ideja sekmīgai kara turpināšnai ir gaidīt no Rietumiem brīnumieročus, tas kā minimums raisa jautājumu vai kādam nav cita, labāka plāna. Un nevajag te runāt par slepenību, visi zina cik UA ir resursu, kādas ir palīdzības perspektīvas un ko ar šiem resursiem jāpanāk. Ja neviens neko nevarēs piedāvāt UA viss beigsies kā Ziemas karā – somi uzvarēja, bet zaudēja teritorijas, par ko VB runāts šķiet no 2022.gada 24.febuāra.
1. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara;
2. Biznesā vai karā vai da jebkurā jomā jābūt kontroles aplim. Un kontroles rezultātam, jārealizēja dabā!
3. UA paši esot 3 x mazāki bez pienācīga bruņojuma gāja atkarot savas teritorijas, kur pretī milzu mīnu lauki un KF imperiālisma un naudas pārņemti pilsoņi. Neatkaroja un tagad vainu meklē sevī?
3. Ne jau tie, kuri paši personīgi, ejot uzbrukumā, neatkaroja visu savu teritoriju meklē vainu sevī. Vainīgos meklē tie, kuri uzkurunāja ukraiņos un sabiedrotajos nerealistiskas cerības par “samta sezonu Krimā” zinot ka noliktavās un angāros stāv solījumi nevis tehnika. Ja atceries VB progoze bija “atkaros, iespējams daudz, bet ne visu”. Acīmredzami cerēja (un pamatoti, šāda iespēja bija) uz RU personāla zemo motivāciju, kuru nevar aizstāt ne ar kādu tehnisko pārsvaru. Kļūdījās, pārāk labi domāja par RU sabiedrību. Ja uzdevums ZSU skanētu kā “block and contain” nevis kā “breach, seize and clear” diskusija šobrīd būtu cita.