vara bungas: Kārtējā sinhronizācija noosfērā 🙂 Britu eksperta raksts par Sarkanās armijas taktikas pielāgošanu 1940.gada ziemā šturmējot Mannerheima līniju, manāmi korelē ar UA rotas komandiera novērojumiem par okupantu taktiku 2023.gada beigās. Gan Ziemas karā, gan karā pret UA krievi sāk ar zibenskara (deep battle) mēģinājumu, tad, ciešot neveiksmi, sāk adaptiet savu taktiku konkrētai situācijai. Vispirms sašaurina uzbrukuma fronti, koncentrē uzbrukuma smailē lielus spēkus, t.sk. artilēriju un katrā epizodē ilgstoši kapā ar to pretinieka aizsardzības pozīcijas. Pēc tam turpat veic kājnieku uzbrukumus nerēķinoties ar zaudējumiem, bet nelieliem spēkiem – nodaļa/vads (tā gan ir atšķirība no Ziemas kara, bet tas karš bija īsāks). Sastopot pretestību – atkāpjas un viss cikls atkārtojas tajā pašā sektorā vai blakus. Diennaktī vienā vada aizsardzības pozīcijām var notikt 3-5-8 šādi uzbrukumi un tā uz riņķi, mēnešiem ilgi. Rezultāts – pašiem lieli zaudējumi, bet mērķis sasniegts nerēķinoties ar cenu. Pretinieks spiests uzsākt sarunas – RU iegūst un legalizē svešu teritoriju. Gadi iet – taktiskais rokraksts nemainās.
[..] February 13, Soviet forces also broke through a second line of Finnish defenses — a support line located about a mile to the rear of the main defense line — applying the same combined arms tactics. As the historian William R. Trotter writes in The Winter War: “The attacks followed a methodical pattern: strong artillery and air bombardment, followed by strong tank/infantry assaults.” He also pointed out that the Soviet infantry, charging in the open, were still willing to suffer enormous losses: “No matter how many men and vehicles were lost, the attacks would be repeated, in each division’s assigned sector, three, four, five times each day, with fresh Soviet units committed each time.” Finnish defenders at that stage were desperately low on ammunition, especially anti-tank shells, although most of their Swedish-made Bofors anti-tank guns were out of action due to the heavy Soviet bombardment or Soviet infantry swarming their positions anyway, and they had major difficulties maintaining their communication network, while casualties were becoming slowly but steadily unsustainable. [..]
šeit no 00:07:30 līdz 00:09:00
vara bungas 
Kaut kur pie beigām viedoklis, ka kājniekiem jābūt zem bruņas. Autors noteikti nebūs autoritāte 90. iestrēgušiem pipariem.
Tāpat arī ziņa, ka FPV droni sit pa atsevišķiem kareivjiem un mazām grupām
1. Tāpēc LV vajag ieročus, kas noklāj lielas platības.
2. FPV pašlaik ir paaudzē 0,1 – UA pašdarbības produkts, ko sākuši pielietot arī KF. Drīzākais esam lidrobotu ēras pašā sākumā.
Kad mil ražotāji sagrupēsies to FPV sortiments būs milzigs, no tādiem, kas domāti pret 1 – 2 kājiniekiem, kā mīna, līdz tādiem, kas teorētiski iznīcina pretinieka buruņutehnikas kollonas.
P.S. Kas būtu domājis, ka terminators nebūs no šķidrā metāla, bet ar 4 – 3 propeleriem.
Esam REC pretdronu līdzekļu uzplaukuma paša sākumā. Tie padarīs FPV dronus par samērā dārgu mantu- vai nu aizsargātu, vai nu masveida “skrotīm” nepalielinoties efektivitātei. Ja aizies pa robotizācijas ceļu, parādīsies roboti iznīcinātāji un tad skat. kaujas aviācijas vēsturi. Lēti un labi vienlaicīgi tas nebūs.
Mūžīgā zobena – vairoga cīņa.
Kā bankā(s). Vēl var gadīties lāzera un EMP PGA, bet vēl šaubos.
Mēs jau te izrunājām, bija pret droniem vēl:
1. Maskēšanās (c) by VB;
2. Tīkli;
3. “lētā” PGA https://www.youtube.com/watch?v=RrRScxnDfrk ;
4. Lielkalibra ložmetējs.
Bet drona ražotāji jau arī ko izdomās, skaidri ka būs dārgāk. Bet pirms kādiem gadiem uz droniem visi skatījās kā uz bērnu rotaļlietu.
Lūk, viens robots-interceptors jau gatavs
https://www.defenseone.com/defense-systems/2023/12/anduril-unveils-jet-powered-interceptor-designed-down-enemy-drones-missiles/392403/
Tādi droni, kuri notriec citus dronus jau bija, bet kaut kā negūst izplatību. Atceros krievi tādus demonstrēja, arī ķīnieši nesen rādīja – sevišķi izturīgs FPV drons, kuru pārnēsā karavīra mugursomā, no kurienes tas vajadzības gadījumā izlido un vienkārši sašķaida gabalos pretinieka dronu. Tik nebija saprotams kā tas atrod mērķi.
Dronu pārtvērējam jābūt “acīgam” un patstāvīgam lēmumos bez cilvēka-pa-vidu. Tā pagaidām ir problēma – ātri lidojošas un manevrējošas caurules nav problēma.
Kas ir galvenie uzņēmumi šajā nozarē? Vai ir kāds uzņēmums kam ir jāpievērš vairāk uzmanības kā citiem? Interesētu sekot līdzi notikumiem.
Aprakstītā krievu taktika – sašaurināt uzbrukuma fronti koncentrējot uzbrukuma smailē lielus spēkus, neiet kopā ar faktu, ka Bahmutā krievi lauzās iekšā frontāli un reizē centās to aplenkt no flangiem, līdz krievi no flangiem varēja apšaudīt ukraiņu apgādes ceļus tā nodarot lielus zaudējumus un apgrūtinot apgādi. Tagad Avdejevkā notiek tas pats – frontāls uzbrukums un uzbrukums flangiem, lai aplenktu. Iznāk nevis smaile, bet trīs žuburu dakšas 🙂
Bahmutā karoja CHeVeKa, teiksim eksperimentālā vienība. Avdijevka pavisam cits stāsts, tas ir izvirzījums/apendiks no kara sākuma, tur uzbrukumi no Z un D virziena ir tikpat frontāli kā no A. Turklāt runājot par uzbrukumiem Avdijevkai mēs runājam par operatīvo līmeni (vairāku vienbū saistītas operācijas/epizodes), bet aprakstīts ir taktiskais, vienas vienības vai apakšvienības līmenis.
Hm okey…..un ko Ukrainai tagad vajadzētu darīt lai šo situāciju mainītu viņiem par labu? Viņi nespēj īsti krieviem likt pārtraukt viņu offensiju, savēja dienvidos beidzās bez dižiem rezultatiem, kādas UA opticjas? Sēdēt un bliezt cik vien var lai radītu pēc iespējas vairāk casulties krieviem? Atkapties no Avdijevkas un rakt mīnas visur kur var?
UA sākusi būvēt aizsardzības līnijas. Ziemā. Ar esošo atbalsta līmeni un resursiem UA var turēt fronti vēl dažus gadus cerot un gaidot melno gulbi. Ja tas neatlidos-sarunas. Ne obligāti tiešās. Precedents, ko var ņemt par pamatu pārdomām – Irānas-Irākas karš https://lv.wikipedia.org/wiki/Ir%C4%81nas%E2%80%94Ir%C4%81kas_kar%C5%A1
bet cik ilgi ru spēs turēt fronti? atšķirībā no Rietumu ekonomikām, kuras sponsorē UA, krievijā katru nedēļu sprāgst/deg rūpnīcas un pārējā infrastruktūra.
UA jau tagad ir gatava sarunām, kurās ru orki atvelkās no visām UA teritorijām un izmaksā ukraiņiem reparācijas. Ja ru nav gatavi, tad nāksies karot vēl pāris gadus.
Ukrainai vajadzētu iemācīties kritiskā situācijā atkāpties un manevrēt nevis sēdēt uz vietas līdz beidzamajam, ka tas bija cietoksnī Bahmuta. Uzbrūkošā puse sākumā parasti zaudē vairāk, bet veidojoties aplenkumam lielākus zaudējumus sāk ciest aizstāvji, jo nonāk neizdevīgā situācijā. Tagad Avdejevka ir bīstamā situācijā, jo kā jau rakstīja VB, tā ir kā izvirzījums krievu aizsardzībā un tāpēc krieviem to ir ērti aplenkt. Ukraiņiem būtu izdevīgi nodarīt pēc iespējas lielākus zaudējumus un tad atkāpties, nevis gaidīt līdz krievi sāk apšaudīt apgādes ceļus vai izveido katlu. Diemžēl Ukrainā politiķi nevis armijnieki bieži vien nosaka taktiku.
Nē, nē, un vēlreiz nē, jo ja Valērijs Fjodora dēls nav devis pavēli atkāpties, tātad tā vajag. Manuprāt viņš ir 21gs militārās stratēģijas ģēnijs un agri vai vēl viņš tos krievus ap*isīs.
„Koku pazīst pēc augļiem”