Labs risinājums rītdien būs labāks par perfektu pēc pieciem gadiem


vara bungas: Pārāk laba runa, lai aprobežotos ar žurnālistu atgremojumiem.

BARD AI tulkojums, ar nelielu VB iejaukšanos

Speech by Minister for Civil Defence Carl-Oskar Bohlin at Folk och Försvars annual national conference in Sälen on the 7th of January 2024

Jūsu Majestāte, Karaliskās Augstības, ministri, vēstnieki, cienījamie viesi! Esmu pateicīgs visiem jums, kas šodien esat šeit, bet šīs runas patiesā auditorija ir daudz plašāka: tā ir visa Zviedrija, visa mūsu kopējā aizsardzība. Cilvēkam ir raksturīgi vēlēties redzēt dzīvi tādu, kādu viņš to vēlas, nevis tādu, kāda tā patiesībā ir.

Kara un terorisma nežēlība ir daudz nefiltrētāki pieejama, tiklīdz mēs izņemam no kabatas savus telefonus. Neskatoties uz šo tūlītējo klātbūtni, šķiet, mūsu garīgie aizsardzības mehānismi joprojām ļauj daudziem secināt, ka viss notiek kaut kur citur. Tur, bet ne šeit. Tautai, kurai miers jau gandrīz 210 gadus ir bijis patīkams pavadonis, doma, ka tas ir nemainīga konstante, ir ērti pieņemama. Bet šīs atziņas gūšana jau labu laiku ir kļuvusi bīstamāka nekā tas bija agrāk. Daudzi to ir teikuši pirms manis, bet ļaujiet man to darīt oficiāli, skaidrāk un ar nekaunīgu skaidrību:

Zviedrijā varētu sākties karš.

Man nav nodoma apelēt pie jūsu bailēm, bet gan pie jūsu situatīvās modrības. Es vēlos atvērt durvis: durvis, kuras bieži ir aizkrautas un bloķētas ar ikdienas dzīves izaicinājumiem. Durvis, kuras daudzi zviedri, iespējams, visu mūžu ir turējuši ciet. Durvis uz telpu, kur mēs saskaramies ar svarīgu jautājumu: kas tu esi, ja nāks karš?

Putins 2014. gadā nesaprata, ka viņš iesper pa katra ukraiņa durvīm. Līdz pilnvērtīgajam iebrukumam 2022. gada februārī ukraiņu tauta individuāli un kolektīvi bija sākusi formulēt savu atbildi: mēs esam tauta un sabiedrība, kura pretī visaptverošam karam iestāsies ar visaptverošu pretestību – un tieši to viņi arī darīja. Krievu uzbrukuma spēki saskārās ar vienotu visas ukraiņu sabiedrības spēku. Šādas pūles var pietiekami ātri notikt tikai tad, ja lielākā daļa tautas ir informēta par situāciju un saprot, kas ir uz spēles.

Sabiedrības noturība tieši to prasa: situatīvu modrību. Modrību no atsevišķiem pilsoņiem, ierēdņiem, uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem valsts pārvaldē. Bet nepietiek vienkārši prātot par šo jautājumu. Civilā aizsardzība nav pamatā teorētisks vingrinājums. Modrību ir jāpārvērš praktiskos pasākumos. Pasākumos, kas faktiski paaugstina noturības slieksni. Ikvienam ir jāsaprot, ka situācijā, kurā mēs esam nonākuši, laiks var būt mūsu vērtīgākais neatjaunojamais resurss.

Ja ir viena lieta, kas mani naktīs neļauj aizmigt, tad tā ir sajūta, ka lietas notiek pārāk lēni. Nē, visi izpētes darbi vēl nav pabeigti, visi jaunie likumi vēl nav ieviesti, un finansējums attiecībā uz noteiktiem mērķiem arī vēl nav noteikts, taču kopējās aizsardzības izveide nav tas projekts, kas gaidīs galīgo pārbaudi pirms tiks uzsākts. Nevienam nav mandāta stāvēt mierīgi un gaidīt citus. Ikvienam ir mandāts plānot, praktizēt un veikt pasākumus, lai palielinātu noturību savas atbildības jomās. Nekā nedarīšana nav pieņemama.

“Bet es dažreiz dzirdu: “Bet es nezinu, ko man darīt?” Ļaujiet man atbildēt uz to ar dažiem jautājumiem.

Vai esat augsta līmeņa amatpersona ārkārtas situāciju uzraudzības iestādē? Labi, tad vai esat izveidojis savu kara laika organizātorisko struktūru un noteicis, kuras darbības ir jāuztur un kuras nē? Vai esat nodrošinājis informācijas un fiziskās drošības pasākumu ievērošanu un nepieciešamo piekļuvi alternatīvajiem komandpunktiem? Vai jums ir funkcionāla sadarbība ar citām nozarēm? Vai esat noslēdzis nepieciešamos nolīgumus ar brīvprātīgajiem aizsardzības organizācijām, lai paaugstinātas gatavības stāvoklī varētu nodrošināt papildu darbības ar nepieciešamo personālu? Ja nē: sāciet strādāt!

Vai esat pašvaldības vadītājs? Labi, tad vai esat nodrošinājis kara laika pasākumu organizāciju, patvēruma punktus, ārkārtas ūdens plānu un pārtikas, apkures un elektroenerģijas rezerves piegādi veselības un sociālās aprūpes vajadzībām? Vai jums ir funkcionāla brīvprātīgo resursu grupa? Ja nē: sāciet strādāt!

Vai esat darbinieks? Labi, tad vai esat jautājis darbadevējam, kāda būtu jūsu loma darba vietas kara laika organizācijā? Vai esat apsvēris, kādas kritiski svarīgas ikdienas vajadzības jums būtu jāsakārto, lai varētu turpināt strādāt sarežģītos krīzes apstākļos? Ja nē: sāciet strādāt!

Vai esat privātpersona? Labi, tad vai esat uzņēmies atbildību par savas mājas sagatavotību? Vai esat apsvēris, vai jums ir laiks pievienoties brīvprātīgajai aizsardzības organizācijai? Ja nē: sāciet strādāt!

Ja jūs vēl neesat sācis, jūs jau esat atpalicis – ja nezināt, kā, varat jautāt kādam, kurš ir sācis, vai arī iegūt atbildes no Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūras. Tas ir tik vienkārši.

Arī Valsts pārvaldes iestādēm jāpalielina tempu. Viss, ko var izdarīt ātri, ir jādara ātri – nevajadzīgām garām diskusijām nevajadzētu būt, un, kur ir īsceļi, mums tie ir jāizmanto. Pietiekami labs risinājums rītdien būs labāks par perfektu pēc pieciem gadiem.

Kopš ierašanās Civilās Aizsardzības ministrijā man ir bijis svarīgi mēģināt izdalīt atsevišķus elementus lielos projektos un nodrošināt to ātru virzību, lai jau tagad redzētu, kā aug spējas.

Viens no šādiem piemēriem ir civildienests. Vienlaikus ar to, ka esam nozīmējuši visaptverošu analīzi par personāla nodrošinājuma vajadzībām visā sabiedrībā, esam izdalījuši nozares, kur ir priekšnosacījumi straujākai virzībai uz priekšu.

Teikts – darīts: civildienests tagad ir aktivizēts, un 2024. gadā notiks tālāka Glābšanas dienesta darbinieku apmācība. Tādā pašā veidā mēs strādājam pie krājumu gatavības nodrošināšanas. Tas ir milzīgs uzdevums, kas vēl nav pilnībā finansēts vai izpētīts, taču mēs tomēr esam izvēlējušies sākt ar ātrajiem uzdevumiem Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūrai un Zviedrijas Ekonomikas un reģionālās attīstības aģentūrai, lai apmierinātu milzīgo uzņēmējdarbības sektora atsaucību, kur ir bijusi pamatotas dusmas par valdības iniciatīvas trūkumu.

Atklāti sakot, ja mani kritizēs par konsultāciju periodu saīsināšanu vai līdzīgiem soļiem sagatavošanas procesā, es ar to varu samierināties. Ikvienam ir jāpieņem fakts, ka situācija nav tāda, pie kādas esam pieraduši šajā valstī.

Pasaule saskaras ar drošības perspektīvu, kurā riski ir lielāki nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Mēs stāvam kopā ar Ukrainu, saviem sabiedrotajiem un noteikumu sistēmas starptautisko kārtību, un darām to vārdos un darbos kā demokrātiskā valsts. Tas viss no mums prasīs vairāk nekā līdz šim, un tas sākas ar apziņu, ka Zviedrijas aizstāvēšana ir visu mūsu pienākums.

Tādē ļaujiet man noslēgt tur, kur sāku, pie durvīm, kuras mēģināju atvērt. Tas var izklausīties drūmi un distopiski. Bet mēģiniet paskatīties uz to no otras puses. Lielākajai daļai no mums mūsu valsts nav viesnīcas istaba, kurā var ievākties vai no kuras izbraukt; tā nav neitrāla zemes platība, pret kuru nejūtam nekādu saikni. Lielākajai daļai no mums tā ir mūsu vienīgā un patiesā māja. Šī ir tā mazā Zemes virsmas daļa, kuru vēlamies nākamajām paaudzēm atstāt labākā stāvoklī, nekā mēs to pārmantojām. Aizstāvēt visu to – mūsu kārtību, mūsu brīvības un demokrātiskos ideālus – tas ir galvenais, un, to apzinoties, mēs visi augsim atbilstoši uzdevuma nopietnībai.

avots

63 domas par “Labs risinājums rītdien būs labāks par perfektu pēc pieciem gadiem”

  1. vai es pareizi saprotu ka Zviedrija pilnā nopietnībā domā ka viņiem iebruks Krievija tuvākā laikā? Jeb tā ir tikai tāda atbildīgās ministrijas retorika lai palielinātu savu svarīgumu?..

    Atbildēt

    • Diez vai SE visi ir vienās domās, bet vienmēr esmu teicis, ka klausoties “draudu nav” vēstījumus, ko translē vietējās varas iestādes, vienmēr jāseko britu un zviedru uzvedībai, kuriem mūsu reģionā ir spēcīgākās izlūkošanas jaudas (pēc RU protams). SE un FI stāšanās NATO ir nepārprotams signāls, ka “draudi ir” un ministra runa iekļaujas šajā trendā.

      Atbildēt

  2. ukraiņu analītiķi domā ka pēc ukrainas nākamie rindā ir Kazahija un Gruzija, nevis Baltija, sanāk ka mums vēl kādi vismaz 5 – 10 gadi ir laiks ko gatavoties!?..

    Atbildēt

    • Nesanāk. Jo to, kurš būs nākamais nosaka daudzi nezināmie (pat UA analītiķiem tie nav zināmi) a) NATO “veselības stāvoklis” b)aizsardzības (ne)gatavības pakāpe c) ģeopolitiskā situācija pasaulē lēmuma pieņemšanas brīdī d)ekonomiskā situācija RU.

      Par KZ RU var aizmirst, tur jau sen saimnieko CN. GE? A pret ko tur karot? GE ar muti Briselē, ar darbiem (vīns, boržoms) Maskavā.

      Neapšaubot UA analītiķu informētības līmeni var droši pieņemt, ka RU centīsies izmantot US un NATO vājuma brīžus tagad, nevis pēc 10-15 gadiem, kad kaut kas arī mūsu bēdu ielejā tiks savests kārtībā. Daudz kas ir atkarīgs no tā vai Trampu pielaidīs vēlēšanām un vai viņš tās vinnes. Agrāk par šo skaidrību nekādas citas skaidrības nebūs.

      Atbildēt

      • Pielaidīs-nepielaidīs,vinnēs-nevinnēs:tas skaidrs-laiks rādīs.
        Varbūt “tups” jautājums:izskaidro,lūdzu-ar ko saistīts pēdējā laikā “krāniņš uz pussešiem(domātas ieroču piegādes Ukrainai)?Pats domāju-tas nav materiālas dabas,kas notiek aiz ķēķa durvīm?Spēlē “spēlītes”?Pa manam-smird ta smird,fcuk!

        Atbildēt

        • Pats galvenais – nav attaisnojušās cerības par RU režīma iekšējo sabrukumu (nejaukt ar federācijas izjukšanu, no tās baidās), kas novestu pie ātras kremļa spices nomaiņas (nominālas), kā arī sankciju efektivitāte bijusi zemāka nekā gaidīts un RU sabiedrība pagaidām vēl nav atgriezta 90-s un iekšējā spiediena katliņā nav.
          2023.gads parādīja, ka kara vektors būs nevis ĀTRI-INTENSĪVI, bet ILGI-MOKOŠI, tas ir zemas intensitātes konflikts turpināsies gadiem ilgi. Eiropai un US, lai palīdzētu UA, būs jāver vaļā kara laika krājumus (nevis jānogrūž pārpalikumus kā līdz šim), US turklāt to visu būs lielā mērā jāfinansē, tas savukārt prasa no lēmējiem stingru iekšējo pārliecību, ka “ukraiņi burtiski karo mūsu vietā”. Iespējams šī pārliecība piemīt daudziem pašreizējiem politiķiem, bet noteikti ne visiem viņu vēlētājiem, un politiķiem ar to ir jārēķinās. Jo demokrātija. Politiķi ļoti labi zina sava elektorāta noskaņojumu (big data) un savā retorikā tam pielāgojas. Tas nebūt nenozīmē, ka ES/US politiķi būdami ievēlēti rīkosies tieši tā kā solījuši pirms vēlēšanām (kur tas redzēts?), tādēļ neskatoties uz drūmajiem tekstiem par tehniskās un finansiālās palīdzības ierobežošanu UA, beigu beigās tā tiks sniegta, sistēmā nauda ir, resursi ir, ko vajag pieražos. Bet ir viena pozīcija, ar ko Rietumi UA nepalīdzēs, tas ir personāls. Karavīrus UA būs jāģenerē pašiem, tā ir galvenā problēma – UA brīvprātīgo paliek mazāk, masu mobilizācijai trūkst politiskā atbalsta, bet RU mobilizācijas resurss ne tuvu nav izsmelts. Tādēļ Rietumi paliek piesardzīgi par to kā Ze komanda risinās šo problēmu, vai spēs un pamazām stumj Ze komandu sarunu virzienā.

          Atbildēt

          • “Pats galvenais-nav attaisnojušās cerības”,nu ja,nesanāca,kā bija domāts,cerēts,bet-tas ir normāli.
            “Stumj Ze komandu sarunu virzienā”-lūdzu,Tavs viedoklis par “sarunām”,ukraiņiem(arī man),tas ir nepieņemami.Domāju,arī Rietumiem nee,tikai viņi to vēl nezin.🙃

            Atbildēt

            • Tu taču nedomā, ka ukraiņiem vai mums kāds jautās, kas ir pieņemami? Sarunas notiks citos līmeņos. Rietumos ir dažādi spēki ar dažādām interesēm un lielām iespējām. Tie kuri veidojuši biznesus ar RU nekur nav pazuduši, tāpat kā viņu ietekme nav zudusi viņi vnk pieklusuši publiskajā telpā un lobē politiķus pa tiešo. Tas daļēji, bet lielā mērā skaidro republikāņu dīvaino uzvedību Kongresā šobrīd.

              No otras puses ir jāņem vērā konflikta ar CN faktors. Ja US pārskatāmā nākotnē plāno grūstīties ar CN, US ir jānodrošina viens no diviem nosacījumiem: “RU neveidos militāro aliansi ar CN (ok, ja RU ir neitrāla) tāpēc, ka tāda ir vienošanās ar US” vai “RU neveidos militāro aliansi ar CN tāpēc, ka RU vairs neeksistē kā militārs faktors”. Nu, kuru opciju no abām US būs vieglāk/lētāk panākt? Pieņemsim, ka US ignorē šo nosacījumu: dīla ar RU nav un RU nav sagrauta – CN aizmuguri tiešā un pārnestā nozīmē stutēs RU. Veidojas ideāla kombinācija ar stratēģisko dziļumu, kodolieroču summu, resursu bāzes un ražošanas spēju papildinātību. US pusē paliek AU, DKoreja un JP, bet tas tomēr nav baudāms pārsvars, 50/50 es teiktu. Ir par ko padomāt pirms sēsties spēlēt ar šādu izdali, ne? Btw RU var būt pretīmnākoša dīlam ar US par neitralitāti CN jautājumā, jo RU šobrīd nu ir pilnā atkarībā no CN, kas diktē noteikumus un izsūc resursus, pagrozot ar asti no RU gabals nenokritīs, bet vērtība CN acīs augs.

              Atbildēt

              • Ar mums tā kā skaidrs-kuram gan patīk “caurums biksēs”,pat,ja mazpamanāms.
                Ar UA savādāk-sākumā neticēja,tad redzēja iespēju,vīlās cerībās(arī savas vainas dēļ),atmest ar roku būtu “nezolīdi”-nu,pieklājības pēc atbalstīsim.
                US “dīls” ar RU-opcija(cik noturīga,zinot krievu “piruetes”)?
                Lai ieriebtu “pūstošajam kapitālismam”,var draudzēties arī ar šķībacainajiem,pat ja viņus neieredzi.
                “RU vairs neeksistē kā militārs faktors”-“poņa” saka:neiespējami!

                Atbildēt

                • Nevajadzēs neko atmest, dīla bīdītāju ieskatā UA uzvedība regulējama ar munīcijas un raķešu piegādēm. Nav runa par kapitulāciju, bet par faktiskās saskarsmes līnijas atzīšanu gan (var būt ar būtiskām atrunām, neatzīišanu de jure utt). Nav teikts, ka karam turpinoties šī līnija garantēti mainīsies par labu UA. Dīlam notiekot RU iegūst atelpu pārkārtoties, izvest Putina pārapstiprināšanu, sagaidīt US vēlēšanu rezultātus, iespējams, mazināt sankcijas. Savukārt Rietumi var cerēt ka ar laiku viss pats sakārtosies, naftas cena kritīsies Putins nomirs, kā jau reiz bija.
                  Vnk atgādināšu šo aizvēsturisko 2014.gada ierakstu VB. Dīloja uz nebēdu jau no paša sākuma, bet nu, toreiz nesanāca

                  Pakts kā fakts

                  Tas viss, protams, ir tikai versija

                  Atbildēt

                  • “Savukārt Rietumi var cerēt ka ar laiku viss pats sakārtosies”?
                    Kad nesanāk kā iecerēts,tad paļaujas uz Fortūnu?Kkā “mīksti”(nepārliecinoši).
                    Par “dīliem”-viela pārdomām.Khm,atzīšos-neizgāju visam cauri,bet doma ir saprotama.
                    Attiecībā uz RU vadiniekiem un nodaļniekiem-savulaik gudrs литьеха vai мл.литьеха spēja novērtēt un paļauties uz nodaļniekiem(seržantiem,vec.seržantiem),t.i. uz “vecajiem”.

                    Atbildēt

                    • Nē, ne uz fortūnu, bet uz māti dabu un RU iekšējiem procesiem, kas sakārtos figūras uz šaha galada sākotnējā izejas pozīcijā.

                    • “Versijas”?🙂
                      Mans domā,tas viss ir dziļāk,nekā spēju izteikties(ne tikai par krieviem).

              • Tāpat pastāv scenāriji US karot pret CN aliansē bez Eiropas vai ar stipru Eiropu. Stipra Eiropa ir ar uzvarētu UA-ru karu.

                Atbildēt

                  • tas viss ir fufelis. tajā brīdī, kad Ķīna uzbruks Taivānai, nekāda dižā sadarbība starp ES un Ķīnu vairs nenotiks. tam ir līdzības ar ru iebrukumu Ukrainā, bet lielākos apmēros. tajā brīdī kāds (mišels) Briselē būs ap.irsies un atklās, ka nekas labāks par demorātisko pasauli nav.
                    protams, šie te juku laiki ir arī pateicoties ASV puses (Baidena nosacītam gļēvumam un trampistu šizofrēnijai) nenoteiktībai.
                    nesaku, ka ES sūtīs uz Āziju savus karavīrus, bet būs ekonomisko saišu saraušana ar CN un materiāltehniskais atbalsts ASV koalīcijai.

                    Atbildēt

                    • Redzesloka papildināšanai par NATO-Krievu sadursmēm vēsturē. vagneriešu sabumbošanu es par tādu neuzskatu, jo ASV sāka darboties, kad no krievu ĢŠ saņēma vairākus apstiprinājumus, ka krievu tur NAV.

                      https://en.wikipedia.org/wiki/Incident_at_Pristina_airport

                      Tiem, kam slinkums lasīt – NATO virsnieki uz vietas atteicās veikt jebkādas agresīvas darbības pret krieviem, jo “izdomā kādu iemeslu no daudzajiem”. Vadība lika, bet vadības ķēdē nospēlēja kolektīvā bezatbildība un dziedātājs Džeimss Blants, kas toreiz bija kapteinis uz vietas pret krieviem, pateica NATO tā brīža “NATO Supreme Allied Commander Europe General Wesley Clark” šādi – “I’m not going to start the Third World War for you.” kad viņam tika likts pārņemt kontroli lidostā. Var arī palasīt krievu wiki krāsainībai.

                      Kaut kā tā. Ne tikai politiķi var sabotēt savu karavīru uzvedību kaut kādās trešajās valstīs, bet arī virsnieki uz vietas. Protams, tagad taču situācija ir daudz savādāka kā toreiz.

                    • Un spēku samērs starp krieviem un NATO konfronācijas brīdī:
                      206 soldiers and officers Russian Airborne Forces, 15 BTR, 35 vehicles
                      pret
                      Tank column supported by infantry and combat helicopters, 12 000 approx. in total
                      Krievi vinnēja. Kāds pateiks, ka pie UA situācijas ir vainīgs Džeimss Blants un viņa dziesmas ir jāaizliedz. Bet pārējie NATO virsnieki kolektīvi neko nedarīja.

                    • uz īsu brīdi pieaugs, bet pēc pirmajiem sodiem pāris miljardu apmērā lielajām firmām no ASV puses imports no “Kirgistānas” ātri aprausies.

              • 1. Vienoties ar pašreizējo KF nav iespejams vairāku apstākļu dēļ:
                1.1. KF nemaz nevēlas vienoties, bet gaida no UA tikai apitulāciju;
                1.2. “vienošanās” ar KF neko nedos, jo KF turpinās iesākto. Vien s KF fans tepat Rīgā reiz skaļi pauda, ka ja UA nepakļausies KF diktātam, tad UA tiks saladīta kā salami desa. Respektīvi, KF, ja tai ļaus, ik pa pāris gadiem sakrājot spēkus ies uz priekšu.
                Parakstītie līgumi nav pat tā papīra, uz kuru tie rakstīti vērti.
                ASV un R-eiropai augstāk minētā nezināšanu varētu piedot, jo viņi par pēc visām Vjetnamām, Afganistānām un Irākām nav sapratuši, ka tur nedzīvo cilvēki ar tādu pašu pasaules redzējumu kā R-civilāzija. Bet Mannerheims to zināja.
                2. KF un CN var nesabrukjt arī gadsimtiem ilgi, jo iedzīvotāji ir gatavi dzīvot tādā līmenī, kā tiem liks valdība.
                Vienīgā R-civilizācijas izdzīvošanas aksioma ir būt progresa avangardā un liela sēta. Jā pašlaik KF ir izdevies sekmīgi graut Rietumus no “iekšām” un tāpēc visas šis sarunas un kompromisa meklējumi.
                Kamēr KF un CN iztiks no zagtām tehnoloģijām tai priekšā nevajadzētu tikti.
                Tomēr ja R-ietumi turpinās dāsni skolot impēriju jaunatni, kā piem. biedru Z-korejas vadītāju, pārdos vai ļaus nozagt tehnoloģijas, tad impērijām ir iespēja aidoties līdz pat Lamanšam un arī Otavai.
                Optimisti saka ka “sūdu” brīzos saprāts strauji ņem virsroku?

                Atbildēt

              • To PPVPEP
                Nu kreditēšana nav spiesta lieta, var jau arī izbeigt mocīties ar to kredītu izsniegšanu un pēc pāris gadiem karot jau savas valsts teritorijā. Tas ir gaumes jautājums.

                Atbildēt

      • GE ir kognitīvā disonansē – GE iela ir pretkrieviska/ar muti Briselē, GE vara ar muti putina bikšupriekšā. Nav skaidrs, cik ilgi tā var turpināties.
        Pēc armēnijas/karabahas kraha DKaukāzā daudz kas var izmainīties.

        Atbildēt

        • Ņemot vērā AM kā kaimiņu pieredzi, GE vēlētajiem beidzot vajadzētu attapties. Ja nākamajās vēlēšanās nekas nemainīsies, tad nafig viņus vajag nolaist podā. Sliktākais, ka pēc dažiem gadiem GE, līdzīgi kā UA, šo savu muļļāšanos vajadzēs izpirkt ar asinīm. Jau iepriekš nodefinēju, ka ne es, ne Eiropa un pārējā pasaule nav un nebūs neko viņiem parādā.

          Atbildēt

          • no otras puses – ko citu lai GE dara – nevienam citam viņi neinteresē vairāk kā raškai. Uzmanīgi laipot un būvēt savas spējas, finlandizēties

            Atbildēt

            • Nu, mēs izdarījām savu izvēli, lai gruzīni paši izdara savējo…
              Mums saprotamāk būtu, ja GE un AM sāktu bez šurpu-turpu kustībām dreifēt ES virzienā. AZ paliktu visdrīzāk Turcijas protektariātā, kas arī neliegtu sadarboties vairāk ar ES, ja samazinātu savu sadarbību ar rašku.

              Atbildēt

              • Mēs savu izvēli izdarījām vēsturiskā iespēju logā, kas sen jau aizcirties ar blīkšķi Ukrainā vai Gruzijā 080808.
                Ukraina nekur netiks, kur nu Briselē aizkaukāzu vajag kā kaķim krūšu kabatiņu – visi smaida un sit pa plecu, tukšas sarunas, ne jau reāla darbība. ES valstis bez robežas ar ES un vairākus tūkstošus km tālu – praktiski neiespējami

                Atbildēt

                  • Es domāju, ka GE sabiedrība izbaudīja 2008.gadā ko nozīmē uzkarot ar krieviem un izdarīja daudz praktiskus un pragmatiskus secinājumus, tostarp, ka koloniālās policijas lomas izpilde tālās arābu zemēs augsti nekotējas ārpus kokteiļvakariem, kur ierēdņi no dažādām valstīm viens otram komplimentus ausīs bārsta.

                    Atbildēt

                    • GE “praktiskie un pragmatiskie” secinājumi, ka jākļūst par ru .irsā līdējiem, man ir pretīga. ja viņi nav gatavi cīnīties par savu attīstības virzienu uz Rietumiem, tad arī mums viņi nafig nav vajadzīgi.
                      mēs savu jau dabūjām.

                    • Šeit es Tev, Pipar, piekrītu. Gruzīni izdarīja izvēli līst dirsā, lai nav kara.

                  • ASV baidās sist husītus, kur nu vēl konfrontēt rašku kaukāzā, kur piegādes maršruti krieviem par kārtām īsāki. Krievi arī aizņemti ukrainā – drīzāk nenoteiktība, nevis iespēju logs kā 90. gados.

                    Lai gan skatoties vēsturē vienmēr labāk redzams, nekā procesa vidū

                    Atbildēt

    • Krievija ņem to ko var. Tas kurš būs vājākais arī būs nākamais. Kur nekas labs nesanāk – pārmet, draud un urbina pamatus ar domu, kādreiz sanāks.

      Atbildēt

  3. Mani tas tracina, draudu nav ! Arī pie mums policijā ne viens nekustas, nav ne kādu rīcības plānu, nu viss maz pamat sastāvam nav. Ar jaunajām mašīnpistolēm praktiski ne viens rīkoties nemāk, jo nav notikusi apmācība. Visi izliekas ka ne kas nenotiek, vai negrib par to domāt, muļķīga rīcība, ja izliekas ka problēmu vai draudu nav, tas nenozīmē ka reāli draudi nav.
    Ar mehanizāciju NBS arī stiepj garumā, šķiet vairākus gadus plāno, bet iepirkuma joprojām nav ! Korejieši raksta ka pagājušo gadu esot notikuši izmēģinājuma testi trīs platformām, K21, ASCOD, un Tulpar, man jau šķiet ka mūsu platuma grādos tomēr CV90 bija pareizais variants, bet protams nianses nezinu. Rakstā minēts ka taisāmies 100 vienības iepirkt, tikai gausi viss tas process notiek. Korejieši pārliecināti ka tieši viņi tiks izvēlēti ka uzvarētāji !!!

    https://www.spnews.co.kr/news/articleView.html?idxno=74438

    Atbildēt

  4. nākamie būs vājākie, ja būs. Es neliktu uz trump. Visa EU 4 maiņās močī. ir sakustējies viss. Par Latviju Vara bungas vienmēr taisnība.

    Atbildēt

  5. Think from the boss boss perspective. Trumps ir tāds pats boss tikai sava līmeņa. Ir augstāki par viņu. Nevajag domāt, ka viņš dievs.

    Atbildēt

  6. Dzīvojam Zviedrijā. Acīmredzot šīs runas iespaidā šodien meitas skolā (7. klase) klasē ar skolotāju bērni pārsprieduši, ko darīt, “ja karš atnāktu uz Zviedriju”.

    Atbildēt

  7. Pendelis mūsējiem……ne tikai zviedri sāk runāt, ka ”draudi IR”, bet Nīderlande un Čehija arī. Jauns kaktus ar arvien lielāku inerci tuvojas AM un NBS dibena virzienā, mūsējie (kā redzams no Garisona runas un demisijas) joprojām īsti nezina ko darīt un labprātāk pamet kuģi nevis risina problēmu. Varbūt beidzot parādīsies kāds AM rindās kurš nav galīgs graubētājs un gļēvulis? Varbūt NATO onkuļiem viss tas pieriebsies un viņi piespiedu kārtā ieliks kādu no malas?

    Atbildēt

    • AM var būt nekāda, ja ir uzdevumiem atbilstošs NBS komandieris. “Leonīdam no āliņģa” sācies 2.termiņa pēdējais gads, lai gan vecums un likums ļauj pasteidzināt
      [..] (4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks. [..]
      MDL 41.pants

      Atbildēt

    • Bez stratēģisko partneru atbalsta, ja tāds nejaušības dēļ parādīsies, tad tik pat ātri pazudīs. Ja kāds sāk izcelties, tad viņu noēdīs.

      Atbildēt

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.